GSI07
Sociālā iekļaušanās. Veselība
Sadaļas tvērums
No sociālās iekļaušanās riska grupām kā pakļautas nabadzības riskam īpaši izceltas: pensijas un pirmspensijas vecuma cilvēki, viena vecāka ģimenes, vardarbībā cietušas personas, cilvēktirdzniecības upuri un patvēruma meklētāji, bēgļi un personas ar alternatīvo vai bezvalstnieka statusu.
Paredzamais mūža ilgums un mirušo vidējais vecums
Paredzamais mūža ilgums ir gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgajā gadā dzimušie, ja viņu turpmākās dzīves laikā mirstības līmenis paliktu tāds pats, kāds tas bija dzimšanas gadā. Tādu faktoru kopums kā zīdaiņu mirstības samazināšanās, uzlabojumi darba un dzīves apstākļos, izglītībā un veselības aprūpē palielina paredzamo mūža ilgumu. Lai arī pirms Covid-19 pandēmijas jaundzimušo paredzamais mūža ilgums pakāpeniski pieauga, 2020. un 2021. gadā, strauji pieaugot mirstībai, tas atkal samazinājās. Savukārt 2024. gadā paredzamais mūža ilgums pieaudzis par 0,9 gadiem salīdzinot ar gadu iepriekš.
2024. gadā dzimušo bērnu vidējais paredzamais mūža ilgums bija 76,4 gadi:
- vīriešiem – 71,3 gadi,
- sievietēm – 81,1 gads.
No visām ES dalībvalstīm Latvijā un Bulgārijā vīriešu paredzamais mūža ilgums bija viszemākais. 2023. gadā Latvijā vīriešu paredzamais mūža ilgums bija 70,5 gadi un Bulgārijā - 72,0 gadi (ES dalībvalstīs vidēji – 78,7 gadi). Līdzīgi rādītāji bija tikai Rumānijā un Lietuvā (attiecīgi 72,6 gadi un 72,9 gadi).
2023. gadā Latvijā sieviešu paredzamais mūža ilgums bija 80,6 gadi (ES dalībvalstīs vidēji – 84,0 gadi). Mazāks nekā Latvijas sievietēm paredzamais mūža ilgums bija trīs ES dalībvalstīs – Rumānijā (80,4 gadi), Ungārijā (79,9 gadi) un Bulgārijā (79,7 gadi).
Riska grupa: pensijas vecuma cilvēki (65+), īpaši sievietes un tie, kuri dzīvo vieni ⇒
Mirstības rādītāji un mūža ilguma aprēķini rāda, ka, piemēram, vīriešu, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu, vidējais turpmākās dzīves ilgums varētu būt 14,9 gadi, šo pašu vecumu sasniegušajām sievietēm – 19,7 gadi, bet vidējais abiem dzimumiem – 17,8 gadi.
Veselīgs mūžs
Ilgstošas slimības, vājums, garīgi traucējumi un fiziska invaliditāte mēdz kļūt izplatītāka starp vecāka gadagājuma iedzīvotājiem, un šo veselības problēmu radītais slogs var samazināt dzīves kvalitāti. Veselīgi nodzīvoto gadu skaits norāda gadu skaitu, ko paredzēts nodzīvot veselīgi, bez funkcionēšanas ierobežojumiem un invaliditātes.
Riska grupa: pirmspensijas vecuma cilvēki ⇒
Veselīgie dzīves gadi Latvijā 2022. gadā bija 54,2 gadi (vīriešiem – 53,0 gadi, bet sievietēm – 55,4 gadi), kas ir pirmspensijas vecums un arī ir viszemākais rādītājs no visām ES dalībvalstīm. ES vidēji šis rādītājs bija 62,6 gadi (vīriešiem 62,4 gadi un sievietēm 62,8 gadi). Savukārt 2005. gadā Latvijā tas bija 51,9 gadi, bet ES vidēji – 60,9 gadi.
Veselības pašvērtējums
2024. gadā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem savu veselību vērtēja kā labu (45,3 %) vai vidēju (35,8 %), un tikai 3,9 % šī vecuma iedzīvotāju savu veselību vērtēja kā ļoti labu. Veselības stāvokļa pašnovērtējums pēdējos gados uzlabojas. 2013. gadā 45,3 % iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem savu veselību vērtēja kā labu vai ļoti labu, bet 2024. gadā to īpatsvars sasniedza 49,2 %.
