GSI06
Sociālā iekļaušanās. Izglītība
Sadaļas tvērums
Izglītība sociālās iekļaušanās aspektā analizēta, vērtējot iedzīvotāju iesaisti izglītības apguvē, iekļaujošas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu, kā arī iedzīvotāju izglītības līmeni. No sociālās iekļaušanās riska grupām īpaši izceltas: pieaugušie un bērni ar invaliditāti, romi, patvēruma meklētāji, bēgļi un personas ar alternatīvo vai bezvalstnieka statusu, jaunieši, kuri nestrādā, nemācās un neiegūst arodu (NEET jaunieši), kā arī trūcīgās un maznodrošinātās mājsaimniecības.
ANO Ilgtspējīgas attīstības ceturtais mērķis ir līdz 2030. gadam nodrošināt iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību un veicināt mūžizglītības iespējas.
Obligātā pirmsskolas izglītība
Latvijā pirmsskolas izglītība bērniem ir obligāta no 5 gadu vecuma, un tās mērķis ir sekmēt vispārējo attīstību un sagatavot bērnu sākumskolai. Pirmsskolas izglītības programmas var apgūt gan pašvaldību, gan privātās izglītības iestādēs.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem pašvaldībai ir jāsniedz iespēja apmeklēt pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādi vai jāsniedz finansiāls atbalsts privātā bērnudārza apmeklējumam. Pašvaldības ne vienmēr nosedz privātā bērnu dārza izmaksas. Vecākiem var nākties veikt līdzmaksājumu privātā bērnudārza apmeklējumam, ja, bērnam sasniedzot pusotra gada vecumu, pašvaldība nevar nodrošināt vietu bērnudārzā (10,9 % bērnudārznieku apmeklēja privātās pirmsskolas izglītības iestādes 2024./2025. mācību gada sākumā).
70,7 % no privātajiem bērnudārziem valstī atrodas Rīgā, kur no 247 pirmskolas izglītības iestādēm 99 ir privātās, tādēļ galvaspilsētā ir arī lielākais privāto bērnudārzu īpatsvars Latvijā – 40,1 %. Vislielākais privāto bērnu dārzu skaits Rīgā ir Vidzemes priekšpilsētā (29), Latgales priekšpilsētā (29) un Zemgales rajonā (15).
2024./2025. mācību gada sākumā pirmsskolas izglītībā iesaistījās 90,3 tūkstoši bērnu. Samazinoties bērnu skaitam pirmsskolas vecumā Latvijā, arī bērnu skaits pirmsskolas izglītībā pakāpeniski samazinājies kopš 2020. gada, kad pirmsskolu apmeklēja 100,3 tūkstoši bērnu un bija augstākais rādītājs pēdējo gadu laikā. Arī izglītības iestāžu skaits pēdējos gados ir sarucis, no 651 iestādēm 2021. gadā līdz 600 iestādēm 2024. gadā.
Savukārt pirmsskolas izglītībā iesaistīto bērnu īpatsvars ir nedaudz palielinājies. Pēdējo gadu laikā ir pieaudzis pirmsskolas izglītības programmās iesaistīto divu līdz četru gadu vecu bērnu īpatsvars attiecīgā vecuma bērnu vidū, īpaši divgadnieku īpatsvars, kopš 2016. gada palielinoties par 11,5 procentpunktiem. Tam par iemeslu var būt pašvaldību atbalsta pasākumi, kā arī Ukrainas kara bēgļu bērnu iekļaušanās šajā izglītības posmā kopš kara sākuma.
Obligātā pamatizglītība
Latvijā ir obligāta pamatizglītība jeb deviņu klašu izglītība, savukārt tai sekojošā vispārējā vidējā, profesionālā vidējā izglītība un augstākā izglītība tiek iegūta pēc brīvprātīgas izvēles. 2024./2025. mācību gadā 219,9 tūkstoši bērni (vecumā no 5 līdz 15 gadiem) bija reģistrēti pirmsskolas, vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs.
1,3 % bērnu (vecumā no 5 līdz 15 gadiem) nebija reģistrēti vispārējā vai profesionālajā izglītības iestādē, kam var būt dažādi iemesli - veselības stāvoklis, attālinātas mācības, izglītības iegūšana citā valstī un citi iemesli.
