Oficiālās statistikas portāls
OSP
Latvijas oficiālā statistika
Oficiālās statistikas portāls
Galvenie rādītāji

Sociālā iekļaušanās. Nodarbinātība

Sadaļas tvērums

No sociālās iekļaušanās riska grupām kā pakļautas nodarbinātības riskiem īpaši izceltas: pensijas un pirmspensijas vecuma personas, bērni, personas ar invaliditāti un personas ar funkcionēšanas ierobežojumiem, bezdarbnieki, romi, kā arī personas ar nepietiekošām, zemām vai darba tirgum neatbilstošām zināšanām un prasmēm.

ANO Ilgtspējīgas attīstības astotais mērķis ir līdz 2030. gadam veicināt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību, kā arī cilvēka cienīgu darbu visiem.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji

2022. gadā 77,0 % no Latvijas iedzīvotājiem 20-64 gadu vecumā bija nodarbināti. Lai gan pēdējo 10 gadu laikā nodarbinātības līmenis bija pakāpeniski pieaudzis, 2020. gadā pandēmijas ietekmē nodarbinātības līmenis samazinājās par 0,4 procentpunktiem, bet 2021. gadā – par 1,7 procentpunktiem. Savukārt 2022. gadā tas pieauga par 1,7 procentpunktiem.

NAP 2027 rīcības virzienā “Darbs un ienākumi” ir izvirzīts mērķis Nr. 212 paaugstināt nodarbinātības līmeni 20-64 gadu vecumā līdz 78 %.

Riska grupa: pensijas vecuma iedzīvotāji

Pensijas vecuma iedzīvotāju nodarbinātības līmenis

Lai izmantotu darba tirgus potenciālu, NAP 2027 mērķa indikators Nr. 213 ir paaugstināt pensijas vecuma (65-74 gadi) iedzīvotāju nodarbinātības līmeni līdz 22,5 % 2027. gadā. 2021. gadā šis rādītājs sasniedza 2024. gada mērķa vērtību - 20,5 %, bet 2022. gadā tas pieauga par 1,7 procentpunktiem līdz 22,2 %. Kopš 2014. gada 1. janvāra pensionēšanās vecums ik gadu tiek pakāpeniski palielināts par trim mēnešiem - līdz 2025. gada 1. janvārī tas būs 65 gadi.

Riska grupa: pirmspensijas vecuma iedzīvotāji

Pirmspensijas vecuma iedzīvotāju nodarbinātības līmenis

Iedzīvotājiem 50-54 gadu vecumā nodarbinātības līmenis augsts (virs 69,2 %). Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis pakāpeniski samazinās no 55 gadu vecuma, tomēr arī 64 gadu vecumā mazliet vairāk nekā puse (52,9 %) ir nodarbināti.

CSP aprēķins

Nodarbinātības līmenis pirmspensijas vecumā (50-64 gadi) pilsētās un pagastos 2021. gada sākumā

(procentos)

Karte - Nodarbinātības līmenis pirmspensijas vecumā (50-64 gadi) pilsētās un pagastos 2021. gada sākumā

Skatīt OSP datubāzē: EKA011

Zema darba intensitāte pirmpensijas vecuma iedzīvotājiem

Vislielākais ļoti zemas darba intensitātes mājsaimniecību īpatsvars ir starp 60–64 gadus veciem iedzīvotājiem (17,9 %) 2021. gadā. Otrs lielākais ļoti zemas darba intensitātes mājsaimniecību īpatsvars ir vecuma grupā 55-59 gadi (12,8 %) 2021. gadā. Tas varētu būt saistīts ar grūtībām atrast darbu tieši pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem.

Pirmspensijas vecuma iedzīvotāji, kuri dzīvo mājsaimniecības ar ļoti zemu darba intensitāti

(procentos)

 

2014

2019

2020

2021

55–59 gadi

12,5

10,5

9,4

12,8

60–64 gadi

15,0

10,1

13,4

17,9

Visas mājsaimniecības

7,7

7,4

6,6

7,2

Skatīt Eurostat datubāzē ILC_LVHL11N

Riska grupa: bērni

Bērni mājsaimniecībās ar zemu darba intensitāti

EU-SILC apsekojuma dati liecina 2021. gadā 6,4 % bērnu (līdz 17 gadu vecumam) dzīvoja mājsaimniecībās ar ļoti zemu darba intensitāti. Valstī vidējais rādītājs - 2021. gadā 7,2% iedzīvotāju līdz 64 gadu vecumam dzīvoja ļoti zemu darba intensitāti strādājošās mājsaimniecībās. Zema darba intensitāte nozīmē, ka visas 18–64 gadus vecas personas (neieskaitot 18–24 gadus vecus studentus un skolēnus) mājsaimniecībā pēdējo 12 mēnešu laikā nostrādāja mazāk par 20 % no pilna darba laika.

