GGDK02
Dzīves kvalitāte pilsētās
Reizi trijos gados Centrālā statistikas pārvalde veic apsekojumu par iedzīvotāju apmierinātību ar dzīvi Latvijas valstspilsētās: Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī, izņemot Rīgu. Datus par Rīgu iegūst Eiropas Komisija. Aptaujā iedzīvotāji sniedz savu viedokli par pakalpojumu un vides kvalitāti, piemēram, sabiedriskā transporta pieejamību, drošību un pašvaldības darba kvalitāti, kā arī par vispārēju apmierinātību ar dzīvi šajās pilsētās kopumā.
Aptauja pēc līdzīgas metodoloģijas noris Eiropas valstīs, aptverot 83 lielākās Eiropas pilsētas, tostarp gandrīz visu Eiropas valstu galvaspilsētas. Apsekojuma norisi Latvijā nodrošina ES finansiālais atbalsts.
Iedzīvotāju uzskati par konkrētiem ar dzīvi pilsētā saistītiem aspektiem (sabiedrisko transportu, gaisa kvalitāti, darbu, veselības aprūpes pakalpojumiem) ir aplūkoti kontekstā ar statistiku no reģistriem plašāka ieskata gūšanai. Piemēram, iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir apmierināti ar gaisa kvalitāti (no aptaujas) ir skatīti kontekstā ar gaisa piesārņojumu pilsētās (Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra reģistru dati).
Apmierinātība ar dzīvi pilsētās
Viens no apsekojuma jautājumiem skar iedzīvotāju vispārēju apmierinātību ar dzīvi pilsētā.
Kā liecina Eiropas Komisijas Ziņojuma par dzīves kvalitāti Eiropas pilsētās dati, mazākas pilsētas biežāk tiek novērtētas kā drošākas – iedzīvotāji jūtas drošāk, staigājot vieni naktī, un viņi uztver savu pilsētu kā tīrāku un mazāk trokšņainu nekā lielāku pilsētu iedzīvotāji. Cilvēki ārpus galvaspilsētām ir apmierinātāki ar sabiedrisko telpu un veselības aprūpes pieejamību, kā arī ar mājokļu pieejamību. Pilsētas ārpus galvaspilsētām tiek uzskatītas arī par labāku dzīvesvietu migrantiem un ģimenēm ar maziem bērniem, un cilvēki ārpus galvaspilsētām ir apmierinātāki ar savu vietējo pārvaldi.
Apmierinātība ar dzīvi pilsētās Latvijā ir ļoti augsta – 2025. gadā gandrīz visi (2022. gadā 9 no 10) aptaujātie pilsētu respondenti ir atzīmējuši, ka ir pilnībā vai daļēji apmierināti ar dzīves kvalitāti pilsētā. 2023. gadā 8 no 10 aptaujātajiem rīdziniekiem bija apmierināti ar savu pilsētu.
Skatīt OSP datubāzē: DKP010 un DKR011
Sabiedriskais transports
Sabiedriskais transports ieņem būtisku lomu iekšpilsētas mobilitātes nodrošināšanā, nogādājot iedzīvotājus no un uz darba vietām, tirdzniecības vietām u.c., kā arī savienojot nomales ar pilsētas aktivitātes centriem. Sabiedriskā transporta pieejamībai un pakalpojuma kvalitātei ir būtiski pievērst uzmanību un risināt problēmas, kas ierobežo iedzīvotāju mobilitātes iespējas.
Sabiedrisko transportu kā vienu no galvenajiem pārvietošanās veidiem izmanto teju puse rīdzinieku, pārējās pilsētās – mazāk, bet Ogrē vien katrs desmitais iedzīvotājs.
Līdzīgi kā citur Eiropā, arī Latvijā, jo vairāk iedzīvotāju izmanto sabiedrisko transportu, jo mazāk izmanto automašīnu. Tāpat kā citur Eiropā, mazākās pilsētās lielākam iedzīvotāju īpatsvaram galvenais pārvietošanās veids ir ar automašīnu.