Riska grupa: pieaugušie un bērni ar invaliditāti ⇒
No 2012. mācību gada sākuma 5-18 gadus veciem bērniem un pilngadīgiem cilvēkiem ar I vai II invaliditātes grupu ir iespēja saņemt no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai pirmsskolas izglītības, vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs. Asistents palīdz skolēnam līdz 40 stundām nedēļā. Asistenta pakalpojums nav pieejams speciālo izglītības iestāžu audzēkņiem, kurās jau ir nodrošināts finansējums tehniskajam personālam (tai skaitā aprūpētājam un citiem speciālistiem). 2025. gada 1. janvārī pirmsskolas, vispārizglītojošajās un profesionālās izglītības iestādēs bija 622 asistenti – salīdzinot ar 2021. gadu asistentu skaits ir pieaudzis par 87,3 % jeb 290 asistentiem.
Latvijā ir pieejama speciālā izglītība, kas rada iespējas un apstākļus skolēnam ar speciālām vajadzībām1 iegūt savam veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim atbilstošu izglītību jebkurā izglītības iestādē, vienlaikus nodrošinot izglītojamo pedagoģiski psiholoģisko un medicīnisko korekciju, sagatavotību darbam un dzīvei sabiedrībā.
Pašlaik Latvijā bērni ar speciālām vajadzībām izglītību var iegūt:
- speciālās izglītības iestādēs (daļēji nošķirtā vidē);
- vispārizglītojošo izglītības iestāžu speciālās klasēs (integratīvā vidē);
- vispārizglītojošās klasēs (iekļaujošā vidē).
2024./2025. mācību gadā Latvijā vispārizglītojošajās skolās bija 20,8 tūkstoši izglītojamo ar speciālām vajadzībām. Kopumā šobrīd ir pieejamas 37 speciālās skolas, taču arī vispārējās izglītības iestādes nodrošina speciālās izglītības programmas (kopumā 8,3 tūkstoši izglītojamo mācās pēc šādas programmas). Ņemot vērā iekļaujošu izglītību kā vienu no prioritātēm Skola2030 un NAP 2027 programmās, skolēnu skaits ar speciālām vajadzībām ir būtiski pieaudzis klasēs ar vispārējās izglītības programmām, bet speciālajās skolās - samazinājies.
2024./2025. mācību gadā 36 % izglītojamo ar speciālajām vajadzībām, kuri mācījās vispārējās izglītības programmas 9. klasē, arī nākamajā gadā turpināja mācības kādā no vispārējās izglītības programmām. NAP 2027 mērķis ir šo īpatsvaru paaugstināt līdz 38 %.
Riska grupa: patvēruma meklētāji, bēgļi un personas ar alternatīvo vai bezvalstnieka statusu ⇒
2025. gada sākumā Latvijas pirmsskolas un vispārizglītojošās izglītības iestādēs bija reģistrēti ap 3,8 tūkstošiem bērnu, profesionālās izglītības iestādēs - ap 200 audzēkņu, bet augstākās izglītības iestādēs - nedaudz virs 200 studējošo Ukrainas valstspiederīgo, kam tika piešķirts pagaidu aizsardzības statuss Latvijā.
Riska grupa: Bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni ⇒
Bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni, dzīvojot audzināšanas iestādē, var iegūt izglītību jebkurā mācību iestādē atbilstoši savai garīgajai un fiziskajai attīstībai. Saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem bērnu skaits ilgstošās sociālās aprūpes iestādēs pieauga no 499 bērniem 2023. gadā līdz 533 bērniem 2024. gadā. Valsts sociālās aprūpes centros esošo bērnu skaits samazinājās no 106 bērniem 2023. gada beigās līdz 104 bērniem 2024. gada beigās, bet pašvaldību bērnu sociālās aprūpes centros esošo bērnu skaits pieauga no 366 bērniem 2023. gadā līdz 409 bērniem 2024. gadā.
Bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem ir tiesības izglītoties jebkurā valsts vai pašvaldību izglītības iestādē, kuru, atbilstoši viņu vajadzībām, var izvēlēties aizbildnis.
