Sociālā iekļaušanās. Iespējas nodrošināt pamatnepieciešamības

Sadaļas tvērums

Šajā sadaļā iekļauta informācija par iedzīvotāju iespējām nodrošināt pamatvajadzības no CSP veiktā ikgadējā EU-SILC apsekojuma. No sociālās iekļaušanās riska grupām īpaši izceltas: daudzbērnu un viena vecāka ģimenes, trūcīgās mājsaimniecības un pieaugušie un bērni ar invaliditāti. 

ANO Ilgtspējīgas attīstības pirmais mērķis ir līdz 2030. gadam “visur izskaust nabadzību visās tās izpausmēs”.

EU–SILC aptaujā tiek definētas 13 materiālās un sociālās nenodrošinātības pazīmes.

Personas mājsaimniecība naudas trūkuma dēļ nespēj:
1) segt komunālos maksājumus, īri vai atmaksāt kredītu,
2) finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu,
3) segt pēkšņus neparedzētus izdevumus no pašu līdzekļiem,
4) ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu,
5) katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām,
6) lietot savām vajadzībām vieglo auto,
7) savā mājoklī nomainīt nolietotās mēbeles pret jaunām, 

Persona nevar atļauties:
8) novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām (nevis lietotām),
9) nodrošināt sev divus apavu pārus, kas ir labā stāvoklī un piemēroti ikdienas aktivitātēm,
10) nelielu naudas summu tērēt tikai sev (kaut ko nopērkot vai darot priekš sevis),
11) regulāri piedalīties atpūtas aktivitātēs ārpus mājām, kas ir saistītas ar naudas izmaksām,
12) vismaz reizi mēnesī satikties ar draugiem/ ģimeni (radiem) uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena,
13) savā mājoklī nodrošināt privātai lietošanai internetu, kad tas ir nepieciešams.

2025. gadā 58,4 % Latvijas iedzīvotāju piemita vismaz 1 no 13 materiālās un sociālās nenodrošinātības pazīmēm. 42,0 % iedzīvotāju piemita no 1 līdz 3 materiālās un sociālās nenodrošinātības pazīmēm, 11,6 % - no 4 līdz 6 pazīmēm, 3,9 % – no 7 līdz 9 pazīmēm un 0,9 % iedzīvotāju piemita no 10 līdz 13 pazīmēm.   

2025.gadā gandrīz puse jeb 44,5 % iedzīvotāju norādīja, ka viņiem vislielākās grūtības sagādāja tieši neparedzētu izdevumu segšana. Vientuļo senioru mājsaimniecībās (viena persona 65 gadi un vairāk) šis rādītājs bija 65,2 %, viena pieaugušā ar bērniem mājsaimniecībās – 56,2 % un pāru mājsaimniecībās ar trīs vai vairāk bērniem neparedzētus izdevumus grūti bija segt 37,2 %.

Riska grupa: daudzbērnu un viena vecāka ģimenes ⇒

2025. gadā gandrīz katrai ceturtajai (23,6 %) viena pieaugušā mājsaimniecībai ar bērniem finanšu trūkums liedza katru gadu doties nedēļu ilgās brīvdienās ārpus mājām, gandrīz katra sestā (17,4 %) no šīm mājsaimniecībām nevarēja atļauties savām privātajām vajadzībām lietot auto un gandrīz katra četrpadsmitā (7,4 %) – ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu. 

Salīdzinot ar visām Latvijas mājsaimniecībām, viena pieaugušā mājsaimniecības ar bērniem biežāk norādīja, ka naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties segt neparedzētus izdevumus (56,2 % viena pieaugušā mājsaimniecības ar bērniem, vidēji visas mājsaimniecības – 44,5 %) un segt komunālo pakalpojumu rēķinus, īri vai atmaksāt kredītus (attiecīgi - 12,3 % un 6,4 %). 

Riska grupa: trūcīgās un maznodrošinātās mājsaimniecības ⇒

Ienākumu līmenis ietekmē mājsaimniecību iespējas sev nodrošināt vairākas sadzīviskas pamatlietas. 
Mājsaimniecībās ar viszemākajiem ienākumiem (1. kvintiļu grupas) ienākumi 2024. gadā nebija augstāki par 474 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.
2024. gadā minimālā ienākuma līmenis vienas personas mājsaimniecībai bija 377 eiro mēnesī.