Riska grupa: personas ar invaliditāti un personas ar funkcionēšanas ierobežojumiem

Reģistrētie bezdarbnieki ar invaliditāti

2022. gada 30. septembrī NVA uzskaitē bija 6 986 bezdarbnieki ar invaliditāti jeb 13,9 % no reģistrēto bezdarbnieku skaita. 33,6 % no bezdarbniekiem ar invaliditāti iekārtojās darbā 2022. gadā pēc kāda aktīvā NVA pasākuma pabeigšanas. Visbiežāk personām ar invaliditāti pēdējās profesijas pirms reģistrēšanās kā bezdarbniekam bija palīgstrādnieki, apkopēji un mazumtirdzniecības veikalu pārdevēji. 14,9 % bezdarbnieku ar invaliditāti pirms darba zaudēšanas strādāja augstākās kvalifikācijas profesijās – bija vadītāji, speciālisti un vecākie speciālisti. Reģistrēto bezdarbnieku ar invaliditāti skaits būtiski nemainās (7-8 tūkstoši), tādēļ samazinoties kopējam reģistrēto bezdarbnieku skaitam, bezdarbnieku ar invaliditāti īpatsvars kopskaitā pieaug.

Riska grupa: bezdarbnieki

Ilgstošā bezdarba līmenis 

No bezdarbniekiem sociāli visapdraudētākie ir ilgstošie bezdarbnieki, tāpēc nozīmīgs darba tirgus iekļaušanās rādītājs ir ilgstošā bezdarba līmenis jeb to personu, kuras meklē darbu vienu gadu vai ilgāk, īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā. 2020. gadā šis rādītājs bija 2,2 %, sasniedzot NAP 2027 mērķi(Nr. 214) 2,2 %, bet 2021. gadā tas pieauga līdz 2,3 %. Savukārt 2022. gadā samazinājās par 0,3 procentpunktiem (2,0 %). 2022. gadā 15,3 % no bezdarbniekiem darbu meklēja ilgāk par diviem gadiem.

Atbalsts ilgstošajiem bezdarbniekiem

Lai nodrošinātu darbspējīgo iedzīvotāju iesaisti darba tirgū, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) organizē dažādus atbalsta mehānismus, kā, piemēram, atbalstu ilgstošajiem bezdarbniekiem NVA pasākumā “Atbalsts ilgstošajiem bezdarbniekiem”. Saskaņā ar NVA apkopoto informāciju NVA pasākumā “Atbalsts ilgstošajiem bezdarbniekiem” 2019. gadā piedalījās 11,3 tūkst. ilgstošie bezdarbnieki, kas ir par 28 % mazāk nekā 2018. gadā (15,6 tūkst. personu). No kopējā atbalsta pasākumā iesaistīto ilgstošo bezdarbnieku skaita 0,2 tūkst vai 1,9 % bija vecumā no 15 līdz 24 gadiem, 6,6 tūkst (59,1 %) bija vecumā no 25 līdz 54 gadiem, savukārt pirmspensijas vecumā (55–64 gadi) bija 4,4 tūkst. vai 39 %.

NVA dati*

*Datu apkopošana par Eiropas integrētās sociālās aizsardzības statistikas sistēmas (ESSPROS) Bezdarba funkcijā iekļauto pabalstu saņēmēju skaitu veikta 2021. gada februāra/marta mēnesī ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. 2020.gada Eurostat granta projekta „Eiropas integrētās sociālās aizsardzības statistikas sistēma (ESSPROS)- prognozētie pamatrādītāji un ESSPROS Bezdarba funkcijā iekļauto pabalstu saņēmēju skaits” mērķis bija datu apkopošana par ESSPROS Bezdarba funkcijā iekļauto pabalstu saņēmēju skaitu 2018. un 2019.gadā.

Riska grupa: romi

Romu nodarbinātības līmenis

Pēc administratīvajos datos pieejamās informācijas romu vidū arī nodarbinātības līmenis būtiski atšķiras no  vidējā Latvijas iedzīvotāju nodarbinātības līmeņa. 2022. gadā Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem nodarbinātības līmenis bija 54,7 %, romu vidū tas bija trīs reizes mazāks (18,3 %). Pretēji Latvijas iedzīvotāju nodarbinātības rādītāju tendencei tieši sieviešu romu nodarbinātības līmenis ir augstāks par vīriešu nodarbinātību (attiecīgi - 18,8 % un 17,6 % ). Pēdējo desmit gadu laikā nodarbinātības līmenis gan iedzīvotājiem kopumā, gan romiem ir pieaudzis.

