GSI07
Sociālā iekļaušanās. Veselība
Sadaļas tvērums
No sociālās iekļaušanās riska grupām kā pakļautas nabadzības riskam īpaši izceltas: pensijas un pirmspensijas vecuma cilvēki, daudzbērnu un viena vecāka ģimenes, vardarbībā cietušas personas, cilvēktirdzniecības upuri un patvēruma meklētāji, bēgļi un personas ar alternatīvo vai bezvalstnieka statusu.
Paredzamais mūža ilgums un mirušo vidējais vecums
Paredzamais mūža ilgums ir gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgajā gadā dzimušie, ja viņu turpmākās dzīves laikā mirstības līmenis paliktu tāds pats, kāds tas bija dzimšanas gadā. Tādu faktoru kopums kā zīdaiņu mirstības samazināšanās, uzlabojumi darba un dzīves apstākļos, izglītībā un veselības aprūpē palielina paredzamo mūža ilgumu. Lai arī pirms Covid-19 pandēmijas jaundzimušo paredzamais mūža ilgums pakāpeniski pieauga, 2020. un 2021. gadā, strauji pieaugot mirstībai, tas atkal samazinājās. Savukārt 2025. gadā paredzamais mūža ilgums pieaudzis par 0,4 gadiem salīdzinot ar gadu iepriekš.
2025. gadā dzimušo bērnu vidējais paredzamais mūža ilgums bija 76,8 gadi:
- vīriešiem – 72,3 gadi,
- sievietēm – 81,0 gads.
No visām ES dalībvalstīm Latvijā un Bulgārijā vīriešu paredzamais mūža ilgums bija viszemākais. 2024. gadā Latvijā vīriešu paredzamais mūža ilgums bija 71,4 gadi un Bulgārijā - 72,2 gadi (ES dalībvalstīs vidēji – 78,9 gadi).
2024. gadā Latvijā sieviešu paredzamais mūža ilgums bija 81,2 gadi (ES dalībvalstīs vidēji – 84,1 gads). Mazāks nekā Latvijas sievietēm paredzamais mūža ilgums bija trīs ES dalībvalstīs – Rumānijā (80,3 gadi), Ungārijā (79,9 gadi) un Bulgārijā (79,5 gadi).
Riska grupa: pensijas vecuma cilvēki (65+), īpaši sievietes un tie, kuri dzīvo vieni ⇒
Mirstības rādītāji un mūža ilguma aprēķini rāda, ka, piemēram, vīriešu, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu, vidējais turpmākās dzīves ilgums varētu būt 14,9 gadi, šo pašu vecumu sasniegušajām sievietēm – 19,8 gadi, bet vidējais abiem dzimumiem – 17,6 gadi.
Veselīgs mūžs
Ilgstošas slimības, vājums, garīgi traucējumi un fiziska invaliditāte mēdz kļūt izplatītāka starp vecāka gadagājuma iedzīvotājiem, un šo veselības problēmu radītais slogs var samazināt dzīves kvalitāti. Veselīgi nodzīvoto gadu skaits norāda gadu skaitu, ko paredzēts nodzīvot veselīgi, bez funkcionēšanas ierobežojumiem un invaliditātes.
Riska grupa: pirmspensijas vecuma cilvēki ⇒
Veselīgie dzīves gadi Latvijā 2023. gadā bija 52,7 gadi (vīriešiem – 51,2 gadi, bet sievietēm – 54,3 gadi), kas ir pirmspensijas vecums un arī ir viszemākais rādītājs no visām ES dalībvalstīm. ES vidēji šis rādītājs bija 63,1 gads (vīriešiem 62,8 gadi un sievietēm 63,3 gadi). Savukārt 2005. gadā Latvijā tas bija 51,9 gadi, bet ES vidēji – 60,9 gadi.
Veselības pašvērtējums
2025. gadā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem savu veselību vērtēja kā labu (43,7 %) vai vidēju (36,8 %), un tikai 4,5 % šī vecuma iedzīvotāju savu veselību vērtēja kā ļoti labu. Veselības stāvokļa pašnovērtējums pēdējos gados uzlabojas. 2015. gadā 46,3 % iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem savu veselību vērtēja kā labu vai ļoti labu, bet 2024. gadā to īpatsvars sasniedza 48,2 %.