Starp iedzīvotājiem no trūcīgākajām mājsaimniecībām bija izteikti lielāks to iedzīvotāju īpatsvars, kuri 2025. gadā naudas trūkuma dēļ nevarēja:
•    segt neparedzētus izdevumus (68,5 % iedzīvotāju no vistrūcīgākajām (1. kvintiļu grupas) mājsaimniecībām, 69,3 % iedzīvotāju ar ienākumiem zem minimālā ienākuma līmeņa (MIL), no visiem iedzīvotājiem – 44,5 %); 
•    katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām (55,2 % iedzīvotāju no vistrūcīgākajām (1. kvintiļu grupas) mājsaimniecībām, 55,2 % iedzīvotāju ar ienākumiem zem MIL, no visiem iedzīvotājiem – 30,6 %); 
•    mājoklī nolietotās mēbeles nomainīt pret jaunām (41,3 % iedzīvotāju no vistrūcīgākajām (1. kvintiļu grupas) mājsaimniecībām, 43,9 % iedzīvotāju ar ienākumiem zem MIL, no visiem iedzīvotājiem – 21,7 %); 
•    regulāri piedalīties maksas atpūtas aktivitātēs (33,0 % iedzīvotāju no vistrūcīgākajām (1. kvintiļu grupas) mājsaimniecībām, 39,0 % iedzīvotāju ar ienākumiem zem MIL, no visiem iedzīvotājiem – 16,2 %); 
•    ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu (18,8 % iedzīvotāju no vistrūcīgākajām (1. kvintiļu grupas) mājsaimniecībām, 21,4 % iedzīvotāju ar ienākumiem zem MIL, no visiem iedzīvotājiem – 8,6 %);  
•    uzturēt mājokli siltu (12,9 % iedzīvotāju no vistrūcīgākajām (1. kvintiļu grupas) mājsaimniecībām, 17,3 % iedzīvotāju ar ienākumiem zem MIL, no visiem iedzīvotājiem – 4,5 %).

Turklāt starp iedzīvotājiem ar ienākumiem zem MIL ir ievērojami vairāk arī to, kuri naudas trūkuma dēļ nevarēja arī atļauties:
•    novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām (nevis lietotām) – 25,9 %;
•    nelielu naudas summu tērēt tikai sev – 25,2 %;
•    savām vajadzībām lietot vieglo auto - 23,1 %.

Riska grupa: Pieaugušie un bērni ar invaliditāti ⇒

Veselības problēmas, kas traucē vai rada stiprus ierobežojumus ikdienas aktivitātēs mājās, darbā vai atpūtā, ļoti apgrūtina arī iedzīvotāju iespējas nodrošināt sev pamatnepieciešamības. EU-SILC 2025. gada aptaujas dati par vismaz 16 gadu vecuma iedzīvotāju veselības stāvokli liecina, ka starp iedzīvotājiem ar stipriem veselības problēmu ierobežojumiem ir ievērojami vairāk to, kuri naudas trūkuma dēļ nevar atļauties katru gadu doties brīvdienās ārpus mājām (65,2 % iedzīvotāju ar stipriem veselības ierobežojumiem un 30,6 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem šajā vecuma grupā), ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis katru otro dienu (attiecīgi –22,0 % un 8,6 %), novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām (22,2 % un 8,6 %), uzturēt mājokli siltu (14,1 % un 4,5 %), vismaz reizi mēnesī tikties ar radiem vai draugiem uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena (13,5 % un 5,1 %) un nodrošināt sev divus piemērotus apavu pārus (9,7 % un 3,3 %). Minētās atšķirības liecina, ka iedzīvotājiem ar stipriem veselības ierobežojumiem pamatnepieciešamības var būt liegtas ne tikai naudas trūkuma, bet arī citu iemeslu dēļ (piemēram, nepieciešamība pēc specializēta uztura, apģērba, apaviem, palīdzības pārvietojoties u.c.).  

Datu avoti

Oficiālās statistikas portāla datubāze:

NNN190 Iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem individuālo pamatvajadzību nodrošināšanas iespējas (procentos)