Sociālā iekļaušanās. Nodarbinātība

Sadaļas tvērums

No sociālās iekļaušanās riska grupām kā pakļautas nodarbinātības riskiem īpaši izceltas: pensijas un pirmspensijas vecuma personas, pieaugušie un bērni ar invaliditāti, bezdarbnieki, romi, kā arī patvēruma meklētāji, bēgļi un personas ar alternatīvo vai bezvalstnieka statusu.

ANO Ilgtspējīgas attīstības astotais mērķis ir līdz 2030. gadam veicināt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību, kā arī cilvēka cienīgu darbu visiem.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji

2024. gadā 77,4 % no Latvijas iedzīvotājiem 20–64 gadu vecumā bija nodarbināti. Lai gan pēdējo 10 gadu laikā nodarbinātības līmenis bija pakāpeniski pieaudzis, 2020. gadā pandēmijas ietekmē nodarbinātības līmenis samazinājās par 0,4 procentpunktiem, bet 2021. gadā – par 1,7 procentpunktiem. Savukārt 2022. gadā tas sāka pieaugt un 2023. gadā bija 77,5 % (par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā 2022. gadā).

NAP 2027 rīcības virzienā “Darbs un ienākumi” ir izvirzīts mērķis Nr. 212 paaugstināt nodarbinātības līmeni 20–64 gadu vecumā līdz 78 %, 2024. gada mērķa vērtība bija tuvu noteiktajam, tomēr ir vēl ceļš ejams līdz šī rādītāja sasniegšanai.

Skatīt OSP datubāzē NBL030 datus kopš 2020.gada

Riska grupa: pensijas vecuma cilvēki (65+), īpaši sievietes un tie, kuri dzīvo vieni ⇒

Lai izmantotu darba tirgus potenciālu, NAP 2027 mērķa indikators Nr. 213 ir paaugstināt pensijas vecuma (65-74 gadi) iedzīvotāju nodarbinātības līmeni līdz 22,5 % 2027. gadā. 2021. gadā šis rādītājs sasniedza 2024. gada mērķa vērtību - 20,5 %, 2023. gadā tas bija 24,1 %, bet 2024. gadā tas pieauga par 0,7 procentpunktiem līdz 24,8 % un NAP 2027 mērķa vērtība (22,5 %) jau ir sasniegta.

Riska grupa: pirmspensijas vecuma cilvēki (55-64) ⇒

Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis pakāpeniski samazinās no 55 gadu vecuma, tomēr arī 64 gadu vecumā mazliet vairāk nekā puse (56,3 %) ir nodarbināti.

Nodarbinātības līmenis pirmspensijas vecumā (55-64 gadi) pagastos gada sākumā (%)

Skatīt karšu pārlūkā

Zema darba intensitāte pirmpensijas vecuma iedzīvotājiem

Visaugstākais ļoti zemas darba intensitātes mājsaimniecību īpatsvars 2023. gadā bija starp 55–59 gadu vecuma iedzīvotājiem (13,9 %) un 60–64 gadus veciem iedzīvotājiem (13,2 %). Tas varētu būt saistīts ar grūtībām atrast darbu tieši pirmspensijas vecumā.

Pirmspensijas vecuma iedzīvotāji, kuri dzīvo mājsaimniecības ar ļoti zemu darba intensitāti

(procentos)

Skatīt Eurostat datubāzē ILC_LVHL11N

Riska grupa: viena vecāka ģimenes ⇒

Nodarbinātības līmenis viena vecāka ģimenēs (mājsaimniecībās, kurās ir viens pieaugušais 18-64 gadu vecumā un dzīvo vismaz viens nepilngadīgs bērns), 2024. gadā bija 85,7 %, kas ir par 10,6 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Latvijā (75,1 %).

2024. gadā 6,7 % personu viena vecāka ģimenēs strādāja blakusdarbā. Gada laikā šis īpatsvars ir samazinājies par 5,6 procentpunktiem, kas norāda uz to, ka šādas mājsaimniecības spēj sevi nodrošināt strādājot tikai pamatdarbā. Vidēji Latvijā blakusdarbā bija nodarbināti 6,8 %. 14,3 % viena vecāka ģimeņu vienīgais pieaugušais nestrādā. Vidēji Latvijā starp visa veida mājsaimniecībām nestrādājošo personu īpatsvars ir par 10,6 procentpunktiem augstāks (24,9 %). 2024. gadā 8,9 % personu viena vecāka ģimenēs strādāja nepilnu darbalaiku, vidēji Latvijā - 8,1 %.

