Sociālā iekļaušanās. Nodarbinātība

Sadaļas tvērums

No sociālās iekļaušanās riska grupām kā pakļautas nodarbinātības riskiem īpaši izceltas: pensijas un pirmspensijas vecuma personas, pieaugušie un bērni ar invaliditāti, bezdarbnieki, romi, kā arī patvēruma meklētāji, bēgļi un personas ar alternatīvo vai bezvalstnieka statusu.

ANO Ilgtspējīgas attīstības astotais mērķis ir līdz 2030. gadam veicināt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību, kā arī cilvēka cienīgu darbu visiem.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji

2025. gadā 78,2 % no Latvijas iedzīvotājiem 20–64 gadu vecumā bija nodarbināti. Lai gan pēdējo 10 gadu laikā nodarbinātības līmenis bija pakāpeniski pieaudzis, 2020. gadā pandēmijas ietekmē nodarbinātības līmenis samazinājās par 0,4 procentpunktiem, bet 2021. gadā – par 1,7 procentpunktiem. Savukārt 2022. gadā tas sāka pieaugt un 2023. gadā bija 77,5 % (par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā 2022. gadā), bet 2024. gadā nodarbinātības līmenis samazinājās par 0,1 procentpunktu līdz 77,4.

NAP 2027 rīcības virzienā “Darbs un ienākumi” ir izvirzīts mērķis Nr. 212 paaugstināt nodarbinātības līmeni 20–64 gadu vecumā līdz 78 %, 2025. gadā mērķa vērtība tika pārsniegta par 0,2 procentpunktiem.

Skatīt OSP datubāzē NBL030 datus kopš 2020.gada

Riska grupa: pensijas vecuma cilvēki (65+), īpaši sievietes un tie, kuri dzīvo vieni ⇒

Lai izmantotu darba tirgus potenciālu, NAP 2027 mērķa indikators Nr. 213 ir paaugstināt pensijas vecuma (65-74 gadi) iedzīvotāju nodarbinātības līmeni līdz 22,5 % 2027. gadā. 2021. gadā šis rādītājs sasniedza 2024. gada mērķa vērtību - 20,5 %, katru gadu pieaugot nodarbinātības līmenim, 2025. gadā tas sasniedza 25,4 % - par 2,9 procentpunktiem pārsniedzot NAP 2027 mērķa vērtību (22,5 %).  

Riska grupa: pirmspensijas vecuma cilvēki (55-64) ⇒

Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis pakāpeniski samazinās no 55 gadu vecuma, tomēr arī 64 gadu vecumā mazliet vairāk nekā puse (58,6 %) ir nodarbināti.

Nodarbinātības līmenis pirmspensijas vecumā (55-64 gadi) pagastos gada sākumā (%)

Skatīt karšu pārlūkā

Zema darba intensitāte pirmpensijas vecuma iedzīvotājiem

Visaugstākais ļoti zemas darba intensitātes mājsaimniecību īpatsvars 2024. gadā bija starp 60–64 gadus veciem iedzīvotājiem (13,2 %) un 55–59 gadu vecuma iedzīvotājiem (12,1 %). Tas varētu būt saistīts ar grūtībām atrast darbu tieši pirmspensijas vecumā.

Pirmspensijas vecuma iedzīvotāji, kuri dzīvo mājsaimniecības ar ļoti zemu darba intensitāti

(procentos)

Skatīt Eurostat datubāzē ILC_LVHL11N

Riska grupa: daudzbērnu un viena vecāka ģimenes ⇒

Nodarbinātības līmenis viena vecāka ģimenēs (mājsaimniecībās, kurās ir viens pieaugušais 18-64 gadu vecumā un dzīvo vismaz viens nepilngadīgs bērns), 2025. gadā bija 83,9 %, kas ir par 3,4 procentpunktiem augstāks nekā daudzbērnu ģimenēs (80,5 %) un par 7,9 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Latvijā (76,0 %). 

Skatīt Eurostat datubāzē lfst_hheredty, lfst_hheredch

2025. gadā 8,5 % personu viena vecāka ģimenēs strādāja blakusdarbā. Gada laikā šis īpatsvars ir palielinājies par 1,8 procentpunktiem, kas norāda uz to, ka šīs mājsaimniecības nespēj sevi nodrošināt, strādājot tikai pamatdarbā. Daudzbērnu ģimenēs blakusdarbā strādāja 7,1 %, bet vidēji Latvijā - 6,7 % personu. Viena vecāka ģimenēs nestrādāja 16,1 % pieaugušo, bet daudzbērnu ģimenēs šis īpatsvars bija par 3,5 procentpunktiem augstāks (19,6 %). Vidēji Latvijā starp visa veida mājsaimniecībām nestrādājošo personu īpatsvars bija par 7,9 procentpunktiem augstāks (24,0 %). 2025. gadā 9,9 % personu viena vecāka ģimenēs strādāja nepilnu darbalaiku, daudzbērnu ģimenēs – 11,2 %, bet vidēji Latvijā – 8,5 %. 

