Jūrmalā visaugstākais gaisa kvalitātes novērtējums starp valstspilsētām

96,6 % Jūrmalas iedzīvotāju ir apmierināti ar dzīvi savā pilsētā, turklāt jūrmalnieku vidū joprojām ir visaugstākais gaisa kvalitātes novērtējums starp valstspilsētu iedzīvotājiem, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2025. gadā veiktajā aptaujā par dzīves kvalitāti deviņās valstspilsētās, izņemot Rīgu¹.

Pilsētvide Jūrmalā tiek vērtēta ļoti pozitīvi – 93,5 % iedzīvotāju ir pilnībā vai daļēji apmierināti ar Jūrmalas zaļajām zonām, parkiem un dārziem. Arī ar pilsētas sakoptību apmierināto īpatsvars ir augsts (86,2 %) un kopš 2017. gada tas ir audzis (2017. gadā – 80,0 %, 2022. gadā – 85,0 %). Ar trokšņu līmeni pilsētā apmierināti ir 91,9 % iedzīvotāju, savukārt teju visi (97,3 %) ir apmierināti ar gaisa kvalitāti savā pilsētā.

Ar ārstniecības un rehabilitācijas iespējām apmierināto iedzīvotāju īpatsvars Jūrmalā pēdējos gados ir audzis – 2017. gadā apmierināti bija 67,2 % iedzīvotāju, 2022. gadā – 71,4 %, savukārt 2025. gadā – 79,4 %. Tas ir augstākais rādītājs starp valstspilsētām, un par 14,9 procentpunktiem pārsniedz valstspilsētu vidējo rādītāju 2025. gadā (64,5 %). 

* Ogre 2017. gadā netika iekļauta apsekojumā

Uzlabojas jūrmalnieku apmierinātība ar finansiālo situāciju

Apsekojuma dati rāda, ka Jūrmalā pieaugusi iedzīvotāju apmierinātība ar mājsaimniecības finansiālo situāciju. Kopš 2022. gada to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir drīzāk vai ļoti apmierināti ar savu finansiālo situāciju, palielinājies par 16,6 procentpunktiem – no 67,6 % līdz 84,2 %. Tas ir augstākais rādītājs valstspilsētu vidū. Vienlaikus 87 % Jūrmalas iedzīvotāju norāda, ka viņiem nekad vai gandrīz nekad nav grūtību segt rēķinus, kas arī ir augstākais rādītājs starp valstspilsētām. 96,1 % nodarbināto Jūrmalas iedzīvotāju ir apmierināti ar darbu, kas ir par 11,1 procentpunktiem vairāk nekā 2022. gadā. 

Augstu novērtē sabiedrisko transportu, vilciens – nozīmīgs pārvietošanās veids jūrmalniekiem

Jūrmalā ir augstākais ar sabiedrisko transportu apmierināto iedzīvotāju īpatsvars starp valstspilsētām (87,9 %) un kopš 2022. gada šis rādītājs ir audzis par 10,9 procentpunktiem. Jūrmalnieku augsto apmierinātības līmeni galvenokārt nosaka sabiedriskā transporta finansiālā pieejamība, kas ir augstākā starp valstspilsētām – 92,6 % uzskata transportu par finansiāli pieejamu. Tam par iemeslu var būt pilsētas noteiktie braukšanas maksas atvieglojumi Jūrmalas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā. 89,9 % uzskata, ka sabiedriskais transports ir viegli sasniedzams (pieturas ir tuvu dzīvesvietai, darbavietai), 87,8 % – ka sabiedriskais transports ir drošs, 82,3 % – ka tas kursē bieži, bet 80,5 % uzskata, ka tas kursē pēc grafika. 

Teju piektajai daļai (17,1 %) jūrmalnieku vilciens ir viens no galvenajiem pārvietošanās veidiem², kas ir augstākais īpatsvars starp valstspilsētām. Vēl vilcienu kā vienu no galvenajiem pārvietošanās veidiem pilsētā izvēlas 7,5 % iedzīvotāju Ogrē un 2,0 % Jelgavā.  

