Sociālā iekļaušanās. Riska grupa: pieaugušie un bērni ar invaliditāti

Oficiālās statistikas portāla sociālās iekļaušanas sadaļā varat uzzināt vairāk par personu ar invaliditāti un personu ar funkcionēšanas ierobežojumiem izglītību, nodarbinātību, nabadzību, materiālo un sociālo nenodrošinātību, mājokļa apstākļiem un iespējām nodrošināt pamatnepieciešamības.

Labklājības ministrija (LM) kā vienu no iedzīvotāju grupām, kas Latvijā ir pakļautas nabadzības un sociālās atstumtības riskam, definē pieaugušos un bērnus ar invaliditāti (iekļaujot personas ar redzes, dzirdes, kustību, psihiskiem, uzvedības un citiem traucējumiem). Tāpēc ir svarīgi sekot līdzi šo personu skaita izmaiņām un saistībā ar to izstrādāt attiecīgus atbalsta mehānismus.

2010. gadā Latvija pievienojās ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām. Konvencija ir pirmais starptautiskais juridiski saistošais dokuments, kurā noteiktas minimālās prasības cilvēku ar invaliditāti cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanai. Konvencijā noteiktas prasības 26 jomās, kas svarīgas, lai aizsargātu personu ar invaliditāti tiesības un veicinātu viņu iekļaušanos sabiedrībā, tostarp vienlīdzības, diskriminācijas, veselības, izglītības, nodarbinātības, sabiedriskās un politiskās līdzdalības jomās. Konvenciju ir ratificējušas visas ES dalībvalstis.

Personu ar invaliditāti skaits

Personu ar invaliditāti skaits pēc funkcionālajiem traucējumiem skaits 2025. gada beigās

*Funkcionālo traucējumu veidu nosaka pēc slimību un veselības problēmu klasifikatora (SSK-10). Vienai personai vienlaicīgi var būt vairāki funkcionālo traucējumu veidi un vairākas invaliditātes grupas.

Skatīt OSP datubāzē: VDE050 un VDE060

Pēc LM datiem 2025. gada beigās Latvijā 12,1 % jeb 224,2 tūkst. iedzīvotāju bija noteikta invaliditāte un ir vērojams personu ar invaliditāti pieaugums (2024. gadā – 11,9 % jeb 211,7 tūkst.). Starp nepilngadīgajiem invaliditātes īpatsvars bija 2,9 % (9,9 tūkst.), un salīdzinot ar 2024.gadu, ir vērojams pieaugums (2024.gadā 2,8 % jeb 9,7 tūkst.) 

CSP aprēkins. LabIS dati

Personu ar invaliditāti īpatsvars administratīvajās teritorijās 

(uz 1000 iedzīvotāju)

Skatīt karšu pārlūkā

* Personai pārskata periodā var būt vairākas ekspertīzes, invaliditātes grupas un vecumi.

Atbilstoši Labklājības ministrijas datiem, Latvijā 2025.gadā tika nodarbinātas 60 168 personas ar invaliditāti jeb nodarbināti bija 28,1 % no visiem iedzīvotājiem ar invaliditāti. 

Personas ar ilgstošām slimībām vai veselības problēmām

2025. gadā uz jautājumu “Vai Jums ir kāda ilgstoša slimība vai ilgstoša veselības problēma?” apstiprinošu atbildi sniedza 42,8 % iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem, kas ir par 0,9 procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā, kad šādu atbildi sniedza 41,9 % iedzīvotāju. 
Dati liecina, ka ilgstošas slimības vai ilgstošas veselības problēmas krasi pieaug, iedzīvotājiem sasniedzot 50 gadu vecumu. 2025. gadā uz ilgstošām slimībām vai ilgstošām veselības problēmām norādīja 49,2 % iedzīvotāju vecumā no 50 līdz 64 gadiem un jau 75,0 % iedzīvotāju vismaz 65 gadu vecumā. Turklāt vecākā gadagājuma (vismaz 65 gadi) sievietes biežāk nekā šīs pašas vecuma grupas vīrieši sev identificēja ilgstošas slimības vai ilgstošas veselības problēmas. 2025. gadā uz ilgstošām slimībām vai ilgstošām veselības problēmām norādīja 76,6 % vecākā gadagājuma sieviešu un 71,6 % vīriešu.
 

