Sociālā iekļaušanās. Mājokļa apstākļi

Sadaļas tvērums

Mājokļu apstākļi sociālās iekļaušanās aspektā analizēti, vērtējot mājsaimniecību apmierinātību ar mājokļa apstākļiem, iedzīvotāju viedokli par problēmām, kas padara mājokļus neapmierinošus, kā arī mājokļa izdevumu slogu uz dažāda tipa mājsaimniecībām. No sociālās iekļaušanās riska grupām īpaši izceltas: pensijas vecuma cilvēki, viena vecāka ģimenes, romi , pieaugušie un bērni ar invaliditāti, trūcīgās un maznodrošinātās mājsaimniecības un bezpajumtnieki. 

ANO Ilgtspējīgas attīstības vienpadsmitais mērķis ir līdz 2023. gadam padarīt pilsētas un apdzīvotas vietas iekļaujošas, drošas, pielāgoties spējīgas un ilgtspējīgas.

Neapmierinoši mājokļa apstākļi

NAP 2027 rīcības virzienā “Mājoklis” ir izvirzīts mērķis Nr. 346 samazināt mājsaimniecību īpatsvaru, kuras norāda uz neapmierinošiem mājokļa apstākļiem no 31 % 2018. gadā līdz 25 % 2024. gadā un 22 % 2027. gadā. Dati liecina, ka mērķis, kas bija jāsasniedz līdz 2024. gadam, tika sasniegts jau 2020. gadā, kad uz neapmierinošiem mājokļa apstākļiem norādīja 24,6 % mājsaimniecību. 2023. gadā šis rādītājs saglabājās bez būtiskām izmaiņām – 24,7 %.

Visizplatītākā problēma mājokļos ir tekošs jums un mitrums mājas sienās, logos, grīdās vai pamatos.  2023. gadā 17,8 % mājsaimniecību norādīja, ka viņu mājoklī ir tekošs jumts, mitras sienas, griesti, grīdas, mājas pamati vai trupe logu rāmjos, durvīs vai grīdās. Turklāt visnotaļ lielai daļai mājsaimniecību mājoklī nav ierīkota tualete ar ūdens novadu (7,1 % 2023. gadā un 6,4 % 2024. gadā) un vannas istabas vai dušas (8,2 % 2023. gadā un 7,2 % 2024. gadā).

Riska grupa: trūcīgās un maznodrošinātās mājsaimniecības ⇒

Mājsaimniecību sadalījums kvintilēs apliecina, ka iedzīvotāju ienākumu līmenim ir arī saistība ar mājokļa apstākļiem. 2023. gadā uz neapmierinošiem mājokļa apstākļiem norādīja 37,5 % trūcīgāko mājsaimniecību (1. kvintiļu grupā), savukārt starp turīgākām mājsaimniecībām (5. kvintiļu grupā) ar visaugstākajiem ienākumiem neapmierinoši mājokļa apstākļi bija izplatīti ievērojami mazāk (14,6 %).

Riska grupa: romi ⇒

2023. gadā kopumā 96 % Latvijas iedzīvotāju dzīvoja privātajās mājsaimniecībās, 1,2 % dzīvoja institucionālos mājokļos un 1,3 % dzīvoja citās dzīvojamās vienībās un bija bezpajumtnieki, 1,5 % nav zināms. Savukārt, romu vidū bija par 6,3 procentpunktiem mazāk tradicionālo privāto mājsaimniecību iedzīvotāju (89,7 %), par 5 procentpunktiem vairāk institucionālo mājokļu iedzīvotāju (6,2 %) un par 0,3 procentpunktiem vairāk citās dzīvojamās vienībās dzīvojošo un bezpajumtnieku (1,6 %). "Citas dzīvojamās vienības" ir būdas, kajītes, barakas, šķūņi, autotreileri, klētis, dzirnavas, un citi mājokļu veidi, ko cilvēki izmanto dzīvošanai, neatkarīgi no tā, vai tie bija paredzēti dzīvošanai.

Analizējot datus par privātajās mājsaimniecībās un tradicionālajos mājokļos dzīvojošiem iedzīvotājiem Tautas skaitīšanas apkopotajos reģistru datos 2021. gadā, Latvijā kopumā 40,1 % iedzīvotāju mitinājās mājokļos, kur platība uz vienu iemītnieku ir mazāka par 20 m2. Savukārt, romu vidū pusotru reizi vairāk (64,4 %). Romu tautības iedzīvotāji biežāk dzīvo senāk uzceltos mājokļos. 2021. gadā 43,6 % romu dzīvoja mājokļos, kas uzcelti līdz 1946. gadam (Latvijā vidēji 20,2 % iedzīvotāju). Izteiktas atšķirības ir arī mājokļu labiekārtojumā. Trīs no pieciem romu iedzīvotājiem dzīvoja mājoklī bez centrālapkures, bet Latvijā vidēji tikai viens no pieciem iedzīvotājiem dzīvo mājoklī bez centrālapkures. 45,3 % romu nebija pieejama vannas istaba vai duša mājoklī (Latvijā vidēji 13,8 %).

Riska grupa: Pieaugušie un bērni ar invaliditāti ⇒

Iedzīvotāji, kuriem ir stipri veselības problēmu radīti ierobežojumi veikt ikdienas aktivitātes mājās, darbā vai atpūtā, saskaras ar neapmierinošiem mājokļa apstākļiem. 2023. gadā katrs trešais jeb 33 % iedzīvotāju, kuriem bija stipri veselības problēmu radīti ierobežojumi, norādīja uz neapmierinošiem mājokļa apstākļiem. Salīdzinājumam- starp visiem Latvijas iedzīvotājiem uz neapmierinošiem mājokļa apstākļiem norādīja katrs ceturtais jeb 24,8 %.