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

Darbaspēka apsekojuma dati ļauj izprast situāciju darba tirgū arī par personām, kas dažādu iemeslu dēļ ir darbaspējas vecumā, bet nav darba meklējumos. 2022. gadā 15-74 gadu vecumā šādas personas bija 434,6 tūkst. jeb 31,4 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Ceturto daļu (24,9 %) no tiem veidoja skolēni un studenti, bet 41,5 % veidoja pensijas vecuma iedzīvotāji.

Riska grupa: personas ar invaliditāti un personas ar funkcionēšanas ierobežojumiem

Ekonomiski neaktīvie

2022. gadā 11,4 % no ekonomiski neaktīvajiem veidoja personas ar invaliditāti un ilgstoši darbnespējīgas personas (49,6 tūkst.). Starp vīriešiem šis īpatsvars (15,9 %) ir ievērojami augstāks nekā starp sievietēm (8,3 %).

64,5 tūkstoši ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju, kā darba nemeklēšanas iemeslu min slimību vai darbnespēju, tas ir par gandrīz 15 tūkstošiem vairāk nekā to, kuru statuss ir “personas ar invaliditāti un ilgstoši darbnespējīgas personas”.

2022. gadā 68,5 tūkstoši ekonomiski neaktīvo personu kā iemeslu, kāpēc viņi nestrādāja un nemeklēja darbu min personiskus un ģimenes apstākļus. Daļa no šiem ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem varētu būt iesaistīti savu ģimenes locekļu un tuvāko radinieku, kuri ir personas ar invaliditāti, kopšanā.

Riska grupa: pirmspensijas vecuma iedzīvotāji

Ekonomiskie neaktīvie

2022. gadā 68,6 tūkstoši (15,8 %) no ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem bija pirmspensijas vecumā. Dzimumu atšķirības nav izteiktas - 55-64 gadu vecumā bija 17,4 % neaktīvu vīriešu un 14,7 % neaktīvu sieviešu.

Riska grupa: bērni

Bērni, kuri dzīvo mājsaimniecībās, kur neviena no personām nestrādā

Dzīve mājsaimniecībā, kurā neviena no darbspējas vecuma personām nestrādā, var kļūt par risku nabadzības pārmantojamībai starp paaudzēm. Latvijā 9 % nepilngadīgo bērnu dzīvoja mājsaimniecībā, kur neviena no personām nestrādā. Tas ir aptuveni tikpat cik vidēji ES (8,7 %).

Riska grupa: personas ar nepietiekošām, zemām vai darba tirgum neatbilstošām zināšanām un prasmēm

Jaunieši, kuri nestrādā un nemācās

Jauniešu iesaiste darba tirgū ir aktuāla ne tikai, lai nodrošinātu jaunietim atalgojumu un valsts sociālās garantijas, bet darbs ir nozīmīgs resurss integrācijai sabiedrībā un mazina nabadzības riskus nākotnē. Taču ne visiem jauniešiem ir pieeja izglītībai, kā arī darba pieredzes trūkums var būt izaicinājums atrast darbu.

2022. gadā 15,3 tūkstoši (8,6 %) Latvijas jauniešu 15–24 gadu vecumā nestrādāja un nemācījās (NEET). Lai arī pēdējos gados šo jauniešu īpatsvars samazinājās, Covid-19 pandēmijas laikā (2021. gadā), līdz ar valstī noteiktajiem ierobežojumiem vīrusa izplatības mazināšanai un bezdarba pieaugumu, to īpatsvars atkal nedaudz pieauga. NEET jauniešu (15-24 gadi) īpatsvars palielinājās no 7,1 % 2020. gadā līdz 8,6 % 2021. gadā un tāds saglabājās arī 2022. gadā.

NAP 2027 rīcības virzienā “Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība” ir izvirzīts mērķis Nr. 164 samazināt jauniešu, kuras nav iesaistītas izglītībā vai darba tirgū īpatsvaru līdz 6 % 2027. gadā.

Darba tirgus pārmaiņu ietekme ir izteikti novērojama 25–29 gadus vecu jauniešu vidū. Savukārt 15–24 gadus vecus jauniešus tā skar mazāk, jo liela daļa no viņiem vēl turpina mācības. 2022. gadā 16,5 % no 25 – 29 gadu vecuma jauniešiem nestrādāja un neturpināja mācības, bet starp 15 – 24 gadu vecuma jauniešiem šis īpatsvars bija krietni mazāks – 8,6 %.

15–24 gadus vecu NEET jauniešu īpatsvars laukos ir nedaudz augstāks nekā pilsētās – attiecīgi 2022. gadā pilsētās 8,5 % un laukos 8,7 %. Izteiktāka atšķirība ir 25–29 gadu vecuma grupā – 2022. gadā pilsētās NEET jauniešu īpatsvars bija 15,1 %, bet lauku teritorijās par 4,2 procentpunktiem vairāk (19,3 %).