Riska grupa: pirmspensijas vecuma cilvēki ⇒
Veselības stāvokļa pašvērtējums ievērojami pasliktinās, sasniedzot pirmspensijas vecumu. 2025. gadā pirmspensijas vecuma grupā (55-64 gadi) savu veselību kā labu vai ļoti labu vērtēja vien gandrīz katrs trešais pirmspensijas vecumā jeb 32,2 % iedzīvotāju. Salīdzinājumam, starp visiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 16 gadiem jau tuvu pusei atzīst savu veselības stāvokli par labu vai ļoti labu – 48,2 Toties lielākā daļa pirmspensijas vecuma iedzīvotāju savu veselību vērtēja kā vidēju (51,6 % iedzīvotāju pirmspensijas vecumā, vidēji Latvijā – 36,8 %) vai sliktu (14,4 % pirmspensijas vecuma iedzīvotāju, vidēji Latvijā – 12,3 %).
Riska grupa: pensijas vecuma cilvēki (65+), īpaši sievietes un tie, kuri dzīvo vieni ⇒
Sasniedzot pensijas vecumu, iedzīvotāju veselības pašvērtējums pasliktinās vēl vairāk- un jau 33,8 % senioru savu veselību uzskata par sliktu vai ļoti sliktu. Salīdzinājumam, starp visiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā 16 gadi un vairāk vien 15,2 % novērtē savu veselību par sliktu vai ļoti sliktu. Pieaugot vecumam, arī veselības pašvērtējums pasliktinās - gandrīz puse (45,8 %) starp iedzīvotājiem vecumā no 75 gadiem savu veselības stāvokli uzskata par sliktu vai ļoti sliktu.
Ja salīdzina senioru veselības pašvērtējumu pa dzimumiem, tad nedaudz zemāk savu veselības stāvokli novērtē sievietes nekā vīrieši vecumā no 65 gadiem - 35,7 % sieviešu veselību uzskata par sliktu vai ļoti sliktu, kamēr vīriešiem šis rādītājs attiecīgi – 29,8 %.
Riska grupa: daudzbērnu un viena vecāka ģimenes ⇒
Pēdējo gadu laikā ir pasliktinājies to vecāku veselības pašvērtējums, kuri bērnus audzina vieni – 2024.gadā savu veselību kā labu novērtēja 64,0 % vecāku, bet 2025.gadā – 58,1 %. Savu veselības stāvokli kā vidēju vērtē 30,8 %, savukārt kā sliktu vai ļoti sliktu - 4,3 % vecāku, kuri bērnus audzina vieni. Savukārt starp vecākiem, kuru apgādībā ir trīs vai vairāk bērni, labs veselības pašvērtējums 2025.gadā bija 67,7 %, vidējs – 22,2 % un slikts vai ļoti slikts – 4,3 % daudzbērnu vecāku.
Medicīnas speciālistu apmeklējums
Regulārs medicīnas speciālistu apmeklējums un pārbaudes ļauj laicīgi risināt veselības problēmas un tās novērst. 2025. gadā 10,1 % iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem norādīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā viņiem ir bijusi nepieciešamība veikt pārbaudi pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu) vai ārstēšanos, bet tas netika darīts. No tiem 47,7 % kā galveno ārsta neapmeklēšanas iemeslu minēja pārāk ilgu gaidīšanas un pieņemšanas laiku, 24,6 % - nespēju to atļauties un 14,2 % minēja vēlmi nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku nekļūs labāk.
Riska grupa: pensijas vecuma cilvēki (65+), īpaši sievietes un tie, kuri dzīvo vieni ⇒
Kā biežāko iemeslu ārstu neapmeklēšanai pensijas vecuma iedzīvotāji min pārlieku garās rindas pie ārstiem. 2025. gadā no ārstu neapmeklējušajām pensijas vecuma sievietēm teju puse jeb 48,1 % neapmeklēja ārstu dēļ pārlieku garajām rindām uz pieņemšanu (salīdzinājumā, starp pensijas vecuma vīriešiem – 40,9 %). Savukārt, no ārstus neapmeklējušajiem pensijas vecuma vīriešiem 22,9% gribēja nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku nekļūs labāk, kamēr sievietes pret savu veselību bija vērīgākas – no ārstus neapmeklējušajām sievietēm tikai 7,9 % izvēlējās nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku veselība neuzlabojas.
