Sociālā iekļaušanās. Veselība
Sadaļas tvērums
Veselība sociālās iekļaušanās aspektā analizēta, vērtējot paredzamo mūža ilgumu, mirušo vidējo vecumu, veselīga mūža ilgumu, veselības pašvērtējumu, medicīnas speciālistu apmeklējumu, kā arī nelaimes gadījumus darbā un arodslimības. No sociālās iekļaušanās riska grupām īpaši izceltas pensijas un pirmspensijas vecuma personas, romi, kā arī trūcīgas personas.
ANO Ilgtspējīgas attīstības trešais mērķis ir līdz 2030. gadam nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību jebkura vecuma cilvēkiem.
Paredzamais mūža ilgums un mirušo vidējais vecums
Paredzamais mūža ilgums ir gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgajā gadā dzimušie, ja viņu turpmākās dzīves laikā mirstības līmenis paliktu tāds pats, kāds tas bija dzimšanas gadā. Tādu faktoru kopums kā zīdaiņu mirstības samazināšanās, uzlabojumi darba un dzīves apstākļos, izglītībā un veselības aprūpē palielina paredzamo mūža ilgumu. Lai arī pēdējos gados jaundzimušo paredzamais mūža ilgums pakāpeniski pieaug, Covid-19 pandēmijas laikā (2020. un 2021. gadā), strauji pieaugot mirstībai, tas atkal samazinājās. Strauji samazinoties mirstībai Covid-19 ietekmē, paredzamais mūža ilgums 2022. gadā pieaudzis par 1,3 gadiem salīdzinot ar gadu iepriekš.
2022. gadā dzimušo bērnu vidējais paredzamais mūža ilgums bija 74,4 gads:
- vīriešiem – 69,4 gadi,
- sievietēm – 79,3 gadi.
No visām ES dalībvalstīm Latvijā un Lietuvā vīriešu paredzamais mūža ilgums bija viens no viszemākajiem. 2021. gadā Latvijā vīriešu paredzamais muža ilgums bija 68,6 gadi un Lietuvā - 69,9 gadi (ES dalībvalstīs vidēji – 77,2 gadi). Līdzīgi rādītāji bija tikai Bulgārijā un Rumānijā (attiecīgi 68,1 gads un 69,4 gadi).
Riska grupa: pensijas vecuma personas
Mirstības rādītāji un mūža ilguma aprēķini rāda, ka, piemēram, vīriešu, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu, vidējais turpmākās dzīves ilgums varētu būt 13,6 gadi, šo pašu vecumu sasniegušajām sievietēm – 18,5 gadi, bet vidējais abiem dzimumiem – 16,5 gadi.
Riska grupa: romi
Romiem Latvijā ir zemāks vidējais mirušo vecums – 2022. gadā Latvijā kopumā vidēji mirušo vecums bija 75,2 gadi, bet romu – 62,6 gadi.
Veselīgs mūžs
Ilgstošas slimības, vājums, garīgi traucējumi un fiziska invaliditāte mēdz kļūt izplatītāka starp vecāka gadagājuma iedzīvotājiem, un šo veselības problēmu radītais slogs var samazināt dzīves kvalitāti. Veselīgi nodzīvoto gadu skaits norāda gadu skaitu, ko paredzēts nodzīvot veselīgi, bez funkcionēšanas ierobežojumiem un invaliditātes.
Riska grupa: pirmspensijas vecuma iedzīvotāji
Veselīgie dzīves gadi Latvijā 2021. gadā bija 53,8 gadi (vīriešiem – 52,2 gadi, bet sievietēm – 55,4 gadi), kas ir pirmspensijas vecums un arī ir viszemākais rādītājs no visām ES dalībvalstīm. ES vidēji šis rādītājs bija 63,6 gadi (vīriešiem 63,1 gadi un sievietēm 64,2 gadi). Savukārt 2005. gadā Latvijā tas bija 51,9 gadi, bet ES vidēji – 60,9 gadi.
Veselības pašvērtējums
2022. gadā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem savu veselību vērtēja kā labu (45,8 %) vai vidēju (35,6 %), un tikai 4,4 % šī vecuma iedzīvotāju savu veselību vērtēja kā ļoti labu. Veselības stāvokļa pašnovērtējums pēdējos gados uzlabojas. 2012. gadā 46,8 % iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem savu veselību vērtēja kā labu vai ļoti labu, bet 2022. gadā to īpatsvars sasniedza 50,2 %.
Riska grupa: pensijas un pirmspensijas vecuma personas
Vissliktākais veselības pašvērtējums ir iedzīvotājiem vecumā no 65 gadiem – 33,4 % no viņiem savu veselības stāvokli uzskatīja par sliktu vai ļoti sliktu.
