GSI06
Sociālā iekļaušanās. Izglītība
Sadaļas tvērums
Izglītība sociālās iekļaušanās aspektā analizēta, vērtējot iedzīvotāju iesaisti izglītības apguvē, iekļaujošas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu, kā arī iedzīvotāju izglītības līmeni. No sociālās iekļaušanās riska grupām īpaši izceltas: pieaugušie un bērni ar invaliditāti, romi, patvēruma meklētāji, bēgļi un personas ar alternatīvo vai bezvalstnieka statusu, jaunieši, kuri nestrādā, nemācās un neiegūst arodu (NEET jaunieši), kā arī trūcīgās un maznodrošinātās mājsaimniecības.
ANO Ilgtspējīgas attīstības ceturtais mērķis ir līdz 2030. gadam nodrošināt iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību un veicināt mūžizglītības iespējas.
Obligātā pirmsskolas izglītība
Latvijā pirmsskolas izglītība bērniem ir obligāta no 5 gadu vecuma, un tās mērķis ir sekmēt vispārējo attīstību un sagatavot bērnu sākumskolai. Pirmsskolas izglītības programmas var apgūt gan pašvaldību, gan privātās izglītības iestādēs.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem pašvaldībai ir jāsniedz iespēja apmeklēt pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādi vai jāsniedz finansiāls atbalsts privātā bērnudārza apmeklējumam. Pašvaldības ne vienmēr nosedz privātā bērnu dārza izmaksas. Vecākiem var nākties veikt līdzmaksājumu privātā bērnudārza apmeklējumam, ja, bērnam sasniedzot pusotra gada vecumu, pašvaldība nevar nodrošināt vietu bērnudārzā (10,9 % bērnudārznieku apmeklēja privātās pirmsskolas izglītības iestādes 2025./2026. mācību gada sākumā).
70,6 % no privātajiem bērnudārziem valstī atrodas Rīgā, kur no 244 pirmskolas izglītības iestādēm 96 ir privātās, tādēļ galvaspilsētā ir arī lielākais privāto bērnudārzu īpatsvars Latvijā – 39,3 %. Vislielākais privāto bērnu dārzu skaits Rīgā ir Latgales priekšpilsētā (29), Vidzemes priekšpilsētā (26) un Zemgales priekšpilsētā (15).
2025./2026. mācību gada sākumā pirmsskolas izglītībā iesaistījās 86,3 tūkstoši bērnu. Samazinoties bērnu skaitam pirmsskolas vecumā Latvijā, arī bērnu skaits pirmsskolas izglītībā pakāpeniski samazinājies kopš 2020. gada, kad pirmsskolu apmeklēja 100,3 tūkstoši bērnu un bija augstākais rādītājs pēdējo gadu laikā. Arī izglītības iestāžu skaits pēdējos gados ir sarucis, no 651 iestādes 2021. gadā līdz 594 iestādēm 2025. gadā.
Savukārt pirmsskolas izglītībā iesaistīto bērnu īpatsvars ir nedaudz palielinājies. Pēdējo gadu laikā ir pieaudzis pirmsskolas izglītības programmās iesaistīto divu līdz četru gadu vecu bērnu īpatsvars attiecīgā vecuma bērnu vidū, īpaši divgadnieku īpatsvars, kopš 2017. gada palielinoties par 15,3 procentpunktiem. Tam par iemeslu var būt pašvaldību atbalsta pasākumi, kā arī Ukrainas kara bēgļu bērnu iekļaušanās šajā izglītības posmā kopš kara sākuma.
Obligātā pamatizglītība
Latvijā ir obligāta pamatizglītība jeb deviņu klašu izglītība, savukārt tai sekojošā vispārējā
vidējā, profesionālā vidējā izglītība un augstākā izglītība tiek iegūta pēc brīvprātīgas izvēles. 2025./2026. mācību gadā 217,2 tūkstoši bērni (vecumā no 5 līdz 15 gadiem) bija reģistrēti pirmsskolas, vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs.
1,2 % bērnu (vecumā no 5 līdz 15 gadiem) nebija reģistrēti vispārējā vai profesionālajā izglītības iestādē, kam var būt dažādi iemesli - veselības stāvoklis, attālinātas mācības, izglītības iegūšana citā valstī un citi iemesli.
Riska grupa: pieaugušie un bērni ar invaliditāti ⇒
Latvijā 5-18 gadus veciem bērniem un pilngadīgiem cilvēkiem ar I vai II invaliditātes grupu ir iespēja saņemt no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai pirmsskolas izglītības, vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs. Asistents palīdz skolēnam līdz 40 stundām nedēļā. Asistenta pakalpojums nav pieejams speciālo izglītības iestāžu audzēkņiem, kurās jau ir nodrošināts finansējums tehniskajam personālam (tai skaitā aprūpētājam un citiem speciālistiem). 2026. gada 1. janvārī pirmsskolas, vispārizglītojošajās un profesionālās izglītības iestādēs bija 633 asistenti – salīdzinot ar 2021. gadu asistentu skaits ir pieaudzis par 90,7 % jeb 301 asistentiem.
