2022. gadā puse (50,3 %) Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem lasīja grāmatas (ieskaitot e-grāmatas vai audio grāmatas), liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Visvairāk grāmatu lasītāju ir starp sievietēm, jauniešiem vecumā no 16 līdz 24 gadiem un iedzīvotājiem ar augstāko izglītību.

2022. gadā 61,6 % sieviešu un tikai 36,3 % vīriešu bija lasījuši grāmatas pēdējo 12 mēnešu laikā. 38,1 % vīriešu par galveno grāmatu nelasīšanas iemeslu minēja intereses trūkumu (no sievietēm – 16,4 %), bet 19,5 % vīriešu norādīja uz laika trūkumu (no sievietēm – 13,5 %). Tikai 0,2 % vīriešu un 0,6 % sieviešu norādīja, ka grāmatas nelasa, jo nevar to atļauties.

Grāmatu lasīšana un galvenie nelasīšanas iemesli pēdējo 12 mēnešu laikā pēc dzimuma 2022. gadā

(procentos no iedzīvotājiem vecumā no 16 gadiem)

	Pavisam	Vīrieši	Sievietes
Pavisam	100,0	100,0	100,0
Lasīja grāmatas	50,3	36,3	61,6
Galvenais nelasīšanas iemesls:
neinteresē lasīt	25,9	38,1	16,4
nav laika lasīšanai	16,1	19,5	13,5
nav pieejamas grāmatas par interesējošo tēmu	0,8	0,8	0,8
nevar atļauties grāmatas	0,4	0,2	0,6
cits iemesls	6,3	5,3	7,2

Skatīt OSP datubāzē: MOD15_06

Salīdzinot ar pārējo vecuma grupu iedzīvotājiem, grāmatas vairāk lasa jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem. 2022. gadā 58,2 % jauniešu bija lasījuši grāmatas, savukārt starp pārējo vecuma grupu iedzīvotājiem šis rādītājs bija līdzīgs un svārstījās ap 50 %.

Galvenie grāmatu nelasīšanas iemesli pērn bija laika un intereses trūkums. 25,9 % iedzīvotāju kā galveno grāmatu nelasīšanas iemeslu norādīja intereses trūkumu un 16,1 % – laika trūkumu. Salīdzinot ar citu vecuma grupu iedzīvotājiem, starp 25 līdz 49 gadu vecuma iedzīvotājiem bija vairāk to, kuri grāmatas nelasīja laika trūkuma dēļ (23 %). Intereses trūkums par grāmatu lasīšanu vecuma grupās būtiski neatšķīrās (dažādās vecuma grupās 25–27,1 %).

Grāmatu lasīšana un galvenie nelasīšanas iemesli pēdējo 12 mēnešu laikā pa vecuma grupām 2022. gadā

(procentos no iedzīvotājiem vecumā no 16 gadiem)

	16-24 gadi	25-49 gadi	50-64 gadi	65 un vairāk gadi
Pavisam	100,0	100,0	100,0	100,0
Lasīja grāmatas	58,2	48,8	50,0	50,4
Galvenais nelasīšanas iemesls:
neinteresē lasīt	27,1	25,9	26,6	25,0
nav laika lasīšanai	12,4	23,0	17,8	5,6
nav pieejamas grāmatas par interesējošo tēmu	0,1	0,3	0,9	1,8
nevar atļauties grāmatas	0,1	0,2	0,4	0,9
cits iemesls	2,0	2,0	4,4	16,4

Skatīt OSP datubāzē: MOD15_06

Dati liecina, ka iedzīvotāji ar augstāku izglītību lasa ievērojami vairāk nekā iedzīvotāji ar vidējo vai pamatizglītību – starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību grāmatas pērn lasīja 70,4 %, ar vidējo izglītību – 42,6 % un ar pamatizglītību – 33,7 % iedzīvotāju.