Riska grupa: pirmspensijas vecuma cilvēki ⇒
Veselības stāvokļa pašvērtējums ievērojami pasliktinās, sasniedzot pirmspensijas vecumu. 2024. gadā pirmspensijas vecuma grupā (55-64 gadi) savu veselību kā labu vai ļoti labu vērtēja vien gandrīz katrs trešais pirmspensijas vecumā jeb 31,4 % iedzīvotāju. Salīdzinājumam, starp visiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 16 gadiem jau tuvu pusei atzīst savu veselības stāvokli par labu vai ļoti labu – 49,2 %. Savukārt, kā sliktu vai ļoti sliktu savu veselības stāvokli novērtē 17,1 % pirmspensijas vecuma iedzīvotāju (salīdzinājumam, starp visiem iedzīvotājiem – 15,0 %).
Riska grupa: pensijas vecuma cilvēki (65+), īpaši sievietes un tie, kuri dzīvo vieni ⇒
Sasniedzot pensijas vecumu, iedzīvotāju veselības pašvērtējums pasliktinās vēl vairāk - jau 35,7 % senioru savu veselību uzskata par sliktu vai ļoti sliktu. Salīdzinājumam, starp visiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā 16 gadi un vairāk vien 15,0 % novērtē savu veselību par sliktu vai ļoti sliktu. Pieaugot vecumam, arī veselības pašvērtējums pasliktinās - gandrīz puse (47,7 %) no iedzīvotājiem vecumā no 75 gadiem savu veselības stāvokli uzskata par sliktu vai ļoti sliktu.
Ja salīdzina senioru veselības pašvērtējumu pa dzimumiem, tad nedaudz zemāk savu veselības stāvokli novērtē sievietes nekā vīrieši vecumā no 65 gadiem - 36,2 % sieviešu veselību uzskata par sliktu vai ļoti sliktu, kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 34,5 %.
Riska grupa: viena vecāka ģimenes ⇒
Pēdējo 5 gadu laikā manāmi ir uzlabojies to vecāku veselības pašvērtējums, kuri bērnus audzina vieni – 2019. gadā savu veselību kā labu novērtēja 46,3 % vecāku, bet 2024.gadā – 64,0 %. Savu veselības stāvokli kā vidēju vērtē 26,3 %, savukārt kā sliktu vai ļoti sliktu - 4,9 % vecāku, kuri bērnus audzina vieni.
Medicīnas speciālistu apmeklējums
Regulārs medicīnas speciālistu apmeklējums un pārbaudes ļauj laicīgi risināt veselības problēmas un tās novērst. 2024. gadā 11,1 % iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem norādīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā viņiem ir bijusi nepieciešamība veikt pārbaudi pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu) vai ārstēšanos, bet tas netika darīts. No tiem 45,9 % kā galveno ārsta neapmeklēšanas iemeslu minēja pārāk ilgu gaidīšanas un pieņemšanas laiku, 25,4 % - nespēju to atļauties un 13,9 % minēja vēlmi nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku nekļūs labāk.
Riska grupa: pensijas vecuma cilvēki (65+), īpaši sievietes un tie, kuri dzīvo vieni ⇒
Kā biežāko iemeslu ārstu neapmeklēšanai pensijas vecuma iedzīvotāji min pārlieku garās rindas pie ārstiem. 2024. gadā no ārstu neapmeklējušajām pensijas vecuma sievietēm teju puse jeb 44,6 % neapmeklēja ārstu dēļ pārlieku garajām rindām uz pieņemšanu (salīdzinājumā, starp pensijas vecuma vīriešiem – 39,7 %). Savukārt, no ārstus neapmeklējušajiem pensijas vecuma vīriešiem 24,2 % gribēja nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku nekļūs labāk, kamēr sievietes pret savu veselību bija vērīgākas – no ārstus neapmeklējušajām sievietēm tikai 11,6 % izvēlējās nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku veselība neuzlabojas.
