Iedzīvotāju skaits un galvenie demogrāfiskie rādītāji

Iedzīvotāju skaits un galvenie demogrāfiskie rādītāji ietver datus par iedzīvotāju skaitu pēc dažādām demogrāfiskajām pazīmēm: dzimuma, vecuma, valstiskās piederības u.c.

• Iedzīvotāji

Ģenerālkopa ir visi Latvijas iedzīvotāji atbilstoši definīcijai:

Par pastāvīgajiem iedzīvotājiem uzskata personas, kuras Latvijā dzīvo, vai kurām ir nodoms dzīvot vismaz 12 mēnešu ilgu posmu.

Iedzīvotāju skaits un raksturojošie rādītāji ES valstīs

Eurostat datubāzē tiek publicēta statistika par ES valstīs dzimušo skaitu pēc mātes vecuma, ģimenes stāvokļa, pilsonības, dzimšanas valsts, izglītības līmeņa, reģiona, bērna dzimuma un dzimšanas secības. 

Iedzīvotāju skaita novērtēšanai Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk – CSP) izmanto administratīvo reģistru datus:

• Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP);
• Valsts ieņēmumu dienesta (VID);
• Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA);
• Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM);
• Lauksaimniecības datu centra (LDC);
• Lauku atbalsta dienesta (LAD);
• Nacionālā veselības dienesta (NVD);
• Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA);
• Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD);
• Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP);
• Labklājības ministrijas (LM);
• Valsts kanceleja (VK).

Novērtējuma kvalitātes kontrolei tiek izmantoti dati:

• Sociālās palīdzības administrēšanas informācijas sistēmas (SOPA) dati par personām, kas saņēmušas pašvaldību pabalstus un pakalpojums;
• Studiju un zinātnes administrācijas individuālie dati par personām, kuras saņēmušas studiju/ studējošo kredītu studijām ārpus Latvijas;
• SIA “Rīgas satiksme” individuālie dati par personalizētajiem e-taloniem;
• dati par personām, kuras piedalījušās lielākajos mājsaimniecību apsekojumos.
  

Dati par dzimušajiem un mirušajiem iedzīvotājiem tiek iegūti no PMLP CARIS, kas ir vienota informācijas sistēma, kura sniedz iespēju reģistrēt Civilstāvokļa aktus jebkurā dzimtsarakstu nodaļā, kā arī nodrošina nepārtrauktu aktuālas un ticamas reģistru informācijas pieejamību jebkurā dzimtsarakstu nodaļā, Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā un PMLP.

Informācijas iegūšanas metode ir pilns apsekojums. Tas nozīmē, ka demogrāfisko datu iegūšanā netiek izmantota izlases metode.

Iedzīvotāju skaita noteikšana

2012. gadā ir izstrādāta metodoloģija iedzīvotāju statistikas sagatavošanai, kas balstās uz statistisko klasifikāciju. Statistiskās klasifikācijas mērķis ir sadalīt Latvijā reģistrētos iedzīvotājus divās klasēs (grupās) – faktiski dzīvo Latvijā (Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji) un faktiski dzīvo ārzemēs. Statistiskās klasifikācijas modelis ir izveidots, izmantojot loģistiskās regresijas analīzi.

Metodes apraksts PDF

Reģistrētās dzīvesvietas Latvijā noteikšana (no 2020. gada)

Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas iedzīvotāju novērtējumā iekļautajām personām ir noteikta gan faktiskā, gan reģistrētā dzīvesvieta.

Faktiskās dzīvesvietas noteikšanas pamatā ir 2011. gada tautas skaitīšanas brīdī fiksētās faktiskās dzīvesvietas un PMLP Iedzīvotāju reģistrā izdarīto izmaiņu izmantošana. Tomēr, attālinoties no 2011. gada, faktisko dzīvesvietu kļūst arvien grūtāk noteikt, jo personas Iedzīvotāju reģistrā deklarēto dzīvesvietu maina, ne tikai pārceļoties uz citu dzīvesvietu, bet arī citu iemeslu dēļ. Piemēram, lai nebūtu jāmaksā paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme, īpašumā tiek deklarēta persona, kura tur faktiski nedzīvo, vai, lai nodrošinātu bērnam vietu pirmsskolas iestādē, bērna dzīvesvieta tiek deklarēta izvēlētās iestādes administratīvajā teritorijā. Bieži, emigrējot uz ārvalstīm, netiek mainīta deklarētā dzīvesvieta, vai tas tiek darīts ar vairāku gadu nobīdi. Tāpēc 2021. gada tautas skaitīšanā, kas tiek realizēta tikai no administratīvajiem reģistriem un ņemta vērā tikai reģistrētā dzīvesvieta.

