75 % Ogres iedzīvotāju uzskata, ka pēdējo piecu gadu laikā dzīves kvalitāte pilsētā ir uzlabojusies

Ogrē ir otrs augstākais ar dzīves kvalitāti savā pilsētā apmierināto iedzīvotāju īpatsvars starp valstspilsētām¹ (98,5 %) un trīs no četriem (74,9 %) ogrēniešiem uzskata, ka pēdējos piecos gados dzīves kvalitāte pilsētā ir uzlabojusies, kas ir vairāk nekā valstspilsētās vidēji (62,3 %), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā dzīves kvalitātes apsekojuma dati. 

* Jautājums tika uzdots tikai tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo pilsētā ilgāk par pēdējiem pieciem gadiem.

Ogre – starp drošākajām un sakoptākajām valstspilsētām 

Ogre ierindojas starp drošākajām valstspilsētām – 75,1 % ogrēniešu uzticas policijai. Tikpat (74,8 %) iedzīvotāju jūtas droši pārvietoties Ogrē vienatnē naktī, un šis rādītājs kopš 2022. gada ir pieaudzis par 6,9 procentpunktiem, kā arī pārsniedz valstspilsētās vidējo rādītāju (66,2 %). 

Drošības sajūtu pilsētā sekmē arī uzticēšanās savas pilsētas iedzīvotājiem – 64,8 % uzskata, ka lielākajai daļai šajā pilsētā dzīvojošo cilvēku var uzticēties. Pilsētu par piemērotu dzīvei dažādām sabiedrības grupām atzīst lielākā daļa ogrēniešu: 90,3 % iedzīvotāju Ogri uzskata par piemērotu ģimenēm ar maziem bērniem, bet 94,8 % – par draudzīgu vecāka gadagājuma cilvēkiem. Tāpat 76,0 % uzskata, ka pilsēta ir laba vieta dzīvei cilvēkiem ar invaliditāti.

Pozitīvi tiek vērtēta arī pilsētvide, kas daudzos apmierinātības rādītājos ir augstāk novērtēta nekā valstspilsētās vidēji. 97,7 % iedzīvotāju ir apmierināti ar pilsētas sakoptību (vidēji valstspilsētās 92,1 %). Ar publiskajām vietām, tādām kā tirgi, laukumi, gājēju zonas, apmierināti 92,4 % iedzīvotāju (vidēji 87,3 %), bet ar gaisa kvalitāti – 93,4 % (vidēji 90,2 %). Tāpat 90,0 % ir apmierināti ar trokšņu līmeni (vidēji 89,0 %).

Iedzīvotāji Ogrē kopumā ir apmierināti ar mājsaimniecības finansiālo situāciju un atbalstu nepieciešamības gadījumā

Ar mājsaimniecības finansiālo situāciju (ienākumiem, izdevumiem, iespējām segt vajadzības) ir apmierināti 74,8 % iedzīvotāju. Valstspilsētās apmierinātība ar finansiālo situāciju ir robežās no 60,1 % Liepājā līdz 84,2 % Jūrmalā. Vienlaikus Ogrē būtiski samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir grūtības segt rēķinus – no 21,6 % 2022. gadā līdz 13,7 % 2025. gadā. Turklāt 83,6 % ogrēniešu norāda, ka viņiem nekad vai gandrīz nekad nav problēmu ar rēķinu apmaksu.

Ogrē ir vērojams arī iedzīvotāju savstarpējais atbalsts un 81,3 % iedzīvotāju uzskata, ka nepieciešamības gadījumā varētu saņemt materiālu palīdzību no radiniekiem, draugiem, kaimiņiem vai citām personām (vidēji valstspilsētās – 75,0 %). 

93,3 % nodarbināto ogrēniešu ir apmierināti ar personīgo situāciju saistībā ar darbu (piemēram, nodarbinātību, darba apstākļiem, darba un privātās dzīves līdzsvaru).

Izaugsmes iespējas – mājokļu pieejamībā, sociālajā un transporta jomā 

Vienlaikus apsekojuma dati iezīmē arī vairākas izaugsmes iespējas darba tirgū un mājokļu pieejamībā. Tikai katrs ceturtais jeb 24,3 % iedzīvotāju uzskata, ka pilsētā ir viegli atrast darbu, un 26,3 % iedzīvotāju uzskata, ka pilsētā ir viegli atrast mājokli par pieņemamu cenu, kas, lai arī ir par 6,8 procentpunktiem pieaudzis kopš 2022. gada, tomēr joprojām norāda uz attīstības potenciālu.