Riska grupa: daudzbērnu un viena vecāka ģimenes ⇒
2025.gadā 10,5 % vecāku, kuri bērnus audzina vieni, atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis vismaz viens gadījums, kad viņiem bija nepieciešams veikt medicīnisku pārbaudi vai ārstēšanos, bet viņi to neveica. 2,5 % pieaugušo, kuri bērnus audzina vieni, ārstu nav apmeklējuši, jo nevarēja to atļauties (2024.gadā – 4,0 %), un 6,1 % - jo pārāk ilgi bija jāgaida uz pieņemšanu/ rindas (2024.gadā – 3,5 %). Starp daudzbērnu vecākiem 8,1% norādīja, ka ir bijis vismaz viens gadījums, kad netika veikta pārbaude vai ārstēšanās, kaut arī tas bija nepieciešams.
Veselība un drošība darbā
Viens no aktīvās novecošanās stratēģijas pamatvirzieniem ir gados vecāku Latvijas iedzīvotāju iekļaujošs darba tirgus. Darba statistikas rezultāti liecina par nelielu pieaugumu strādājošo skaitā starp 55-64 gadus veciem iedzīvotājiem, kā arī par pensijas vecumā strādājošo skaitu nemazināšanos. Tādēļ pastiprināta uzmanība jāvelta darba devējiem darba vietu organizēšanai un veselības veicināšanai darba vietās, tai skaitā nodrošinot darbiniekus ar adekvātu darbavietas ergonomiku.
Riska grupas: pirmspensijas ⇒ un pensijas vecuma cilvēki, īpaši sievietes un tie, kuri dzīvo vieni ⇒
Valsts darba inspekcijas dati liecina, ka 2024.gadā piektā daļa jeb 19,9 % no visiem nelaimes gadījumos darbā cietušajiem darbiniekiem bija pirmspensijas vecuma iedzīvotāji 55 līdz 64 gadu vecumā un 5,7 % - pensijas vecumā (65+).
Nodarbinātajiem vecumā no 55 līdz 64 gadiem konstatēti 1069 (jeb 51,7 % no pirmreizēji apstiprinātiem arodslimniekiem) jauni arodslimību gadījumi (salīdzinājumam, 2023. gadā – 662).
2024. gadā visbiežāk (65,7 %) pirmreizēji diagnosticētās arodslimības bija nervu sistēmas slimība - karpālā kanāla sindroms (ko izraisa nerva saspiešana plaukstas pamatnē) un skeleta - muskuļu sistēmas slimības (34,1 %). Minētās slimības liecina, ka darbinieki ilgstoši bijuši pakļauti biomehānisko riska faktoru iedarbībai (piespiedu poza, vienveidīgas, monotonas kustības, fiziskas pārslodzes, piemēram, smagumu celšana u.c.). Galvenie un biežākie arodslimību ārstu ieteikumi darba devējam nodarbinātā darba apstākļu uzlabošanai vai riska faktora mazināšanai bija samazināt slodzi statiskajās pozās, samazināt slodzi darbā ar biežām atkārtotām vienveidīgām kustībām, kā arī nodrošināt pareizu darbavietas un aprīkojuma ergonomiku (VDI, 2024. gada darbības pārskats).
Vidējais pirmreizējo arodslimnieku vecums 2024. gadā bija 54 gadi.
2024. gadā 66,7 % no pirmreizēji apstiprinātajiem arodslimniekiem bija sievietes.
Riska grupa: vardarbībā cietušas personas ⇒
Pēc SPKC traumu reģistra datiem 2024. gadā tika reģistrētas 902 traumas vardarbībā cietušajām personām (697 vīrieši un 205 sievietes), kas ir par 18,1 % vairāk nekā 2023. gadā. Tai skaitā vardarbībā cietuši un traumas guvuši 290 nepilngadīgie (217 zēni, 73 meitenes).