Reģistrētās dzīvesvietas noteikšanā ir vairāki posmi:

•            sākotnējā adresācijas objekta koda noteikšana,

•            personu sadalījums ģimenēs, izmantojot ģimenes struktūras algoritmu.

Atsevišķos gadījumos adresācijas objektu kodu koriģēšana, nomainot adresācijas objekta kodu sievietei, kura dzīvo atsevišķi, uz tā mājokļa adresācijas objekta kodu, kurā dzīvo viņas vīrs kopā ar 0–15 gadus veciem kopīgiem bērniem. Tas tiek darīts, jo, izvērtējot 2011. gada tautas skaitīšanā fiksēto ģimeņu struktūru, secināts, ka šāda korekcija precīzāk atspoguļo faktisko situāciju. Sākotnējo adresācijas objekta kodu nosaka, izmantojot adresācijas objektu kodus, kurus pievieno no Iedzīvotāju reģistra janvāra datu faila. Personām, kurām šādā veidā nav iespējams piekārtot adresācijas objektu kodus, tos kopā ar datumu pievieno no iepriekšējā gada decembra un novembra Iedzīvotāju reģistra ikmēneša datu faila un kārtējā gada februāra un marta Iedzīvotāju reģistra ikmēneša datu faila, pārbaudot, vai adresācijas objekta kods neatbilst institucionālā mājokļa adresācijas objekta kodam. Tādus kodus nepievieno, lai nerastos datumu nesakritība un institucionālajos mājokļos būtu iekļautas tikai personas, kuras tajos dzīvoja 1. janvārī.

Personām, kurām nav adresācijas objekta kodu, pievieno radinieku adresācijas objektu kodus šādā secībā – laulātā, mātes, tēva, bērna (jaunākais bērns, kuram ir adresācijas objekta kods), t.i., ja personai nav laulātā, tad pievieno mātes adresācijas objekta kodu utt. Radinieku kodus pievieno neatkarīgi no personas sākotnējā ATVK koda un tā, vai radinieks ir iekļuvis konkrētā gada Latvijas iedzīvotāju skaita novērtējumā, izņemot atsevišķus gadījumus, kad bērna adrese netiek mainīta uz mātes vai tēva adresi (sk. skaidrojumu turpmāk tekstā).

Nevienai personai nemaina adresācijas objekta kodu uz institucionālā mājokļa kodu, t.i., nepievieno radinieka adresācijas objekta kodu, ja radiniekam tas ir institucionālais mājoklis.

Bērniem līdz 15 gadu vecumam (izņemot tos, kuri dzīvo institucionālajos mājokļos) pārbauda, vai viņa mājoklī deklarēts arī kāds no vecākiem. Ja kāds bērns deklarēts bez vecākiem, tad bērna adresācijas objekta kodu maina uz viņa mātes adresācijas objekta kodu (ja mātei nav adresācijas objekta koda, tad maina uz tēva). Bērna adresi nomaina uz vecāku mājokļa adresi arī tad, ja viņš mājoklī deklarēts kopā ar kādu citu pieaugušo, piemēram, vecmāmiņu, jo atbilstoši ANO Tautas skaitīšanas rekomendācijām (9), ģimeni (ģimenes kodolu) veido divu paaudžu ģimenes locekļi (bērni un vecāki). Bērna adresācijas kodu nemaina uz vecāka adresācijas kodu, ja pēc iedzīvotāju skaita novērtējuma metodes konstatēts, ka kāds no vecākiem dzīvo ārpus Latvijas.

Reģistrētās dzīvesvietas noteikšanas otrajā posmā, izmantojot ģimenes kodola analīzes algoritmu, personas, kuras dzīvo privātajos mājokļos, tiek sadalītas ģimenēs. Pēc iedalīšanas ģimenēs tiek koriģētas atsevišķu personu dzīvesvietas, nomainot adresācijas objekta kodu sievietei, kura dzīvo atsevišķi, uz tā mājokļa adresācijas objekta kodu, kurā dzīvo viņas vīrs kopā ar 0–15 gadus veciem kopīgiem bērniem.

Šādi koriģētai datubāzei pievieno personas, kuru adreses kodi neatbilst tautas skaitīšanas metodoloģijā definētajai iedzīvotāju grupai “ģimenes”, t.i., institucionālajos mājokļos dzīvojošas personas; personas, kuras dzīvo dzīvokļos nesadalītās mājās, kā arī vientuļas (nav laulātā, vecāku un bērnu) personas bez adreses koda, kuru dzīvesvieta ir zināma tikai novada līmenī. Atbilstoši aktualizētajai adresācijas objektu kodu-ATVK pārejas tabulai nosaka katras personas reģistrēto dzīvesvietu pagasta, pilsētas un novada līmenī.