Riska grupa: pieaugušie un bērni ar invaliditāti ⇒

Ekonomiskā aktivitāte

Aicinot novērtēt savu ekonomisko aktivitātes statusu, 72,5 tūkstoši iedzīvotāju 15-74 gadu vecumā norādījuši, ka ir strādājošas personas ar invaliditāti vai ilgstoši darbnespējīgas. 2024. gadā vidēji Latvijā šajā vecuma grupā nodarbinātības līmenis bija 64,0 %, bet bezdarba līmenis - 6,9 %. Starp personām ar invaliditāti nodarbinātības līmenis bija krietni zemāks – vien 19,6 % personu ar invaliditāti 15-74 gadu vecumā bija nodarbinātas. Tāpat arī bezdarba līmenis bija vairāk kā uz pusi augstāks – 15,4 %.

Reģistrētie bezdarbnieki ar invaliditāti

2024. gada decembra beigās NVA uzskaitē bija 5993 bezdarbnieki ar invaliditāti jeb 12,9 % no reģistrēto bezdarbnieku skaita. Visbiežāk personām ar invaliditāti pēdējās profesijas pirms reģistrēšanās kā bezdarbniekam bija palīgstrādnieki, apkopēji un mazumtirdzniecības veikalu pārdevēji. 2024. gada 12 mēnešos darbā iekārtojušās 3359 personas ar invaliditāti, no kurām 724 (21,6 %) iekārtojušās darbā pēc kāda aktīvā NVA pasākuma pabeigšanas, piemēram, pēc apmācībām neformālajā izglītībā, apgūstot valsts valodu, datorzinības un svešvalodas, kā arī iegūstot zināšanas par traktortehniku un transportlīdzekļiem. Reģistrēto bezdarbnieku ar invaliditāti skaits būtiski nemainās (7-8 tūkstoši), tādēļ, samazinoties kopējam reģistrēto bezdarbnieku skaitam, bezdarbnieku ar invaliditāti īpatsvars kopskaitā pieaug. 2024. gadā samazinājās gan reģistrēto bezdarbnieku skaits, gan bezdarbnieku ar invaliditāti īpatsvars kopskaitā.

Riska grupa: bezdarbnieki, īpaši ilgstošie bezdarbnieki ⇒

2024. gadā bezdarbnieki pēdējo darbu visbiežāk pārtrauca personīgu vai ģimenes apstākļu dēļ (53,2 % sieviešu un 42,2 % vīriešu), kā arī darbinieku skaita samazināšanas vai uzņēmuma likvidācijas rezultātā (24,2 % sieviešu un 29,5 % vīriešu). Vairāk informācija par sieviešu un vīriešu ekonomiskās aktivitātes atšķirībām atrodama Oficiālās statistikas portāla Dzimumlīdztiesības sadaļā.

Ilgstošā bezdarba līmenis 

No bezdarbniekiem sociāli visapdraudētākie ir ilgstošie bezdarbnieki, tāpēc nozīmīgs darba tirgus iekļaušanās rādītājs ir ilgstošā bezdarba līmenis jeb to personu, kuras meklē darbu vienu gadu vai ilgāk, īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā. 2020. gadā šis rādītājs bija 2,2 %, sasniedzot NAP 2027 mērķi (Nr. 214) 2,2 %. 2024. gadā tas pieauga par 0,4 procentpunktiem (2023. gadā 1,8 %), atkārtoti sasniedzot 2020. gada rādītāju – 2,2 %. 2024. gadā 14,6 % no bezdarbniekiem darbu meklēja ilgāk par diviem gadiem.

Riska grupa: patvēruma meklētāji, bēgļi un personas ar alternatīvo vai bezvalstnieka statusu ⇒

Pēc Valsts ieņēmuma dienesta datiem 2025. gada sākumā 9,3 tūkstoši Ukrainas valstspiederīgo bija reģistrēti kā darba ņēmēji.

Visbiežāk ukraiņi strādā rūpniecībā – 21,2 %, finanšu, apdrošināšanas, zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomās – 13,2 %, izmitināšanā un ēdināšanā – 12,6 %, tirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozarēs ir nodarbināti 11,0 %, kā arī 8,7 % strādā būvniecībā.

