Iekšzemes kopprodukts Latvijā kopā (EKS-2010) – ceturkšņu dati

Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir viens no nacionālo kontu sistēmas rādītājiem.

Nacionālo kontu sistēma ir starptautiski saskaņotu un savstarpēji atbilstošu makroekonomisko rādītāju kopums, kas sniedz vispārēju ieskatu valsts ekonomiskajā situācijā un tiek plaši lietots ekonomikas analīzē, prognozēšanā, valsts politikas izstrādē. Galvenie ceturkšņa nacionālo kontu rādītāji ir apkopoti saskaņā ar Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu (EKS 2010) (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013, A pielikums).

Sezonāli un kalendāri koriģēti IKP dati nesatur sezonālās svārstības un kalendāros efektus, kas ļauj uzlabot IKP datu salīdzināmību laikā.

Datu aprēķināšanā izmanto šādas klasifikācijas:

• Saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācija (NACE 2. redakcija);
• Institucionālo sektoru klasifikācija (ES);
• Eiropas individuālā patēriņa veidu klasifikācija (ECOICOP);
• Valdības funkciju klasifikācija (COFOG);
• Preču statistiskā klasifikācija pēc saimniecības nozarēm (CPA 2.1 redakcija);
• Latvijas Republikas Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikators (ATVK);
• Statistiski teritoriālo vienību klasifikācija (NUTS 2016);
• Darījumu un citu plūsmu klasifikācija.

Ceturkšņa nacionālie konti aptver visu ekonomiku, bet dalījums pa sektoriem tiek sniegts sektoru kontos Tā kā Latvijas IKP nesasniedz 1% no kopējā ES IKP, Latvija ceturkšņos sniedz informāciju tikai par vispārējās valdības sektoru un pārējo pasauli.

Nacionālo kontu mērķis ir atspoguļot saimniecisko darbību valsts teritorijā. Tajos tiek apkopoti dati no daudzām citām statistikas jomām, piemēram, rūpniecības, pakalpojumu statistika, nodokļi un tādējādi tiem nav vienota izlases ietvara. EKS 2010 izmanto divu veidu vienības: institucionālās vienības ar kuru palīdzību tiek aprakstītas  ienākumu, izdevumu, finanšu plūsmas un vietējās darbības veida vienību grupējumu nozarēs, kas apraksta ražošanas procesus un sniedz ielaides – izlaides analīzi.

Nacionālajos kontos tiek apkopoti dati no dažādiem avotiem. Statistiskās kopas jēdziens nacionālo kontu kontekstā nav piemērojams.

Visa valsts ekonomiskā teritorija. 

Pieejami salīdzināmi dati par periodu kopš 1995. gada 1. ceturkšņa.

IKP no ražošanas un izlietojuma aspekta – par bāzi tiek lietots iepriekšējais kalendārais gads, un aprēķiniem lietota "gada vidējā metode", ar kuru kārtējais ceturksnis (gads) tiek aprēķināts iepriekšējā gada vidējās cenās;
IKP no ražošanas un izlietojuma aspekta – rādītāju absolūtās vērtības salīdzināmās cenās tiek publicētas iepriekšējā gada vidējās cenās un atsauces gada vidējās cenās, bet dinamika – ķēdes indeksu veidā.

Eiro -  faktiskajās cenās, iepriekšējā gada cenās un 2015. gada salīdzināmajās cenās, procentos – struktūra, pārmaiņas pret iepriekšējo periodu, pārmaiņas pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu. 

IKP no ražošanas un izlietojuma aspekta tiek aprēķināts arī salīdzināmajās cenās: iepriekšējā gada vidējās cenās un atsauces gada vidējās cenās. Rādītāju aprēķinam iepriekšējā gada cenās tiek izmantota "gada vidējā metode", kur kārtējais ceturksnis tiek aprēķināts iepriekšējā gada vidējās cenās;
Lai varētu aprēķināt IKP pārmaiņas ilgākā laika periodā, tas tiek  "saķēdēts" vienā dinamiskā rindā ar vienu atsauces gadu. Pašlaik atsauces gads ir 2015.gads.

• Ceturksnis.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 ( 2013. gada 21. maijs ) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā Dokuments attiecas uz EEZ.

