Sociālā iekļaušanās. Izglītība
Sadaļas tvērums
Izglītība sociālās iekļaušanās aspektā analizēta, vērtējot iedzīvotāju iesaisti izglītības apguvē, izglītības kvalitāti pamatizglītībā, kā arī iedzīvotāju izglītības līmeni. No sociālās iekļaušanās riska grupām īpaši izceltas: bērni, personas ar invaliditāti un personas ar funkcionēšanas ierobežojumiem,romi, kā arī personas ar nepietiekošām, zemām vai darba tirgum neatbilstošām zināšanām un prasmēm.
ANO Ilgtspējīgas attīstības ceturtais mērķis ir līdz 2030. gadam nodrošināt iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību un veicināt mūžizglītības iespējas.
Obligātā pirmsskolas izglītība
Latvijā pirmsskolas izglītība bērniem ir obligāta no 5 gadu vecuma, un tās mērķis ir sekmēt vispārējo attīstību un sagatavot bērnu sākumskolai. Pirmsskolas izglītības programmas var apgūt gan pašvaldību, gan privātās izglītības iestādēs.
Riska grupa: bērni
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem pašvaldībai ir jāsniedz iespēja apmeklēt pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādi vai jāsniedz finansiāls atbalsts privātā bērnudārza apmeklējumam. Pašvaldības ne vienmēr nosedz privātā bērnu dārza izmaksas. Vecākiem var nākties veikt līdzmaksājumu privātā bērnudārza apmeklējumam, ja, bērnam sasniedzot pusotra gada vecumu, pašvaldība nevar nodrošināt vietu bērnudārzā (10 % bērnudārznieku apmeklēja privātās pirmsskolas izglītības iestādes 2021./2022. mācību gada sākumā).
66 % no privātajiem bērnudārziem valstī atrodas Rīgā, kur no 146 pirmskolas izglītības iestādēm 103 ir privātās, tādēļ galvaspilsētā ir arī lielākais privāto bērnudārzu īpatsvars Latvijā – 41,4 %. Vislielākais privāto bērnu dārzu skaits Rīgā ir Vidzemes priekšpilsētā (31), Latgales priekšpilsētā (24) un Centra rajonā (19).
2021./2022. mācību gada sākumā pirmsskolas izglītībā iesaistījās 99,4 tūkstoši bērnu, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem pēdējo gadu laikā. Tas ir saistāms ar nelielu dzimstības pieaugumu 2012.-2017. gadā. Turklāt pēdējo 11 gadu laikā ir palielinājies arī pirmsskolas izglītības iestāžu skaits – no 591 izglītības iestādes 2010./2011. mācību gada sākumā līdz 651 izglītības iestādei 2021./2022. mācību gada sākumā.
Tas var būt iemesls tendencei, ka pēdējo gadu laikā ir pieaudzis pirmsskolas izglītības programmās iesaistīto 2-4 gadus vecu bērnu īpatsvars, īpaši 2-gadnieku īpatsvars, kopš 2016. gada palielinoties par 6 procentpunktiem.
Obligātā pamatizglītība
Latvijā ir obligāta pamatizglītība jeb deviņu klašu izglītība, savukārt tai sekojošā vispārējā vidējā, profesionālā vidējā izglītība un augstākā izglītība tiek iegūta pēc brīvprātīgas izvēles. 2021./2022. mācību gadā 222,4 tūkstoši bērni (vecumā no 5 līdz 15 gadiem) bija reģistrēti pirmsskolas, vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs.
Riska grupa: bērni
1,6 % bērnu (vecumā no 5 līdz 15 gadiem) nebija reģistrēti vispārējā vai profesionālajā izglītības iestādē, kam var būt dažādi iemesli - veselības stāvoklis, attālinātas mācības, izglītības iegūšana citā valstī un citi iemesli.
