Iedzīvotāju izglītības līmenis

Informācija par vismaz 15 gadus vecu Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju augstāko iegūto izglītības līmeni.

Izglītības līmenis tiek pielīdzināts starptautiskajai standartizētajai izglītības klasifikācijai ISCED (2011). Pašreizējās LR izglītības sistēmas klasifikācijas atbilstība ISCED klasifikācijai noteikta Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr.322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju”.

Iedzīvotāju iegūtā izglītība tiek publicēta saskaņā ar Starptautiskās standartizētās izglītības klasifikācijas ISCED-2011 šādiem 9 līmeņiem:

1. Nav skolas izglītības vai zemāka par sākumskolas izglītību (ISCED 0. līmenis)
2. Pamatizglītības pirmais posms (ISCED 1. līmenis)
3. Pamatizglītības otrais posms (ISCED 2. līmenis)
4. Vidējā izglītība (ISCED 3. līmenis)
5. Arodizglītība pēc vispārējās vai profesionālās vidējās izglītības; profesionālā vidējā izglītība pēc vispārējās vidējās izglītības (ne augstākā izglītība) (ISCED 4. līmenis)
6. Pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (ISCED 5. līmenis)
7. Bakalaura grāds (ieskaitot profesionālo); otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība ar studiju ilgumu 3–4 gadi (ISCED 6. līmenis)
8. Maģistra grāds (ieskaitot profesionālo); otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība ar studiju ilgumu 5 gadi (ISCED 7. līmenis)
9. Doktora grāds (ISCED 8. līmenis)

Iedzīvotāju iegūtā izglītība tiek publicēta arī pa 5 izglītības grupām:

1. Nav skolas izglītības vai izglītība ir zemāka par pamatskolas izglītību (ISCED 0. un 1. līmenis);
2. Pamatskolas izglītība (ISCED 2. līmenis);
3. Vidējā izglītība (ISCED 3. līmenis);
4. Profesionālā izglītība pēc vidējās izglītības (nav augstākā izglītība) (ISCED 4. līmenis);
5. Augstākā izglītība, ieskaitot doktora grādu (ISCED 5., 6., 7., 8. līmenis).

• 15 gadus veci un vecāki Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji.

Ģenerālkopa ir visi 15 gadus veci un vecāki Latvijas iedzīvotāji atbilstoši definīcijai:

Par pastāvīgajiem iedzīvotājiem uzskata tikai personas, kuras Latvijā ir dzīvojušas vismaz 12 mēnešu ilgu nepārtrauktu posmu pirms attiecīgā gada 1.janvāra, kā arī personas, kuras Latvijā ir ieradušās ar nodomu valstī pavadīt vismaz vienu gadu.

Iedzīvotāju skaits un raksturojošie rādītāji ES valstīs

Eurostat datubāzē publicē tautas skaitīšanas rādītājus, kas ir teritoriāli salīdzināmi starp ES valstīm.

Administratīvie un citi datu avoti, kuru dati tiek glabāti uzkrājošajā izglītības datubāzē, lai aprēķinātu iedzīvotāju izglītības līmeni:

1. 2011. gada tautas skaitīšana;
2. Finanšu ministrijas datubāze par valsts tiešās pakļautības iestāžu darbiniekiem (līdz 2018. gadam);
3. Valsts kancelejas datubāze par valsts tiešās pakļautības iestāžu darbiniekiem (sākot ar 2019. gadu);
4. Augstskolās studējošie un absolventi pa gadiem (no 2012. līdz 2017. gadam dati no augstākās izglītības iestādēm, no 2018. gada Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Valsts izglītības informācijas sistēma (VIIS));
5. IZM dati par pedagogu izglītību pa gadiem (sākot ar 2018. gadu);
6. IZM dati par akadēmiskā personāla izglītību (sākot ar 2018. gadu);
7. IZM dati par sertificētām auklēm (sākot ar 2018. gadu)
8. CSP darbaspēka apsekojums;
9. CSP EU-SILC apsekojums;
10. Studiju un zinātnes administrācijas dati (no 2011. līdz 2019. gadam);
11. Valsts izglītības attīstības aģentūras dati (sākot ar 2020. gadu)
12.  Akadēmiskās informācijas centrs (no 2012. līdz 2019. gadam));
13.  CSP apsekojums par datoru un interneta lietošanu mājsaimniecībās;
14.  Latvijas Zvērinātu advokātu padomes dati par advokātiem, viņu palīgiem (sākot ar 2018. gadu);
15.  Latvijas Zvērinātu notāru padomes dati par notāriem, viņu palīgiem (sākot ar 2018. gadu);
16.  Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes dati par tiesu izpildītājiem, viņu palīgiem (sākot ar 2018. gadu);
17.  IZM VIIS dati par izglītojamajiem, kas sekmīgi beiguši sākumskolu, vispārizglītojošās vai profesionālās mācību programmas (profesionālās izglītības iestādes sāka ievadīt datus no 2015. gada 1. septembra, VIIS stājās spēkā no 2010. gada 1. septembra, vispārizglītojošās skolas datus varēja sākt ievadīt no 2012. gada);
18.  Latvijas Zinātņu akadēmijas dati par zinātņu doktoriem (līdz 2016. gadam);
19.  Veselības inspekcijas dati (sākot ar 2016. gadu);
20.  Nodarbinātības valsts aģentūras dati (sākot ar 2015. gadu);
21.  Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati par uzturēšanās atļauju saņēmušo personu izglītības līmeni (sākot ar 2019. gadu);
22.  Latvijas Farmaceitu biedrības dati (sākot ar 2019. gadu);
23.  CSP tautas mikroskaitīšana (2015. gads);
24.  CSP ārējās migrācijas apsekojums (2018. gads);
25.  CSP pieaugušo izglītības apsekojums (2015. gads);
26.  Dati par sertificētiem gidiem (sākot ar 2019. gadu);
27.  Būvniecības valsts kontroles biroja (BIS) dati (sākot ar 2020. gadu);
28.  Zemkopības ministrijas dati par veterinārārstiem (sākot ar 2020. gadu);
29.  Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijas dati par garīgo personālu (sākot ar 2019. gadu);
30.  Latvijas Jūras administrācijas dati par jūrnieku sertifikātu ieguvējiem (sākot ar 2017. gadu);
31.  CSP lauku saimniecību struktūras apsekojums (2016. gads);
32.  Lauksaimniecības skaitīšana (2020. gads).

Uz reģistriem balstīta tautas skaitīšana ir pilns apsekojums. Izglītības rādītāji apkopoti par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri ir vismaz 15 gadus veci.

Augstākais iegūtais izglītības līmenis noteikts katram Latvijas pastāvīgajam iedzīvotājam gada sākumā (attiecīgā gada 1. janvārī). Augstākā iegūtā izglītības līmeņa noteikšanai tiek izmantota uzkrājošā datubāze. Tai par pamatu ņemti 2011. gada tautas skaitīšanas rezultāti, pievienojot nākamo gadu datus par iedzīvotāju iegūto izglītības līmeni no reģistriem un CSP apsekojumiem. Izglītības līmenis pirms pievienošanas uzkrājošajai datubāzei tiek pielīdzināts starptautiskajai standartizētajai izglītības klasifikācijai ISCED-(2011). Tiek izvērtēta izmantojamo administratīvo un citu datu kvalitāte.

Kad visi rādītāji ir sagatavoti, tiek izvērtēta datu kvalitāte, iegūtā izglītības līmeņa atbilstība personas vecumam, noteiktām profesijām.

Tiek pieņemts, ka katram izglītības līmenim ir minimālais vecums, kurā to var iegūt.