Riska grupa: romi ⇒
2024. gadā starp romiem ir augstāks personu, kas nav ieguvušas obligāto pamatizglītību (9 klašu izglītību), īpatsvars. No jauniešiem 15–24 gadu vecumā, kur daļa šajā vecumā vēl mācās pamatskolā, pamatizglītību nav ieguvuši 14,8%, bet romu vidū – 39,4%. Vecumā virs 25 gadiem pamatskolas izglītību nav ieguvuši 1% visu iedzīvotāju un 28,6% romu. Kopš 2011. gada situācija ir uzlabojusies, kad 56% romu 15–24 gadu vecumā un 46,3% romu 25 un vairāk gadu vecumā nebija ieguvuši pamatizglītību.
7 % romu 15–24 gadu vecumā un 13,2 % 25 gadus un vecāku romu nav ieguvuši skolas izglītību vai viņu izglītības līmenis ir zemāks par sākumskolas izglītību (sākumskolas izglītība – 1.–6. klase).
Skolēnu piederības un drošības sajūta skolā un ārpus tās
OECD Starptautiskā skolēnu kompetences vērtēšanas programma (turpmāk izmantots starptautiskais pētījuma saīsinājums no angļu val. PISA – Program for International Student Assessment) ir ietekmīgākais starptautiski salīdzinošais pētījums, kurš novērtē piecpadsmitgadīgu skolēnu prasmes un zināšanas matemātikā, lasīšanā un dabaszinātnēs, kā arī skolēnu piederības sajūtu skolai, drošību skolā un ārpus tās. OECD PISA pētījums tiek veikts reizi četros gados un pēdējoreiz veikts 2022. gadā 81 valstī. OECD PISA kopējais mērķis ir rosināt valstis sadarboties, mācīties citai no citas, veidot godīgākas un iekļaujošākas izglītības sistēmas.
Latvijā 32 % skolēnu (lielākais īpatsvars aptaujāto) bija starptautiskās sociāli ekonomiskās skalas augstākajā kvintilē, kas nozīmē, ka Latvijas skolēni bija starp skolēniem ar vislabvēlīgākajiem sociāli ekonomiskajiem apstākļiem, kuri piedalījās PISA 2022. gada aptaujā.
Rezultāti rāda, ka 2022. gadā 72 % Latvijas skolēnu viegli sadraudzējas skolā (OECD vidēji - 76 %) un 77 % jūtas piederīgi skolai (OECD - 75 %). Taču 19 % ziņoja, ka skolā jūtas vientuļi, un 15 % kā neiederīgi vai atstumti (OECD vidēji: 16 % un 17 %). Salīdzinot ar 2018. gadu, skolēnu piederības sajūta skolai Latvijā nav būtiski mainījusies.
Tālākā izglītība pēc pamatizglītības
2024. gadā pamatskolu beidza 22,0 tūkstotis skolēnu, no kuriem 56,7 % izvēlējās mācības turpināt vidusskolā, 34,4 % – profesionālās izglītības iestādēs, bet 8,9 % mācības neturpināja. Savukārt vidusskolu beidza 11,2 tūkstoši skolēnu – viņu vidū 55,3 % uzsāka studijas augstskolās un koledžās, 2,3 % - profesionālās izglītības iestādēs, savukārt 42,4 % mācības neturpināja.
Riska grupa: jaunieši, kuri nestrādā, nemācās un neiegūst arodu ⇒
2024. gadā Latvijā 7,9 % no 18–24 gadu vecuma jauniešiem nebija vidējās izglītības un viņi neturpināja to iegūt. Latvijas mērķis ir samazināt šo īpatsvaru līdz 5,0 % 2027. gadā. Vīrieši biežāk pārtrauc mācības nekā sievietes - 2024. gadā mācības pārtrauca 9,6 % vīriešu un 6,1 % sieviešu. Lauku teritorijās šī problēma ir izteiktāka nekā pilsētās - 2024. gadā lauku teritorijās mācības pārtrauca 14,5 % jauno vīriešu un 7,3 % sieviešu.
Starp gados jaunākiem iedzīvotājiem ir izteikts sieviešu vairākums ar augstāko izglītību. Salīdzinot ar sievietēm, vīrieši biežāk apgūst arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību. Plašāk par dzimumu atšķirībām izglītībā iespējams iepazīties Dzimumlīdztiesības sadaļā.