Lai gan lielākā daļa iedzīvotāju (89,9 %) uzskata, ka saņemtu nemateriālu atbalstu no līdzcilvēkiem (piemēram, varētu ar kādu aprunāties, kāds palīdzētu kaut ko izdarīt vai kaut ko atvest), tomēr tikai 71,2 % norādīja, ka reti vai nemaz nejūtas vientuļi (vidēji valstspilsētās 83,3 %), attiecīgi 8,9 % visu laiku vai lielākoties jūtas vientuļi, bet 14,6 % reizēm jūtas vientuļi.

Ar pilsētas pakalpojumu iespējām veselības aprūpes jomā (ar pakalpojumiem, ārstiem un slimnīcām) apmierināti ir 74,0 % iedzīvotāju (vidēji valstspilsētās 64,5 %), 70,4 % pozitīvi vērtē izglītības iestādes, kā arī 77,1 % – sporta infrastruktūru. Tomēr ar kultūras iestādēm apmierināto iedzīvotāju īpatsvarā novērots kritums no 88,8 % 2022. gadā līdz 78,1 % 2025. gadā. 

Līdzīgi kā citās valstspilsētās, iedzīvotāji tika lūgti novērtēt sabiedrisko transportu (autobusus, mikroautobusus) pilsētā, tomēr jāpiemin, ka sabiedriskais transports Ogres valstspilsētā netiek organizēts, un administratīvo teritoriju apkalpo reģionālie maršruti. Sabiedrisko transportu kā galveno pārvietošanās veidu izmanto tikai 10,9 % iedzīvotāju, un ar to apmierināti ir 42,1 % iedzīvotāju. Tikai 38,6 % uzskata, ka sabiedriskais transports kursē pietiekami bieži, un 48,9 % – ka tas ir viegli sasniedzams (pieturas atrodas tuvu darbavietai vai dzīves vietai).

Metodoloģiskā informācija

Iedzīvotāju aptauju par apmierinātību ar dzīves kvalitāti pilsētās CSP veica 2025. gada jūnijā līdz oktobrī Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī. Tajā kopumā piedalījās 4 624 respondentu, Ogrē 400 respondentu. Aptauja tika veikta Eiropas Komisijas līdzfinansētā projekta "Pilsētu un teritoriāla statistika 2023" ietvaros. Iepriekš CSP šādu aptauju veica 2022. gadā. Aptauja par dzīves kvalitāti pilsētās tiek veikta Eiropas valstīs, aptverot 83 lielākās Eiropas pilsētas, tostarp gandrīz visu Eiropas valstu galvaspilsētas, izmantojot vienotu metodoloģiju. Vairāk par dzīves kvalitāti Eiropas pilsētās var uzzināt šeit.

Ardzīves kvalitātes pilsētās apsekojuma rezultātiem un galvenajiem rādītājiem plašāk var iepazīties oficiālās statistikas portālā, ietverot informāciju par dažādu sabiedrības grupu dzīves kvalitāti, vientulības izjūtu, atbalstu un iespējām saņemt materiālo palīdzību no radiem, draugiem, citām personām vajadzības gadījumā, uzticēšanos līdzcilvēkiem un policijai, pašvaldības darba, korumpētības un savas drošības aspektu novērtējumu valstspilsētās, u.c.

CSP neveica aptauju Rīgā, bet ar Eiropas Komisijas veiktās aptaujas par dzīves kvalitāti Rīgā 2019. un 2023. gadā informācija ir pieejama Oficiālajā statistikas portālā.

¹  Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Ogres, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils. 

CSP neveica aptauju Rīgā, bet ar Eiropas Komisijas veiktās aptaujas par dzīves kvalitāti Rīgā 2019. un 2023. gadā informācija ir pieejama Oficiālajā statistikas portālā.

² Aptaujas dalībnieki varēja norādīt vienu vai divus galvenos pārvietošanās veidus.

Mediju jautājumi:

Publisko attiecību daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: +371 27880666

Papildu informācija par datiem:
Sociālās statistikas metodoloģijas daļa
Dace Kalsone
E-pasts: dace.kalsone@csp.gov.lv
Tālr.: + 371 67366936