Latvijā ir pieejama speciālā izglītība, kas rada iespējas un apstākļus skolēnam ar speciālām vajadzībām1 iegūt savam veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim atbilstošu izglītību jebkurā izglītības iestādē, vienlaikus nodrošinot izglītojamo pedagoģiski psiholoģisko un medicīnisko korekciju, sagatavotību darbam un dzīvei sabiedrībā.
Pašlaik Latvijā bērni ar speciālām vajadzībām izglītību var iegūt:
- speciālās izglītības iestādēs (daļēji nošķirtā vidē);
- vispārizglītojošo izglītības iestāžu speciālās klasēs (integratīvā vidē);
- vispārizglītojošās klasēs (iekļaujošā vidē).
2025./2026. mācību gadā Latvijā vispārizglītojošajās skolās bija 22,0 tūkstoši izglītojamo ar speciālām vajadzībām. Kopumā šobrīd ir pieejamas 37 speciālās skolas, taču arī vispārējās izglītības iestādes nodrošina speciālās izglītības programmas (kopumā 8,7 tūkstoši izglītojamo mācās pēc šādas programmas). Ņemot vērā iekļaujošu izglītību kā vienu no prioritātēm Skola2030 un NAP 2027 programmās, skolēnu skaits ar speciālām vajadzībām ir būtiski pieaudzis klasēs ar vispārējās izglītības programmām, bet speciālajās skolās - samazinājies.
2025./2026. mācību gadā 38 % izglītojamo ar speciālajām vajadzībām, kuri mācījās vispārējās izglītības programmas 9. klasē, arī nākamajā gadā turpināja mācības kādā no vispārējās izglītības programmām. NAP 2027 mērķis ir šo īpatsvaru paaugstināt līdz 38 %.
2025./2026. mācību gadā profesionālās izglītības programmas apguva 342 izglītojamie ar invaliditāti, tai skaitā 190 vīrieši un 152 sievietes. Pēdējos gados izglītojamo ar invaliditāti skaits un īpatsvars kopējā profesionālās izglītības programmu izglītojamo skaitā ir samazinājies – 2023./2024. mācību gadā bija 1,6 % izglītojamo ar invaliditāti profesionālajā izglītības iestādēs no visiem izglītojamajiem, 2025./2026.mācību gadā -1,2 %.
Riska grupa: patvēruma meklētāji, bēgļi un personas ar alternatīvo vai bezvalstnieka statusu ⇒
2026. gada sākumā Latvijas pirmsskolas un vispārizglītojošās izglītības iestādēs bija reģistrēti ap 3,8 tūkstošiem bērnu, profesionālās izglītības iestādēs ap 200 audzēkņu, augstākās izglītības iestādēs nedaudz virs 200 studējošo Ukrainas valstspiederīgo, kam bija pagaidu aizsardzības statuss Latvijā.
Riska grupa: Bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni ⇒
Bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni, dzīvojot audzināšanas iestādē, var iegūt izglītību jebkurā mācību iestādē atbilstoši savai garīgajai un fiziskajai attīstībai. Saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem bērnu skaits ilgstošās sociālās aprūpes iestādēs pieauga no 499 bērniem 2023. gadā līdz 533 bērniem 2024. gadā. Valsts sociālās aprūpes centros esošo bērnu skaits samazinājās no 106 bērniem 2023. gada beigās līdz 104 bērniem 2024. gada beigās, bet pašvaldību bērnu sociālās aprūpes centros esošo bērnu skaits pieauga no 366 bērniem 2023. gadā līdz 409 bērniem 2024. gadā.
Bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem ir tiesības izglītoties jebkurā valsts vai pašvaldību izglītības iestādē, kuru atbilstoši viņu vajadzībām, var izvēlēties aizbildnis.
2025./2026. mācību gadā profesionālās izglītības programmas apguva 319 bāreņi, no kuriem 178 bija vīrieši, 141 sieviete. Kopš 2021. gada izglītojamo bāreņu skaits un īpatsvars kopējā profesionālās izglītības programmu izglītojamo skaitā ir samazinājies – 2021./2022. mācību gadā bija 1,6 % bāreņu profesionālajā izglītības iestādēs no visiem izglītojamajiem, 2025./2026. – 1,1 %.