*Saistībā ar reģistra datu pārnešanu uz E-veselības sistēmu, kuras pārzinis ir Nacionālais veselības dienests, statistikas dati par 2018. un 2019. gadu nav pieejami pilnā apjomā.
Sociālā rehabilitācija
Riska grupa: vardarbībā cietušas personas ⇒
No valsts budžeta finansētā sociālā rehabilitācija no vardarbības cietušiem bērniem ir pieejama bērniem (vecumā līdz 17 gadiem), kuri cietuši noziedzīgā nodarījumā, ekspluatācijā, seksuāli izmantoti vai tikuši pakļauti vardarbībai vai jebkādām citām nelikumīgām, cietsirdīgām vai cieņu aizskarošām darbībām. Šis valsts apmaksātais pakalpojums ietver līdz 20 konsultācijām vai sociālās rehabilitācijas kursu. 2024. gadā Labklājības ministrija iesniegusi likumprojekta grozījumus ar mērķi pilnveidot atbalsta pasākumus vardarbībā cietušiem bērniem, nepieciešamības gadījumā piešķirot līdz 120 speciālistu konsultācijām smagos un komplicētos vardarbības gadījumos un 2024. gada augustā tika uzsākts jauns valsts finansēts sociālās rehabilitācijas pakalpojums FOrMA. Tas tiek veidots, lai sniegtu atbalstu bērniem, kuri ir cietuši no vardarbības un kuriem ir izveidojušās uzvedības grūtības. Pakalpojums tiek veidots, adaptējot vienu no Lielbritānijā pierādījumos balstītām praksēm “The Mulberry Bush School”. Tā izveidi un darbību īstenos nodibinājums “Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrs”. Jaunais pakalpojums ir apņemšanās šos bērnus ne vien sadzirdēt, bet arī izprast un sniegt nepieciešamo palīdzību. FOrMA ir vēl viens solis pretim sabiedrībai, kurā katrs bērns tiek pieņemts un atbalstīts.
Pēc LM datiem 2025. gadā sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņēma 1 591 vardarbībā cietušo bērnu, tai skaitā 858 pēc emocionālās, 156 pēc fiziskās, 94 pēc seksuālās vardarbības, 245 pēc vairāku vardarbības veidu kombinācijas, un 238 pēc pamešanas novārtā. Salīdzinot ar 2024. gadu, kad rehabilitācijas pakalpojumus saņēma 1 692 bērnu, vislielākais pieaugums (par 31,5%) bija to bērnu skaitā, kuri saņēma sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pēc pamešanas novārtā, savukārt par 44,1 % samazinājās no pēc vairāku vardarbības veidu kombinācijas rehabilitēto bērnu skaits. Tomēr, salīdzinot ar 2010. gadu, no vardarbības rehabilitēto bērnu kopskaits ir ievērojami sarucis, kad to izgāja 2 142 bērni.
Riska grupa: patvēruma meklētāji, bēgļi un personas ar alternatīvo vai bezvalstnieka statusu ⇒
Saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu Ukrainas civiliedzīvotājiem ir pieejama diennakts sociālā rehabilitācija (30 dienas), ja personai psihoemocionālā stāvokļa dēļ tāda ir nepieciešama. Saskaņā ar Sociālās integrācijas valsts aģentūras informāciju 2022. gadā šāda palīdzība tika sniegta 22, 2023. gadā – 49, bet 2024. gadā – 14 Ukrainas civiliedzīvotājiem, t.sk. personām, kuras valsts apmaksātās medicīniskās transportēšanas ietvaros pārvestas no Ukrainas ārstniecības iestādes uz stacionāro ārstniecības iestādi Latvijā un saņem veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši medicīniskās transportēšanas mērķim.
Riska grupa: cilvēktirdzniecības upuri ⇒
Kopš sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ieviešanas 2008. gadā līdz 2020. gadam tas tika nodrošināts gandrīz 300 cilvēku tirdzniecības upuriem.