Riska grupa: personas ar invaliditāti un personas ar funkcionēšanas ierobežojumiem
2021./2022. mācību gadā Latvijā vispārizglītojošajās skolās bija 17,2 tūkstoši izglītojamo ar speciālām vajadzībām. Kopumā šobrīd ir pieejamas 43 speciālās skolas, taču arī vispārējās izglītības iestādes nodrošina speciālās izglītības programmas (kopumā 7,3 tūkstoši izglītojamo mācās pēc šādas programmas). Ņemot vērā iekļaujošu izglītību kā vienu no prioritātēm Skola2030 un NAP 2027 programmās, skolēnu skaits ar speciālām vajadzībām ir būtiski pieaudzis klasēs ar vispārējās izglītības programmām, bet speciālajās skolās - samazinājies.
2019. gadā 28 % izglītojamo ar speciālajām vajadzībām, kuri mācījās vispārējās izglītības programmas 9. klasē, arī nākamajā gadā turpināja mācības kādā no vispārējās izglītības programmām. NAP 2027 mērķis ir šo īpatsvaru paaugstināt līdz 38 %.
No 2012. mācību gada sākuma 5-18 gadus veciem bērniem un pilngadīgiem cilvēkiem ar I vai II invaliditātes grupu ir iespēja saņemt no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai pirmsskolas izglītības, vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs. Asistents palīdz skolēnam līdz 40 stundām nedēļā. Asistenta pakalpojums nav pieejams speciālo izglītības iestāžu audzēkņiem, kurās jau ir nodrošināts finansējums tehniskajam personālam (tai skaitā aprūpētājam un citiem speciālistiem). 2021. gada 1. janvārī pirmsskolas, vispārizglītojošajās un profesionālās izglītības iestādēs bija 351 asistents uz 332 izglītojamajiem.
Riska grupa: romi
Romu vidū ir augstāks īpatsvars ar personām, kas nav ieguvušas obligāto pamatizglītību (9. klašu izglītību). No jauniešiem 15-24 gadu vecumā, kur daļa šajā vecumā vēl mācās pamatskolā, pamatizglītību nav ieguvuši 14,7% bet romu vidū – 47,2%. Vecumā virs 25 gadiem pamatskolas izglītību nav ieguvuši 1,2% visu iedzīvotāju un 33,3% romu. Kopš 2011. gada situācija ir uzlabojusies, kad 56% romu 15-24 gadu vecumā un 46,3% romu 25 un vairāk gadu vecumā nebija ieguvuši pamatizglītību.
10,2% romu 15-24 gadu vecumā un 15,4% 25 gadus un vecāku romu nav ieguvuši skolas izglītību vai viņu izglītības līmenis ir zemāks par sākumskolas izglītību (sākumskolas izglītība – 1.-6. klase).
Izglītības kvalitāte pamatizglītībā
OECD Starptautisko skolēnu kompetences vērtēšanas programma (no angļu val. – PISA) ir ietekmīgākais starptautiski salīdzinošais pētījums, kurš novērtē piecpadsmitgadīgu skolēnu prasmes un zināšanas matemātikā, lasīšanā un dabaszinātnēs, un salīdzina tās starp OECD dalībvalstīm un partnervalstīm. Pēdējais OECD PISA pētījums veikts 2018. gadā 79 valstīs. OECD PISA kopējais mērķis ir rosināt valstis sadarboties, mācīties citai no citas, veidot godīgākas un iekļaujošākas izglītības sistēmas.