Riska grupa: romi ⇒
Starp romiem ir augstāks personu, kas nav ieguvušas obligāto pamatizglītību (9 klašu izglītību), īpatsvars kā starp iedzīvotājiem vidēji Latvijā. Vecumā virs 25 gadiem pamatskolas izglītību nav ieguvuši 1% visu iedzīvotāju un aptuveni trešā daļa romu. Kopš 2011. gada situācija ir uzlabojusies, 46,3% romu 25 un vairāk gadu vecumā nebija ieguvuši pamatizglītību.
Skolēnu piederības un drošības sajūta skolā un ārpus tās
OECD Starptautiskā skolēnu kompetences vērtēšanas programma (turpmāk izmantots starptautiskais pētījuma saīsinājums no angļu val. PISA – Program for International Student Assessment) ir ietekmīgākais starptautiski salīdzinošais pētījums, kurš novērtē piecpadsmitgadīgu skolēnu prasmes un zināšanas matemātikā, lasīšanā un dabaszinātnēs, kā arī skolēnu piederības sajūtu skolai, drošību skolā un ārpus tās. OECD PISA pētījums tiek veikts reizi četros gados un pēdējoreiz veikts 2022. gadā 81 valstī. OECD PISA kopējais mērķis ir rosināt valstis sadarboties, mācīties citai no citas, veidot godīgākas un iekļaujošākas izglītības sistēmas.
Latvijā 32 % skolēnu (lielākais īpatsvars aptaujāto) bija starptautiskās sociāli ekonomiskās skalas augstākajā kvintilē, kas nozīmē, ka Latvijas skolēni bija starp skolēniem ar vislabvēlīgākajiem sociāli ekonomiskajiem apstākļiem, kuri piedalījās PISA 2022. gada aptaujā.
Rezultāti rāda, ka 2022. gadā 72 % Latvijas skolēnu viegli sadraudzējas skolā (OECD vidēji - 76 %) un 77 % jūtas piederīgi skolai (OECD - 75 %). Taču 19 % ziņoja, ka skolā jūtas vientuļi, un 15 % kā neiederīgi vai atstumti (OECD vidēji: 16 % un 17 %). Salīdzinot ar 2018. gadu, skolēnu piederības sajūta skolai Latvijā nav būtiski mainījusies.
Tālākā izglītība pēc pamatizglītības
2025. gadā pamatskolu beidza 20,3 tūkstotis skolēnu, no kuriem 60,1 % izvēlējās mācības turpināt vidusskolā, 33,3 % – profesionālās izglītības iestādēs, bet 6,6 % mācības neturpināja. Savukārt vidusskolu beidza 11,9 tūkstoši skolēnu – viņu vidū 56,2 % uzsāka studijas augstskolās un koledžās, 2,4 % - profesionālās izglītības iestādēs, savukārt 41,4 % mācības neturpināja.
Riska grupa: jaunieši, kuri nestrādā, nemācās un neiegūst arodu ⇒
2025. gadā Latvijā 8,8 % no 18–24 gadu vecuma jauniešiem nebija vidējās izglītības un viņi neturpināja to iegūt. Latvijas mērķis ir samazināt šo īpatsvaru līdz 5,0 % 2027. gadā. Vīrieši biežāk pārtrauc mācības nekā sievietes. 2025. gadā mācības pārtrauca 11,6 % vīriešu un 5,9 % sieviešu. Lauku teritorijās šī problēma ir izteiktāka nekā pilsētās. Tur 2025. gadā mācības pārtrauca 18,0 % jauno vīriešu un 6,6 % sieviešu.
Starp gados jaunākiem iedzīvotājiem ir izteikts sieviešu vairākums ar augstāko izglītību. Salīdzinot ar sievietēm, vīrieši biežāk apgūst arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību. Plašāk par dzimumu atšķirībām izglītībā iespējams iepazīties Dzimumlīdztiesības sadaļā.
Izglītības pārmantojamība
Vecāku izglītība ir svarīgs faktors, kas ietekmē viņu bērnu turpmāko sociāli ekonomisko situāciju. Ja bērnu 14 gadu vecumā viņu vecākiem bija tikai pamatizglītība vai zemāka, tad pieaugušā vecumā (25–59 gadi) 21,1 % bērnu tāpat kā vecākiem ir pamatskolas izglītība vai zemāka, 60,5 % ir vidējā izglītība un tikai 18,4 % ir augstākā izglītība. Savukārt 69,6 % bērnu, kuru vecākiem ir augstākā izglītība, arī paši to savas dzīves laikā ir ieguvuši, 27,8 % ir ieguvuši vidējo un tikai 2,6 % – pamatskolas izglītību vai zemāku. To var skaidrot ar vecāku spēju finansiāli atbalstīt bērnu studijas un veidot izpratni par izglītības nozīmi turpmākajā dzīvē.