Riska grupa: pieaugušie un bērni ar invaliditāti ⇒

Ekonomiskā aktivitāte

Aicinot novērtēt savu ekonomisko aktivitātes statusu, 68,6 tūkstoši iedzīvotāju 15-74 gadu vecumā norādījuši, ka ir strādājošas personas ar invaliditāti vai ilgstoši darbnespējīgas. 2025. gadā vidēji Latvijā šajā vecuma grupā nodarbinātības līmenis bija 64,5 %, bet bezdarba līmenis 6,9 %. Starp personām ar invaliditāti nodarbinātības līmenis bija krietni zemāks – vien 20,2 % personu ar invaliditāti 15-74 gadu vecumā bija nodarbinātas. Tāpat arī bezdarba līmenis bija gandrīz divas reizes augstāks – 13,0 %.

Reģistrētie bezdarbnieki ar invaliditāti

2025. gada decembra beigās NVA uzskaitē bija 5903 bezdarbnieki ar invaliditāti jeb 13,5 % no reģistrēto bezdarbnieku skaita. Salīdzinot ar atbilstošo periodu pirms gada, samazinājums ir par 90 personām jeb 1,5%. Lielākais bezdarbnieku ar invaliditāti skaits, sadalījumā pa profesijām pēc pēdējās nodarbošanās 2025. gada decembra beigās: palīgstrādnieks – 380, apkopējs – 262, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs – 177, sētnieks – 125, pārdevējs konsultants – 121, kravas automobiļa vadītājs – 114, asistents personām ar invaliditāti – 108, aprūpētājs – 87, automobiļa vadītājs – 86, pavārs – 74. 2025. gada 12 mēnešos darbā iekārtojušās 3 839 personas ar invaliditāti, no kurām 964 (25,1%) ir iekārtojušies darbā pēc kāda aktīvā NVA pasākuma pabeigšanas (izņemot karjeras konsultācijas, informatīvās dienas, e-apmācības, e-karjeras pašizpēti). Samazinoties kopējam reģistrēto bezdarbnieku skaitam, arī bezdarbnieku ar invaliditāti skaits pēdējos gados samazinās, bet īpatsvars kopskaitā pieaug. 2025. gadā samazinājās reģistrēto bezdarbnieku skaits, bet palielinājās bezdarbnieku ar invaliditāti īpatsvars kopskaitā.

Riska grupa: bezdarbnieki, īpaši ilgstošie bezdarbnieki ⇒

2025. gadā bezdarbnieki pēdējo darbu visbiežāk pārtrauca personīgu vai ģimenes apstākļu dēļ (50,1 % sieviešu un 40,2 % vīriešu), kā arī darbinieku skaita samazināšanas vai uzņēmuma likvidācijas rezultātā (34,0 % sieviešu un 30,929,5 % vīriešu). Vairāk informācija par sieviešu un vīriešu ekonomiskās aktivitātes atšķirībām atrodama Oficiālās statistikas portāla Dzimumlīdztiesības sadaļā.

Ilgstošā bezdarba līmenis 

No bezdarbniekiem sociāli visapdraudētākie ir ilgstošie bezdarbnieki, tāpēc nozīmīgs darba tirgus iekļaušanās rādītājs ir ilgstošā bezdarba līmenis jeb to personu, kuras meklē darbu vienu gadu vai ilgāk, īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā. 2020. gadā šis rādītājs bija 2,2 %, sasniedzot NAP 2027 mērķi (Nr. 214) 2,2 %. 2025. gadā tas pieauga par 0,1 procentpunktu (2024. gadā 2,2 %) un bija 2,3 %. 2025. gadā 17,6 % bezdarbnieku darbu meklēja ilgāk par diviem gadiem. 

Riska grupa: patvēruma meklētāji, bēgļi un personas ar alternatīvo vai bezvalstnieka statusu ⇒

Pēc Valsts ieņēmuma dienesta datiem 2026. gada sākumā 10,5 tūkstoši Ukrainas valstspiederīgo bija reģistrēti kā darba ņēmēji.
Visbiežāk ukraiņi strādā rūpniecībā – 22,2 %, finanšu, apdrošināšanas, zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomās – 12,9 %, izmitināšanā un ēdināšanā – 12,1 %, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarēs ir nodarbināti 10,7 %, kā arī 10,1 % strādā būvniecībā.