39,5 % nodarbināto strādā vienkāršajās profesijās - kā biroju, viesnīcu un citu telpu apkopēji, virtuves strādnieki, preču izvietotāji un citas. 15,9 % ir kvalificēti strādnieki un amatnieki, 13,6 % ir pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, 9,6 % – iekārtu un mašīnu operatori, bet 1,2 % – vadītāji.

2022. gada martā NVA sāka izmaksāt vienreizējo nodarbinātības uzsākšanas pabalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Latvijā bija uzsākuši darba tiesiskās attiecības, savukārt 2022. gada oktobrī - vienreizējo pašnodarbinātības uzsākšanas pabalstu. Pabalsts ir vienas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā (740 eiro no 2025. gada 1. janvāra) un netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kopumā līdz 2025.gada 6.janvārim nodarbinātības uzsākšanas pabalsts izmaksāts 16 397 Ukrainas civiliedzīvotājiem, pašnodarbinātības uzsākšanas pabalsts – 541.

No 2022. gada marta sākuma līdz 2025. gada 6. janvārim bezdarbnieka vai darba meklētāja statuss piešķirts 10 297 Ukrainas civiliedzīvotājiem. 2025. gada janvāra sākumā NVA uzskaitē bezdarbnieka statusā bija 1 380 Ukrainas civiliedzīvotāji.

Bezdarbnieka vai darba meklētāja statusā reģistrēto Ukrainas civiliedzīvotāju dalību skaits NVA preventīvajos un aktīvajos nodarbinātības pasākumos līdz 2025. gada 6. janvārim bija 4 462. Visaktīvāk Ukrainas civiliedzīvotāji izmanto iespēju mācīties latviešu valodu un saņemt karjeras konsultācijas, kā arī piedalās citos pasākumos.

Ukrainas civiliedzīvotāju bērni vecumā no 15 līdz 20 gadiem tiek iesaistīti NVA skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā, šo iespēju 2022. gada vasarā izmantoja 74 Ukrainas civiliedzīvotāju bērni, 2023. gada vasarā – 47, 2024. gada vasarā - 53.

Riska grupa: romi ⇒

Romu nodarbinātības līmenis

Pēc administratīvajos datos pieejamās informācijas romu vidū arī nodarbinātības līmenis būtiski atšķiras no vidējā Latvijas iedzīvotāju nodarbinātības līmeņa. 2024. gada sākumā Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem nodarbinātības līmenis bija 55 %, bet romu vidū tas bija 22,2 %. Pretēji Latvijas iedzīvotāju nodarbinātības rādītāju tendencei, tieši sieviešu romu nodarbinātības līmenis ir augstāks par vīriešu nodarbinātību (attiecīgi – 22,4 % un 20,2 %). Pēdējo desmit gadu laikā nodarbinātības līmenis gan iedzīvotājiem kopumā, gan romiem ir pieaudzis.

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

Darbaspēka apsekojuma dati ļauj izprast situāciju darba tirgū arī par personām, kas dažādu iemeslu dēļ ir darbaspējas vecumā, bet nav darba meklējumos. 2024. gadā 15–74 gadu vecumā šādas personas bija 429,3 tūkst. jeb 31,3 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Nedaudz vairāk kā ceturto daļu (26,9 %) no tiem veidoja skolēni un studenti, bet 40,2 % veidoja pensijas vecuma iedzīvotāji.

Riska grupa: pieaugušie un bērni ar invaliditāti ⇒

2024. gadā 12,9 % no ekonomiski neaktīvajiem veidoja personas ar invaliditāti un ilgstoši darbnespējīgas personas (55,3 tūkst.). Starp vīriešiem šis īpatsvars (17,6 %) ir ievērojami augstāks nekā starp sievietēm (9,5 %).

75,2 tūkstoši ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju kā darba nemeklēšanas iemeslu min slimību vai darbnespēju, tas ir par 20 tūkstošiem vairāk nekā to iedzīvotāju skaits, kuru statuss ir “personas ar invaliditāti un ilgstoši darbnespējīgas personas”.

