Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka 2019. gadā turpinājās ekonomikas augšupeja, iekšzemes kopproduktam (IKP) palielinoties par 2,2 % salīdzinājumā ar 2018. gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 30,5 miljardi eiro.

2019. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem palielinājās par 0,1 %.

Iekšzemes kopprodukta apjoms un izmaiņas

	Milj. eiro, sezonāli neizlīdzināts		Izmaiņas %, salīdzināmajās cenās
Periods*	faktiskajās cenās	2015. gada salīdzināmajās cenās	pret iepriekšējo periodu, sezonāli un kalendāri izlīdzināts	pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu, sezonāli un kalendāri neizlīdzināts
2018^*	29 056,1	26 906,2	x	4,3
1.ceturksnis	6 305,7	5 880,8	1,4	2,8
2.ceturksnis	7 275,1	6 772,4	1,3	4,7
3.ceturksnis	7 640,9	6 995,9	1,4	4,4
4.ceturksnis	7 834,3	7 257,1	1,0	5,0
2019^*	30 476,1	27 497,5	X	2,2
1.ceturksnis	6 761,3	6 064,2	-0,5	3,1
2.ceturksnis	7 650,4	6 905,7	0,7	2,0
3.ceturksnis	8 044,0	7 200,6	0,6	2,9
4.ceturksnis	8 020,5	7 326,9	0,1	1,0

^*Precizēti iepriekšējo periodu dati.

IKP faktiskajās cenās 2019. gadā bija 30 476,1 milj. EUR

Tabula - IKP faktiskajās cenās 2019. gadā bija 30 476,1 milj. EUR

Ražošanas aspekts

(2019. gads pret 2018. gadu, salīdzināmajās cenās)

Lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā 2019. gadā bija pieaugums par 12,8 %, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas apjomu pieaugums augkopībā un lopkopībā – par 23,8 %, mežsaimniecībā un mežizstrādē – par 5,9 %, bet samazinājums vērojams zivsaimniecības nozarē. 2019. gadā augkopības nozares attīstībai bija ļoti labvēlīgi laika apstākļi, kas veicināja Latvijas vēsturē lielākās graudu kopražas iegūšanu (3,2 milj, tonnu) un nodrošināja augkopības produkcijas pieaugumu pret iepriekšējo gadu par 46,4 %. Savukārt lopkopības produkcijas apjoms samazinājās par 1,1 % (lopkopības produkcijas cenas gada laikā pieaugušas par 3,9 %).

Apstrādes rūpniecība pieaugusi par 2,1 % (pieaugums bija vērojams desmit nozarēs no 22). Pēc īpatsvara lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē (koksnes un koka izstrādājumu ražošana) produkcijas izlaide saglabājās iepriekšējā gada līmenī. Pieaugums vērojams gatavo metālizstrādājumu ražošanā (par 13,6 %), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (9,3 %), elektrisko iekārtu ražošanā 16,0 %), poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (7,5 %). Savukārt samazinājums vērojams pārtikas produktu ražošanā – par 0,8 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 2,1 %, mēbeļu ražošanā – par 2,8 %.

Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apjoms samazinājās par 4,4 %, tajā skaitā elektroenerģijas ražošanā un padevē bija kritums par 3,2 % un tvaika piegādē un gaisa kondicionēšanā samazinājums – par 10,3 %.

Būvniecības produkcijas apjoms palielinājās par 2,9 %. Ēku būvniecības apjoms gada laikā pieauga par 7,8 %, inženierbūvniecības apjoms pieaudzis par 1,0 %, savukārt specializētie būvdarbi veikti par 0,2 % vairāk.

Mazumtirdzniecība 2019. gada laikā palielinājās par 2,4 %, tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 1,1 % , bet nepārtikas preču tirdzniecība pieaugusi par 4,2 %. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 6,2 %, bet vairumtirdzniecība – par 5,3 %.

Transporta un uzglabāšanas nozarē bija vērojams samazinājums par 4,0 % ko ietekmēja kritums kravu pārvadājumos par 6,0 %, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās – par 7,5 %, pasažieru pārvadājumu palielināšanās – par 7,7 %, pasta un kurjeru darbībās palielinājums – par 17,8 %.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi palielinājušies par 8,0 %, tajā skaitā izmitināšanā – par 1,2 %, ēdināšanā – par 11,2 %.

Informācijas un komunikāciju nozaru pakalpojumu apjomi pieauguši par 2,0 %, tai skaitā datorprogrammēšanā un konsultēšanā – par 9,1 %. Savukārt apjomu samazinājums vērojams informācijas pakalpojumu sniegšanā – par 0,3 % un telekomunikāciju pakalpojumos – par 5,8 %.