37,4 % nodarbināto strādā vienkāršajās profesijās, kā biroju, viesnīcu un citu telpu apkopēji, virtuves strādnieki, preču izvietotāji un citi. 16,1 % ir kvalificēti strādnieki un amatnieki, 11,6 % ir pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, 10,1 % iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri, bet 1,1 % – vadītāji. 

2022.gada martā NVA sāka izmaksāt vienreizējo nodarbinātības uzsākšanas pabalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Latvijā bija uzsākuši darba tiesiskās attiecības, savukārt 2022.gada oktobrī - vienreizējo pašnodarbinātības uzsākšanas pabalstu. Pabalsts bija vienas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā (740 eiro no 2025. gada 1. janvāra) un netika aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kopumā līdz 2025.gada 1.decembrim nodarbinātības uzsākšanas pabalsts izmaksāts 18 503 Ukrainas civiliedzīvotājiem, pašnodarbinātības uzsākšanas pabalsts – 956. No 2026. gada 1. janvāra NVA pārtrauca pieteikumu pieņemšanu vienreizējā nodarbinātības vai pašnodarbinātības uzsākšanas pabalsta piešķiršanai, tomēr citi aktīvie nodarbinātības pasākumi joprojām ir pieejami.

No 2022.gada marta sākuma līdz 2025.gada 1.decembrim bezdarbnieka vai darba meklētāja statuss piešķirts 12 681 Ukrainas civiliedzīvotājam. 2025.gada decembra sākumā NVA uzskaitē bezdarbnieka statusā bija 1 295 Ukrainas civiliedzīvotāji.

Bezdarbnieka vai darba meklētāja statusā reģistrēto Ukrainas civiliedzīvotāju dalību skaits NVA preventīvajos un aktīvajos nodarbinātības pasākumos līdz 2025.gada 1.decembrim  bija 5 790. Visaktīvāk Ukrainas civiliedzīvotāji izmanto iespēju mācīties latviešu valodu un saņemt karjeras konsultācijas, kā arī piedalās citos pasākumos - neformālās izglītības programmu apguvē, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos (īsie kursi), Praktiskajā apmācībā pie darba devēja, Pasākumos noteiktām personu grupām (subsidētā nodarbinātība), Algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, izmanto reģionālās mobilitātes atbalstu u.c.

Riska grupa: romi ⇒

Romu nodarbinātības līmenis

Pēc administratīvajos datos pieejamās informācijas romu vidū arī nodarbinātības līmenis būtiski atšķiras no vidējā Latvijas iedzīvotāju nodarbinātības līmeņa. Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem, nodarbinātības līmenis nedaudz pārsniedz 50 %, romu vidū tas svārstās ap 20 %.

Riska grupa: ieslodzītie un no ieslodzījuma vietām atbrīvotās personas

Pārskata gadā tika nodarbināti 680 ieslodzītie, no tiem cietuma saimnieciskajā apkalpē strādāja 275 notiesātie, komersantu izveidotajās darba vietās - 405 ieslodzītie. Notiesātie, kuri izcieš sodu atklātajos cietumos, tika nodarbināti pie komersantiem ārpus cietuma teritorijas. 

Ieslodzījuma vietu pārvaldes dati

Notiesāto nodarbinātības līmenis 2024. gadā bija 27% no kopējā notiesāto skaita (komersantu darba vietās – 16%, saimnieciskajā apkalpē – 11%).

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

Darbaspēka apsekojuma dati ļauj izprast situāciju darba tirgū arī par personām, kas dažādu iemeslu dēļ ir darbaspējas vecumā, bet nav darba meklējumos. 2025. gadā 15–74 gadu vecumā šādas personas bija 420,1 tūkstotis jeb 30,7 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Nedaudz vairāk kā ceturto daļu (26,9 %) no tiem veidoja skolēni un studenti, bet 40,1 % veidoja pensijas vecuma iedzīvotāji.

Riska grupa: pieaugušie un bērni ar invaliditāti ⇒

2025. gadā 12,4 % no ekonomiski neaktīvajiem veidoja personas ar invaliditāti un ilgstoši darbnespējīgas personas (55,2 tūkst.). Starp vīriešiem šis īpatsvars (16,7 %) ir ievērojami augstāks nekā starp sievietēm (9,2 %). 

66,9 tūkstoši ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju, kā darba nemeklēšanas iemeslu min slimību vai darbnespēju, tas ir par 14,7 tūkstošiem vairāk nekā to, kuru statuss ir “personas ar invaliditāti un ilgstoši darbnespējīgas personas”. 

