Iedzīvotāju skaits un galvenie demogrāfiskie rādītāji (eksperimentālā statistika)

Eksperimentālās statistikas dati par iedzīvotāju skaitu, tostarp pēc dažādām demogrāfiskajām pazīmēm: dzimuma, vecuma, valstiskās piederības u.c.

Eksperimentālās statistikas aprēķināšanā izmanto jaunus datu avotus un metodes, cenšoties paplašināt statistikas klāstu vai detalizācijas līmeni atbilstoši lietotāju vajadzībām.

Jāatzīmē, ka eksperimentālās statistikas metodes nav nemainīgas, aprobētas un starptautiski saskaņotas un var tikt mainītas, lai pilnveidotu datu kvalitāti. CSP publicē eksperimentālo statistiku, lai saņemtu lietotāju atsauksmes, izvērtētu datu analītisko potenciālu, atbilstību realitātei un lietotāju vajadzībām. Publicējot eksperimentālo statistiku, CSP nodrošina datu lietotājiem jaunus informācijas avotus lēmumu pieņemšanai.

Pastāvīgais iedzīvotājs.

Visi Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji (personas, kuras Latvijā dzīvo vai kurām ir nodoms dzīvot vismaz 12 mēnešu ilgu posmu).

N/A

Statistikas datubāze

N/A

Dati par vidējā izglītošanās laika indeksu salīdzināmi vienīgi sākot no 2017. gada.

N/A

Būtiskākie datu avoti:

• 2000. gada tautas skaitīšanas (TS) rezultāti;
• 2011. gada TS rezultāti;
• CSP nodrošinātais iedzīvotāju skaita novērtējums sākot no 2016. gada (skatīt https://stat.gov.lv/lv/metadati/5911-iedzivotaju-skaits-un-galvenie-demografiskie-raditaji#stat_process Datu apkopošana → Iedzīvotāju skaita noteikšana);
• CSP nodrošinātā mājokļu datubāze sākot no 2019. gada;
• CSP nodrošinātā uzkrājošā izglītības datubāze sākot no 2017. gada;
• Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes uzturētais Fizisko personu reģistrs (FPR, līdz 28.06.2021. Iedzīvotāju reģistrs (IR));
• Valsts ieņēmuma dienesta (VID) dati no paziņojumiem par fiziskai personai izmaksātajām summām, mikrouzņēmumu nodokļu deklarācijām, sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumiem, darba devēja ziņojumiem un ziņām par darba ņēmējiem;
• Valsts Zemes dienesta uzturētā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma (NĪVKIS) sākot no 2016. gada un Valsts adrešu reģistrs, tai skaitā teritoriālā iedalījuma vienību telpiskie dati.
• Latvijas Atvērto datu portālā publicētās apkaimju un blīvi apdzīvotu teritoriju robežas.

N/A

Teritoriālo vienību robežu noteikšana

Ciemi, teritoriālās vienības, administratīvās teritorijas un statistiskie reģioni noteikti atbilstoši Valsts adrešu reģistra teritoriālā iedalījuma vienību telpiskajiem datiem 2021. gada sākumā. Blīvi apdzīvotas teritorijas noteiktas atbilstoši robežām attiecīgā gada sākumā.

Iedzīvotāju skaits pilsētu un lauku teritorijās atbilstoši robežām attiecīgā gada sākumā.

Izmantojot ģeokodētas adreses (adrešu punktu koordinātas) un ēku ģeometrijas (no 2016. gada), teritorijas iespējams noteikt telpiski:

• 2000. gada TS – 99,99 % pastāvīgo iedzīvotāju,
• 2011. gada TS – 100,00 %,
• 2016. gadā – 99,65 %,
• 2017. gadā – 99,65 %,
• 2018. gadā – 99,61 %,
• 2019. gadā – 99,59 %,
• 2020. gadā – 99,57 %,
• 2021. gadā – 99,53 %,
• 2022. gadā – 99,54 %,
• 2023. gadā – 98,67 %,
• 2024. gadā – 99,01 %.