2019. gadā finanšu un apdrošināšanas nozarē bija kritums par 8,8 %, ko noteica 10,9 % samazinājums finanšu pakalpojumu darbībās un 17,8 % sarukums finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbības papildinošo darbību nozarē. Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozares pieaugumu 4,6 % apmērā nodrošināja atlīdzību prasību un cenu samazinājums. Finanšu pakalpojumu nozarē kritumu sekmēja kredītiestāžu pārējo administratīvo izdevumu pieaugums (īpaši, izdevumi par informācijas pakalpojumiem un datorpakalpojumiem un izdevumi par pārējiem pakalpojumiem), kā arī komisijas naudas ieņēmumu un finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņas samazinājums. Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību papildinošās darbībās samazinājās neto apgrozījums citām finanšu pakalpojumus papildinošām darbībām, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu, kā arī apdrošināšanas aģentu un brokeru darbībai. Samazinājās arī ieguldījumu pārvaldes sabiedrību (pārvalda 2. un 3. pensiju līmeņu plānus) komisijas naudas ienākumi.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozaru apjomu palielināšanos par 7,5 % sekmēja pieaugums visās nozarēs. Ievērojamākie pieaugumi lielākajās nozarēs bija centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās – par 17,4 %, reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumos – par 8,7 %, citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniegšanā – par 8,0 %, juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā – par 6,1 %, arhitektūras un inženiertehniskajos pakalpojumos, tehniskajā pārbaudē un analīzē – par 4,3 %.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozares 2019. gadā palielinājušās par 6,5 %, ko veicināja ievērojamais pieaugums (par 24,3 %) darbaspēka meklēšanas un nodrošināšanas ar personālu nozarē un pieaugums par 6,6 % būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumu sniegšanā. Savukārt apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumos vērojams samazinājums par 3,9 %.

Pieaugums par 5,8 % vērojams mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, ko visbūtiskāk ietekmēja 7,9 % palielinājums azartspēļu un derību nozarē.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2019. gadā pieaudzis par 0,2 %.

IKP izmaiņas pa darbības veidiem 2019. gada 4. ceturksnī un 2019. gadā

Izlietojuma aspekts
(2019. gads pret 2018. gadu, salīdzināmajās cenās)

2019. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu mājsaimniecību kopējie izdevumi palielinājušies par 4,9 %. Par 9,6 % palielinājušies mājsaimniecību izdevumi transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) un par 6,9 % vairāk mājsaimniecības tērējušas atpūtas un kultūras pasākumiem. Mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktiem palielinājušies par 0,9 %, bet izdevumi par mājokli pieauguši 2,0 % apmērā. Šīs ir galvenās mājsaimniecību patēriņa grupas un veido 57,8 % no kopējiem mājsaimniecību izdevumiem.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 2,6 %.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā auguši par 3,1 %, tai skaitā mājokļos, citās ēkās un būvēs – par 2,8 % un mašīnās un iekārtās, tai skaitā transporta līdzekļos – par 2,0 %. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) pieauguši par 11,6 %.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi palielinājušies par 2,0 %, tai skaitā preču eksporta – par 0,4 % bet pakalpojumu eksporta – par 5,7 %. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles) un elektriskās iekārtas un to detaļas. 2019. gadā palielinājies transporta pakalpojumu, citas saimnieciskās darbības pakalpojumu (pētniecības un attīstības pakalpojumi, profesionālie un vadībzinību pakalpojumi, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi), datorpakalpojumu un informācijas pakalpojumu eksports. Kritums vērojams ar tūrismu saistīto pakalpojumu un finanšu starpniecības pakalpojumu eksportā.

Preču un pakalpojumu imports pieaudzis par 2,3 %, tai skaitā par 2,2 % – preču imports un par 2,7 % – pakalpojumu imports. Galvenokārt tiek importētas mašīnas, mehānismi un elektriskās ierīces un transporta līdzekļi un farmaceitiskie produkti. Palielinājies transporta, informācijas un datorpakalpojumu un citas saimnieciskās darbības pakalpojumu imports. Samazinājies ar tūrismu saistīto pakalpojumu, telesakaru un finanšu pakalpojumu importa apjoms.

IKP izmaiņas pa izlietojuma veidiem 2019. gada 4. ceturksnī un 2019. gadā

grafiks - IKP izmaiņas pa izlietojuma veidiem 2019. gada 4. ceturksnī un 2019. gadā

Ienākumu aspekts

(2019. gads pret 2018. gadu, faktiskajās cenās)

2019. gadā kopējais darbinieku atalgojums palielinājās par 8,6 %, tai skaitā kopējā darba alga – par 8,3 % un darba devēju sociālās iemaksas – par 9,9 %. Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums palielinājās būvniecībā – par 13,5 % un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 9,8 %. Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums palielinājās par 0,8 %, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājies par 3,5 %.

