Monetārās nabadzības, ienākumu nevienlīdzības indikatori (EU-SILC apsekojums)

Monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatorus Lākenas Eiropadome pieņēma 2001. gada decembrī, lai varētu izvērtēt un novērot Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu progresu sociālās atstumtības mazināšanā. Šie indikatori ir relatīvi, un tie ir atvasināti no vidējā ienākumu līmeņa. Tie raksturo relatīvo, nevis absolūto nabadzības risku valsts iedzīvotāju vidū.

Monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatori tiek iegūti apsekojumā "Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem" (The European Union Statistics on Income and Living Conditions, saīsinājums – EU-SILC).

Kapēc CSP un Eurostat šos datus publicē norādot atšķirīgus gadus?

CSP monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatorus publicē, norādot faktisko  gadu, kad iedzīvotāju ienākumu gūti, nevis ar atsauci uz apsekojuma norises gadu, kā to publicē Eurostat. Piemēram, monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības 2016. gada dati Eurostat datubāzē publicēti ar norādi uz 2017. gadu.

Privātās mājsaimniecības un visas tajās dzīvojošās personas, kuras ir pastāvīgās Latvijas iedzīvotājas.

EU-SILC apsekojuma pamatvienība ir personas, kuras dzīvo privātās mājsaimniecībās. Apsekojuma izlasē netiek iekļautas kolektīvās mājsaimniecības (veco ļaužu pansionāti, bērnu invalīdu internāti, studentu kopmītnes, viesnīcas, kazarmas, slimnīcas, sanatorijas, brīvības atņemšanas iestādes u. tml.).

Apsekojumā tiek iegūta informācija gan par visu mājsaimniecību kopā, gan arī par katru mājsaimniecības locekli, kam ir 16 un vairāk gadi. Mājsaimniecības, kuras pieder garengriezuma izlasei, tiek apsekotas vairāku gadu garumā (maksimāli 4 gadus). Latvijā tiek izmantots četru gadu rotācijas panelis, un izlases personas ir visi mājsaimniecības locekļi, kas pirmajā apsekojuma gadā ir vismaz 14 gadus veci.

• Ietvara regula* - Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) 2019/1700, ar ko izveido vienotu ietvaru Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 808/2004, (EK) Nr. 452/2008 un (EK) Nr. 1338/2008 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 un Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98.

* Līdz 2020.g. 31. decembrim - Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC).

• Komisijas Regula (EK) Nr. 1980/2003, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 attiecībā uz Kopienas statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) attiecībā uz definīcijām un atjauninātām definīcijām;
• Komisijas Regula (EK) Nr. 1981/2003, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) attiecībā uz faktiskā darba aspektiem un aprēķināšanas procedūrām;
• Komisijas Regula (EK) Nr. 1982/2003, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) attiecībā uz izlasi un reģistrācijas noteikumiem;
• Komisijas Regula (EK) Nr. 1983/2003, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) attiecībā uz primāro mērķa mainīgo lielumu sarakstu;
• Komisijas Regula (EK) Nr. 28/2004, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU–SILC) saistībā ar starpposma un nobeiguma kvalitātes pārskatu sīku saturu;
• Komisijas Regula (EK) Nr. 16/2004, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU–SILC) attiecībā uz sekundārajiem mērķa mainīgajiem lielumiem, kas saistīti ar "nabadzības nodošanu no paaudzes paaudzē";
• Komisijas Regula (EK) Nr. 13/2005, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) attiecībā uz sekundārajiem mērķa mainīgajiem lielumiem par “sociālo līdzdalību”;
• Komisijas Regula (EK) Nr. 315/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU–SILC) attiecībā uz sekundāro mērķa mainīgo lielumu sarakstu “mājokļa apstākļi”;
• Komisijas Regula (EK) Nr. 215/2007, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) attiecībā uz sekundāro mērķa mainīgo lielumu sarakstu, kas attiecas uz pārmērīgām parādsaistībām un finansiālo atstumtību;
• Padomes Regula (EK) Nr. 362/2008, ar ko attiecībā uz to sekundāro mērķa mainīgo lielumu 2009. gada sarakstu, kuri attiecas uz materiālo nenodrošinātību, īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)
• Komisijas Regula (EK) Nr. 646/2009, ar ko attiecībā uz to sekundāro mērķa mainīgo lielumu 2010. gada sarakstu, kuri attiecas uz līdzekļu iekšējo sadali mājsaimniecībā, īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC);
• Komisijas Regula (ES) Nr. 481/2010, ar ko attiecībā uz to sekundāro mērķa mainīgo lielumu 2011. gada sarakstu, kas saistīti ar trūkumu pārmantošanu no paaudzes paaudzē, īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC);
• Komisijas Regula (ES) Nr. 1157/2010, ar ko attiecībā uz 2012. gada sekundāro mērķa mainīgo lielumu sarakstu par mājokļa apstākļiem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC);
• Komisijas Regula (ES) Nr. 62/2012, ar ko attiecībā uz 2013. gada sekundāro mērķa mainīgo lielumu sarakstu par labsajūtu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC);
• Komisijas Regula (ES) Nr. 112/2013, ar ko attiecībā uz to sekundāro mērķa mainīgo lielumu 2014. gada sarakstu, kuri attiecas uz materiālo nenodrošinātību, īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC);
• Komisijas Regula (ES) Nr. 67/2014, ar ko attiecībā uz to sekundāro mērķa mainīgo lielumu 2015. gada sarakstu, kuri attiecas uz līdzdalību sociālajā un kultūras dzīvē un materiālo nenodrošinātību, īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC);
• Komisijas Regula (ES) 2015/245, ar ko attiecībā uz 2016. gada sekundāro mērķa mainīgo lielumu sarakstu par pakalpojumu pieejamību īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC);
• Komisijas Regula (ES) 2016/114, ar ko attiecībā uz 2017. gada sekundāro mērķa mainīgo lielumu sarakstu par veselību un bērnu veselību īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC);
• Komisijas Regula (ES) 2017/310, ar ko attiecībā uz sekundāro mērķa mainīgo lielumu 2018. gada sarakstu par materiālo nenodrošinātību, labsajūtu un mājokļa trūkumu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC);
• Komisijas Regula (ES) 2018/174, ar ko attiecībā uz to 2019. gada sekundāro mērķa mainīgo lielumu sarakstu, kas saistīti ar trūkumu pārmantošanu no paaudzes paaudzē, mājsaimniecības sastāvu un ienākumu attīstību, īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC);
• Komisijas Regula (ES) 2019/414, ar ko attiecībā uz to 2020. gada sekundāro mērķa mainīgo lielumu sarakstu, kas saistīti ar pārmērīgām parādsaistībām, patēriņu un labklājību, kā arī nodarbinātību, īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC);
• Komisijas īstenošanas regula (ES) 2019/2242, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1700 precizē datu kopu tehniskos aspektus, nosaka tehniskos formātus un precizē kvalitātes ziņojumu detalizētu sagatavošanas kārtību un saturu par izlases apsekojuma organizēšanu ienākumu un dzīves apstākļu jomā (sk. Ad hoc temata modulis 2021. gadam: Dzīves apstākļi un nosacījumi bērniem ģimenēs, kuru locekļi dzīvo šķirti vai kurās apvienojušies vecāki un viņu bērni no iepriekšējām attiecībām);
• Komisijas īstenošanas regula (ES) 2020/1721, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1700 precizē izlases apsekojuma ienākumu un dzīves apstākļu jomā par veselību un dzīves kvalitāti datu kopu tehniskos aspektus.