2025. gadā 47,5 tūkstoši ekonomiski neaktīvo personu kā iemeslu, kāpēc viņi nestrādāja un nemeklēja darbu min personiskus un ģimenes apstākļus. 10,2 tūkstoši ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju veica aprūpes pienākumus (savu ģimenes locekļu un tuvāko radinieku - personu ar invaliditāti – kopšanu). 

Riska grupa: pirmspensijas vecuma cilvēki (55-64) ⇒

2025. gadā 54,5 tūkstoši (13,0 %) no ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem bija pirmspensijas vecumā. Dzimumu atšķirības nav izteiktas - 55-64 gadu vecumā bija 13,8 % neaktīvu vīriešu un 12,4 % neaktīvu sieviešu.

Nereģistrētā nodarbinātība

Darbs ir nozīmīgs ienākumu gūšanas avots. Turklāt no darbā gūtajiem ienākumiem veiktās iemaksas valsts sociālajā apdrošināšanā sniedz iespēju pretendēt uz valsts garantētu atbalstu situācijā, kad darbs kāda iemesla dēļ ir jāpārtrauc. 

Lai nodrošinātu darbinieka aizsardzību un mazinātu nereģistrēto nodarbinātību, Valsts darba inspekcija (VDI) veic pārbaudes. Pēc VDI 2024. gada darbības pārskata datiem 2024. gadā tika veiktas 1 793 pārbaudes, kā rezultātā 987 personām tika atklāta nereģistrēta nodarbinātība. Visbiežāk nereģistrēta nodarbinātība tiek fiksēta būvniecībā –trešdaļa jeb 34 % no visiem atklātajiem gadījumiem. Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jeb viesmīlības nozarē 39 % no veiktajām nereģistrētās nodarbinātības pārbaudēm bija rezultatīvas - uzņēmumā tika atklātas nereģistrēti nodarbinātas personas, t. i., personas, ar kurām nav noslēgti rakstveida darba līgumi un/vai kuras darba devējs nav deklarējis VID kā darba ņēmējus.

Valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ir valsts noteikts un regulēts veids, lai nodarbināto vai tās apgādībā esošo personu apdrošinātu pret risku zaudēt ienākumus sociāli apdrošinātās personas slimības, invaliditātes, maternitātes, bezdarba, vecuma, nelaimes gadījuma darbā, saslimšanas ar arodslimības dēļ, kā arī uz laiku, kad apdrošinātā persona ir bērna kopšanas atvaļinājumā. No valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek papildus segti izdevumi saistībā ar sociāli apdrošinātās personas vai tās apgādībā esošās personas nāvi. 

Riska grupa: pensijas vecuma cilvēki (65+), īpaši sievietes un tie, kuri dzīvo vieni ⇒

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir minimālā summa, kas tiek piešķirta personām, kuras nav veikušas vai ir veikušas nepietiekamas sociālās apdrošināšanas iemaksas, lai saņemtu pensiju. 2025. gada beigās valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu saņēma 21,6 tūkst. personu ar invaliditāti un 6,1 tūkst. pensionēšanās vecumu sasniegušo personu, kurām nav tiesību saņemt vecuma pensiju.

Datu avoti

Oficiālās statistikas portāla datubāze:

NBL030 Nodarbinātības līmenis pēc tautības un dzimuma (procentos) 
NBB030 Ilgstošie bezdarbnieki pa vecuma grupām un pēc dzimuma 
NBB040 Ilgstošā bezdarba līmenis (ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā) pēc dzimuma 
NBN020 Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji pēc statusa un dzimuma 
EKA011 Iedzīvotāji 15 un vairāk gadu vecumā pēc ekonomiskās aktivitātes statusa, dzimuma, tautības un vecuma grupas reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) (tautas skaitīšana) 
IRE100 Romu (čigānu) īpatsvars un raksturojošie rādītāji 

Citi avoti:

Nodarbinātības valsts aģentūra:

Atbalsta pasākumi ukrainas civiliedzīvotājiem
Bezdarbnieki ar invaliditāti

Valsts darba inspekcija:

Valsts darba inspekcijas darbības pārskati
Ieslodzījuma vietu pārvaldes dati

Eurostat datu bāze:

LFSA_ERGAED Employment rates by sex, age and citizenship
ILC_LVHL11N Persons living in households with very low work intensity by age and sex 
LFST_HHEREDTY Employment rate by sex, age groups, educational attainment level and household composition (%)
LFST_HHEREDCH Employment rate of adults by educational attainment level, number of children and age of youngest child
LFST_HHINDWS Number of persons by sex, age groups, household composition and working status
LFST_HHPTETY Percentage of part-time employment by sex, age groups and household composition
LFST_HH2JTY Percentage of employed people having a second job by sex, age groups and household composition