Sociālā iekļaušanās. Iespējas nodrošināt pamatnepieciešamības

Sadaļas tvērums

Šajā sadaļā iekļauta informācija par iedzīvotāju iespējām nodrošināt pamatvajadzības no CSP veiktā ikgadējā EU-SILC apsekojuma. No sociālās iekļaušanās riska grupām īpaši izceltas: viena vecāka ģimenes, trūcīgās mājsaimniecības un pieaugušie un bērni ar invaliditāti. 

ANO Ilgtspējīgas attīstības pirmais mērķis ir līdz 2030. gadam “visur izskaust nabadzību visās tās izpausmēs”.

EU–SILC aptaujā tiek definētas 13 materiālās un sociālās nenodrošinātības pazīmes.

Personas mājsaimniecība naudas trūkuma dēļ nespēj:
1) segt komunālos maksājumus, īri vai atmaksāt kredītu,
2) finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu,
3) segt pēkšņus neparedzētus izdevumus no pašu līdzekļiem,
4) ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu,
5) katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām,
6) lietot savām vajadzībām vieglo auto,
7) savā mājoklī nomainīt nolietotās mēbeles pret jaunām, 

Persona nevar atļauties:
8) savas novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām (nevis lietotām),
9) nodrošināt sev divus apavu pārus, kas ir labā stāvoklī un piemēroti ikdienas aktivitātēm,
10) nelielu naudas summu tērēt tikai sev (kaut ko nopērkot vai darot priekš sevis),
11) regulāri piedalīties atpūtas aktivitātēs ārpus mājām, kas ir saistītas ar naudas izmaksām,
12) vismaz reizi mēnesī satikties ar draugiem/ ģimeni (radiem) uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena,
13) savā mājoklī nodrošināt privātai lietošanai internetu, kad tas ir nepieciešams.

2024. gadā 58,8 % Latvijas iedzīvotāju piemita vismaz 1 no 13 materiālās un sociālās nenodrošinātības pazīmēm. 42,1 % iedzīvotāju piemita no 1 līdz 3 materiālās un sociālās nenodrošinātības pazīmēm, 11,4 % - no 4 līdz 6 pazīmēm, 4,2 % – no 7 līdz 9 pazīmēm un 1,2 % iedzīvotāju piemita no 10 līdz 13 pazīmēm.

Riska grupa: viena vecāka ģimenes ⇒

2024. gadā starp mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem gandrīz katra ceturtā mājsaimniecība ierobežotu finanšu resursu dēļ nevarēja doties kopīgās ģimenes brīvdienās ārpus mājām (24,0 %), katra sestā lietot auto savām privātajām vajadzībām (16,0 %) un katra četrpadsmitā ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu (6,0 %).

Viena pieaugušā mājsaimniecības biežāk nekā vidēji mājsaimniecības Latvijā norādījušas par to, ka naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties segt neparedzētus izdevumus (54,6 %, vidēji visas mājsaimniecības – 48,9 %) un segt komunālo pakalpojumu rēķinus, īri vai atmaksāt kredītus (attiecīgi - 12,5 % un 7,2 %).

Riska grupa: trūcīgās un maznodrošinātās mājsaimniecības ⇒

Ienākumu līmenis ietekmē mājsaimniecību iespējas sev nodrošināt vairākas sadzīviskas pamatlietas. Salīdzinājumā ar visām Latvijas mājsaimniecībām, 2024. gadā trūcīgāko iedzīvotāju mājsaimniecību vidū (1. kvintiļu grupā) bija izteikti augsts to mājsaimniecību īpatsvars, kuras/kurām:

• naudas trūkuma dēļ nevarēja segt neparedzētus izdevumus (73,1 %, visas mājsaimniecības – 48,9 %);
• nebija iespējas katru gadu vienu nedēļu doties ārpus mājām brīvdienās (57,4 %, visas mājsaimniecības – 32,7 %);
• savā mājoklī nolietotās mēbeles nomainīt pret jaunām (41,3 %, visas mājsaimniecības – 25,3 %);
• ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu (21,1 %, visas mājsaimniecības – 10,3 %);
• uzturēt mājokli siltu (16,9 %, visas mājsaimniecības – 6,7 %);
• segt komunālo pakalpojumu rēķinus, īri vai atmaksāt kredītu (12,2 %, visas mājsaimniecības - 7,2 %).

Riska grupa: Pieaugušie un bērni ar invaliditāti ⇒

Veselības problēmas, kas traucē vai rada stiprus ierobežojumus ikdienas aktivitātēs mājās, darbā vai atpūtā, ļoti apgrūtina arī iedzīvotāju iespējas nodrošināt sev pamatnepieciešamības. EU-SILC 2024. gada aptaujas dati liecina, ka vislielākās atšķirības iedzīvotājiem ar stipriem veselības ierobežojumiem no visiem Latvijas iedzīvotājiem, ir iespējās katru gadu doties brīvdienās ārpus mājām (naudas trūkuma dēļ to nevarēja atļauties 64,4 % personu ar stipriem veselības ierobežojumiem un 30,9 % vidēji Latvijas iedzīvotāju), ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis katru otro dienu (attiecīgi – 22,6 % un 8,6 %), nomainīt novalkātās drēbes pret jaunām (21,5 % un 8,5 %), uzturēt mājokli siltu (14,8 % un 5,4 %), satikties ar radiem, draugiem uz kopīgu maltīti (13,1 % un 5,4 %) un pirkt apavus (10,1 % un 4,0 %). Minētās atšķirības liecina, ka iedzīvotājiem ar stipriem veselības ierobežojumiem pamatnepieciešamības var būt liegtas ne tikai naudas trūkuma, bet arī citu iemeslu dēļ (piemēram, nepieciešamība pēc specializēta uztura, apģērba, apaviem, palīdzības pārvietojoties u.c.). 

Datu avoti

Oficiālās statistikas portāla datubāze:

NNN190 Iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem individuālo pamatvajadzību nodrošināšanas iespējas (procentos)
NNN010 Mājsaimniecību īpatsvars, kuras naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties segt atsevišķas izmaksas (procentos)
NNN210 Mājsaimniecību iespējas savā mājoklī nomainīt nolietotās mēbeles pret citām (procentos)