2000. gada tautas skaitīšana

Par personas faktisko dzīvesvietu 90,7 % pastāvīgo iedzīvotāju pieņem 2000. gada TS anketā norādīto, bet pārējiem, kuri TS laikā netika sastapti, – IR norādīto. 2000. gada TS oficiālajos rezultātos demogrāfiskie dati (personas raksturojoši) publicēti atbilstoši IR norādītajai dzīvesvietai (pieraksta adresei). Oficiālajā statistikā kopējais iedzīvotāju skaits valstī sakrīt ar iedzīvotāju skaitu IR, bet eksperimentālajā izslēgts 321 iedzīvotājs, kura eksistence tautas skaitīšanas kritiskajā brīdī ir apšaubāma. Veidojot režģa veida datus, nav ņemti vērā arī 189 iedzīvotāji, kuru adreses nebija iespējams ģeokodēt. Iedzīvotāju kopskaits vecuma grupās nesakrīt ar kopējo iedzīvotāju skaitu, jo TS datos nav informācijas par vecumu 73 iedzīvotājiem. TS datos nav informācijas par augstāko sekmīgi iegūto izglītības līmeni 7,7 % iedzīvotāju. 223 iedzīvotājiem divos iecirkņos labots sākotnējā datubāzē kļūdaini norādītais augstākais sekmīgi iegūtais izglītības līmenis uz anketā norādīto.

2016.–2017. gadā īstenotā projekta Statistikas un telpiskās informācijas integrēšana ietvaros veikta 2000. gada tautas skaitīšanas datu ģeokodēšana, piesaistot adresēm koordinātas: lejupielādēt (PDF).

Koordinātu piesaistīšanas veidi un ar tiem piesaistīto personu skaits: lejupielādēt (XLSX).

Vietas republikas pilsētās, kur pastāvīgo iedzīvotāju īpatsvars kopējā pilsētas iedzīvotāju skaitā izteikti pieaudzis vai samazinājies; 2000–2017: lejupielādēt (PDF).

​Vidējā izglītošanās laika indekss​

Vidējā izglītošanās laika indekss $$I=\frac{t-t_{min}}{t_{max}-t_{min}}$$ , kur $$t$$ – vidējais izglītošanās laiks attiecīgajā teritoriālajā vienībā, $$t_{min}$$ – minimālais vidējais izglītošanās laiks starp visām teritoriālajām vienībām, $$t_{max}$$ – maksimālais vidējais izglītošanās laiks starp visām teritoriālajām vienībām.

Izglītošanās laiks atbilst vidējam gadu skaitam, kas nepieciešams augstākā sekmīgi iegūtā izglītības līmeņa iegūšanai: 

Augstākās izglītības iegūšanai nepieciešamais gadu skaits aprēķināts kā vidējā svērtā vērtība no gadu skaita, kas nepieciešams īsā cikla augstākās izglītības (14,5 gadi), bakalaura vai līdzvērtīga līmeņa (15,5 gadi), maģistra vai līdzvērtīga līmeņa (17 gadi) un doktora grāda (20,5 gadi) iegūšanai, par svariem pieņemot novērtēto pastāvīgo iedzīvotāju īpatsvaru ar attiecīgo izglītību kopējā iedzīvotāju skaitā ar augstāko izglītību 2018. gada sākumā: 0,06×14,5+0,29×15,5+0,63×17+0,02×20,5=16,485≈16,5.

​2011. gada tautas skaitīšana

Tāpat kā oficiālajā statistikā par personas faktisko dzīvesvietu 90,7 % pastāvīgo iedzīvotāju pieņem 2011. gada TS anketā norādīto, bet pārējiem, kuri tautas skaitīšanas laikā netika sastapti, – IR norādīto.

Adreses ar tām piekārtotām koordinātām datubāzē ir visām personām, taču ne vienmēr tās ir pareizas un var pat nesakrist ar anketā norādītajām. Piemēram, anketā norādīts tikai ciems, bet piekārtotā ēkas adrese neatbilst faktiskajai. Līdz ar to, salīdzinot režģa veida datus ar citiem laika periodiem, iespējamas neatbilstošas iedzīvotāju skaita izmaiņas. Piemēram, salīdzinot situāciju 2011. gada TS brīdī un 2018. gada sākumā, režģa šūnā 1kmX689Y309 (Rugāju novada Lazdukalna pagastā) iedzīvotāju skaits pieaudzis no 37 līdz 49, bet blakus esošajā šūnā 1kmX689Y308 – samazinājies no 44 līdz 18. Faktiski daļai šūnā 1kmX689Y309 dzīvojošo personu 2011. gada TS adrese kļūdaini norādīta šūnā 1kmX689Y308. Atsevišķos gadījumos TS oficiālie dati par faktiskās dzīvesvietas atrašanās vietu laboti (382 personām teritoriālā vienība, 454 – Valsts adrešu reģistra adresācijas objekta kods).

