Iedzīvotāju skaits un galvenie demogrāfiskie rādītāji

Iedzīvotāju skaits un galvenie demogrāfiskie rādītāji ietver datus par iedzīvotāju skaitu pēc dažādām demogrāfiskajām pazīmēm: dzimuma, vecuma, valstiskās piederības u.c.

Pastāvīgais iedzīvotājs.

Ģenerālkopa ir visi Latvijas iedzīvotāji atbilstoši definīcijai:

Par pastāvīgajiem iedzīvotājiem uzskata personas, kuras Latvijā dzīvo, vai kurām ir nodoms dzīvot vismaz 12 mēnešu ilgu posmu.

• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1260/2013 par Eiropas demogrāfijas statistiku;
• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 862/2007 par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību, kā arī lai atceltu Padomes Regulu (EEK) Nr. 311/76 attiecībā uz statistikas vākšanu par ārvalstu darba ņēmējiem.

Statistikas datubāze

Iedzīvotāju skaits un raksturojošie rādītāji ES valstīs

Eurostat datubāzē tiek publicēta statistika par ES valstīs dzimušo skaitu pēc mātes vecuma, ģimenes stāvokļa, pilsonības, dzimšanas valsts, izglītības līmeņa, reģiona, bērna dzimuma un dzimšanas secības. 

Pēc 2000. un 2011. gada tautas skaitīšanām iedzīvotāju skaits par periodiem no iepriekšējās līdz aktuālajai skaitīšanai tika pārrēķināts, jo skaitīšanās konstatētais klātesošo iedzīvotāju skaits būtiski atšķīrās no reģistros uztvertajām iedzīvotāju skaita izmaiņām.

Iedzīvotāju skaita noteikšanas metode

Sākot no 2012.gada 1.janvāra iedzīvotāju skaits noteikts pēc jaunas metodoloģijas, izmantojot loģistiskās regresijas modeli. Modelī izmantoti 15 dažādu valsts administratīvo reģistru dati.

Izmaiņas laikrindā

Kopš 2012. gada dati publicēti pēc reģistrētās dzīvesvietas, bet līdz 2011. gadam – pēc faktiskās dzīvesvietas.

Kopš 2021. gada rādītāji tiek publicēti pēc plānošanas un statistiskā reģiona. Iepriekšējos gados pievienots jauns rādītājs Rīgas Plānošanas reģions (Rīgas un Pierīgas reģionu iedzīvotāju kopsumma).

Sākot ar 2021. gadu (publicējot iedzīvotāju skaitu uz 2021. gada sākumu un citus demogrāfijas rādītājus par 2020. gadu) iedzīvotāju skaits apkopots atbilstoši 2020. gada 1.novembrī Bauskas pilsētas paplašinātajām pilsētas robežām, kā arī 2020. gadā 13. septembrī paplašinātajām Siguldas robežām.

Tabulās, kurās publicēti dati par pašvaldībām atbilst Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 03.06.2021. redakcijai (stājusies spēkā 2021. gada 1. jūlijā), laikrinda ir sākot ar 2012. gadu.

Izmaiņas faktiskās dzīvesvietas aprēķināšanā

2016. gada trešajā ceturksnī, realizējot projektu "Teritoriālās statistikas (galvenokārt pilsētas) iegūšana", pārskatīts esošais algoritms iedzīvotāju teritoriālā izvietojuma – faktiskās dzīvesvietas aprēķināšanai. Algoritms papildināts, nodrošinot precīzāku iedzīvotāju skaita novērtējumu pagastos, novados, pilsētās un reģionos. Atbilstoši jaunajam algoritmam veikti pārrēķini rādītājiem uz 2016. gada sākumu. Līdz ar to rādītāji atsevišķos pagastos, novados, pilsētās un reģionos nav salīdzināmi ar iepriekšējo gadu rādītājiem.

2016. gadā veikta Latvijas iedzīvotāju deklarēto adrešu padziļināta analīze, ģeoreferencējot un vizualizējot datus kartogrāfiski. Šīs analīzes rezultātā konstatētas vietas, kur liels skaits personu deklarējušas dzīvesvietu savā darbavietā, tāpēc tika pilnveidota pastāvīgo iedzīvotāju skaita noteikšanas metode un, atbilstoši starptautiski pieņemtai definīcijai, no pastāvīgo iedzīvotāju skaita izslēgtas personas, kuras deklarējušas dzīvesvietu darbavietā (Latvijā reģistrētā uzņēmumā), bet faktiski ir ārvalstnieki, jo Latvijā nedzīvo (piemēram, tālbraucēji autovadītāji, kas ir viesstrādnieki no citām valstīm). Izmaiņas ieviestas, sākot ar datiem par 2017. gadu.