2025. gadā 35,9 % iedzīvotāju norādīja, ka veselības problēmas (vismaz pēdējos 6 mēnešus) ir traucējušas vai ierobežojušas veikt ikdienas aktivitātes mājās, darbā vai atpūtā (2024. gadā – 41,2 %). Iedzīvotājiem, sasniedzot pirmspensijas un pensijas gadu vecumu, līdz ar ilgstošām slimībām vai ilgstošām veselības problēmām palielinās arī to radītie ierobežojumi veikt ikdienas aktivitātes mājās, darbā vai atpūtā. 2025. gadā veselības problēmu radīti ierobežojumi veikt ikdienas aktivitātes ir bijuši 43,4 % iedzīvotāju 55 līdz 64 gadu vecumā un 67,3 % iedzīvotāju vecumā 65 gadi un vairāk.

Izdevumi sociālajai aizsardzībai, kas saistīti ar atbalstu invaliditātes seku mazināšanai

Latvijā sākot no 2009. gada 1,3-1,5 % no IKP tika atvēlēti personu ar invaliditāti pensijām un ar pensijām saistītiem pabalstiem, sākot no 2021. gada izdevumi pret IKP palielinājās līdz 1,6 % no IKP, 2024. gadā sasniedzot 1,8 % no IKP. 2024. gadā invaliditātei tika tērēti 9,4 % no kopējiem sociālai aizsardzībai paredzētajiem izdevumiem, kopš 2000. gada, kad tai tika atvēlēti 7,5 %, vērojams izdevumu invaliditātei pieaugums par 1,9 procentpunktiem. 

Invaliditātes pensijas

2024. gada beigās Latvijā bija 76,2 tūkstoši invaliditātes pensiju saņēmēju, 2001. gadā to bija nedaudz vairāk (80,5 tūkst.), bet vismazāk (66,0 tūkst.) – 2007. gadā. Pēdējo 20 gadu laikā ir pakāpeniski audzis vidējais invaliditātes pensijas apmērs - no 75 eiro 2001. gadā līdz 316 eiro 2025. gadā. (58,2 % invaliditātes pensiju saņēmēju 2025. gadā pensija tika piešķirta 200 līdz 300 eiro apmērā.

Bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts

Kopš 2018. gada bērnu skaits, par kuriem tiek saņemts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts, pieauga no 2 072 bērniem 2018. gadā līdz 3 968 bērniem 2025. gadā. No 2025. gada 1. janvāra paaugstināts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta apmērs – no 313,43 eiro uz 413,43 eiro. 

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts personām ar invaliditāti

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts tiek piešķirts personām, kuras nav veikušas pietiekošas sociālās apdrošināšanas iemaksas, lai saņemtu valsts pensiju (t.sk. invaliditātes pensiju). 2025. gadā šo pabalstu saņēma – 9,6 % (21,6 tūkst.). Sākot ar 2025. gadu pabalsts tika paaugstināts un personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti tā apmērs ir atkarīgs arī no nodarbinātības fakta. Nestrādājošiem pabalsts ir lielāks, jo tiek piešķirta piemaksa. Strādājošām personām ar 1. grupas invaliditāti pabalsta apmērs ir 232,40 eiro, turpretim nestrādājošajiem 1. grupas invalīdiem šis pabalsts kopā ar piemaksu ir 302,12  eiro. Personām ar 3. grupas invaliditāti pabalsta apmērs ir 166 eiro mēnesī neatkarīgi no nodarbinātības fakta, bet 3. grupas invalīdiem kopš bērnības pabalsta apmērs ir 189 eiro mēnesī. 

CSP aprēķins

Asistenta pakalpojumi personām ar invaliditāti

Asistenta un pavadoņa pakalpojuma mērķis ir sniegt atbalstu personai ar invaliditāti (pilngadīgai personai un bērnam ar invaliditāti) tādu darbību veikšanai ārpus mājokļa, kuras persona funkcionēšanas ierobežojumu dēļ nevar veikt patstāvīgi, kā arī veicināt personu ar invaliditāti mobilitāti un iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē, kā arī lai atslogotu personu ar invaliditāti ģimenes locekļus. Saskaņā ar LM datiem kopš asistenta pakalpojuma ieviešanas tā saņēmēju skaits ir pieaudzis no 3 069 personām 2013. gadā līdz 18 737 personām 2025. gada septembra mēnesī. Pavadoņa pakalpojumu pašvaldībā 2025. gada  septembrī saņēma 201 personas ar invaliditāti. 

