Ekonomiskā aktivitāte

Informācija par vismaz 15 gadus vecu Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aktivitātes statusu, profesiju, saimnieciskās darbības veidu jeb nozari, nodarbinātības statusu un darbavietas atrašanās vietu.

Personas aktivitātes statuss tiek noteikts katram Latvijas pastāvīgajam iedzīvotājam, apvienojot datus no reģistriem un CSP apsekojumiem. Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus, kas iesaistās darba tirgū, atbilstoši starptautiski pieņemtajai praksei nosaka nevis tautas skaitīšanas kritiskajā momentā, bet pārskata periodā – iepriekšējā gada (2020.) novembrī. Novembra mēnesis ir izvēlēts kā tipisks gada mēnesis, ņemot vērā, ka decembris ir gada noslēguma mēnesis ar lielāku svētku dienu skaitu un augstāku svārstību ekonomiskās aktivitātes statusā. Iegūtie dati tiek attiecināti uz tautas skaitīšanas momentu – 2021. gada 1. janvāri. Līdzīgu pieeju izmanto arī citas valstis, piemēram, Nīderlande, Somija, Zviedrija.

Ņemot vērā, ka Darba likums aizliedz nodarbināt bērnus (ar dažiem likumā īpaši atrunātiem izņēmumiem), un pastāvīgu darbu drīkst strādāt pusaudži no 15 gadu vecuma, tad personas iesaiste ekonomiskajā darbībā tiek vērtēta tikai 15 gadus sasniegušajiem iedzīvotājiem.

Katram iedzīvotājam tiek noteikts viens aktivitātes statuss. Tā noteikšanai tiek izmantota šāda statusu noteikšanas secība:

1. primāri tiek noteikti bērni, kuri nav sasnieguši valstī noteikto minimālo vecumu (vecumā līdz 14 gadiem), lai drīkstētu būt nodarbināti pastāvīgā darbā, saskaņā ar Darba likuma 37. pantu,
2. bezdarbnieki,
3. nodarbinātie,
4. pensionāri,
5. iedzīvotāji, kuri saņem ienākumus no īpašuma vai ieguldījumiem,
6. studenti, skolēni,
7. cits statuss.

Katram Latvijas pastāvīgajam iedzīvotājam tiek sagatavoti dati par darbavietu 2020. gada novembrī. Personām, kurām ir vairākas darbavietas, tiek noteikta viena galvenā darbavieta.

Galvenā darbavieta tiek noteikta:

1. tā, kurā atbilstoši Valsts ieņēmuma dienesta (VID) datiem personai ir reģistrēta algas nodokļu grāmatiņa,
2. ja par algas nodokļu grāmatiņu ziņu nav, tad tā, kurā ir lielākais nostrādāto stundu skaits,
3. ja nostrādāto stundu skaits nav zināms, tad tā, kurā personai ir lielākā alga atskaites brīdī.

Atbilstoši personas galvenajai darbavietai tiek noteikta:

1. profesija, 
2. saimnieciskās darbības veids jeb nozare,
3. nodarbinātības statuss,
4. darbavietas atrašanās vieta.

• 15 gadus veci un vecāki Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji.

Ģenerālkopa ir visi 15 gadus veci un vecāki Latvijas iedzīvotāji atbilstoši definīcijai:

Par pastāvīgajiem iedzīvotājiem uzskata tikai personas, kuras Latvijā ir dzīvojušas vismaz 12 mēnešu ilgu nepārtrauktu posmu pirms attiecīgā gada 1. janvāra, kā arī personas, kuras Latvijā ir ieradušās ar nodomu valstī pavadīt vismaz vienu gadu.

Ekonomiskās aktivitātes raksturojošie rādītāji ES valstīs

Eurostat datubāzē publicē tautas skaitīšanas rādītājus, kas ir teritoriāli salīdzināmi starp ES valstīm. 

Administratīvie un citi datu avoti, kuri tiek izmantoti, lai aprēķinātu iedzīvotāju pašreizējo aktivitātes statusu, nodarbinātības statusu, profesiju, saimnieciskās darbības veidu jeb nozari un darbavietas atrašanās vietu:

1. Valsts ieņēmumu dienesta dati par nodarbinātajiem;
2. Valsts kancelejas datubāze par valsts tiešās pakļautības iestāžu darbiniekiem;
3. Izglītības un zinātnes ministrijas dati par izglītojamajiem, augstskolās studējošajiem un auklēm;
4. Nodarbinātības valsts aģentūras dati par bezdarbniekiem un darba meklētājiem;
5. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati par sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmējiem;
6. Veselības inspekcijas dati par ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām;
7. Valsts izglītības attīstības aģentūras dati par personām, kuras saņēmušas studiju/ studējošo kredītu studijām ārpus Latvijas;
8. Latvijas Jūras administrācijas dati par jūrnieku sertifikātu ieguvušajiem;
9. Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras dati par gidu sertifikātu ieguvušajiem;
10.  Būvniecības valsts kontroles biroja dati par būvniecības nozarē nodarbinātajiem;
11.  Latvijas Farmaceitu biedrības dati par farmaceitiem un viņu palīgiem;
12.  Latvijas Zvērinātu notāru padomes dati par notāriem un viņu palīgiem;
13.  Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes dati par tiesu izpildītājiem un viņu palīgiem;
14.  Latvijas Zvērinātu advokātu padomes dati par advokātiem un viņu palīgiem;
15.  Zemkopības ministrijas dati par veterinārārstiem;
16.  Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijas dati par garīgo personālu;
17.  Latvijas Radošo savienību padomes dati par radošu savienību biedriem;
18.  Tieslietu ministrijas reliģisko lietu pārvaldes dati par garīgo personālu;
19. CSP darbaspēka apsekojums;
20. CSP EU-SILC apsekojums;
21. CSP apsekojums par datoru un interneta lietošanu mājsaimniecībās;
22.  2020. gada Lauksaimniecības skaitīšana;
23.  Statistiskā uzņēmumu reģistra dati;
24.  Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra dati.

Uz reģistriem balstīta tautas skaitīšana ir pilns apsekojums. Ekonomiskie rādītāji apkopoti par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri ir vismaz 15 gadus veci.

Ekonomiskās aktivitātes rādītāji par iedzīvotājiem 15 un vairāk gadu vecumā tiek noteikti pārskata periodā – iepriekšējā gada (2020.) novembrī un attiecināti uz tautas skaitīšanas momentu – 2021. gada 1. janvāri.

Primāri tiek noteikts personas ekonomiskās aktivitātes statuss un galvenā darbavieta, izmantojot administratīvos un citus datu avotus, kas sniedz ziņas par nodarbinātību, galvenokārt, Valsts ieņēmumu dienesta informāciju.

Nodarbinātības statuss, profesija, saimnieciskās darbības veids jeb nozare un arī darbavietas atrašanās vietas dati tiek piekārtoti iepriekš noteiktajai galvenajai darbavietai.

Kad visi rādītāji ir sagatavoti, tiek izvērtēta datu kvalitāte un veiktas nepieciešamās korekcijas:

• profesijas un nozares atbilstība aktuālajiem klasifikatoriem;
• vecuma un profesijas atbilstība;
• profesijas un saimnieciskās darbības veida jeb nozares atbilstība.