Sabiedrisko transportu (autobusu, mikroautobusu) kā vienu no galvenajiem pārvietošanās veidiem izvēlas 32,0 % Jūrmalas iedzīvotāju, 64,5 % iedzīvotāju pārvietojas ar auto, 6,8 % ar velosipēdu, bet tikai 36,1 % ar kājām, kas ir zemākais iedzīvotāju īpatsvars starp valstspilsētām.

Jūrmalā lielākā iedzīvotāju uzticība pilsētas policijai

Policijai uzticas 82,6 % pilsētas iedzīvotāju, kas ir augstākais rādītājs starp valstspilsētām, un kopš 2022. gada šis rādītājs ir pieaudzis par 7,8 procentpunktiem. 68,1 % iedzīvotāju norāda, ka nebaidās vieni pārvietoties pa pilsētu naktī. 71,8 % iedzīvotāju uzticas citiem pilsētas iedzīvotājiem. 

Jūrmalā ir otra augstākā apmierinātība ar pašvaldības informācijas un pakalpojumu vieglu pieejamību un izmantojamību tiešsaistē (73,4 %). Augstāks rādītājs ir vien Valmierā (78,2 %).

Spēcīgs ir arī sociālais atbalsts. 83,8 % Jūrmalas iedzīvotāju uzskata, ka vajadzības gadījumā varētu saņemt materiālu palīdzību no radiem, draugiem vai citām personām, savukārt 95,7 % uzskata, ka saņemtu nemateriālu palīdzību, piemēram, sarunu vai praktisku atbalstu. Vienlaikus 88,6 % iedzīvotāju norāda, ka reti vai nemaz nejūtas vientuļi, kas ir augstākais rādītājs starp valstspilsētām. 

Aptaujas rezultāti norāda arī uz jomu, kurā Jūrmalā vēl ir attīstības potenciāls – ar pilsētā pieejamajiem sporta objektiem (sporta laukumiem un sporta zālēm) apmierināto īpatsvars (68,5 %) ir zemākais starp valstspilsētām un par 11,6 procentpunktiem zemāks nekā pilsētās vidēji (80,1 %). Arī ar kultūras pasākumu norises vietām (koncertzālēm, teātriem, muzejiem un bibliotēkām) apmierināto jūrmalnieku īpatsvars (83,2 %) ir zemāks nekā valstspilsētās vidēji (87,1 %).

Metodoloģiskā informācija

Iedzīvotāju aptauju par apmierinātību ar dzīves kvalitāti pilsētās CSP veica 2025. gadā no jūnija līdz oktobrim Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī. Tajā kopumā piedalījās 4 624 respondentu, Jūrmalā 502 respondentu. Aptauja tika veikta Eiropas Komisijas līdzfinansētā projekta "Pilsētu un teritoriāla statistika 2023" ietvaros. Iepriekš CSP šādu aptauju veica 2022. gadā. Aptauja par dzīves kvalitāti pilsētās tiek veikta Eiropas valstīs, aptverot 83 lielākās Eiropas pilsētas, tostarp gandrīz visu Eiropas valstu galvaspilsētas, izmantojot vienotu metodoloģiju. Vairāk par dzīves kvalitāti Eiropas pilsētās var uzzināt šeit.

Ardzīves kvalitātes pilsētās apsekojuma rezultātiem un galvenajiem rādītājiem plašāk var iepazīties oficiālās statistikas portālā, ietverot informāciju par dažādu sabiedrības grupu dzīves kvalitāti, vientulības izjūtu, atbalstu un iespējām saņemt materiālo palīdzību no radiem, draugiem, citām personām vajadzības gadījumā, uzticēšanos līdzcilvēkiem un policijai, pašvaldības darba, korumpētības un savas drošības aspektu novērtējumu valstspilsētās, u.c.

¹  Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Ogres, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils. 

CSP neveica aptauju Rīgā, bet Eiropas Komisijas veiktās aptaujas par dzīves kvalitāti Rīgā 2019. un 2023. gadā rezultāti ir pieejami oficiālās statistikas portālā.

² Aptaujas dalībnieki varēja norādīt vienu vai divus galvenos pārvietošanās veidus.

Mediju jautājumi:
Publisko attiecību daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: +371 27880666

Papildu informācija par datiem:
Sociālās statistikas metodoloģijas daļa
Dace Kalsone
E-pasts: dace.kalsone@csp.gov.lv
Tālr.: + 371 67366936