N/A

Respondentu sniegtās informācijas konfidencialitāti aizsargā Statistikas likums:

• 7. panta otrās daļas 8. punkts, kas nosaka pienākumu statistikas iestādei nodrošināt statistisko konfidencialitāti;
• 17. pants, kas nosaka datu apstrādes kārtību un to aizsardzības prasības;
• 19. panta pirmā daļa, kas nosaka, ka statistikas iestāde izplata oficiālo statistiku tādā veidā, kas neļauj ne tieši, ne netieši identificēt privātpersonu vai valsts institūciju;
• 19. panta otrā daļa, kas nosaka, ka oficiālo statistiku publicē iepriekš noteiktā brīdī sabiedrībai pieejamā veidā oficiālās statistikas portālā un līdz oficiālās statistikas publicēšanas brīdim šo statistiku nepublisko.

Uzņēmumu statistikā konfidenciālās šūnas tiek noteiktas, izmantojot minimālā gadījuma skaita kritēriju un dominances (n, k) kritēriju. Par drošiem datus uzņēmumu statistikā uzskata, ja tie ir iegūti no vismaz 4 respondentiem (n=4), kā arī viena ieguldītāja īpatsvars šūnā nepārsniedz 80% (1,80) vai divu ieguldītāju 90% (2,90). 

Visa oficiālā statistika tiek publicēta atbilstoši datu publicēšanas kalendāram, plkst. 13.00 

Datu izplatīšanas kalendārs

Datu lietotāji tiek informēti par statistikas datu pieejamību ar datu publicēšanas kalendāra palīdzību.

Datus publicē reizi ceturksnī.

Reizi ceturksnī tiek publicēta preses relīze par IKP ātro novērtējumu un izvērsts ziņojums par IKP apjomu un izmaiņām.

Netiek publicētas.

Statistikas datubāze

Nav pieejami.

https://ec.europa.eu/eurostat/web/national-accounts/data/database

Eurostat lēmumi un vadlīnijas tiek atspoguļoti Eiropas Kontu Sistēmā 2010 un Ceturkšņa nacionālo kontu rokasgrāmatā (Eurostat, 2013).

Ceturkšņa nacionālo kontu uzskaite. Ceturkšņa nacionālo kontu avoti un metodes Latvijai (PDF) 

N/A

N/A

CSP ir ieviesta Kvalitātes vadības sistēma (KVS), kas vērsta uz datu lietotāju apmierinātības nodrošināšanu un normatīvo aktu prasību ievērošanu. KVS, ievērojot starptautiska statistikas procesu modeļa (GSBPM) struktūru, ir noteikti un procedūru līmenī aprakstīti statistikas nodrošināšanas procesi, kā arī noteikti atbildīgie par procesu uzraudzību visos statistikas nodrošināšanas posmos. KVS nosaka procesu īstenošanas kārtību (t.i., veicamās darbības (t.sk. procesu un statistikas pārbaudes, to secību, izpildes prasības un atbildīgos izpildītājus)), kā arī procedūras procesu un statistikas novērtēšanai un uzlabojumu ieviešanai.

Kopš 2018.gada CSP KVS ir sertificēta saskaņā ar standartu ISO 9001:2015 „Kvalitātes pārvaldības sistēmas. Prasības”. Sertificētā darbības sfēra: Oficiālās statistikas nodrošināšana - plānošana, izstrāde, datu iegūšana, apstrāde, analīze un izplatīšana.

Statistikas kvalitāte tiek novērtēta saskaņā ar esošajām ārējo un iekšējo normatīvo aktu prasībām un atbilstoši noteiktajiem kvalitātes kritērijiem.

Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku 12. pants nosaka, ka Eiropas statistiku izstrādā, sagatavo un izplata, ievērojot vienotus standartus un saskaņotas metodes. Tādēļ piemēro kvalitātes kritērijus: atbilstība, precizitāte, savlaicīgums, punktualitāte, pieejamība, skaidrība, salīdzināmība, saskaņotība.

N/A

CSP darbības misija – nodrošināt statistiskās informācijas lietotājus ar neatkarīgu augstas kvalitātes oficiālo statistiku lēmumu pieņemšanai, pētniecībai un diskusijām. 

Viedokli par datu kvalitāti varat sniegt rakstiski uz e-pastu: pasts@csp.gov.lv

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (ESA2010) ceturkšņa IKP dati tiek sagatavoti pilnā apjomā.

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

Nacionālo kontu datu salīdzināmība Eiropas Savienības dalībvalstu vidū tiek nodrošināta izmantojot vienotas rādītāju definīcijas, kas ietvertas EKS 2010.

Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) savā mājaslapā publicē informāciju par iekšzemes kopproduktu ES-27 un par katru valsti atsevišķi - Eurostat sadaļa Nacionālie konti.