126 iedzīvotājiem labots sākotnējā datubāzē kļūdaini norādītais augstākais sekmīgi iegūtais izglītības līmenis uz anketā norādīto.

​Vidējā izglītošanās laika indekss

Vidējā izglītošanās laika indekss $$I=\frac{t-t_{min}}{t_{max}-t_{min}}$$, kur $$t$$ – vidējais izglītošanās laiks attiecīgajā teritoriālajā vienībā, $$t_{min}$$ – minimālais vidējais izglītošanās laiks starp visām teritoriālajām vienībām, $$t_{max}$$ – maksimālais vidējais izglītošanās laiks starp visām teritoriālajām vienībām.

Izglītošanās laiks atbilst vidējam gadu skaitam, kas nepieciešams augstākā sekmīgi iegūtā izglītības līmeņa iegūšanai:

Augstākās izglītības iegūšanai nepieciešamais gadu skaits aprēķināts kā vidējā svērtā vērtība no gadu skaita, kas nepieciešams īsā cikla augstākās izglītības (14,5 gadi), bakalaura vai līdzvērtīga līmeņa (15,5 gadi) un maģistra vai līdzvērtīga līmeņa (17 gadi) iegūšanai, par svariem pieņemot novērtēto pastāvīgo iedzīvotāju īpatsvaru ar attiecīgo izglītību kopējā iedzīvotāju skaitā ar augstāko izglītību 2018. gada sākumā: 0,06×14,5+0,3×15,5+0,64×17=16,4.

 Mēneša darba samaksa

Aprēķini līdzīgi kā datiem no iedzīvotāju skaita novērtējuma sākot no 2016. gada. Izmantoti tikai dati no paziņojumiem par fiziskai personai izmaksātajām summām. Mēneša vidējās darba samaksas slieksnis 36,99 eiro. Darba ņēmēji ietverti teritorijā pēc faktiskās dzīvesvietas TS brīdī.

​Iedzīvotāju skaita novērtējums sākot no 2016. gada

Pastāvīgo iedzīvotāju faktisko dzīvesvietu Latvijā nosaka, izmantojot FPR un 2011. gada TS datus.

Ja pēc 2011. gada TS aktualizētas dzīvesvietas ziņas FPR (deklarētās un reģistrētās dzīvesvietas ziņas, kā arī mutiski norādīta dzīvesvietas adrese), par personas dzīvesvietu pieņem FPR norādīto (tiek izmantots adresācijas objekta kods, ja norādīts). Iedzīvotāju skaits, kuru faktiskā dzīvesvieta noteikta no 2011. gada TS datiem:

• 2016. gadā – 1 443 814,
• 2017. gadā – 1 321 591,
• 2018. gadā – 1 221 577,
• 2019. gadā – 1 139 091,
• 2020. gadā – 1 066 007,
• 2021. gadā – 1 002 514,
• 2022. gadā – 936 182,
• 2023. gadā – 871 514,
• 2024. gadā – 817 861.

Ja dzīvesvietas ziņu pēdējais aktualizēšanas iemesls ir dzīvesvietas reģistrācijas anulēšana (sniegtas nepatiesas ziņas vai zudis tiesiskais pamats), persona iekļauta tās administratīvās teritorijas (novada vai valstspilsētas, kas veido pašvaldību) iedzīvotāju skaitā, kurā iepriekš bija deklarēta vai reģistrēta šīs personas dzīvesvieta.

Atsevišķos gadījumos netiek izmantoti FPR norādītie adresācijas objektu kodi personām ar uzturēšanās atļaujām, ja vienā adresē ir pārāk liels personu skaits un ir pamatojams, ka šīs personas faktiski tur nedzīvo. Šādos gadījumos izmantots tikai teritoriālās vienības kods.