* 2024. gada dati.

Mājokļa izdevumu slogs

NAP 2027 rīcības virzienā “Mājoklis” kā mērķa indikators Nr. 344 ir noteikts samazināt mājsaimniecību īpatsvaru, kurām kopējie ar mājokli saistītie izdevumi sagādā finansiālas grūtības (ļoti apgrūtinoši un nedaudz apgrūtinoši) – no 75,6 % 2018. gadā līdz 73,2 % 2024. gadā un 69,2 % 2027. gadā. Pēdējie pieejamie dati parāda, ka izvirzītais mērķis ir sasniegts (2023. gadā – 66,8 % mājsaimniecību).

Riska grupa: pensijas vecuma cilvēki ⇒

2023. gadā gandrīz piektajai daļai (17,8 %) Latvijas mājsaimniecību mājokļa izdevuma segšana bija ļoti apgrūtinoša un vislielākās grūtības segt mājokļa izdevumus bija mājsaimniecībām, kurās dzīvoja viena persona vecumā no 65 gadiem: gandrīz katram trešajam vai 29,1 % vientuļo vecākā gadagājuma cilvēku šajā vecumā bija ļoti apgrūtinoši segt mājokļa izdevumus.

Tomēr šīs rādītājs ir ar tendenci samazināties un kopš 2020. gada par 5,4 procentpunktiem ir samazinājies to vecāka gadagājuma (65+) iedzīvotāju īpatsvars, kuriem bija ļoti apgrūtinoši segt mājokļa izdevumus.

2024. gadā vientuļie vecākā gadagājuma iedzīvotāji (vecumā no 65 gadiem) mājokļa uzturēšanai tērēja 21,7 % no saviem ienākumiem, kamēr visām Latvijas mājsaimniecībām vidēji šie izdevumi veidoja 13,0 % no ienākumiem.

Riska grupa: viena vecāka ģimenes ⇒

2023. gadā mājokļa izdevumus bija ļoti apgrūtinoši segt katrai piektajai jeb 20,2 % mājsaimniecību ar vienu pieaugušo ar bērniem. Salīdzinot ar 2020. gadu, situācija ir ievērojami uzlabojusies – 2020. gadā mājokļa izdevumu segšana ļoti apgrūtinoša bija teju katrai trešajai jeb 30 % viena vecāka mājsaimniecību.

2024. gadā mājsaimniecības ar vienu pieaugušo ar bērniem mājokļa uzturēšanai tērēja piekto daļu (19,8 %) no saviem ienākumiem (2020. gadā – 16,4 %).

No mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo ar bērniem katra desmitā (11,6 %) pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijusi parādā par komunālajiem maksājumiem. Kaut arī situācija joprojām nav iepriecinoša, tomēr kopš 2020. gada tā ir uzlabojusies – 2020. gadā katrai piektajai (20,3 %) viena pieaugušā mājsaimniecībai ar bērniem bija parādi par komunālajiem maksājumiem.

*Komunālie maksājumi – maksājumi par apkuri, auksto ūdeni, kanalizāciju un atkritumu izvešanu.

Dzīvesvietas zaudēšana neplānotu apstākļu dēļ

Gandrīz katram divdesmitajam jeb 4,5 % Latvijas iedzīvotāju kaut reizi dzīvē bija jāzaudē dzīvesvieta nelabvēlīgu apstākļu dēļ, liecina 2023.gada aptaujas dati. Neplānoti zaudēt dzīvesvietu ir nācies 8 % iedzīvotāju, kuri dzīvoja vieni. Lielākā daļa (61,8 %) no dzīvesvietu zaudējušajiem uz kādu laiku apmetās pie draugiem vai radiem, katrs piektais (21,8 %) uzturējās ārkārtas vai pagaidu miteklī, katrs septītais (13,6 %) uzturējās vietā, kas nav paredzēta kā pastāvīga mājvieta un 3,8 % no mājokli zaudējušajiem dzīvoja un nakšņoja sabiedriskās vietās.

Galvenie iemesli, kas ļāva pārcelties uz jaunu dzīvesvietu, bija esošas, jaunas vai atjaunotas attiecības ar ģimeni vai partneri (31,3 %), pārvākšanās uz sociālo vai subsidēto privāto mājokli (17,8 %) un darba iegūšana (16,1 %). Vēl liela daļa iedzīvotāju 29,4 % norāda uz citiem, neprecizētiem iemesliem, kuri ļāva pārcelties un jaunu dzīvesvietu, bet 4,7 % norādījuši, ka problēmas ar dzīvesvietu tā arī nav atrisinātas.

*2023.gadā veiktās aptaujas dati

Datu avoti

Oficiālās statistikas portāla datubāzes:

NNN070 Mājsaimniecību īpatsvars, kuras norādīja uz neapmierinošiem mājokļa apstākļiem (procentos) 
NNN050 Mājsaimniecību īpatsvars, kuras norādīja uz atsevišķiem neapmierinošiem mājokļa apstākļiem (%)
IRE100 Romu (čigānu) īpatsvars un raksturojošie rādītāji
MAI030 Ar mājokļa uzturēšanu saistīto izdevumu ietekme uz mājsaimniecības finansiālo situāciju (procentos) 
MAI010 Ar mājokļa uzturēšanu saistītie izdevumi uz vienu mājsaimniecību 
NNN200 Mājsaimniecību parādi par dažādiem maksājumiem naudas trūkuma dēļ (pēdējo 12 mēnešu laikā) (procentos)
MOD23_08 Iemesli, kas ļāva pārcelties uz jaunu pastāvīgu dzīvesvietu pēc iepriekšējās pastāvīgās dzīvesvietas zaudēšanas (%)