RISP2401
IKP 2023. gadā samazinājies par 0,3 %, bet 4. ceturksnī pieaudzis par 0,1 %
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina, ka 2023. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 0,3 % salīdzinājumā ar 2022. gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 40,3 miljardi eiro.
2023. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada 4. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētiem datiem IKP palielinājies par 0,1 %. Salīdzinot ar 3. ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem palielinājies par 0,8 %. Faktiskajās cenās IKP 4. ceturksnī bija 10,7 miljardi eiro.
* Precizēts, sākot ar datiem par 2022. gada 1. ceturksni
Ražošanas aspekts
(2023. gads pret 2022. gadu, salīdzināmajās cenās)
Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2023. gadā samazinājās par 1,4 %, bet pakalpojumu nozaru – pieauga par 0,8 %.
Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apjoms samazinājās par 8,1 %, ko veicināja produkcijas apjoma samazinājums augkopībā un lopkopībā par 7,8 % un mežsaimniecībā un mežizstrādē – par 9,2 %, bet zivsaimniecības nozarē vērojams pieaugums par 2,2 %.
Kritums kūdras ieguvē un pārstrādē par 19,9 %, kā arī grants un smilts karjeru izstrādē par 18,9 % ietekmēja kopējo ražošanas apjomu samazinājumu ieguves rūpniecības nozarē par 19,5 %.
Pēc ilggadīga pozitīva ieguldījuma kopējās ekonomikas attīstībā apstrādes rūpniecība uzrādījusi kritumu par 5,2 % un radīja lielāko negatīvo ietekmi (-0,7 procentpunkti) uz kopējo pievienoto vērtību. Kritumu uzrādīja 15 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Pēc īpatsvara lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā apjomi samazinājās par 8,4 %. Lejupslīde vērojama arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā – kritums par 6,2 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 16,8 %, mēbeļu ražošanā – par 20,8 %, kā arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā. Pozitīvi kopējo nozares pievienoto vērtību ietekmēja izaugsme pārtikas produktu ražošanā par 4,0 %, elektrisko iekārtu ražošanā – par 12,4 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 15,3 %.
Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apjomi samazinājās par 0,8 %.
Pēc vairāku gadu negatīvām tendencēm būvniecības produkcijas pievienotā vērtība 2023. gadā palielinājās par 18,6 % un bija galvenais pozitīvi ietekmējošais faktors IKP attīstībā (+0,8 procentpunkti). Ēku būvniecības apjomi gada laikā pieauga par 26,8 %, inženierbūvniecības apjomi – par 10,8 % (tajā skaitā pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecība – par 36,7 %, pārējā inženierbūvniecība – par 35,7 %, bet ceļu un dzelzceļu būvniecība samazinājās par 2,7 %). Specializēto būvdarbu apjomi gada laikā palielinājās par 17,8 % (tajā skaitā ēku nojaukšana un būvlaukuma sagatavošana – par 19,7 %, elektroinstalācijas ierīkošana, cauruļvadu uzstādīšana un citas līdzīgas darbības – par 21,0 %, būvdarbu pabeigšanas darbi – par 9,5 %, bet citi specializētie būvdarbi – par 18,9 %).
Mazumtirdzniecība samazinājās par 2,5 %, tajā skaitā nepārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājusies par 1,8 %, bet pārtikas preču mazumtirdzniecība – par 3,8 %. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 11,1 %, bet vairumtirdzniecībā vērojama lejupslīde par 11,3 %.
Negatīvu izaugsmi 2023. gadā uzrādīja visas transporta un uzglabāšanas apakšnozares, izņemot aviotransportu (pieaugums par 25,9 %). Sauszemes un cauruļvadu transportā kritums par 5,2 %, ūdens transporta jomā – par 11,9 %, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās sniegto pakalpojumu apjoma kritums par 13,7 %, pasta un kurjeru darbībās – par 3,0 %. Kopumā transporta un uzglabāšanas nozares pievienotā vērtība saruka par 7,8 %.
Izmitināšanas un ēdināšanas sniegto pakalpojumu apjoms palielinājies par 7,4 %, tai skaitā izmitināšanā – par 1,5 % un ēdināšanas pakalpojumos – par 9,4 %.