Tāpēc, piemēram, Mārupes novadā 2015. gadā iedzīvotāju skaita izmaiņas uzrāda 5 % pieaugumu, bet 2016. gadā aprēķināts samazinājums par 0,5 %. Faktiskais iedzīvotāju skaita pieaugums gan 2015., gan 2016. gadā ir 2–3 %. Līdzīga situācija konstatēta arī Rīgā un Carnikavas novadā, taču tas iedzīvotāju skaita izmaiņas ietekmē daudz mazākā mērā. 

Līdz 2017. gadam personas faktiskās dzīvesvietas noteikšanā tika izmantoti ATVK kodi, salīdzinot 2011. gada reģistrēto ATVK kodu, tautas skaitīšanā fiksēto ATVK kodu un aktuālā gada ATVK kodu. Sākot ar 2018. gadu, faktisko dzīvesvietu nosaka, ņemot vērā adresācijas objekta kodu un dzīvesvietas deklarēšanas datumu. Šīs metodoloģijas izmaiņas ļauj precīzāk noteikt faktisko dzīvesvietu personām, kuras mainījušas dzīvesvietu vienas administratīvās teritorijas robežās, kā arī personām, kuras tautas skaitīšanas laikā dzīvoja institucionālajā mājoklī, bet vēlāk atgriezušās savā deklarētajā dzīvesvietā. Piemēram, ja persona 2005. gadā deklarējusi dzīvesvietu Rīgā, bet 2015. gadā – citu adresi Rīgā, taču 2011. gada tautas skaitīšanas laikā dzīvojusi Jelgavā, tad pēc iepriekšējās metodoloģijas, salīdzinot ATVK kodus, viņas faktiskā dzīvesvieta būtu noteikta Jelgava. Bet pēc jaunās metodoloģijas, ņemot vērā pēdējo dzīvesvietas deklarēšanas datumu (šajā piemērā – 2015. gads), personas faktiskā dzīvesvieta ir Rīga. Savukārt, piemēram, personai, kura pēdējo reizi deklarējusi dzīvesvietu Rīgā 2005. gadā, 2011. gada tautas skaitīšanas laikā atradusies ieslodzījumā cietumā Burtnieku novadā un 2015. gadā atbrīvota no ieslodzījuma, pēc iepriekšējās metodoloģijas, salīdzinot ATVK kodus, faktiskā dzīvesvieta būtu noteikta Burtnieku novads. Pēc jaunās metodoloģijas, ņemot vērā to, ka cietuma adresācijas objekta kods liecina par to, kas tas ir institucionālais mājoklis, bet 2019. gadā persona nav institucionālajos mājokļos dzīvojošo personu sarakstā, tautas skaitīšanā norādītā adrese netiek ņemta vērā, un personas faktiskā dzīvesvieta ir noteikta Rīga. Šī iemesla dēļ teritorijās, kurās ir liels institucionālajos mājokļos dzīvojošu personu īpatsvars (piemēram, Burtnieku novadā, kur ieslodzīto skaits veido ievērojamu daļu novadā dzīvojošo), ir aprēķināts mazāks faktiskais iedzīvotāju skaits nekā līdz 2017. gadam, kas precīzāk atbilst faktiskajai situācijai.

Iedzīvotāji pēc profesijas

Tabulā par tiesnešu skaitu (TSG040), nav iekļauti dati par tiesnešiem zemesgrāmatu nodaļās (līdz 2019. gadam), kā arī Satversmes tiesas tiesneši, tādēļ tie var atšķirties no datiem par tiesnešu skaitu, kas atrodami arī tabulā EKA110. Nodarbinātie iedzīvotāji 15 un vairāk gadu vecumā pēc profesijas, dzimuma un vecuma grupas gada sākumā (tautas skaitīšana).