Riska grupa: viena vecāka ģimenes ⇒
2024. gadā 10,1 % vecāku, kuri bērnus audzina vieni, atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis vismaz viens gadījums, kad viņiem bija nepieciešams veikt medicīnisku pārbaudi vai ārstēšanos, bet viņi to neveica. 4,0 % pieaugušo, kuri bērnus audzina vieni, ārstu nav apmeklējuši, jo nevar to atļauties, un 3,5 % - jo pārāk ilgi jāgaida uz pieņemšanu/rindas. Vidēji starp visiem vismaz 16 gadu vecuma iedzīvotājiem ārstu neapmeklējušo īpatsvars bija nedaudz augstāks – 11,1 %, tomēr starp viņiem bija mazāk to, kuri ārstu neapmeklēja, jo nevarēja to atļauties (2,8 %), bet gan vairāk tādu, kuri ārstu neapmeklēja, jo pārāk ilgi jāgaida uz pieņemšanu/rindas (5,1 %) vai gribēja nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku nekļūst labāk (1,5 %).
Veselība un drošība darbā
Viens no aktīvās novecošanās stratēģijas pamatvirzieniem ir gados vecāku Latvijas iedzīvotāju iekļaujošs darba tirgus. Darba statistikas rezultāti liecina par nelielu pieaugumu strādājošo skaitā starp 55-64 gadus veciem iedzīvotājiem, kā arī par pensijas vecumā strādājošo skaitu nemazināšanos. Tādēļ pastiprināta uzmanība jāvelta darba devējiem darba vietu organizēšanai un veselības veicināšanai darba vietās, tai skaitā nodrošinot darbiniekus ar adekvātu darbavietas ergonomiku.
Riska grupas: pirmspensijas ⇒ un pensijas vecuma cilvēki, īpaši sievietes un tie, kuri dzīvo vieni ⇒
Valsts darba inspekcijas dati liecina, ka 2023. gadā piektā daļa jeb 20,8 % no visiem nelaimes gadījumos darbā cietušajiem darbiniekiem bija pirmspensijas vecuma iedzīvotāji 55 līdz 64 gadu vecumā un 5,8 % - iedzīvotāji pensijas vecumā (65+).
Nodarbinātajiem vecumā no 55 līdz 64 gadiem 2023. gadā konstatēti 662 (jeb 52 % no pirmreizēji apstiprinātiem arodslimniekiem) jauni arodslimību gadījumi (salīdzinājumam, 2022.gadā – 896).
2023. gadā visbiežāk (67 %) pirmreizēji diagnosticētā arodslimība bija nervu sistēmas slimība - karpālā kanāla sindroms (ko izraisa nerva saspiešana plaukstas pamatnē), kam seko dažādas skeleta - muskuļu sistēmas slimības (32 %). Minētās slimības liecina, ka darbinieki ilgstoši bijuši pakļauti biomehānisko riska faktoru iedarbībai (piespiedu poza, vienveidīgas, monotonas kustības, fiziskas pārslodzes, piemēram, smagumu celšana u.c.). Galvenie un biežākie arodslimību ārstu ieteikumi darba devējam nodarbinātā darba apstākļu uzlabošanai vai riska faktora mazināšanai bija samazināt slodzi statiskajās pozās, samazināt slodzi darbā ar biežām atkārtotām vienveidīgām kustībām, kā arī nodrošināt pareizu darbavietas un aprīkojuma ergonomiku (VDI, 2023. gada darbības pārskats).
Vidējais pirmreizējo arodslimnieku vecums 2023. gadā bija 54 gadi.
2023. gadā 64 % no pirmreizēji apstiprinātajiem arodslimniekiem bija sievietes.
Riska grupa: vardarbībā cietušas personas ⇒
Pēc SPKC traumu reģistra datiem 2023. gadā tika reģistrētas 764 traumas vardarbībā cietušajām personām (590 vīrieši un 174 sievietes), kas ir par 31 % vairāk nekā 2022. gadā. Tai skaitā vardarbībā cietuši un traumas guvuši 210 nepilngadīgie (154 zēni, 56 meitenes).