2024. gadā 62,2 tūkstoši ekonomiski neaktīvo personu kā iemeslu kāpēc viņi nestrādāja un nemeklēja darbu min personiskus un ģimenes apstākļus. Daļa no šiem ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem ir iesaistīti savu ģimenes locekļu un tuvāko radinieku -  personu ar invaliditāti - kopšanā.

Riska grupa: pirmspensijas vecuma cilvēki (55-64) ⇒

2024. gadā 59,0 tūkstoši (13,8 %) no ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem bija pirmspensijas vecumā. Dzimumu atšķirības nav izteiktas - 55-64 gadu vecumā bija 14,7 % neaktīvu vīriešu un 13,1 % neaktīvu sieviešu.

Nereģistrētā nodarbinātība

Darbs ir nozīmīgs ienākumu gūšanas avots. Turklāt no darbā gūtajiem ienākumiem veiktās iemaksas valsts sociālajā apdrošināšanā sniedz iespēju pretendēt uz valsts garantētu atbalstu situācijā, kad darbs kāda iemesla dēļ ir jāpārtrauc. 

Lai nodrošinātu darbinieka aizsardzību un mazinātu nereģistrēto nodarbinātību, Valsts darba inspekcija (VDI) veic pārbaudes. Pēc VDI 2023. gada darbības pārskata datiem 2023. gadā tika veiktas 1 989 pārbaudes, kā rezultātā 1 050 personām tika atklāta nereģistrēta nodarbinātība. Visbiežāk nereģistrēta nodarbinātība tiek fiksēta būvniecībā – nepilna trešdaļa jeb 30 % no visiem atklātajiem gadījumiem. Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē atklāto nereģistrēti nodarbināto personu skaits ir pieaudzis par 29 %, kas, galvenokārt, skaidrojams ar ekonomiskās aktivitātes pakāpenisku atjaunošanos pēc Covid-19 pandēmijas.

Valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ir valsts noteikts un regulēts veids, lai nodarbināto vai tās apgādībā esošo personu apdrošinātu pret risku zaudēt ienākumus sociāli apdrošinātās personas slimības, invaliditātes, maternitātes, bezdarba, vecuma, nelaimes gadījuma darbā, saslimšanas ar arodslimības dēļ, kā arī uz laiku, kad apdrošinātā persona ir bērna kopšanas atvaļinājumā. No valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek papildus segti izdevumi saistībā ar sociāli apdrošinātās personas vai tās apgādībā esošās personas nāvi.

Riska grupa: pensijas vecuma cilvēki (65+), īpaši sievietes un tie, kuri dzīvo vieni ⇒

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir minimālā summa, kas tiek piešķirta personām, kuras nav veikušas vai ir veikušas nepietiekamas sociālās apdrošināšanas iemaksas, lai saņemtu pensiju. 2024. gada beigās valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu saņēma 21,2 tūkst. personu ar invaliditāti un 4,1 tūkst. pensionēšanās vecumu sasniegušo personu, kurām nav tiesību saņemt vecuma pensiju.

Datu avoti

Oficiālās statistikas portāla datubāze:

NBL030 Nodarbinātības līmenis pēc tautības un dzimuma (procentos) 
NBB030 Ilgstošie bezdarbnieki pa vecuma grupām un pēc dzimuma 
NBB040 Ilgstošā bezdarba līmenis (ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā) pēc dzimuma 
NBN020 Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji pēc statusa un dzimuma 
EKA011 Iedzīvotāji 15 un vairāk gadu vecumā pēc ekonomiskās aktivitātes statusa, dzimuma, tautības un vecuma grupas reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) (tautas skaitīšana) 
IRE100 Romu (čigānu) īpatsvars un raksturojošie rādītāji 

Citi avoti:

Nodarbinātības valsts aģentūra:

Atbalsta pasākumi ukrainas civiliedzīvotājiem
Bezdarbnieki ar invaliditāti

Valsts darba inspekcija:

Valsts darba inspekcijas darbības pārskati

Eurostat datu bāze:

LFSA_ERGAN Employment rates by sex, age and citizenship
ILC_LVHL11N Persons living in households with very low work intensity by age and sex 
LFST_HHEREDTY Employment rate by sex, age groups, educational attainment level and household composition (%)
LFST_HHINDWS Number of persons by sex, age groups, household composition and working status
LFST_HHPTETY Percentage of part-time employment by sex, age groups and household composition
LFST_HH2JTY Percentage of employed people having a second job by sex, age groups and household composition