Iedzīvotāju skaita novērtēšanai Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk – CSP) izmanto administratīvo reģistru datus:

• Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP);
• Valsts ieņēmumu dienesta (VID);
• Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA);
• Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM);
• Lauksaimniecības datu centra (LDC);
• Lauku atbalsta dienesta (LAD);
• Nacionālā veselības dienesta (NVD) (reģistru dati tiek papildu apstrādāti, neņemot vērā informāciju par Covid-19 vakcinētajām vai testētajām personām);
• Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA);
• Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD);
• Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP);
• Labklājības ministrijas (LM);
• Valsts kanceleja (VK).

Novērtējuma kvalitātes kontrolei tiek izmantoti dati:

• Sociālās palīdzības administrēšanas informācijas sistēmas (SOPA) dati par personām, kas saņēmušas pašvaldību pabalstus un pakalpojums;
• Studiju un zinātnes administrācijas individuālie dati par personām, kuras saņēmušas studiju/ studējošo kredītu studijām ārpus Latvijas (līdz 2021. gadam) un Valsts Izglītības Attīstības aģentūru (kopš 2023. gada);
• SIA “Rīgas satiksme” individuālie dati par personalizētajiem e-taloniem;
• dati par personām, kuras piedalījušās lielākajos mājsaimniecību apsekojumos.
  

Dati par dzimušajiem un mirušajiem iedzīvotājiem tiek iegūti no PMLP CARIS, kas ir vienota informācijas sistēma, kura sniedz iespēju reģistrēt Civilstāvokļa aktus jebkurā dzimtsarakstu nodaļā, kā arī nodrošina nepārtrauktu aktuālas un ticamas reģistru informācijas pieejamību jebkurā dzimtsarakstu nodaļā, Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā un PMLP.

Informācijas iegūšanas metode ir pilns apsekojums. Tas nozīmē, ka demogrāfisko datu iegūšanā netiek izmantota izlases metode.

Iedzīvotāju skaita noteikšana

2012. gadā ir izstrādāta metodoloģija iedzīvotāju statistikas sagatavošanai, kas balstās uz statistisko klasifikāciju. Statistiskās klasifikācijas mērķis ir sadalīt Latvijā reģistrētos iedzīvotājus divās klasēs (grupās) – faktiski dzīvo Latvijā (Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji) un faktiski dzīvo ārzemēs. Statistiskās klasifikācijas modelis ir izveidots, izmantojot loģistiskās regresijas analīzi.

Metodes apraksts PDF

Reģistrētās dzīvesvietas Latvijā noteikšana (no 2020. gada)

Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas iedzīvotāju novērtējumā iekļautajām personām ir noteikta gan faktiskā, gan reģistrētā dzīvesvieta.

Faktiskās dzīvesvietas noteikšanas pamatā ir 2011. gada tautas skaitīšanas brīdī fiksētās faktiskās dzīvesvietas un PMLP Fizisko personu reģistrā izdarīto izmaiņu izmantošana. Tomēr, attālinoties no 2011. gada, faktisko dzīvesvietu kļūst arvien grūtāk noteikt, jo personas Fizisko personu reģistrā deklarēto dzīvesvietu maina, ne tikai pārceļoties uz citu dzīvesvietu, bet arī citu iemeslu dēļ. Piemēram, lai nebūtu jāmaksā paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme, īpašumā tiek deklarēta persona, kura tur faktiski nedzīvo, vai, lai nodrošinātu bērnam vietu pirmsskolas iestādē, bērna dzīvesvieta tiek deklarēta izvēlētās iestādes administratīvajā teritorijā. Bieži, emigrējot uz ārvalstīm, netiek mainīta deklarētā dzīvesvieta, vai tas tiek darīts ar vairāku gadu nobīdi. Tāpēc 2021. gada tautas skaitīšanā, kas tiek realizēta tikai no administratīvajiem reģistriem un ņemta vērā tikai reģistrētā dzīvesvieta.

Reģistrētās dzīvesvietas noteikšanā ir vairāki posmi:

•            sākotnējā adresācijas objekta koda noteikšana,

•            personu sadalījums ģimenēs, izmantojot ģimenes struktūras algoritmu.