Medicīnas speciālistu apmeklējums
Regulārs medicīnas speciālistu apmeklējums un pārbaudes ļauj laicīgi risināt veselības problēmas un tās novērst. 2021. gadā 10,2 % (2020. gadā - 8,8 %) iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem norādīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā viņiem ir bijusi nepieciešamība veikt pārbaudi pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu) vai ārstēšanos, bet tas netika darīts. No viņiem 17,8 % kā galveno ārsta neapmeklēšanas iemeslu minēja nespēju to atļauties, 17,5 % - pārāk ilgu gaidīšanas laiku uz pieņemšanu un rindas, 16,7 % vēlējās nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku nekļūs labāk, bet lielākā daļa (36,0 %) norādīja uz citiem iemesliem. Pie citiem iemesliem respondenti min dažādus iemeslus, t.sk. ar Covid-19 saistītus ierobežojumus apmeklēt ārstus. Pirms Covid-19 krīzes sākuma 2020. gadā visbiežākie ārsta neapmeklēšanas iemesli bija nespēja to atļauties (37,0 %), vēlme nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku nekļūs labāk (23,6 %), pārāk ilgs gaidīšanas laiks uz pieņemšanu un rindas (19,6 %) un tikai 4,4 % gadījumu tie bija citi iemesli.Regulārs medicīnas speciālistu apmeklējums un pārbaudes ļauj laicīgi risināt veselības problēmas un tās novērst. 2022. gadā 9,7 % (2021. gadā – 10,2 %) iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem norādīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā viņiem ir bijusi nepieciešamība veikt pārbaudi pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu) vai ārstēšanos, bet tas netika darīts. No viņiem 27,2 % kā galveno ārsta neapmeklēšanas iemeslu minēja pārāk ilgo gaidīšanu un pieņemšanu, 24,9 % - nespēju to atļauties, 14,1 % vēlējās nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku nekļūs labāk, bet vēl liela daļa (22,7 %) norādīja uz citiem iemesliem. Pie citiem iemesliem respondenti min dažādus iemeslus, t.sk. ar Covid-19 saistītus ierobežojumus apmeklēt ārstus. Pirms Covid-19 krīzes sākuma 2020. gadā visbiežākie ārsta neapmeklēšanas iemesli bija nespēja to atļauties (37,0 %), vēlme nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku nekļūs labāk (23,6 %), pārāk ilgs gaidīšanas laiks uz pieņemšanu un rindas (19,6 %) un tikai 4,4 % gadījumu tie bija citi iemesli.
Riska grupa: pensijas vecuma iedzīvotāji
Riska grupa: trūcīgie iedzīvotāji
Veselība un drošība darbā
Viens no aktīvās novecošanās stratēģijas pamatvirzieniem ir gados vecāku Latvijas iedzīvotāju iekļaujošs darba tirgus. Darba statistikas rezultāti liecina par nelielu pieaugumu strādājošo skaitā vecuma grupās 55-64 un 65+ . Tādēļ pastiprināta uzmanība jāvelta darba devējiem darba vietu organizēšanai un veselības veicināšanai darba vietās, tai skaitā nodrošināt ar pareizu darbavietas ergonomiku.
Riska grupa: pirmspensijas vecuma iedzīvotāji
Nelaimes gadījumu darbā statistika liecina, ka 2021.gadā katrs ceturtais darba ņēmējs (24.6%) vecuma grupā 55+ ir guvis traumas darbā.
2021. gadā arodslimību ārstu komisija atzinusi, ka arodslimības nodarbinātie visbiežāk (98 %) ieguvuši, ilgstoši strādājot biomehānisko faktoru ietekmē. Galvenie biomehāniskie faktori ir darbs piespiedu pozā; dažādu smagumu pārvietošana; darbs, kurā pielietotas nepareizas vai vienveidīgas kustības; fiziskās pārslodze u.c. Galvenie un biežākie arodslimību ārstu ieteikumi darba devējam nodarbinātā darba apstākļu uzlabošanai vai riska faktora mazināšanai bija samazināt slodzi statiskajās pozās, samazināt slodzi darbā ar biežām atkārtotām vienveidīgām kustībām, kā arī nodrošināt pareizu darbavietas un aprīkojuma ergonomiku (VDI, 2021.gada darbības pārskats).
Datu avoti
Oficiālās statistikas portāla datubāze:
IRP020 Paredzamais mūža ilgums (gados) un mūža ilguma rādītāji 1990 - 2021
IVP040 Veselības stāvokļa pašnovērtējums pēc dzimuma un vecuma grupām (procentos) 2005 - 2021
IVP080 Apstākļi, kas traucējuši veikt pārbaudes vai ārstēšanos pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu) 16 gadus veciem un vecākiem iedzīvotājiem (%)
IVP100 Apstākļi, kas traucējuši veikt pārbaudes vai ārstēšanos pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu) pēc dzimuma un vecuma grupām (%)
Eurostat datubāze:
TPS00150 Healthy life years at birth by sex
Valsts darba inspekcija:
Slimību profilakses un kontroles centra datubāze:
ARO010 Arodslimību gadījumu skaits sadalījumā pa dzimumiem un diagnožu grupām
Uzzini vairāk par riska grupām (skaits, raksturojums)
Pensijas vecuma personas ⇒
Pirmspensijas vecuma personas ⇒
Romi ⇒
Trūcīgas personas ⇒