Sociālie aprūpes centri personām ar invaliditāti

Latvijā 2025. gadā darbojās 11 valsts sociālās aprūpes iestādes un 128 pašvaldību un citu organizāciju bērnu un pilngadīgo personu sociālās aprūpes centri. Valsts sociālās aprūpes centru (VSAC) pamatdarbība ir cilvēku ar invaliditāti aprūpe un 99,1 % no visu VSAC izmitināto personu kopskaita (4 247 personas) 2025. gada beigās bija personas ar invaliditāti, bet pārējos (pašvaldību un citu organizāciju) sociālās aprūpes centros – 41,5 % no kopējā iemītnieku skaita (3 725 personas ar invaliditāti). 
Ja salīdzina iedzīvotājus sadalījumā pēc vecuma grupām, samazinoties kopējam bērnu skaitam sociālajās aprūpes iestādēs, bērnu skaits ar invaliditāti ir samazinājies par 65,3 % (no 470 bērniem 2010. gadā līdz 163 bērniem 2025. gadā), savukārt pilngadīgu personu ar invaliditāti skaits ir pieaudzis par 22,4 % (no 6 379 personām 2010. gadā līdz 7 809 personām 2025. gadā).

Aprūpe mājās personām ar invaliditāti

2025. gadā aprūpi mājās saņēma 3 782 personas ar invaliditāti un 632 bērni ar invaliditāti izmantoja dienas aprūpes centru sniegtos sociālos pakalpojumus. No 2024.gada 1.janvāra valsts nodrošina pašvaldībām līdzfinansējumu aprūpei mājās bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību. Līdzfinansējums par bērnu tiks turpināts arī pēc pilngadības sasniegšanas, bet ne ilgāk kā līdz bērna 24 gadu vecuma sasniegšanai.

Aizgādnība personām ar ierobežotu rīcībspēju

Saskaņā ar tiesas nolēmumu bāriņtiesa ieceļ aizgādni personām, kurām tiesa ir ierobežojusi rīcībspēju dažādu iemeslu dēļ (garīga rakstura vai citi veselības traucējumi, izlaidīgs vai izšķērdīgs dzīvesveids, alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīga lietošana), kā arī personām, kurām tiesa nodibinājusi pagaidu aizgādnību. Kopš 2012. gada aizgādnībā esošo personu skaits ir pieaudzis par 33,9 % (no 2 906 personām 2012. gadā līdz 3 890 personām 2025. gadā). Vairāk nekā ¾ daļas (2025. gadā - 82,1 %) gadījumu par aizbildni tiek iecelti šo personu radinieki un laulātie. 

Datu avoti

Oficiālās statistikas portāla datubāze:

VDE050 Pieaugušo personu ar invaliditāti skaits pēc funkcionālajiem traucējumiem, invaliditātes grupas un nodarbinātības statusa
VDE060 Bērni ar invaliditāti sadalījumā pēc vecuma un funkcionālajiem traucējumiem
VDE080  Pieaugušo personu ar invaliditāti skaits pēc invaliditātes grupas un vecuma pa valstspilsētām un novadiem
IVP050 Ilgstoša slimība vai ilgstoša veselības problēma pēc dzimuma un vecuma grupām (procentos) 
IVP060 Veselības problēmas, kas vismaz pēdējos 6 mēnešus ir traucējušas vai ierobežojušas ikdienas aktivitātes mājās, darbā vai atpūtā pēc dzimuma un vecuma grupām (procentos)
PPP020 Valsts sociālie pabalsti un pensijas
AAA010 Aizgādnībā esošās personas

Uzzini vairāk par personām ar invaliditāti un personas ar funkcionēšanas ierobežojumiem sadaļās

Izglītība  ⇒

Nodarbinātība ⇒

Mājokļa apstākļi ⇒

Iespējas nodrošināt pamatnepieciešamības ⇒

Nabadzība ⇒

Materiālā un sociālā nenodrošinātība ⇒