Sociālā iekļaušanās. Riska grupa: jaunieši, kas nemācās, nestrādā un neiegūst arodu (NEET jaunieši)
Jaunieši, kas nemācas, nestrādā un neiegūst arodu (NEET jaunieši), ir pakļauti nabadzības riskam, materiālās un sociālās atstumtības riskiem. Oficiālās statistikas portāla sociālās iekļaušanas sadaļā varat uzzināt vairāk par jauniešu, kas nestrādā un nemācās, izglītību.
Jaunieši ārpus izglītības 16-19 gadu vecumā
2025. gadā no visiem 81,8 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 19 gadiem 7,7 tūkstoši jauniešu nebija reģistrēti vispārizglītojošās dienas un vakara (maiņu) skolās, profesionālās un augstākās izglītības iestādēs.
Jaunieši, kuri nestrādā un nemācās
Jauniešu iesaiste darba tirgū ir aktuāla ne tikai lai nodrošinātu jaunietim atalgojumu un valsts sociālās garantijas, bet arī tāpēc, ka darbs ir nozīmīgs resurss integrācijai sabiedrībā un mazina nabadzības riskus nākotnē. Taču ne visiem jauniešiem ir pieeja izglītībai, kā arī darba pieredzes trūkums var būt izaicinājums atrast darbu.
2025. gadā 17,1 tūkstotis jeb 9,1 % Latvijas jauniešu 15–24 gadu vecumā nestrādāja un nemācījās (NEET).
NAP 2027 rīcības virzienā “Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība” ir izvirzīts mērķis Nr. 164 samazināt jauniešu, kuri nav iesaistīti izglītībā vai darba tirgū, īpatsvaru līdz 6,0 % 2027. gadā.
Lai arī 2018. gadā šo jauniešu īpatsvars sāka samazināties, Covid-19 pandēmijas laikā (2021. gadā), līdz ar valstī noteiktajiem ierobežojumiem vīrusa izplatības mazināšanai un bezdarba pieaugumu, to īpatsvars atkal nedaudz pieauga. NEET jauniešu (15–24 gadi) īpatsvars palielinājās no 7,1 % 2020. gadā līdz 8,6 % 2021. gadā un tāds saglabājās arī 2022. gadā, bet 2023. gadā tas samazinājās līdz 7,2 %. Savukārt, 2024. gadā īpatsvars sāka palielināties (9,0 %) un 2025. gadā sasniedza 9,1 %.
Pieaugot vecumam, vērojams arī jauniešu īpatsvara pieaugums: starp 25–29 gadu vecuma iedzīvotājiem krietni vairāk – 15,4 % (12,2 tūkstoši) nestrādāja un neturpināja mācības. Vidēji 15-29 gadu vecumā divi no pieciem NEET jauniešiem ir bezdarbnieki un meklē darbu, bet trīs no pieciem ir ekonomiski neaktīvi.
Paplašinot analizējamo jauniešu vecuma grupu līdz 29 gadiem, vērojams, ka kopš 2021. gada sāka samazināties jauniešu (15-29 gadu vecumā) skaits, kuri nemācās un nestrādā, bet 2024. gadā to skaits nedaudz pieauga (no 26,9 tūkstošiem 2023. gadā līdz 28,8 tūkstošiem 2024. gadā) un turpināja pieaugt arī 2025. gadā – līdz 29,3 tūkstošiem.
2025. gadā 35,7 % NEET augstākais iegūtais izglītības līmenis bija vispārējā vidējā izglītība. Tas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā. Savukārt par 6,6 procentpunktiem palielinājies pamatskolas vai zemāku izglītības līmeni ieguvušo īpatsvars (2025. gadā 32,9 %). Par 2,4 procentpunktiem samazinājies arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību ieguvušo īpatsvars (19,0 %), bet NEET jauniešu īpatsvars ar augstāko izglītību (12,4 %) samazinājies par 4,6 procentpunktiem.
Kopumā 15–29 gadus vecu NEET sieviešu īpatsvars atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju kopskaitā (11,3 %) 2025. gadā bija par 0,5 procentpunktiem augstāks nekā vīriešu (10,8 %).
Kamēr jauniešu-vīriešu skaits NEET grupā ar vecumu samazinās, sieviešu skaits līdz 2023. gadam pieauga, bet, sākot ar 2024. gadu, tāpat kā vīriešiem, samazinājās.
2025. gadā no 15 līdz 24 gadu vecumam NEET vīriešu īpatsvars bija 9,5 %, sieviešu 8,8 %. Savukārt 25-29 gadu vecumā proporcija mainās un sievietes par 3,2 procentpunktiem biežāk ir NEET grupā (NEET sieviešu īpatsvars bija 17,1 %, bet vīriešu – 13,8 %). Šajā vecumā sievietēm, kas bija ekonomiski neaktīvas, galvenais darba nemeklēšanas iemesls bija personiski vai ģimenes apstākļi.
15–24 gadus vecu NEET jauniešu īpatsvars laukos ir nedaudz augstāks nekā pilsētās – attiecīgi 2025. gadā pilsētās 8,6 % un laukos 10,4 %. Izteiktāka atšķirība bija 25-29 gadu vecuma grupā, kurā NEET jauniešu īpatsvars lauku teritorijās (17,6 %) bija par 3,1 procentpunktu augstāks nekā pilsētās (14,5 %). Kamēr Vidzemes, Kurzemes un Zemgales reģionā NEET (15-29 gadi) skaits samazinājies, pārējos reģionos tas ir pieaudzis (Rīgas reģionā par 1,6 tūkstošiem un Latgales reģionā par 0,7 tūkstošiem). Savukārt Rīgā NEET skaitā būtiskas izmaiņas nav vērojamas (2025. gadā bija 8,2 tūkstoši, bet 2024. gadā – 8,3 tūkstoši). Rīdzinieku īpatsvars NEET skaitā joprojām saglabājas augsts, 2025. gadā tas palielinājās līdz 28,0 % (2024. gadā 28,6 %). 2025. gadā NEET jauniešu īpatsvars ir samazinājies visos reģionos, izņemot Rīgas un Latgales reģionu.
Datu avoti:
Oficiālās statistikas portāla datubāze:
IZI041 Jaunieši, kuri nestrādā un nemācās pa vecuma grupām, pēc dzimuma laukos un pilsētās
Uzzini vairāk par jauniešiem, kas nemācas, nestrādā un neiegūst arodu sadaļās
Nabadzība ⇒
Materiālā un sociālā nenodrošinātība ⇒
Izglītība ⇒