Ekonomiski neaktīvi iedzīvotāji, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu

Darbaspēka apsekojuma rezultāti liecina, ka 1,2 % no ekonomiski neaktīviem iedzīvotājiem ir zaudējuši cerības atrast darbu, 2022. gadā tie bija 5,3 tūkstoši iedzīvotāju.

Nereģistrētā nodarbinātība

Darbs ir nozīmīgs ienākumu gūšanas avots. Turklāt no darbā gūtajiem ienākumiem veiktās iemaksas valsts sociālajā apdrošināšanā sniedz iespēju pretendēt uz valsts garantētu atbalstu situācijā, kad darbs kāda iemesla dēļ ir jāpārtrauc. 

Lai nodrošinātu darbinieka aizsardzību un mazinātu nereģistrēto nodarbinātību, Valsts darba inspekcija veic pārbaudes. 2020. gadā tika veiktas 1876 pārbaudes, kā rezultātā 885 personām tika atklāta nereģistrēta nodarbinātība. Visbiežāk nereģistrēta nodarbinātība tiek fiksēta būvniecībā – trešdaļa no visiem atklātajiem gadījumiem.

Valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ir valsts noteikts un regulēts veids, lai nodarbināto vai tās apgādībā esošo personu apdrošinātu pret risku zaudēt ienākumus sociāli apdrošinātās personas slimības, invaliditātes, maternitātes, bezdarba, vecuma, nelaimes gadījuma darbā, saslimšanas ar arodslimības dēļ, kā arī uz laiku, kad apdrošinātā persona ir bērna kopšanas atvaļinājumā. No valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek papildus segti izdevumi saistībā ar sociāli apdrošinātās personas vai tās apgādībā esošās personas nāvi.

Riska grupa: pensijas vecuma iedzīvotāji

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir minimālā summa, kas tiek piešķirta personām, kuras nav veikušas vai ir veikušas nepietiekamas sociālās apdrošināšanas iemaksas, lai saņemtu pensiju. 2021. gadā valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu saņēma 20,2 tūkst. personu ar invaliditāti un 2,1 tūkst. pensionēšanās vecumu sasniegušo personu, kurām nav tiesību saņemt vecuma pensiju.

Riska grupa: bērni

Bērna kopšanas pabalstu ir tiesības saņemt gan strādājošiem (darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem), gan nestrādājošiem vecākiem (nav sociāli apdrošinātā persona). Bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz 1,5 gadu vecumam 2021.gadā saņēma 40,6 tūkst vecāki, no tiem 5,3 tūkst. nebija sociāli apdrošināti un tiem tika piešķirts tikai bērna kopšanas pabalsts, jo nebija tiesību uz vecāku pabalstu. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem vecāku skaits, kas nav sociāli apdrošinātas personas, samazinās: no 19,2 % 2016.gadā līdz 13,0 % 2021.gadā. Bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz 1,5 gadu vecumam no vecākiem, kas nebija sociāli apdrošināti, biežāk saņem sievietes: 2021. gadā 93,9 % pabalsta saņēmēju bija sievietes un tikai 6,1 % – vīrieši.

Datu avoti

Oficiālās statistikas portāla datubāze:

NBL030 Nodarbinātības līmenis pēc tautības un dzimuma (procentos) 
NBB030 Ilgstošie bezdarbnieki pa vecuma grupām un pēc dzimuma 
NBB040 Ilgstošā bezdarba līmenis (ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā) pēc dzimuma 
NBN020 Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji pēc statusa un dzimuma 
EKA011 Iedzīvotāji 15 un vairāk gadu vecumā pēc ekonomiskās aktivitātes statusa, dzimuma, tautības un vecuma grupas reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) (tautas skaitīšana) 
IRE100 Romu (čigānu) īpatsvars un raksturojošie rādītāji 
IZI041 Jaunieši, kuri nestrādā un nemācās pa vecuma grupām, pēc dzimuma laukos un pilsētās 

Nodarbinātības Valsts aģentūras dati:

NVA klienti ar invaliditāti

Eurostat datu bāze:

LFSA_ERGAN Employment rates by sex, age and citizenship
LFSI_JHH_A  Population in jobless households
ILC_LVHL11N Persons living in households with very low work intensity by age and sex 

Uzzini vairāk par riska grupām (skaits, raksturojums)

Pensijas vecuma personas 

Pirmspensijas vecuma personas ⇒

Personas ar invaliditāti un personas ar funkcionēšanas ierobežojumiem ⇒

Bezdarbnieki ⇒

Romi ⇒