Kopējais darba algas fonds un tā izmaiņas

Grafiks - Kopējais darba algas fonds un tā izmaiņas

Iekšzemes kopprodukta izmaiņas Baltijas valstīs
(salīdzināmajās cenās sezonāli un kalendāri neizlīdzināts, procentos pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu)

Grafiks - Iekšzemes kopprodukta izmaiņas Baltijas valstīs

** Lietuvai par 2019. gada 4. ceturksni pirmā novērtējuma dati

Iespējamās izmaiņas valdības sektora aprēķinos, maksājumu bilancē un finanšu pakalpojumu nozarēs, kā arī biznesa pakalpojumu indeksi tiks ņemti vērā IKP aprēķinos un ceturkšņa nacionālo kontu sabalansēšanā 85. dienā pēc pārskata ceturkšņa. Atjaunotā informācija būs pieejama CSP datubāzē 25. martā.

Datu revīzijas, kas tiks balstītas uz 2018. gada pārrēķinu no gada datu avotiem, tiks veiktas un integrētas IKP laikrindās 2020. gada 30. septembrī.

Ir publicētas IKP galveno rādītāju vēsturisko datu un revīzijas apjomu laikrindas. Šī informācija pieejama lejupielādei CSP datubāzes IKP metadatu sadaļā Excel datņu veidā un turpmāk tiks regulāri papildināta, publicējot jaunu IKP novērtējumu.

Metodoloģiskā informācija

Iekšzemes kopprodukta (IKP) ceturkšņa aprēķini tiek veikti atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, iekļaujot šādus datu avotus:

uzņēmumu, iestāžu ceturkšņu un mēnešu pārskati;
darbaspēka apsekojuma dati;
Finanšu ministrijas, Valsts kases un Valsts ieņēmumu dienesta dati;
Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati;
Agroresursu un ekonomikas institūta dati.

IKP datus no ražošanas un izlietojuma aspekta aprēķina faktiskajās cenās (uzskaite un aprēķini tiek veikti tajās cenās, kas faktiski pastāv konkrētajā periodā) un salīdzināmajās cenās. Salīdzināmajās cenās rādītāji tiek izteikti iepriekšējā kalendārā gada cenās un atsauces gada cenās (ķēde).

IKP aprēķinā iepriekšējā kalendārā gada cenās par bāzi tiek lietoti iepriekšējā kalendārā gada faktisko cenu dati, un aprēķiniem izmantota "gada vidējā metode", kur katrs kārtējais ceturksnis tiek aprēķināts iepriekšējā gada vidējās cenās. Šim nolūkam izmanto dažādus deflatorus. Tie var būt gan apjomu indeksi, gan cenu indeksi. Aprēķinos izmanto patēriņa cenu indeksus, ražotāju cenu indeksus, būvniecības izmaksu indeksus, biznesa pakalpojumu cenu indeksus, lauksaimniecības cenu indeksus, eksporta vienības vērtības indeksus, importa vienības vērtības indeksus. Kā apjoma indeksi tiek izmantoti darbinieku skaita izmaiņas un naturālo rādītāju izmaiņas (piemēram, ciršu krājas izmaiņas, pasažieru skaits, kravu pārvadājumi utt.).

Lai aprēķinātu IKP atsauces gada (2015. gada) cenās, tiek lietoti no IKP rādītājiem iepriekšējā gada cenās iegūtie indeksi ķēdes veidošanai pret 2015. gadu.

IKP ienākumu aspekts tiek aprēķināts tikai faktiskajās cenās.

Iepriekš publicēto datu precizēšana tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām. Revīzijas ietekmē papildu vai precizētas informācijas, kā arī aktuālo administratīvo avotu datu saņemšana, jaunu ekonomiski aktīvu uzņēmumu un iestāžu iekļaušana pārskatos, uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektoru precizēšana.

Mediju jautājumi:
Informācijas un komunikācijas daļa
E-pasts: media@csb.gov.lv
Tālr.: 67366621, 27880666

Papildu informācija par ceturkšņa datiem:
Gita Ķiņķevska
Ceturkšņa nacionālo kontu daļa
E-pasts: Gita.Kinkevska@csb.gov.lv
Tālr: 67366791

Iekšzemes kopprodukts – ceturkšņu dati

Preses relīzes

RISP2603 IKP 2. ceturksnī palielinājies par 3,0 %

RISP2602 IKP 1. ceturksnī palielinājies par 2,5 %

RISP2601 IKP 2025. gadā palielinājies par 2,1 %

RISP2603

IKP 2. ceturksnī palielinājies par 3,0 %

RISP2602

IKP 1. ceturksnī palielinājies par 2,5 %

RISP2601

IKP 2025. gadā palielinājies par 2,1 %