Izglītības pārmantojamība
Vecāku izglītība ir svarīgs faktors, kas ietekmē viņu bērnu turpmāko sociāli ekonomisko situāciju. Ja bērnu 14 gadu vecumā viņu vecākiem bija tikai pamatizglītība vai zemāka, tad pieaugušā vecumā (25–59 gadi) 21,1 % bērnu tāpat kā vecākiem ir pamatskolas izglītība vai zemāka, 60,5 % ir vidējā izglītība un tikai 18,4 % ir augstākā izglītība. Savukārt 69,6 % bērnu, kuru vecākiem ir augstākā izglītība, arī paši to savas dzīves laikā ir ieguvuši, 27,8 % ir ieguvuši vidējo un tikai 2,6 % – pamatskolas izglītību vai zemāku. To var skaidrot ar vecāku spēju finansiāli atbalstīt bērnu studijas un veidot izpratni par izglītības nozīmi turpmākajā dzīvē.
Tomēr, salīdzinājumā ar 2019. gadā veiktās aptaujas datiem vērojama pozitīva tendence augstākās izglītības iegūšanā – neatkarīgi no vecāku iegūtā izglītības līmeņa ir pieaudzis augstāko izglītību ieguvušo bērnu īpatsvars.
Riska grupa: Trūcīgās un maznodrošinātās mājsaimniecības ⇒
No bērniem, kuriem 14 gadu vecumā vecāki bija ar augstāko izglītību, tikai 11 % pieaugušo vecumā pieder vistrūcīgāko (pirmās kvintiles) iedzīvotāju grupai, bet 36 % – turīgāko (piektās kvintiles) grupai. Savukārt starp tiem, kuru vecākiem bija pamatizglītība vai zemāka, 29,2 % pieder trūcīgākajai kvintiļu grupai un tikai 12,8 % – turīgākajai. Gandrīz trešdaļa (30,3 %) mazizglītoto vecāku bērnu pieaugot dzīvo zem nabadzības riska sliekšņa, turpretim starp augstāk izglītoto vecāku bērniem tādu ir tikai 9,3 % (2019. gadā attiecīgi – 28,5 % un 9,3 %).
Pieaugušo izglītība
Mūsdienās arvien svarīgāku lomu izglītības sistēmā ieņem pieaugušo izglītība jeb mūžizglītība. Pieaugušo izglītība ļauj strādāt pie izglītošanās un prasmju attīstības pēc formālās izglītības pabeigšanas, lai darbaspēks spētu adaptēties mainīgajam darba tirgum. Starp iedzīvotājiem 25-64 gadu vecumā 2024. gadā 11,0 % piedalījās pieaugušo izglītībā, no kuriem 13,5 % bija sievietes, bet 8,4 % - vīrieši. Sadalījumā pa izglītības līmeņiem, no iedzīvotājiem ar augstāko izglītību mūžizglītībā piedalījās 19,0 % iedzīvotāju 25-64 gadu vecumā, bet iedzīvotāji ar izglītības līmeni līdz sākumskolas līmenim piedalījās vismazāk (3,6 %).
1 speciālās vajadzības — nepieciešamība saņemt tāda veida atbalstu un rehabilitāciju, kas rada iespēju izglītojamajam apgūt izglītības programmu, ņemot vērā viņa veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni
Datu avoti
Oficiālās statistikas portāla datubāze:
IZT010 Iedzīvotāji 15 un vairāk gadu vecumā pēc augstākā sekmīgi iegūtā izglītības līmeņa, dzimuma un pa vecuma grupām gada sākumā (tautas skaitīšana)
IZI040 Mācības pārtraukušo jauniešu īpatsvars 18 – 24 gadu vecumā pilsētās un laukos pēc dzimuma (Darbaspēka apsekojums)
IRE100 Romu (čigānu) īpatsvars un raksturojošie rādītāji
MOD23_02 25–59 gadus vecu iedzīvotāju izglītības un ienākumu līmenis atkarībā no viņu vecāku iegūtā izglītības līmeņa laikā, kad respondentam bija 14 gadi (% no iedzīvotājiem, kuru vecāki bija ieguvuši attiecīgo izglītības līmeni)
IZI060 Iedzīvotāju 25 – 64 gadu vecumā īpatsvars, kas piedalījušies pieaugušo izglītībā, pēc augstākā sekmīgi iegūtā izglītības līmeņa un dzimuma