Sākotnējo adresācijas objekta kodu nosaka, izmantojot adresācijas objektu kodus, kurus pievieno no Fizisko personu reģistra janvāra datu faila. Personām, kurām šādā veidā nav iespējams piekārtot adresācijas objektu kodus, tos kopā ar datumu pievieno no iepriekšējā gada decembra un novembra Fizisko personu reģistra ikmēneša datu faila un kārtējā gada februāra un marta Fizisko personu reģistra ikmēneša datu faila, pārbaudot, vai adresācijas objekta kods neatbilst institucionālā mājokļa adresācijas objekta kodam. Tādus kodus nepievieno, lai nerastos datumu nesakritība un institucionālajos mājokļos būtu iekļautas tikai personas, kuras tajos dzīvoja 1. janvārī.

Personām, kurām nav adresācijas objekta kodu, pievieno radinieku adresācijas objektu kodus šādā secībā – laulātā, mātes, tēva, bērna (jaunākais bērns, kuram ir adresācijas objekta kods), t.i., ja personai nav laulātā, tad pievieno mātes adresācijas objekta kodu utt. Radinieku kodus pievieno neatkarīgi no personas sākotnējā ATVK koda un tā, vai radinieks ir iekļuvis konkrētā gada Latvijas iedzīvotāju skaita novērtējumā, izņemot atsevišķus gadījumus, kad bērna adrese netiek mainīta uz mātes vai tēva adresi (sk. skaidrojumu turpmāk tekstā).

Nevienai personai nemaina adresācijas objekta kodu uz institucionālā mājokļa kodu, t.i., nepievieno radinieka adresācijas objekta kodu, ja radiniekam tas ir institucionālais mājoklis.

Bērniem līdz 15 gadu vecumam (izņemot tos, kuri dzīvo institucionālajos mājokļos) pārbauda, vai viņa mājoklī deklarēts arī kāds no vecākiem. Ja kāds bērns deklarēts bez vecākiem, tad bērna adresācijas objekta kodu maina uz viņa mātes adresācijas objekta kodu (ja mātei nav adresācijas objekta koda, tad maina uz tēva). Bērna adresi nomaina uz vecāku mājokļa adresi arī tad, ja viņš mājoklī deklarēts kopā ar kādu citu pieaugušo, piemēram, vecmāmiņu, jo atbilstoši ANO Tautas skaitīšanas rekomendācijām (9), ģimeni (ģimenes kodolu) veido divu paaudžu ģimenes locekļi (bērni un vecāki). Bērna adresācijas kodu nemaina uz vecāka adresācijas kodu, ja pēc iedzīvotāju skaita novērtējuma metodes konstatēts, ka kāds no vecākiem dzīvo ārpus Latvijas.

Reģistrētās dzīvesvietas noteikšanas otrajā posmā, izmantojot ģimenes kodola analīzes algoritmu, personas, kuras dzīvo privātajos mājokļos, tiek sadalītas ģimenēs. Pēc iedalīšanas ģimenēs tiek koriģētas atsevišķu personu dzīvesvietas, nomainot adresācijas objekta kodu sievietei, kura dzīvo atsevišķi, uz tā mājokļa adresācijas objekta kodu, kurā dzīvo viņas vīrs kopā ar 0–15 gadus veciem kopīgiem bērniem. Tas tiek darīts, jo, izvērtējot 2011. gada tautas skaitīšanā fiksēto ģimeņu struktūru, secināts, ka šāda korekcija precīzāk atspoguļo faktisko situāciju.

Šādi koriģētai datubāzei pievieno personas, kuru adreses kodi neatbilst tautas skaitīšanas metodoloģijā definētajai iedzīvotāju grupai “ģimenes”, t.i., institucionālajos mājokļos dzīvojošas personas; personas, kuras dzīvo dzīvokļos nesadalītās mājās, kā arī vientuļas (nav laulātā, vecāku un bērnu) personas bez adreses koda, kuru dzīvesvieta ir zināma tikai novada līmenī. Atbilstoši aktualizētajai adresācijas objektu kodu-ATVK pārejas tabulai nosaka katras personas reģistrēto dzīvesvietu pagasta, pilsētas un novada līmenī.

Faktiskās dzīvesvietas Latvijā noteikšana (līdz 2019. gadam)

Faktiskā dzīvesvieta ir vai nu reģistrētā dzīvesvieta (ja tā mainīta pēc 2011. gada tautas skaitīšanas), vai tautas skaitīšanā norādītā dzīvesvieta (ja persona kopš 2011. gada tautas skaitīšanas dzīvesvietu nav mainījusi).