Iedzīvotāju skaits, kas nav ņemts vērā, veidojot režģa veida datus (iepriekš minēto iemeslu dēļ vai ja adreses nebija iespējams ģeokodēt):

• 2016. gadā – 6 940,
• 2017. gadā – 6 892,
• 2018. gadā – 7 520,
• 2019. gadā – 7 851,
• 2020. gadā – 8 279,
• 2021. gadā – 8 820,
• 2022. gadā – 8 615,
• 2023. gadā – 25 118,
• 2024. gadā – 18 461.

Personām, kuras atrodas ieslodzījumā, sociālās aprūpes iestādēs vai bērnu namos, dzīvesvietu pieņem atbilstoši šo iestāžu adresēm. Sākot ar datiem par 2018. gadu, izmantots plašāks datu avotu klāsts par personām sociālās aprūpes iestādēs un bērnu namos. Tādēļ, salīdzinot ar iepriekšējo divu gadu datiem, iedzīvotāju skaita izmaiņas var neatbilst faktiskajai situācijai (piemēram, krass iedzīvotāju pieaugums režģa šūnā 1kmX656Y323 un Gulbenes novada Līgo pagastā, kur atrodas sociālās aprūpes centrs Siltais).

Pārējos gadījumos par personas faktisko dzīvesvietu pieņem 2011. gada TS norādīto, izņemot, ja persona atradusies ieslodzījumā 2011. gada TS brīdī (sākot ar datiem par 2018. gadu arī sociālās aprūpes iestādē vai bērnu namā), bet tajā vairs neatrodas un dzīvesvietas ziņas FPR pēc 2011. gada TS nav aktualizētas (deklarētās un reģistrētās dzīvesvietas ziņas, kā arī mutiski norādīta dzīvesvietas adrese). Tādā gadījumā par personas dzīvesvietu pieņem pirms 2011. gada TS IR norādīto.

Par personas faktisko dzīvesvietu pieņemot 2011. gada TS norādīto, izmantots labotais adresācijas objekta un teritoriālās vienības kods.

Bērniem bez norādīta adresācijas objekta koda pieņem vecāku kodu, ja sakrīt teritoriālās vienības kods. Bērniem bez norādīta teritoriālās vienības koda pieņem mātes adresācijas objekta kodu.

Dzīvokļu adrešu kodiem un adrešu kodiem, kuriem mājokļu datubāzē norādīts kadastra apzīmējums (2016.–2018. gada datiem izmantota 2019. gada mājokļu datubāze), koordinātas tiek izmantotas no ēku ģeometriju centroīdiem pēc NĪVKIS datiem (ja centroīds atrodas ārpus ēkas, izmantots tālākais punkts no tās kontūrlīnijas). Izmantotas tikai tās ēkas, uz kurām neatrodas adrešu punkti.

Dzimums, vecums, tautība un valstiskā piederība pēc FPR datiem.

Ekonomiskās aktivitātes statusi 2017.–2018. gadā noteikti no Valsts ieņēmumu dienesta, Nodarbinātības valsts aģentūras un citiem administratīvajiem datiem. Atlikušajām personām rādītāji imputēti, izmantojot regularizētās diskriminantu analīzes metodi. Ekonomiskās aktivitātes statusi kopš 2019. gada noteikti atbilstoši 2021. gada tautas skaitīšanas metodoloģijai.

Augstākais sekmīgi iegūtais izglītības līmenis pēc CSP nodrošinātās uzkrājošās izglītības datubāzes.

​Vidējā izglītošanās laika indekss

Vidējā izglītošanās laika indekss $$I=\frac{t-t_{min}}{t_{max}-t_{min}}$$, kur $$t$$ – vidējais izglītošanās laiks attiecīgajā teritoriālajā vienībā, $$t_{min}$$ – minimālais vidējais izglītošanās laiks starp visām teritoriālajām vienībām, $$t_{max}$$ – maksimālais vidējais izglītošanās laiks starp visām teritoriālajām vienībām.

Izglītošanās laiks atbilst vidējam gadu skaitam, kas nepieciešams augstākā sekmīgi iegūtā izglītības līmeņa iegūšanai:

 Mēneša darba samaksa

VID dati par darba samaksu no paziņojumiem par fiziskai personai izmaksātajām summām, mikrouzņēmumu nodokļu deklarācijām, kā arī ziņojumiem par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un ziņas par darba ņēmējiem.