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu cilvēku tirdzniecības upuriem turpina nodrošināt divas organizācijas – biedrība “Centrs MARTA” un biedrība “Patvērums “Drošā māja””. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu var saņemt personas, kuras kriminālprocesā atzītas par cietušajiem un personas, kuras nevalstisko organizāciju komisija ir atzinusi par cilvēku tirdzniecības upuriem. Līdz 2023. gadam ik gadu valsts šim rehabilitācijas pakalpojumam ieplānoja 135 110 eiro, 2023. gadā cilvēku tirdzniecības upuru rehabilitācijai tika ieplānoti 192 311 eiro, bet 2024. gadā – 200 993 eiro.
Sociālā rehabilitācijas pakalpojuma grozs var ietvert līdz 180 kalendāra dienu ilgu sociālās rehabilitācijas kursu, kurā ietilpst psihosociālā palīdzība, tai skaitā individuālas sociālā darbinieka, psihologa, jurista, ārstniecības personas un citu speciālistu konsultācijas atbilstoši klienta vajadzībām,piecas pakalpojumu sniedzēja konsultācijas divu gadu laikā pēc sociālās rehabilitācijas kursa beigām, ja nepieciešams, vai psihosociālu atbalstu (individuālas jurista, sociālā darbinieka un psihologa konsultācijas), u.c.pakalpojumi.
Papildus svarīgi norādīt, ka personai pēc pakalpojuma beigām ir tiesības papildus saņemt atbalstu saistībā ar uzsākto kriminālprocesu – psihosociālu palīdzību (tai skaitā individuālas jurista, sociālā darbinieka, psihologa konsultācijas), tulka pakalpojumu (ciktāl tas netiek nodrošināts konkrētā kriminālprocesa ietvaros), palīdzību juridisko dokumentu noformēšanā un, ja nepieciešams, pārstāvību tiesā, nepārsniedzot 150 stundu gadā (Ja persona kriminālprocesā par cilvēku tirdzniecību ar procesa virzītāja lēmumu ir atzīta par cietušo vai, ja attiecīgā persona nevēlas, lai to atzīst par cietušo, tai piešķirts liecinieka statuss un to apliecina tiesībaizsardzības institūcijas izsniegta izziņa).
Pēc Sociālās integrācijas valsts aģentūras datiem 2024. gadā sociālo pakalpojumu koordinēšanas nodrošināšanai pieņemti 55 lēmumi sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai par cilvēku tirdzniecības upuri atzītām personām (2023. gadā – 34 personām). 2024. gadā sociālās rehabilitācijas pakalpojums piešķirts 34 personām, kuras atzītas par cilvēku tirdzniecības upuriem (2022. gadā – 21 personai), 8 personām, kuras atzītas par cilvēku tirdzniecības upuriem, piešķirtas pakalpojumu sniedzēja konsultācijas pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kursa beigām (2022. gadā - 9 personām), 4 personām piešķirts atbalsts kā personai, kas ar procesa virzītāja lēmumu atzīta par cietušo kriminālprocesa par cilvēku tirdzniecību ietvaros (2022. gadā - arī 4 pers.).
Datu avoti
Oficiālās statistikas portāla datubāze:
IRP020 Paredzamais mūža ilgums (gados) un mūža ilguma rādītāji
IVP040 Veselības stāvokļa pašnovērtējums pēc dzimuma un vecuma grupām (procentos)
IVP070 Pārbaužu veikšana vai ārstēšanās pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu) un apstākļi, kas traucējuši veikt pārbaudes vai ārstēšanos 16 gadus veciem un vecākiem iedzīvotājiem (%)
IVP080 Apstākļi, kas traucējuši veikt pārbaudes vai ārstēšanos pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu) 16 gadus veciem un vecākiem iedzīvotājiem (%)
IVP100 Apstākļi, kas traucējuši veikt pārbaudes vai ārstēšanos pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu) pēc dzimuma un vecuma grupām (%)
VST050 Reģistrēto traumu gadījumu skaits vardarbībā cietušajām personām
Eurostat datubāze:
TPS00150 Healthy life years at birth by sex
demo_mlexpec Life expectancy by age and sex
Valsts darba inspekcija:
Labklājības ministrija:
Statistika sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā
Top inovatīvs sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem un jauniešiem ar uzvedības grūtībām
Sociālās integrācijas valsts aģentūra:
Iekšlietu ministrija:
Pārskati par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu Latvijā
Ieteikt