Monetārās nabadzības, ienākumu nevienlīdzības indikatori (EU-SILC apsekojums)

Monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatorus Lākenas Eiropadome pieņēma 2001. gada decembrī, lai varētu izvērtēt un novērot Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu progresu sociālās atstumtības mazināšanā. Šie indikatori ir relatīvi, un tie ir atvasināti no vidējā ienākumu līmeņa. Tie raksturo relatīvo, nevis absolūto nabadzības risku valsts iedzīvotāju vidū.

Monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatori tiek iegūti apsekojumā "Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem" (The European Union Statistics on Income and Living Conditions, saīsinājums – EU-SILC).

Kapēc CSP un Eurostat šos datus publicē norādot atšķirīgus gadus?

CSP monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatorus publicē, norādot faktisko  gadu, kad iedzīvotāju ienākumu gūti, nevis ar atsauci uz apsekojuma norises gadu, kā to publicē Eurostat. Piemēram, monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības 2016. gada dati Eurostat datubāzē publicēti ar norādi uz 2017. gadu.

N/A

EU-SILC apsekojuma pamatvienība ir personas, kuras dzīvo privātās mājsaimniecībās. Apsekojuma izlasē netiek iekļautas kolektīvās mājsaimniecības (veco ļaužu pansionāti, bērnu invalīdu internāti, studentu kopmītnes, viesnīcas, kazarmas, slimnīcas, sanatorijas, brīvības atņemšanas iestādes u. tml.).

Apsekojumā tiek iegūta informācija gan par visu mājsaimniecību kopā, gan arī par katru mājsaimniecības locekli, kam ir 16 un vairāk gadi. Mājsaimniecības, kuras pieder garengriezuma izlasei, tiek apsekotas vairāku gadu garumā (maksimāli 4 gadus). Latvijā tiek izmantots četru gadu rotācijas panelis, un izlases personas ir visi mājsaimniecības locekļi, kas pirmajā apsekojuma gadā ir vismaz 14 gadus veci.

Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) savā mājaslapā publicē informāciju par ES-27 un par katru valsti atsevišķi. Sadaļā: Income and living conditions / Income distribution and monetary poverty

Svarīgi! 

CSP monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatorus publicē, norādot faktisko  gadu, kad iedzīvotāju ienākumu gūti, nevis ar atsauci uz apsekojuma norises gadu, kā to publicē Eurostat. Piemēram, monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības 2016. gada dati Eurostat datubāzē publicēti ar norādi uz 2017. gadu.

Monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatori tiek iegūti apsekojumā "Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem" (the European Union Statistics on Income and Living Conditions, saīsinājums – EU-SILC) apsekojumā. Viens no EU-SILC apsekojuma galvenajiem izpētes objektiem ir mājsaimniecību gada ienākumi – to sastāvs un līmenis.

Informācijas iegūšanai ir izstrādātas četras anketas: Mājsaimniecību reģistrs, Mājsaimniecības anketa, un Individuālā anketa. Katrai anketai ir savs uzdevums, un to informācija nepārklājas. Ceturtā anketa ir moduļa anketa, kuras tēma katru gadu mainās.

Mājsaimniecības reģistrs ir anketa, kurā tiek ierakstītas galvenās ziņas par katru mājsaimniecības locekli. Tā ir galvenokārt demogrāfiska informācija par mājsaimniecībā dzīvojošajām personām, kā arī par tām personām, kas mājsaimniecību ir pametušas.

Mājsaimniecības anketā ir iekļauti jautājumi, kas skar visu mājsaimniecību kopumā. Anketā ir iekļauti šādi jautājumi: mājoklis un mājokļa apstākļi, mājokļa izmaksas, mājsaimniecības ekonomiskais stāvoklis, mājsaimniecības kopējie ienākumi, mājsaimniecību savstarpējā palīdzība un lauksaimnieciskā ražošana mājsaimniecībā.

Individuālā anketa tiek aizpildīta par katru mājsaimniecības locekli, kuram ir 16 gadi un vairāk. Tajā tiek uzdoti jautājumi par nodarbinātību, ienākumiem, izglītību un veselību.

Apsekojumā tiek izmantoti arī Valsts ieņēmuma dienesta dati par fiziskām personām/nodokļu maksātājiem un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati par valsts pensijām un pabalstiem.

EU-SILC dati tiek vispārināti uz visām privātajām mājsaimniecībām un tajās dzīvojošajiem mājsaimniecības locekļiem. Svarošanas procesā tiek izmantoti dizaina svari, kas tiek koriģēti pēc faktiskā atbildētības līmeņa. Papildus dati tiek kalibrēti pēc iedzīvotāju dzimuma un vecuma.