Tomēr, salīdzinājumā ar 2019. gadā veiktās aptaujas datiem vērojama pozitīva tendence augstākās izglītības iegūšanā – neatkarīgi no vecāku iegūtā izglītības līmeņa ir pieaudzis augstāko izglītību ieguvušo bērnu īpatsvars.
Riska grupa: Trūcīgās un maznodrošinātās mājsaimniecības ⇒
No bērniem, kuriem 14 gadu vecumā vecāki bija ar augstāko izglītību, tikai 11 % pieaugušo vecumā pieder vistrūcīgāko (pirmās kvintiles) iedzīvotāju grupai, bet 36 % – turīgāko (piektās kvintiles) grupai. Savukārt starp tiem, kuru vecākiem bija pamatizglītība vai zemāka, 29,2 % pieder trūcīgākajai kvintiļu grupai un tikai 12,8 % – turīgākajai. Gandrīz trešdaļa (30,3 %) mazizglītoto vecāku bērnu pieaugot dzīvo zem nabadzības riska sliekšņa, turpretim starp augstāk izglītoto vecāku bērniem tādu ir tikai 9,3 % (2019. gadā attiecīgi – 28,5 % un 9,3 %).
Pieaugušo izglītība
Mūsdienās arvien svarīgāku lomu izglītības sistēmā ieņem pieaugušo izglītība jeb mūžizglītība. Pieaugušo izglītība ļauj strādāt pie izglītošanās un prasmju attīstības pēc formālās izglītības pabeigšanas, lai darbaspēks spētu adaptēties mainīgajam darba tirgum. Starp iedzīvotājiem 25-64 gadu vecumā 2025. gadā 11,4 % piedalījās pieaugušo izglītībā, no kuriem 14,4 % bija sievietes, bet 8,3 % - vīrieši. Sadalījumā pa izglītības līmeņiem, no iedzīvotājiem ar augstāko izglītību mūžizglītībā piedalījās 20,1 % iedzīvotāju 25-64 gadu vecumā, bet iedzīvotāji ar arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību piedalījās vismazāk (5,8 %).
Riska grupa: Ieslodzītie un no ieslodzījuma vietām atbrīvotās personas
Pārskata gadā visās ieslodzījuma vietās ieslodzītie tika iesaistīti vispārējās, profesionālās un interešu/neformālās izglītības programmās. 2024. gada 31. decembrī izglītības programmās bija iesaistīti 1 135 ieslodzītie, kas ir 32,38 % no kopējā ieslodzīto skaita. Formālās izglītības programmās piedalījās 691 ieslodzītais jeb 61 % no kopējā ieslodzīto izglītojamo skaita, vai 20% no kopējā ieslodzīto skaita: vispārējā izglītībā – 250 ieslodzītie, profesionālajā izglītībā – 433 ieslodzītie un augstākajā izglītībā - 8 ieslodzītie.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes dati
2024.gada beigās izglītības programmās tika iesaistīti 898 pilngadīgie ieslodzītie, 156 ieslodzītie jaunieši un 81 nepilngadīgais ieslodzītais.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes dati
1 speciālās vajadzības — nepieciešamība saņemt tāda veida atbalstu un rehabilitāciju, kas rada iespēju izglītojamajam apgūt izglītības programmu, ņemot vērā viņa veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni
Datu avoti
Oficiālās statistikas portāla datubāze:
IZT010 Iedzīvotāji 15 un vairāk gadu vecumā pēc augstākā sekmīgi iegūtā izglītības līmeņa, dzimuma un pa vecuma grupām gada sākumā (tautas skaitīšana)
IZI040 Mācības pārtraukušo jauniešu īpatsvars 18 – 24 gadu vecumā pilsētās un laukos pēc dzimuma (Darbaspēka apsekojums)
IRE100 Romu (čigānu) īpatsvars un raksturojošie rādītāji
MOD23_02 25–59 gadus vecu iedzīvotāju izglītības un ienākumu līmenis atkarībā no viņu vecāku iegūtā izglītības līmeņa laikā, kad respondentam bija 14 gadi (% no iedzīvotājiem, kuru vecāki bija ieguvuši attiecīgo izglītības līmeni)
IZI060 Iedzīvotāju 25 – 64 gadu vecumā īpatsvars, kas piedalījušies pieaugušo izglītībā, pēc augstākā sekmīgi iegūtā izglītības līmeņa un dzimuma
PPR020 Personu skaits pēc vecuma un dzimuma ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās 2022 - 2024
PPR040 Bērnu skaits sociālās aprūpes centros un bērnu ievietošanas iemesli tajos gada beigās 1997 - 2024
OECD dati:
Ieteikt