Ģeogrāfiskais salīdzinājums ir iespējams arī visā pasaulē, jo vairums trešo valstu piemēro nacionālo kontu sistēmas (NKS 2008) pamatnostādnes, kas ir saskaņā ar EKS 2010.

OECD publicē dalībvalstu datus.

N/A

Salīdzināmi dati par periodu kopš 1995. gada 1. ceturkšņa.

No 1995. 1. ceturkšņa - līdz pēdējam pieejamam periodam.

N/A

Nacionālo kontu sistēmas ietvarā tiek nodrošināta saskaņotība starp gada un ceturkšņu rādītājiem. Iespējamās nobīdes var rasties tā saucamā datu “vintage efekta” un noapaļošanas dēļ.

N/A

Nacionālo kontu sistēmā pastāv pilnīga datu saskanība starp jomām: sektoru konti, finanšu konti, reģionālie konti, piedāvājuma-izlietojuma tabulas (PIT). Tomēr praksē pilnīga saskaņotība ne vienmēr ir iespējama, un var rasties īslaicīgas atšķirības. Parasti tās ir datu “vintage efekta” rezultāts.

Viena no CSP prioritātēm atbilstoši Eiropas statistikas sistēmas stratēģiskajiem virzieniem un statistisko datu ieguves tendencēm ir regulāri paplašināt administratīvo datu avotu un CSP regulāro apsekojumu sniegtās informācijas izmantošanu statistikas nodrošināšanā, vienlaikus sekojot respondentu administratīvā sloga samērīgai mazināšanai.

CSP sadarbībā ar administratīvo datu turētājiem atbilstoši Statistikas likumā noteiktajai kompetencei regulāri risina ar administratīvo datu izmantošanu saistītās problēmas, lai nodrošinātu iespējami pilnīgu un kvalitatīvu administratīvo datu avotu informāciju, kas ļauj samazināt administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām.

CSP veiktie pasākumi administratīvo datu izmantošanas uzlabošanā un respondentu sloga mazināšanā 2020. gadā.

Revīzijas politikas mērķis ir noteikt, kā notiek sagatavoto un publiskoto statistikas datu pārskatīšana jeb revīzija. Šā dokumenta pirmajā nodaļā ir paskaidroti populārākie revīzijas politikas termini, otrajā nodaļā īsi raksturota CSP revīzijas politika, bet trešajā nodaļā sniegts CSP sagatavoto statistikas datu revīzijas cikls.

Revīzijas politikas pamatnostādnes 08.09.2022 (PDF)

N/A

2022. gadā veiktās IKP revīzijas (PDF)

2021. gadā veiktās IKP revīzijas (PDF)

2020. gadā veiktās IKP revīzijas (PDF)

2019. gadā veiktās IKP revīzijas (PDF)

Nacionālo kontu sistēmas galveno rādītāju revīziju trijstūri (ceturkšņa dati):

- No ražošanas aspekta:

Lejuplādēt (XLS)

- No izlietojuma aspekta:

Lejuplādēt (XLS)

Aprēķini tiek veikti atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS-2010) metodoloģijai, iekļaujot šādus datu avotus:

• uzņēmumu, iestāžu pārskati;
• darbaspēka apsekojuma dati;
• valsts budžeta, Valsts kases, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati; Agroresursu un ekonomikas institūta, Lauksaimniecības datu centra, VSIA “Autotransporta direkcija” dati u.c
• mājsaimniecību budžeta apsekojuma dati (apsekojums tiek veikts 1 reizi 3 gados).

Aprēķinos tiek iekļauts novērtējums par neatbildētību, nereģistrētām ekonomiskām vienībām, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ienākumiem natūrā, pašu patēriņam saražoto produkciju, kā arī ienākumi no nelegālām aktivitātēm (piemēram, narkotiku tirdzniecības).

Cetursksnis

No visiem datu avotiem informācija tiek iegūta elektroniski.

N/A

IKP rādītāji tiek aprēķināti saskaņā ar Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS-2010) metodoloģiju sadalījumā pa institucionālajiem sektoriem. Šo rādītāju var iegūt trīs dažādos veidos: ražošanas pieeja (IKP no ražošanas aspekta), pieprasījuma (izlietojuma) pieeja (IKP no izlietojuma aspekta) un ienākumu pieeja (IKP no ienākuma aspekta).

Datus par iekšzemes kopproduktu no ražošanas un izlietojuma aspekta aprēķina faktiskajās cenās (uzskaite un aprēķini tiek veikti tajās cenās, kas faktiski pastāv konkrētajā periodā) un salīdzināmajās cenās. Salīdzināmajās cenās rādītāji tiek izteikti iepriekšējā kalendārā gada cenās un atsauces gada cenās (ķēde).