*Saistībā ar reģistra datu pārnešanu uz E-veselības sistēmu, kuras pārzinis ir Nacionālais veselības dienests, statistikas dati par 2018. un 2019. gadu nav pieejami pilnā apjomā.
Sociālā rehabilitācija
Riska grupa: vardarbībā cietušas personas ⇒
No valsts budžeta finansētā sociālā rehabilitācija no vardarbības cietušiem bērniem ir pieejama bērniem (vecumā līdz 17 gadiem), kuri cietuši noziedzīgā nodarījumā, ekspluatācijā, seksuāli izmantoti vai tikuši pakļauti vardarbībai vai jebkādām citām nelikumīgām, cietsirdīgām vai cieņu aizskarošām darbībām. Šis valsts apmaksātais pakalpojums ietver līdz 20 konsultācijām vai sociālās rehabilitācijas kursu. 2024. gadā Labklājības ministrija iesniegusi likumprojekta grozījumus ar mērķi pilnveidot atbalsta pasākumus vardarbībā cietušiem bērniem, nepieciešamības gadījumā piešķirot līdz 120 speciālistu konsultācijām smagos un komplicētos vardarbības gadījumos un 2024. gada augustā tiks uzsākts jauns valsts finansēts sociālās rehabilitācijas pakalpojums FOrMA. Tas tiek veidots, lai sniegtu atbalstu bērniem, kuri ir cietuši no vardarbības un kuriem ir izveidojušās uzvedības grūtības. Pakalpojums tiek veidots, adaptējot vienu no Lielbritānijā pierādījumos balstītām praksēm “The Mulberry Bush School”. Tā izveidi un darbību īstenos nodibinājums “Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrs”. Jaunais pakalpojums ir apņemšanās šos bērnus ne vien sadzirdēt, bet arī izprast un sniegt nepieciešamo palīdzību. FOrMA ir vēl viens solis pretim sabiedrībai, kurā katrs bērns tiek pieņemts un atbalstīts.
Pēc LM datiem 2024. gadā sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņēma 1 692 vardarbībā cietušo bērnu, tai skaitā 838 pēc emocionālās, 133 pēc fiziskās, 102 pēc seksuālās vardarbības, 438 pēc vairāku vardarbības veidu kombinācijas, un 181 pēc pamešanas novārtā. Salīdzinot ar 2023. gadu, kad rehabilitācijas pakalpojumus saņēma 1 601 bērnu, vislielākais pieaugums (par 69,1 %) bija bērnu skaitā, kuri saņēma sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pēc vairāku vardarbības veidu kombinācijas, savukārt par 16,5 % samazinājās no emocionālās vardarbības rehabilitēto bērnu skaits. Tomēr, salīdzinot ar 2010. gadu, no vardarbības rehabilitēto bērnu kopskaits ir ievērojami sarucis, kad to izgāja 2 142 bērni.
Riska grupa: patvēruma meklētāji, bēgļi un personas ar alternatīvo vai bezvalstnieka statusu ⇒
Saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu Ukrainas civiliedzīvotājiem ir pieejama diennakts sociālā rehabilitācija (30 dienas), ja personai psihoemocionālā stāvokļa dēļ tāda ir nepieciešama. Saskaņā ar Sociālās integrācijas valsts aģentūras informāciju 2022. gadā šāda palīdzība tika sniegta 22 Ukrainas civiliedzīvotājiem, bet 2023. gadā - 49 Ukrainas civiliedzīvotājiem, t.sk. personām, kuras valsts apmaksātās medicīniskās transportēšanas ietvaros pārvestas no Ukrainas ārstniecības iestādes uz stacionāro ārstniecības iestādi Latvijā un saņem veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši medicīniskās transportēšanas mērķim.
Riska grupa: cilvēktirdzniecības upuri ⇒
Kopš sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ieviešanas 2008. gadā, līdz 2020. gadam tas ir ticis nodrošināts gandrīz 300 cilvēku tirdzniecības upuriem.