Faktiskās dzīvesvietas Latvijā noteikšana (līdz 2019. gadam)

Faktiskā dzīvesvieta ir vai nu reģistrētā dzīvesvieta (ja tā mainīta pēc 2011. gada tautas skaitīšanas), vai tautas skaitīšanā norādītā dzīvesvieta (ja persona kopš 2011. gada tautas skaitīšanas dzīvesvietu nav mainījusi).

Daļa personu dzīvesvietas maiņas iemeslu, kas norādīti Iedzīvotāju reģistra ikmēneša iedzīvotāju datu failos, liecina nevis par jaunas dzīvesvietas reģistrēšanu, bet par iepriekšējās zaudēšanu. Šajā gadījumā neparādās jauns adresācijas objekta kods. Faktiskās dzīvesvietas noteikšanai tiek izmantoti tikai dzīvesvietas maiņas iemesli, kas rezultējās ar jaunu adresācijas objekta kodu.

Ja persona 2011. gada tautas skaitīšanas laikā ir dzīvojusi institucionālajā mājoklī (ieskaitot šobrīd likvidētos), bet tagad nav datos par institucionālajos mājokļos dzīvojošajiem, un tai nav jauna adresācijas koda Iedzīvotāju reģistrā, tad netiek lietots tautas skaitīšanā fiksētais adresācijas objekta kods, bet tiek pieņemts, ka personas adrese ir pirms 2011. gada tautas skaitīšanas fiksētā adrese Iedzīvotāju reģistrā. Institucionālo mājokļu adresācijas kodus nelieto arī personām, kurām novērtējamā gada 1. janvārī PMLP datos nav adresācijas objekta koda, un tas tiek ņemts no vēsturiskā uzkrājošā iedzīvotāju faila (no 2012. gada).

Tiek veiktas pārbaudes par adrešu datu izmaiņām administratīvo robežu maiņas gadījumā un par mājokļiem, kuros neviens nedzīvo vai kuriem ir institucionālo mājokļu statuss. Atbilstoši aktualizētajai adresācijas objekta-ATVK pārejas tabulai nosaka katras personas faktisko dzīvesvietu pagasta un novada līmenī.

Valstiskā piederība, tautība un dzimšanas valsts

Datubāzē dzimšanas valsts un valstiskās piederības rādītāji ar apzīmējumu ES-27 norāda ES-27 sastāvu atbilstoši 2020. gadam pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās.

"ES-27 valstu pilsoņi (bez Latvijas, kopš  2020.g.)" ietver to valstu pilsoņu kopskaitu, kuru pilsonība ir kāda no ES-27 dalībvalstīm (neskaitot Latvijas pilsoņus un nepilsoņus).

Dzimšanas valsts, tautības un valstiskās piederības rādītāji tiek publicēti tikai par vismaz 10 iedzīvotājiem.

Datu aprēķina skaidrojums

Paredzamais mūža ilgums. Datus par iedzīvotāju paredzamo mūža ilgumu iegūst aprēķinu rezultātā, izmantojot CSP apkopoto informāciju par iedzīvotāju mirstību, gada vidējo pastāvīgo iedzīvotāju skaitu un iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūru.Paredzamā mūža ilguma aprēķinu pamatā ir kopējie, vīriešu un sieviešu mirstības koeficienti piecgadu vecuma grupās (mirušo skaits uz vienu attiecīgā dzimuma un vecuma iedzīvotāju). Līdz 2000. gadam mirušo vecums tika rēķināts pēc dzimšanas jeb kalendārā gada (miršanas gads mīnus dzimšanas gads). Paplašinoties pieejamās statistiskās informācijas apjomam, sākot ar 2000. gadu aprēķināts pilnais mirušo vecums miršanas brīdī (no dzimšanas dienas līdz miršanas dienai). Sākot ar 2000. gadu mirstības koeficienti un paredzamā mūža ilguma tabulas pārrēķinātas pēc mirušo pilnā vecuma. Paredzamā mūža ilguma aprēķini tiek veikti, izmantojot R programmas bibliotēku MortalityLaws.

Dati tiek pārbaudīti, izmantojot rādītāju salīdzināšanu garākā laika periodā, rādītāju izmaiņu tendences novērtējumu un grafisko analīzi.

Iedzīvotāju pastāvīgās dzīvesvietas izmaiņas. Publicējot datus tīklojumā pēc iedzīvotāju dzīvesvietas izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, dati iegūti attiecinot iedzīvotāju skaitu, kuri ir mainījuši dzīvesvietu, pret kopējo iedzīvotāju skaitu tīklojuma šūnā (neskaitot personas, kurām nav zināms, vai dzīvesvieta ir mainīta, kā arī personas, kurām šo rādītāju nepiemēro:  iepriekšēja gada laikā dzimušos).