Iekšzemes kopprodukta aprēķinā iepriekšējā kalendārā gada cenās par bāzi tiek lietoti iepriekšējā kalendārā gada faktisko cenu dati, un aprēķiniem izmantota "gada vidējā metode", kur katrs kārtējais ceturksnis tiek aprēķināts iepriekšējā gada vidējās cenās. Šim nolūkam izmanto dažādus deflatorus. Tie var būt gan apjomu indeksi, gan cenu indeksi. Izmantotie cenu indeksi ir šādi: patēriņa cenu indekss, ražotāju cenu indekss, būvniecības izmaksu indekss, biznesa pakalpojumu cenu indekss, lauksaimniecības produkcijas cenu indekss, eksporta vienības vērtības indekss, importa cenu indekss. Kā apjoma indeksi tiek izmantoti darbinieku skaita izmaiņas un naturālo rādītāju izmaiņas (piem. ciršu krājas izmaiņas, pasažieru skaits, kravu pārvadājumi utt.).

Ķēdēto IKP vērtību iegūšanai atsauces gada vidējās cenās (pašlaik 2015. gada cenās), tiek lietoti no IKP rādītājiem iepriekšējā gada vidējās cenās iegūtie indeksi.

Iekšzemes kopprodukts no ražošanas aspekta tiek aprēķināts kā visu nozaru pievienotās vērtības summa plus produktu nodokļi mīnus produktu subsīdijas.

Pievienotā vērtība tiek iegūta, atskaitot no preču un pakalpojumu izlaides vērtības starppatēriņu. Izlaide ir pārskata gadā radīto produktu un pakalpojumu kopums. Starppatēriņu veido ražošanā un pakalpojumu sniegšanā izlietoto pirkto preču un pakalpojumu vērtība.
Sadalījumā pa ceturkšņiem ir pieejami dati par pievienoto vērtību faktiskajās cenās NACE 2. red. A*15 grupējumos.

Produktu nodokļi, ko pieskaita kopējai pievienotajai vērtībai, ir nodokļi, ko maksā produkcijas realizācijas brīdī, piemēram,  pievienotās vērtības nodoklis, muitas un akcīzes nodoklis.

Iekšzemes kopprodukts no izlietojuma aspekta faktiskajās un salīdzināmajās cenās tiek aprēķināts, summējot galapatēriņa izdevumus, bruto kapitāla veidošanu, preču un pakalpojumu eksportu un atņemot preču un pakalpojumu importu.

Iekšzemes kopprodukts no ienākumu puses tiek aprēķināts tikai faktiskajās cenās. Aprēķinot IKP no ienākumu aspekta, tiek apkopoti dati par ekonomiskās darbības primārajiem ienākumiem: darbinieku atalgojumu (darba alga naudā un natūrā un darba devēju sociālās iemaksas), ražošanas un importa nodokļiem, subsīdijām, bruto ienesu un bruto jaukto ienākumu (ieskaitot pamatkapitāla patēriņu).

Nacionālo kopienākumu iegūst, ja iekšzemes kopproduktam pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, bet atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus.

Sadalījumā pa ceturkšņiem tiek publicēti sezonāli un kalendāri koriģēti IKP indeksi. Lietotājiem jāievēro, ka, pievienojot jaunā perioda datus, tiek pārrēķinātas arī iepriekšējās laikrindas

2019. gadā pamatojoties uz OECD ieteikumu par ceturkšņa IKP laikrindu kvalitātes paaugstināšanu, tika mainīta gada datu pārdales pa ceturkšņiem metode. Līdz 2019. gadam tika izmantota matemātiski vienkārša pārdales metode “pro–rata”, kas gada datu līmeņa izmaiņas sadalīja proporcionāli pa ceturkšņiem, tā saglabājot ceturkšņu pieauguma tempus gada ietvaros, bet veidojot tā saukto “sliekšņa efektu” starp gadiem. Balstoties uz izvirzītajiem datu pārdales kvalitātes kritērijiem, kā arī uz vadlīnijām "European Statistical System (ESS) guidelines on temporal disaggregation, benchmarking and reconciliation — 2018 edition", ko izstrādājis ES Statistikas birojs Eurostat sadarbībā ar dalībvalstu statistikas iestādēm, CSP pieņēma lēmumu mainīt gada nacionālo kontu datu pārdales metodi, ieviešot optimālo laikrindu pārdali. Pēc vairāku metožu testēšanas, atbilstoši izvirzītajiem kvalitātes kritērijiem, tika izvēlēta “Denton – Cholete” metode.

