Sociālā iekļaušanās. Riska grupa: trūcīgās un maznodrošinātās mājsaimniecības
Trūcīgākie iedzīvotāji ir pakļauti materiālās un sociālās atstumtības riskiem, kā arī viņiem ir ierobežotākas iespējas nodrošināt pamatnepieciešamības. Oficiālās statistikas portāla sociālās iekļaušanas sadaļā varat uzzināt vairāk par trūcīgāko iedzīvotāju mājokļiem un veselību.
Trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības
Normatīvajos aktos ir noteikts, kas ir „trūcīga mājsaimniecība" un „maznodrošināta mājsaimniecība", bet aprēķinot statistiku par nabadzību, sociālo atstumtību un sociālo iekļaušanu, tiek lietoti Eiropas Komisijas termini "minimālais ienākumu līmenis", “nabadzības risks” un mājsaimniecību dalījums kvintilēs, kur 1. kvintile satur trūcīgākās mājsaimniecības.
Trūcīgo skaits
Pēdējos gados trūcīgo personu skaits ir ievērojami samazinājies. Īsi pēc krīzes 2010. gadā to bija 227,8 tūkstoši jeb 10,7 % no visiem iedzīvotājiem. Kā liecina LM apkopotā informācija, Latvijā 2023. gadā bija 37,1 tūkstoši mājsaimniecību, kurām piešķirts trūcīgās ģimenes statuss. Salīdzinot ar 2022.gadu, 2023.gadā trūcīgo personu skaits samazinājās par 4 % un sasniedza 62,3 tūkstošus personu.
Mājsaimniecības ar ienākumiem zem minimālā ienākumu līmeņa
Pēdējos gados mājsaimniecību īpatsvars zem minimālā ienākumu līmeņa samazinās. 2023. gadā zem minimālā ienākumu līmeņa bija 7,6 % Latvijas mājsaimniecību, 2022. gadā – 7,8 %, bet 2010. gadā – 9,8 %. Visaugstākais šādu mājsaimniecību īpatsvars bija 2009. – krīzes gadā – 10,2 %.
Minimālo ienākumu līmeni nosaka 40 procentu apmērā no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas vienam ekvivalentajam patērētājam, piemērojot ekvivalences skalā pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā vērtību "1" un pārējām personām – "0.7". 2023. gadā minimālais ienākumu līmenis pieauga no 302 eiro mēnesī līdz 340 eiro mēnesī.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas noteikto par nabadzīgām tiek uzskatītas personas, ja to ienākumi ir tik ierobežoti, ka viņu dzīves līmenis ir zemāks par sabiedrībā pieņemto un viņām var tikt liegtas vai ierobežotas pamattiesības. Tādējādi nabadzība ietver naudas resursu trūkumu, kā rezultātā cilvēki nevar nodrošināt dzīvei nepieciešamās pamatvajadzības (pārtika, mājoklis, veselība, izglītība, kultūra u.c.) (precīzāku skaidrojumu nabadzībai skat. Nabadzības riska indekss).
Nabadzības riskam pakļautās mājsaimniecības
Pēdējo četru gadu laikā nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību īpatsvars ir samazinājies no 23,4 % 2020. gadā līdz 22,0 % 2023. gadā. Vidēji nedaudz biežāk kā katra piektā Latvijas mājsaimniecība bija zem nabadzības sliekšņa. Šo mājsaimniecību ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi uz vienu personu bija zem nabadzības riska sliekšņa, kas 2023. gadā bija 641 eiro mēnesī.
2023. gadā bija audzis nabadzības riska slieksnis (no 563 eiro mēnesī 2022. gadā līdz 641 eiro mēnesī 2023. gadā).
2023. gadā pieauga vidējie mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi – vidēji starp visām mājsaimniecībām tie pieauga no 1 649 eiro mēnesī 2022. gadā līdz 1 872 eiro mēnesī 2023. gadā, bet 1. kvintiļu grupā tie pieauga no 609 līdz 645 eiro. 2023. gadā vidējie mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 1. kvintiļu grupā bija tikai 34,5 % no vidējiem mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumiem kopumā, samazinoties par 2,4 procentpunktiem no 2022. gada (36,9 %). 2010. gadā šī vērtība bija 41,5%.
Skatīt datubāzēs MIS010 un MIS060
Datu avoti
Oficiālās statistikas portāla datubāze:
MIS010 Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi (eiro mēnesī)
MIS060 Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi kvintiļu grupās (eiro mēnesī)
NNM070 Mājsaimniecību īpatsvars zem minimālo ienākumu līmeņa pēc mājsaimniecības tipa un darba intensitātes (procentos)
NNR010 Nabadzības riska slieksnis (ilustratīvās vērtības)
NNR040 Nabadzības riska indekss pēc mājsaimniecības tipa (%)
Labklājības ministrija:
Uzzini vairāk par trūcīgākajiem iedzīvotājiem sadaļās
Materiālā un sociālā nenodrošinātība ⇒
Iespējas nodrošināt pamatnepieciešamības ⇒
Mājokļa apstākļi ⇒
Veselība ⇒