Statistikas datubāze

Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) savā mājaslapā publicē informāciju par ES-27 un par katru valsti atsevišķi. Sadaļā: Income and living conditions / Income distribution and monetary poverty.

Svarīgi! 

CSP monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatorus publicē, norādot faktisko  gadu, kad iedzīvotāju ienākumu gūti, nevis ar atsauci uz apsekojuma norises gadu, kā to publicē Eurostat. Piemēram, monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības 2016. gada dati Eurostat datubāzē publicēti ar norādi uz 2017. gadu.

N/A

N/A

Monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatori tiek iegūti apsekojumā "Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem" (the European Union Statistics on Income and Living Conditions, saīsinājums – EU-SILC) apsekojumā. Viens no EU-SILC apsekojuma galvenajiem izpētes objektiem ir mājsaimniecību gada ienākumi – to sastāvs un līmenis.

Informācijas iegūšanai ir izstrādātas četras anketas: Mājsaimniecību reģistrs, Mājsaimniecības anketa, un Individuālā anketa. Katrai anketai ir savs uzdevums, un to informācija nepārklājas. Ceturtā anketa ir moduļa anketa, kuras tēma katru gadu mainās.

Mājsaimniecības reģistrs ir anketa, kurā tiek ierakstītas galvenās ziņas par katru mājsaimniecības locekli. Tā ir galvenokārt demogrāfiska informācija par mājsaimniecībā dzīvojošajām personām, kā arī par tām personām, kas mājsaimniecību ir pametušas.

Mājsaimniecības anketā ir iekļauti jautājumi, kas skar visu mājsaimniecību kopumā. Anketā ir iekļauti šādi jautājumi: mājoklis un mājokļa apstākļi, mājokļa izmaksas, mājsaimniecības ekonomiskais stāvoklis, mājsaimniecības kopējie ienākumi, mājsaimniecību savstarpējā palīdzība un lauksaimnieciskā ražošana mājsaimniecībā.

Individuālā anketa tiek aizpildīta par katru mājsaimniecības locekli, kuram ir 16 gadi un vairāk. Tajā tiek uzdoti jautājumi par nodarbinātību, ienākumiem, izglītību un veselību.

Apsekojumā tiek izmantoti arī Valsts ieņēmuma dienesta dati par fiziskām personām/nodokļu maksātājiem un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati par valsts pensijām un pabalstiem.

EU-SILC dati tiek vispārināti uz visām privātajām mājsaimniecībām un tajās dzīvojošajiem mājsaimniecības locekļiem. Svarošanas procesā tiek izmantoti dizaina svari, kas tiek koriģēti pēc faktiskā atbildētības līmeņa. Papildus dati tiek kalibrēti pēc iedzīvotāju dzimuma un vecuma.