Dati pārdalīti IKP ceturkšņu rādītāju aprēķinam nepieciešamajā detalizācijas pakāpē, izmantojot tiešo pārdales metodi. Visi agregāti pārdalīti netieši, summējot nepieciešamos rādītājus. Netiešās pārdales metodes pielietošana agregātu līmenī, saglabāja saskaitāmību agregātu un komponenšu starpā. “Denton – Cholete” pārdales metode tika pielietota, izmantojot R programmas pakotni “Methods for Temporal Disaggregation and Interpolation of Time Series”, ko izstrādājuši Christoph Sax, Peter Steiner, un Tommaso Di Fonzo (https://cran.r-project.org/package=tempdisagg).

N/A

Kalendārā un sezonālā koriģēšana

Laikrinda ir sakārtotu novērojumu virkne, kuras elementi iegūti vienādos laika intervālos, piemēram, mēnešos. Laikrinda raksturo rādītāja izmaiņas jeb attīstību. Liela daļa ar ekonomiku saistītu laikrindu satur sezonalitāti un kalendāros efektus.

Sezonalitāte jeb laikrindas sezonālās svārstības ir notikumi, kas ar lielāku vai mazāku regularitāti atkārtojas ik gadu. Piemēram, Ziemassvētku dāvanu pirkšanas laiks ik gadu atspoguļojas laikrindās par mazumtirdzniecības pārdošanas datiem. Par galvenajiem sezonalitātes cēloņiem var minēt gadalaiku maiņu, sociālos paradumus un institucionālo notikumu ietekmi.

Kalendārie efekti ir kalendāra ietekme uz laikrindu. Tā ir atšķirīgo darbdienu skaita (vai pirmdienu, otrdienu un citu nedēļas dienu skaita) mēnešos ietekme uz rādītāja izmaiņām. Piemēram, atšķirīgais darbdienu skaits starp mēnešiem var ietekmēt laikrindas datus par saražotās produkcijas daudzumiem.

Laikrindas sezonālās svārstības un kalendārie efekti var apgrūtināt laikrindas analīzes procesu, jo traucē iegūt skaidru izpratni par rādītāja attīstību. Lai novērstu sezonālo svārstību un kalendāro efektu ietekmi uz laikrindu, veic laikrindas sezonālo koriģēšanu.

Rezultātā tiek iegūta sezonāli koriģētā laikrinda, kas nesatur sezonālās svārstības un kalendāros efektus. Tas nozīmē, ka sezonāli koriģētās laikrindas dati ir informācija par „jaunumiem” rādītāja izmaiņās, piemēram, izmaiņām tendencēs, biznesa ciklā vai neregulārajā komponentē. Tāpat sezonālās koriģēšanas procesā tiek iegūta kalendāri koriģētā laikrinda, kurā ir novērsta kalendāro efektu jeb atšķirīgā darbdienu skaita starp mēnešiem ietekme. Sezonāli koriģēto datu specifika ļauj uzlabot datu salīdzināmību laikā:

• Sezonāli koriģētie dati nesatur sezonālās svārstības un kalendāros efektus, tādejādi, iespējams salīdzināt, piemēram, pašreizējā ceturkšņa datus ar iepriekšējā ceturkšņa datiem.
• Kalendāri koriģētie dati nesatur kalendāro efektu ietekmi un tiek izmantoti, lai salīdzinātu, piemēram, pašreizējā ceturkšņa datus ar iepriekšējā gada atbilstošā ceturkšņa datiem.

Jāņem vērā, ka, papildinot laikrindu ar jauniem datiem, tiek pārrēķināta visa sezonāli koriģētā laikrinda. Reizi gadā CSP veic laikrindu modeļu pārskatīšanu – tas nozīmē – tiek pārbaudīta modeļu atbilstība laikrindām un vajadzības gadījumā laikrindu modeļi tiek uzlaboti.

CSP sezonālā koriģēšana tiek veikta ņemot vērā Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) izstrādātās sezonālās koriģēšanas vadlīnijas.

Programma: JDemetra+
Sezonālās izlīdzināšanas metode: TRAMO/SEATS

Reizi gadā tiek veikta laikrindu modeļu pārskatīšana – tas nozīmē – tiek pārbaudīta modeļu atbilstība laikrindām un vajadzības gadījumā laikrindu modeļi tiek uzlaboti.