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu cilvēku tirdzniecības upuriem turpina nodrošināt divas organizācijas – biedrība “Centrs MARTA” un biedrība “Patvērums “Drošā māja””. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu var saņemt personas, kuras kriminālprocesā atzītas par cietušajiem un personas, kuras nevalstisko organizāciju komisija ir atzinusi par cilvēku tirdzniecības upuriem. Līdz 2023. gadam ik gadu valsts šim rehabilitācijas pakalpojumam ieplānoja 135 110 eiro, 2023. gadā cilvēku tirdzniecības upuru rehabilitācijai tika ieplānoti 192 311 eiro.
Sociālā rehabilitācijas pakalpojuma grozs var ietvert līdz 180 kalendāra dienu ilgu sociālās rehabilitācijas kursu, kurā ietilpst psihosociālā palīdzība, tai skaitā individuālas sociālā darbinieka, psihologa, jurista, ārstniecības personas un citu speciālistu konsultācijas atbilstoši klienta vajadzībām, piecas pakalpojumu sniedzēja konsultācijas divu gadu laikā pēc sociālās rehabilitācijas kursa beigām, ja nepieciešams, psihosociāls atbalsts (individuālas jurista, sociālā darbinieka un psihologa konsultācijas) u.c. pakalpojumi.
Papildus svarīgi norādīt, ka personai pēc pakalpojuma beigām ir tiesības papildus saņemt atbalstu saistībā ar uzsākto kriminālprocesu – psihosociālu palīdzību (tai skaitā individuālas jurista, sociālā darbinieka, psihologa konsultācijas), tulka pakalpojumu (ciktāl tas netiek nodrošināts konkrētā kriminālprocesa ietvaros), palīdzību juridisko dokumentu noformēšanā un, ja nepieciešams, pārstāvību tiesā, nepārsniedzot 150 stundu gadā (ja persona kriminālprocesā par cilvēku tirdzniecību ar procesa virzītāja lēmumu ir atzīta par cietušo vai, ja attiecīgā persona nevēlas, lai to atzīst par cietušo, tai piešķirts liecinieka statuss un to apliecina tiesībaizsardzības institūcijas izsniegta izziņa).
Pēc Sociālās integrācijas valsts aģentūras datiem 2023. gadā sociālo pakalpojumu koordinēšanas nodrošināšanai pieņemti 34 lēmumi sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai par cilvēku tirdzniecības upuri atzītām personām (2022. gadā – 35 personām). 2023. gadā sociālās rehabilitācijas pakalpojums piešķirts 21 personai, kuras atzītas par cilvēku tirdzniecības upuriem (2022. gadā – arī 21 personai), 9 personām, kuras atzītas par cilvēku tirdzniecības upuriem, piešķirtas pakalpojumu sniedzēja konsultācijas pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kursa beigām (2022. gadā - attiecīgi 4 personām), 4 personām piešķirts atbalsts kā personai, kas ar procesa virzītāja lēmumu atzīta par cietušo kriminālprocesa par cilvēku tirdzniecību ietvaros (2022. gadā - 9 personām).
Datu avoti
Oficiālās statistikas portāla datubāze:
IRP020 Paredzamais mūža ilgums (gados) un mūža ilguma rādītāji 1990 - 2021
IVP040 Veselības stāvokļa pašnovērtējums pēc dzimuma un vecuma grupām (procentos) 2005 - 2021
IVP070 Pārbaužu veikšana vai ārstēšanās pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu) un apstākļi, kas traucējuši veikt pārbaudes vai ārstēšanos 16 gadus veciem un vecākiem iedzīvotājiem (%)
IVP080 Apstākļi, kas traucējuši veikt pārbaudes vai ārstēšanos pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu) 16 gadus veciem un vecākiem iedzīvotājiem (%)
IVP100 Apstākļi, kas traucējuši veikt pārbaudes vai ārstēšanos pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu) pēc dzimuma un vecuma grupām (%)
VST050 Reģistrēto traumu gadījumu skaits vardarbībā cietušajām personām 2010 - 2022
Eurostat datubāze:
TPS00150 Healthy life years at birth by sex
demo_mlexpec Life expectancy by age and sex
Valsts darba inspekcija:
Labklājības ministrija:
Statistika sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā
Top inovatīvs sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem un jauniešiem ar uzvedības grūtībām
Sociālās integrācijas valsts aģentūra:
Iekšlietu ministrija:
Pārskati par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu Latvijā