2023. gadā informācijas un komunikāciju nozare palielinājusies par 3,0 %, tajā skaitā lielākajās apakšnozarēs: datorprogrammēšanā un konsultēšanā – par 9,7 % un informācijas pakalpojumu sniegšanā – par 7,0 %. Savukārt kritums vērojams telekomunikāciju pakalpojumos par 9,9 %.
Finanšu un apdrošināšanas nozare palielinājusies par 2,6 %. Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozares pieaugumu par 15,0 % noteica bruto parakstīto prēmiju pieaugums nedzīvības apdrošināšanā un pensiju plāna dalībnieku iemaksu pieaugums privātajos pensiju plānos (3. pensiju līmenis). Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību papildinošās darbībās pieaugumu 6,4 % apmērā ietekmēja tādas darbības kā operācijas ar vērtspapīriem un finanšu tirgus vadīšana. Savukārt finanšu pakalpojumu nozarē ir bijis samazinājums 1,2 % apmērā. Jāatzīmē, ka faktiskajās cenās banku pievienotā vērtība ir pieaugusi būtiski – par 55,3 %, tomēr šis pieaugums ir noticis uz sniegto pakalpojumu cenu pieauguma rēķina (piemēram, banku izsniegto kredītu procentu likmju celšana).
Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apjoms 2023. gadā krities par 1,0 %. Nozares attīstību veicināja izaugsme centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās (par 8,1 %), arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumos, tehniskajā pārbaudē un analīzē (par 12,7 %), citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniegšanā (par 2,6 %). Savukārt negatīvi nozares attīstību ietekmēja kritums juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā (par 2,0 %) un reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā (par 22,7 %).
Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozares pieaugumu par 5,4 % veicināja pozitīva attīstība iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniegšanā – par 4,1 % un ēku uzturēšanas un ainavu kopšanas pakalpojumu sniegšanā – par 36,7 %. Negatīvi nozari ietekmēja kritums darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu – par 11,3 %, apsardzes un izmeklēšanas sniegtajos pakalpojumos – par 2,3 % un biroju administratīvajās darbībās – par 2,4 %.
Mākslas, izklaides un atpūtas jomas veiksmīgā darbība veidoja nozares pieaugumu pret iepriekšējo gadu par 11,7 %. Nozares attīstību veicināja pieaugums radošajās, mākslinieciskajās un izklaides darbībās par 17,8 %, sporta nodarbībās, izklaides un atpūtas darbībās – par 12,6 %, kā arī azartspēļu un derību apakšnozarē – par 8,3 %.
Produktu nodokļu (galvenokārt, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2023. gadā samazinājās par 5,1 %.
Izlietojuma aspekts
(2023. gads pret 2022. gadu, salīdzināmajās cenās)
2023. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu mājsaimniecību kopējie izdevumi samazinājušies par 1,0 %. Patērētās pārtikas apjoms, kas iegādāts gan mazumtirdzniecībā, gan e-vidē samazinājās par 3,4 %. Par 7,3 % samazinājies ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu (izdevumi par mājokli, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais) izmantošanas apjoms. Mājsaimniecības par 6,3 % vairāk izmantojošas transportu (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija).
Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 7,0 %.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā auguši par 8,2 %, tai skaitā mājokļos, citās ēkās un būvēs palielinājušies par 18,9 %, ko galvenokārt ietekmēja zemais bāzes līmenis 2022. gadā. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās, tai skaitā transporta līdzekļos samazinājušies par 0,3 %, intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) – par 0,8 %.
Preču un pakalpojumu eksporta apjomi samazinājušies par 5,9 %, tai skaitā preču eksporta – par 7,1 %, bet pakalpojumu eksporta – par 2,6 %. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles), mehānismi un mehāniskas ierīces, kā arī elektroierīces un elektroiekārtas. 2023. gadā galvenie eksportētie pakalpojumi: transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi (pētniecības un attīstības, profesionālie un vadībzinību, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi).
Preču un pakalpojumu imports samazinājies par 2,9 %, tai skaitā preču importa apjomi samazinājušies par 3,9 %, bet pakalpojumu imports pieaudzis par 2,5 %. Galvenokārt tika importēti minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, sauszemes transporta līdzekļi un to daļas. Svarīgākie importētie pakalpojumi: transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.