Grāmatu lasīšana un galvenie nelasīšanas iemesli pēdējo 12 mēnešu laikā pēc iedzīvotāju izglītības līmeņa 2022. gadā

(procentos no iedzīvotājiem vecumā no 16 gadiem)

	Pamatskolas izglītība vai zemāka	Vidējā izglītība	Augstākā izglītība
Pavisam	100,0	100,0	100,0
Lasīja grāmatas	33,7	42,6	70,4
Galvenais nelasīšanas iemesls:
neinteresē lasīt	41,6	30,9	11,0
nav laika lasīšanai	11,8	18,5	14,5
nav pieejamas grāmatas par interesējošo tēmu	1,6	0,9	0,3
nevar atļauties grāmatas	0,7	0,5	0,2
cits iemesls	10,7	6,7	3,7

Skatīt OSP datubāzē: MOD15_06

Aptaujas rezultātos redzams, ka vairāk grāmatas lasa turīgākie iedzīvotāji. Starp turīgākajiem (5. kvintiļu grupā¹) 64,7 % iedzīvotāju bija lasījuši grāmatas pēdējo 12 mēnešu laikā, bet trūcīgāko iedzīvotāju vidū (1. kvintiļu grupā) – 40,9 % iedzīvotāju, turklāt starp trūcīgākajiem katrs trešais (33,3 %) norādīja, ka viņus grāmatu lasīšana neinteresē.

Grāmatu lasīšana un galvenie nelasīšanas iemesli pēdējo 12 mēnešu laikā pa kvintiļu grupām 2022. gadā

(procentos no iedzīvotājiem vecumā no 16 gadiem)

	1. (trucīgākā) kvintiļu grupa	2. kvintiļu grupa	3. kvintiļu grupa	4. kvintiļu grupa	5. (turīgākā) kvintiļu grupa
Pavisam	100,0	100,0	100,0	100,0	100,0
Lasīja grāmatas	40,9	44,0	51,9	50,4	64,7
Galvenais nelasīšanas iemesls:
neinteresē lasīt	33,3	27,4	24,4	27,4	17,1
nav laika lasīšanai	15,4	16,4	16,6	17,2	14,8
nav pieejamas grāmatas par interesējošo tēmu	1,9	1,2	0,6	0,3	0,1
nevar atļauties grāmatas	1,1	0,7	0,2	0,1	0,1
cits iemesls	7,5	10,4	6,2	4,6	3,2

Skatīt OSP datubāzē: MOD15_06

23. aprīlī pasaulē atzīmēja grāmatu un autortiesību dienu.

Plašāka informācija par grāmatu lasīšanu pieejama oficiālās statistikas portālā.

Dati par grāmatu lasīšanu iegūti 2022. gada ienākumu un dzīves apstākļu (t.s. EU-SILC – EU Statistics on Income and Living Conditions) aptaujā, kurā piedalījās 10,3 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem no 5,8 tūkstošiem mājsaimniecību. Dati par grāmatu lasīšanu iegūti, aptaujājot mājsaimniecībā dzīvojošās personas, kurām 2021. gada beigās bija vismaz 16 gadu.

Metodoloģiskie skaidrojumi

¹ Kvintiļu grupa – Viena piektā daļa (20 %) no aptaujāto mājsaimniecību skaita, kas sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli.

Mediju jautājumi:
Komunikāciju daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: +371 27880666

Papildu informācija par datiem:
Sociālās statistikas datu apkopošanas un analīzes daļa
Viktors Veretjanovs
E-pasts: Viktors.Veretjanovs@csp.gov.lv
Tālr. +371 67366609

Dzīves kvalitāte

GALVENIE RĀDĪTĀJI

Dzīves kvalitātes rādītājiGDK01

PUBLIKĀCIJAS

Vietas ar izteikti augstu vai zemu apmierinātību ar infrastruktūras un vides aspektiem valstspilsētās, izņemot Rīgu, 2022V23001

Māskslinieciskās aktivitātes brīvajā laikāV23017

Preses relīzes

RDKA2401

4,5 % Latvijas iedzīvotāju nācies neplānoti zaudēt dzīvesvietu

RID2401

Vecāku izglītība ietekmē bērna izglītības un ienākumu līmeni nākotnē

RDKA2301

Latvijā ar mākslinieciskajām aktivitātēm visvairāk nodarbojas jaunieši, sievietes un lauku iedzīvotāji