Daļa personu dzīvesvietas maiņas iemeslu, kas norādīti Fizisko personu reģistra ikmēneša iedzīvotāju datu failos, liecina nevis par jaunas dzīvesvietas reģistrēšanu, bet par iepriekšējās zaudēšanu. Šajā gadījumā neparādās jauns adresācijas objekta kods. Faktiskās dzīvesvietas noteikšanai tiek izmantoti tikai dzīvesvietas maiņas iemesli, kas rezultējās ar jaunu adresācijas objekta kodu.

Ja persona 2011. gada tautas skaitīšanas laikā ir dzīvojusi institucionālajā mājoklī (ieskaitot šobrīd likvidētos), bet tagad nav datos par institucionālajos mājokļos dzīvojošajiem, un tai nav jauna adresācijas koda Fizisko personu reģistrā, tad netiek lietots tautas skaitīšanā fiksētais adresācijas objekta kods, bet tiek pieņemts, ka personas adrese ir pirms 2011. gada tautas skaitīšanas fiksētā adrese Fizisko personu reģistrā. Institucionālo mājokļu adresācijas kodus nelieto arī personām, kurām novērtējamā gada 1. janvārī PMLP datos nav adresācijas objekta koda, un tas tiek ņemts no vēsturiskā uzkrājošā iedzīvotāju faila (no 2012. gada).

Tiek veiktas pārbaudes par adrešu datu izmaiņām administratīvo robežu maiņas gadījumā un par mājokļiem, kuros neviens nedzīvo vai kuriem ir institucionālo mājokļu statuss. Atbilstoši aktualizētajai adresācijas objekta-ATVK pārejas tabulai nosaka katras personas faktisko dzīvesvietu pagasta un novada līmenī.

Valstiskā piederība, tautība un dzimšanas valsts

Datubāzē dzimšanas valsts un valstiskās piederības rādītāji ar apzīmējumu ES-27 norāda ES-27 sastāvu atbilstoši 2020. gadam pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās.

"ES-27 valstu pilsoņi (bez Latvijas, kopš  2020.g.)" ietver to valstu pilsoņu kopskaitu, kuru pilsonība ir kāda no ES-27 dalībvalstīm (neskaitot Latvijas pilsoņus un nepilsoņus).

Dzimšanas valsts, tautības un valstiskās piederības rādītāji tiek publicēti tikai par vismaz 10 iedzīvotājiem.

Datu aprēķina skaidrojums

Paredzamais mūža ilgums. Datus par iedzīvotāju paredzamo mūža ilgumu iegūst aprēķinu rezultātā, izmantojot CSP apkopoto informāciju par iedzīvotāju mirstību, gada vidējo pastāvīgo iedzīvotāju skaitu un iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūru.Paredzamā mūža ilguma aprēķinu pamatā ir kopējie, vīriešu un sieviešu mirstības koeficienti piecgadu vecuma grupās (mirušo skaits uz vienu attiecīgā dzimuma un vecuma iedzīvotāju). Līdz 2000. gadam mirušo vecums tika rēķināts pēc dzimšanas jeb kalendārā gada (miršanas gads mīnus dzimšanas gads). Paplašinoties pieejamās statistiskās informācijas apjomam, sākot ar 2000. gadu aprēķināts pilnais mirušo vecums miršanas brīdī (no dzimšanas dienas līdz miršanas dienai). Sākot ar 2000. gadu mirstības koeficienti un paredzamā mūža ilguma tabulas pārrēķinātas pēc mirušo pilnā vecuma. Paredzamā mūža ilguma aprēķini tiek veikti, izmantojot R programmas bibliotēku MortalityLaws.

Dati tiek pārbaudīti, izmantojot rādītāju salīdzināšanu garākā laika periodā, rādītāju izmaiņu tendences novērtējumu un grafisko analīzi.

Iedzīvotāju pastāvīgās dzīvesvietas izmaiņas. Publicējot datus tīklojumā pēc iedzīvotāju dzīvesvietas izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, dati iegūti attiecinot iedzīvotāju skaitu, kuri ir mainījuši dzīvesvietu, pret kopējo iedzīvotāju skaitu tīklojuma šūnā (neskaitot personas, kurām nav zināms, vai dzīvesvieta ir mainīta, kā arī personas, kurām šo rādītāju nepiemēro:  iepriekšēja gada laikā dzimušos).