Ienākumu aspekts
(2023. gads pret 2022. gadu, faktiskajās cenās)
2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, kopējais darbinieku atalgojums palielinājās par 12,7 %, tai skaitā kopējā darba alga par 12,8 %, bet darba devēju sociālās iemaksas par 12,1 %.
Vislielākais kopējā darbinieku atalgojuma pieaugums ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs par 22,3 %; vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta; transportēšanas un uzglabāšanas; izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozaru grupā kopā par 14,1 % un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē par 14,0 %. Darbinieku atalgojums pakalpojumu nozarēs vidēji pieaudzis par 12,9 %.
Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums ir samazinājies par 4,6 %, ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieaudzis par 7,8 %.
Iespējamās izmaiņas valdības sektora aprēķinos, maksājumu bilancē un finanšu pakalpojumu nozarēs, kā arī atjaunotie biznesa pakalpojumu cenu indeksi tiks ņemti vērā IKP aprēķinos un ceturkšņa nacionālo kontu sabalansēšanā 85. dienā pēc pārskata ceturkšņa. Atjaunotā informācija būs pieejama Oficiālās statistikas portālā 25. martā.
IKP galveno rādītāju vēsturisko datu un revīzijas apjomu laikrindas pieejamas lejupielādei IKP metadatu sadaļā Excel datņu veidā.
Plašāka informācija par IKP pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā Valsts un ekonomika “Iekšzemes kopprodukts – ceturkšņa dati”.
Metodoloģiskā informācija
IKP ceturkšņa aprēķini tiek veikti atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, iekļaujot šādus datu avotus:
uzņēmumu, iestāžu ceturkšņu un mēnešu pārskati;
CSP veiktā darbaspēka apsekojuma dati;
Finanšu ministrijas, Valsts kases un Valsts ieņēmumu dienesta dati;
Latvijas Bankas;
Agroresursu un ekonomikas institūta dati.
IKP datus no ražošanas un izlietojuma aspekta aprēķina faktiskajās cenās (uzskaite un aprēķini tiek veikti tajās cenās, kas faktiski pastāv konkrētajā periodā) un salīdzināmajās cenās. Salīdzināmajās cenās rādītāji tiek izteikti iepriekšējā kalendārā gada cenās un atsauces gada cenās (ķēde).
IKP aprēķinā iepriekšējā kalendārā gada cenās par bāzi tiek lietoti iepriekšējā kalendārā gada faktisko cenu dati, un aprēķiniem izmantota "gada vidējā metode", kur katrs kārtējais ceturksnis tiek aprēķināts iepriekšējā gada vidējās cenās. Šim nolūkam izmanto dažādus deflatorus. Tie var būt gan apjomu indeksi, gan cenu indeksi. Aprēķinos izmanto patēriņa cenu indeksus, ražotāju cenu indeksus, būvniecības izmaksu indeksus, biznesa pakalpojumu cenu indeksus, lauksaimniecības cenu indeksus, eksporta vienības vērtības indeksus, importa cenu indeksus. Kā apjoma indeksi tiek izmantoti darbinieku skaita izmaiņas un naturālo rādītāju izmaiņas (piem., ciršu krājas izmaiņas, pasažieru skaits utt.).
Lai aprēķinātu IKP atsauces gada (2015. gada) cenās, tiek lietoti no IKP rādītājiem iepriekšējā gada cenās iegūtie indeksi ķēdes veidošanai pret 2015. gadu.
IKP ienākumu aspekts tiek aprēķināts tikai faktiskajās cenās.
Iepriekš publicēto datu precizēšana tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām. Revīzijas ietekmē papildu vai precizētas informācijas, kā arī aktuālo administratīvo avotu datu saņemšana, jaunu ekonomiski aktīvu uzņēmumu un iestāžu iekļaušana pārskatos, uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektoru precizēšana.
Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: +371 27880666
Papildu informācija par ceturkšņa datiem:
Gita Ķiņķevska
Ceturkšņa nacionālo kontu daļa
E-pasts: Gita.Kinkevska@csp.gov.lv
Tālr: +371 67366791
Ieteikt