Riska grupa: bērni
Starpvalstu salīdzinājumā augstākie Latvijas skolēnu rezultāti ir matemātikā, ieņemot 15.-23. vietu starp OECD dalībvalstīm. Augstāki rezultāti ir zēniem nekā meitenēm, kas ir līdzīga tendence valstīm, kas piedalījušās PISA pētījumā. Arī dabaszinātņu jomā Latvijai ir stabili rezultāti, dažādos gados ieņemot 21.-25. vietu starpvalstu salīdzinājumā. Meitenēm sasniegumi dabaszinātnēs ir augstāki nekā zēniem, un šāda tendence ir arī citās valstīs. Taču lasītprasmē Latvijas skolēniem prasmes būtu jāpilnveido, ieņemot tikai 28.-35. vietu starp pētījuma dalībvalstīm. Pētījums atklāj nevienlīdzību starp Rīgas un reģionu skolām. Piemēram, lasīšanā Rīgas skolēniem ir augstāks vērtējums nekā lauku skolēniem. Tāpat atšķirības novērotas starp dzimumiem. Meiteņu sekmes ir labākas. Savukārt, pētot vienlīdzīgas kvalitatīvas izglītības iespējas, secināts, ka Latvijas piecpadsmitgadīgo skolēnu mācību sasniegumi ir ievērojami mazāk atkarīgi no ģimenes materiālās labklājības, mājās pieejamiem izglītības un kultūras resursiem, vecāku izglītības līmeņa un profesijas nekā vidēji OECD valstīs. Latvijas izglītības sistēma biežāk nodrošina sekmīgus mācību rezultātus skolēniem ar zemu ģimenes sociāli ekonomisko statusu.
OECD veiktais pētījums atklāj, ka Latvijas jauniešu vidū ir izteikta mobinga problēma. Latvijā 35 % skolēnu 15 gadu vecumā ir piedzīvojuši ņirgāšanās situācijas, kas ierindoja Latviju pirmajā vietā starp citām Eiropas valstīm.
Covid-19 ierobežojumu dēļ nākamais OECD PISA pētījums pārcelts no 2021. gada uz 2022. gadu. PISA 2022 galvenā uzmanība tiks pievērsta matemātikai, papildus veicot radošās domāšanas testu atbilstoši jaunai nesen ieviestai PISA 2022 matemātikas sistēmai.
Tālākā izglītība pēc pamatizglītības
2022. gadā pamatskolu beidza 18,9 tūkstoši skolēnu, no kuriem 58,3 % izvēlējās mācības turpināt vidusskolā, 37,0 % – profesionālās izglītības iestādēs, bet 4,7 % mācības neturpināja. Savukārt vidusskolu beidza 12,1 tūkstotis skolēnu – viņu vidū 54,1 % uzsāka studijas augstskolās un koledžās, 3,7 % - profesionālās izglītības iestādēs, savukārt 42,2% mācības neturpināja.
Riska grupa: personas ar nepietiekošām, zemām vai darba tirgum neatbilstošām zināšanām un prasmēm
Latvijā 6,7 % no 18-24 gadu vecuma jauniešiem nebija vidējās izglītības un viņi neturpināja to iegūt. Latvijas mērķis ir samazināt šo īpatsvaru līdz 5,0 % 2027. gadā. Vīrieši biežāk pārtrauc mācības nekā sievietes. Lauku teritorijās šī problēma ir izteiktāka. Tur 2022. gadā mācības pārtrauca 12,3 % jauno vīriešu. Par jauniešiem, kuri nemācās un nestrādā, plašāk aprakstīts sadaļā "Nodarbinātība".
Starp gados jaunākiem iedzīvotājiem ir izteikts sieviešu vairākums ar augstāko izglītību. Salīdzinot ar sievietēm, vīrieši biežāk apgūst arodizglītību vai profesionālo augstāko izglītību. Plašāk par dzimumu atšķirībām izglītībā iespējams iepazīties Dzimumlīdztiesības sadaļā.
Datu avoti
Oficiālās statistikas portāla datubāze:
IZT010 Iedzīvotāji 15 un vairāk gadu vecumā pēc augstākā sekmīgi iegūtā izglītības līmeņa, dzimuma un pa vecuma grupām gada sākumā (tautas skaitīšana)
IZI040 Mācības pārtraukušo jauniešu īpatsvars 18 – 24 gadu vecumā pilsētās un laukos pēc dzimuma (Darbaspēka apsekojums)
IRE100 Romu (čigānu) īpatsvars un raksturojošie rādītāji
Uzzini vairāk par riska grupām (skaits, raksturojums)
Bērni ⇒
Personas ar invaliditāti un personas ar funkcionēšanas ierobežojumiem ⇒
Romi ⇒