No paziņojumiem par fiziskai personai izmaksātajām summām pēc ienākumu veida atlasīti tie, kuru gūšanas periods nav vecāks par iepriekšējā gada sākumu:

Autoratlīdzības ieskaitītas tikai tad, ja tajā pašā periodā attiecīgajā uzņēmumā saņemti arī citi ienākumi, kas ietverti darba samaksas aprēķinā.

Paziņojumos par fiziskai personai izmaksātajām summām par bruto darba samaksu pieņemti ieņēmumi (5. rinda), tai skaitā pie neapliekamajiem ienākumiem (6. rindā) norādītās no darba devēja līdzekļiem darbinieka labā veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju (ar līdzekļu uzkrāšanu) maksājumi (nepārsniedz 10 % no darbinieka bruto darba samaksas gadā). Bruto darba samaksā nav iekļautas atsevišķi (13. rindā) norādītās no darba devēja līdzekļiem darbinieka labā iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas. Darba algas un darba ienākumu citā ES vai EEZ valstī gūšanas periodā nav ieskaitīts atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas un bērna kopšanas atvaļinājums no ziņām par darba ņēmējiem, kas neietver mēnešus no darba devēja ziņojumiem, kuros ir darba ienākumi. Neto darba samaksa aprēķināta, no bruto atņemot ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un attaisnotos izdevumus no darbinieka darba ienākumiem (t.sk. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas).

Mikrouzņēmumu darbiniekiem bruto darba samaksa aprēķināta, neto darba samaksai pieskaitot IIN, ko aprēķina pēc formulas i=n/N*M*I, kur n – darbinieka neto darba samaksa mēnesī, N – visu mikrouzņēmuma darbinieku darba samaksas summa ceturksnī, M – kopā aprēķinātais mikrouzņēmuma nodoklis ceturksnī, I – vidējā IIN likme, izteikta simtdaļās.

Ienākumu gūšanas periods izteikts mēnešos. Gadījumos, kad paziņojumos par fiziskai personai izmaksātajām summām tas uzņēmuma un ienākumu veida ietvaros ir īsāks nekā pēc VID darba devēja ziņojumiem un ieņēmumu atšķirība nepārsniedz 5 %, ienākumu gūšanas periods izmantots no VID darba devēja ziņojumiem.

Vidējā mēneša darba samaksa personu līmenī aprēķināta, summējot visus atlasītos ienākumus un dalot ar kopējo mēnešu skaitu, kad bija ienākumi.

Ietverti tikai tie darba ņēmēji, kas ir vismaz 15 gadus veci un kuru mēneša vidējā darba samaksa pārsniedz slieksni (aprēķināts, izmantojot valstī noteikto minimālo stundas tarifa likmi un pieņemot, ka darba ņēmējs strādā pie darba devēja visas kalendārās darba dienas vismaz vienu stundu dienā):

Darba ņēmēji ietverti teritorijā pēc faktiskās dzīvesvietas nākamā gada 1. janvārī.

 Pilnībā pret Covid-19 pirmreizēji vakcinētie iedzīvotāji

Nacionālā veselības dienesta dati par vakcinācijas statusu. Par pilnībā pirmreizēji vakcinētiem pieņemti tie iedzīvotāji, kuriem pēc pilna pirmreizējā vakcinācijas kursa pabeigšanas vai arī vienas vakcīnas devas saņemšanas pēc laboratoriski apstiprināta pozitīva Covid-19 testa pagājušas 14 dienas (atbilst nosacījumiem, kas nepieciešami vakcinācijas sertifikāta iegūšanai, plašāk https://www.vmnvd.gov.lv/lv/sertifikatu-veidi-un-izmantosana). Mēneša relatīvajiem datiem izmantots attiecīgā gada sākumā iedzīvotāju skaits, starp vakcinētajiem iedzīvotājiem nav iekļauti tie, kuri miruši laika posmā no gada sākuma līdz attiecīgajam mēnesim. Jaunākā gada janvāra–jūnija relatīvajiem datiem līdz brīdim, kamēr nav pieejami dati par jūliju, izmantots iedzīvotāju skaits iepriekšējā gada sākumā.