Sociālā iekļaušanās. Riska grupa: daudzbērnu un viena vecāka ģimenes
Daudzbērnu un viena vecāka ģimenes ir pakļautas nabadzības riskam, materiālās un sociālās nenodrošinātības riskiem, kā arī tām ir ierobežotākas iespējas nodrošināt pamatnepieciešamības. Oficiālās statistikas portāla sociālās iekļaušanas sadaļā varat uzzināt vairāk par daudzbērnu un viena vecāka ģimeņu nodarbinātību, mājokļa apstākļiem un veselību.
Šajā sadaļā apkopojot datus par daudzbērnu un viena vecāka ģimenēm, izmantoti iedzīvotāju novērtējuma dati, kur mājsaimniecībās kopā ar vienu pieaugušo (vecāku vai tā lomas izpildītāju) vai vecākiem (arī gadījumos, kad pāri veido viens vecāks vecāka laulātais/partneris, kas nav bērna vecāks) dzīvo bērni līdz 24 gadu vecumam (ieskaitot). Kā bērns vai jaunietis uzskaitītas personas vecumā līdz 24 gadiem (ieskaitot), kas neveido pāri (nedzīvo ar savu partneri) vai, kurām nav savu bērnu tajā pašā mājsaimniecībā.
2025. gadā Latvijā ir 273 tūkstoši mājsaimniecību ar bērniem, kurās dzīvo bērni un jaunieši līdz 24 gadu vecumam, kas ir 32,3 % no visām 843,9 tūkstoši Latvijas mājsaimniecībām.
41,4 tūkstoši ir daudzbērnu ģimeņu mājsaimniecības ar 3 un vairāk bērniem, no kurām 15,9 tūkstoši ir pāru mājsaimniecības, 8,5 tūkstoši- viena pieaugušā, bet 16,9 tūkstoši pārējās mājsaimniecības ar 3 un vairāk bērniem. Daudzbērnu ģimeņu mājsaimniecības ir 4,9 % no kopējā mājsaimniecību skaita un 15,2 % no mājsaimniecībām ar bērniem skaita.
83,2 tūkstoši jeb 30,5 % no mājsaimniecībām ar bērniem ir viena vecāka ģimenes, no kopējā mājsaimniecību skaita tie ir 9,9 %. Viena vecāka ģimeņu mājsaimniecības lielākajā daļā gadījumu (60,9 % jeb 50,6 tūkstoši) ir mājsaimniecības ar vienu bērnu, 28,9 % jeb 24 tūkstoši - ar diviem bērniem un 10,3 % jeb 8,5 tūkstoši - ar trīs un vairāk bērniem. Trīs no četrām viena vecāka ģimenēm (77,3 % jeb 64,3 tūkstošos ģimeņu) vienīgais pieaugušais ir bērna/u mamma.
Daudzbērnu ģimeņu īpatsvars pašvaldībās
Daudzbērnu ģimenes ar 3 un vairāk bērniem visvairāk ir Ventspils novadā – 23,5 % no visām mājsaimniecībām ar bērniem jeb 309 ģimenes un Siguldas novadā- attiecīgi 23,3 % jeb 1102. Salīdzinoši augsts daudzbērnu ģimeņu īpatsvars (virs 20 %) ir Dienvidkurzemes, Smiltenes, Talsu, Valkas un Jelgavas novados. Savukārt, vismazākais daudzbērnu ģimeņu īpatsvars starp ģimenēm ar bērniem (mazāk kā vidēji valstī 15,2 %) ir valstspilsētās –Daugavpilī – 10,3 % (1185), Rīgā – 10,7 % (9803), Rēzeknē – 11,2 % (461), Jūrmalā 13,8 % (997), Ventspilī – 14,1 % (657) un Jēkabpilī – 14,5 % (458) kā arī Ludzas, Olaines un Salaspils novados (attiecīgi- 13,7 % jeb 346 ģimenes, 13,9 % jeb 447 un 14,2 % jeb 559 daudzbērnu ģimenes).
Mājsaimniecību ar trīs un vairāk bērniem īpatsvars starp visām mājsaimniecībām ar bērniem* administratīvajās teritorijās 2026. gada sākumā
* Mājsaimniecību kopskaitā kā bērns vai jaunietis ņemtas vērā tikai tās personas, kas ir līdz 24 gadu vecumam (ieskaitot) un nav ar partneri vai bērnu tajā pašā mājsaimniecībā.
Viena vecāka ģimeņu īpatsvars pašvaldībās
Viena vecāka ģimenes biežāk sastopamas tieši lielākajās Latvijas pilsētās. Kamēr vidēji Latvijā 30,5 % no visām mājsaimniecībām ar bērniem ir ar vienu pieaugušo, Jēkabpilī tādu ir 37,3 %, Daugavpilī 36,4 %, Rīgā 35,4 %, Liepājā 34,6 % un Rēzeknē 34,3 %, vismazāk no valstspilsētām viena vecāka ģimeņu ir Jūrmalā – 25,4 %. Starp novadiem visvairāk viena vecāku ģimeņu visu novadā dzīvojošo ģimeņu ar bērniem kopskaitā ir Jēkabpils (33,1 %), Līvānu (32,6 %) un Valkas (31,1 %) novados, vismazāk – Siguldas (21,5 %), Talsu (22,8 %) un Smiltenes (23,2 %) novados.
Viena vecāka ģimeņu ar bērniem īpatsvars starp visām mājsaimniecībām ar bērniem* administratīvajās teritorijās 2025. gada sākumā
*Mājsaimniecību kopskaitā kā bērns vai jaunietis ņemtas vērā tikai tās personas, kas ir līdz 24 gadu vecumam (ieskaitot) un nav ar partneri vai bērnu tajā pašā mājsaimniecībā.
Datu avoti
Oficiālās statistikas portāla datubāze:
MVS060 Privātās māsaimniecības ar bērniem līdz 24 gadu vecumam pēc mājsaimniecības veida un bērnu skaita gada sākumā
Uzzini vairāk par viena vecāka ģimenēm sadaļās
Nabadzība ⇒
Veselība ⇒
Nodarbinātība ⇒
Materiālā un sociālā nenodrošinātība ⇒
Iespējas nodrošināt pamatnepieciešamības ⇒
Mājokļa apstākļi ⇒