Skatīt OSP datubāzē: DKP510 un DKR511
Sabiedriskajā transportā pārvadāto pasažieru skaita ziņā Rīga ir pirmajā vietā starp valstspilsētām. Taču Rīga ir arī ievērojami lielāka, tādēļ labākai salīdzināmībai – attiecinot pārvadāto pasažieru skaitu pret vienu iedzīvotāju – Rīgā ir visvairāk pārvadāto pasažieru, bet Ogrē – vismazāk. Liels pārvadāto pasažieru skaits ir arī Liepājā un Daugavpilī. Rīgā, Liepājā un Daugavpilī ir arī lielākais iedzīvotāju īpatsvars, kuri piekrīt, ka sabiedriskais transports kursē bieži. Lai arī Jūrmalā pārvadāto pasažieru skaits uz vienu iedzīvotāju nav tik liels kā Rīgā, Daugavpilī vai Liepājā, arī Jūrmalas iedzīvotāji uzskata, ka sabiedriskais transports kursē bieži.
** Ogrē norādīts pārvadāto pasažieru skaits atbilstoši statistikas datiem par reģionālajiem maršrutiem, kas apkalpo Ogres valstspilsētas administratīvo teritoriju, jo pilsētas sabiedriskais transports Ogres valstspilsētā netiek organizēts.
Skatīt datu bāzē DKP520, DKR521, CSP aprēķins izmantojot TPA010c, IRS031, , Autotransporta direkcijas datus.
Vislielākais īpatsvars ar iedzīvotājiem, kas ir daļēji vai pilnībā apmierināti ar sabiedrisko transportu, ir Jūrmalā un Daugavpilī, bet mazākais – Ogrē. Apmierinātību ar sabiedrisko transportu nosaka dažādi faktori, tādi kā finansiālā pieejamība, drošība, vai tas kursē pēc grafika. Tomēr visciešākā saistība ar apmierinātību ir tieši kursēšanas biežumam un tam, ka tas ir viegli sasniedzams.
Skatīt OSP datubāzē: DKP520, DKR521 un DKP410, DKR411
Zaļās zonas (parki un dārzi)
Pilsētās zaļās zonas sekmē labāku gaisa kvalitāti, samazina apkārtējās vides temperatūru un mazina siltuma salas efektu. Tās nodrošina iedzīvotājiem atpūtas un fizisko aktivitāšu iespējas. Dabas atjaunošanas regula nosaka, ka visu ES-27 dalībvalstu pilsētās līdz 2030. gadam zaļo zonu platība nedrīkst samazināties zem līdz šim reģistrētā apjoma, un no 2030. gada šim īpatsvaram ir jāpieaug.
Teju visi Valmieras, Ventspils, Daugavpils, Liepājas un Rēzeknes iedzīvotāji ir apmierināti ar zaļajām zonām. Mazāka apmierinātība ir rīdzinieku vidū – astoņi no desmit Rīgas iedzīvotājiem ir pilnībā vai daļēji apmierināti. Līdzīgi arī citur Eiropā, galvaspilsētu iedzīvotāju vidū parasti ir mazāks īpatsvars ar zaļajām zonām apmierinātiem iedzīvotājiem, kā citās pilsētās.
Skatīt OSP datubāzē: DKP310 un DKR311
Gaisa kvalitāte
Gaiss, kuru elpojam pilsētās, mūsdienās bieži vien satur piesārņotājus, kurus rada rūpniecības, transporta u.c. avoti. Piesārņotāju klātbūtne ir īpaši izteikta pilsētās, kur ir lielāka satiksmes un rūpniecības aktivitāte, kā arī apkures sistēmu izmešu daudzums. Piesārņots gaiss atstāj negatīvu iespaidu uz iedzīvotājiem. 2024. gadā ES pieņēma direktīvu, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt piesārņotāju koncentrāciju gaisā.
Latvijas valstspilsētās iedzīvotāji gaisa kvalitāti vērtē lielākoties pozitīvi: apmierinātākie ir Jūrmalas iedzīvotāji, no kuriem teju visi ir apmierināti vai ļoti apmierināti ar gaisa kvalitāti pilsētā (70% ir ļoti apmierināti, kas ir augstākais rādītājs starp valstspilsētām).
Viszemākā apmierinātība ar gaisa kvalitāti ir Rīgā, kurā ar gaisa kvalitāti apmierināti ir attiecīgi 67 %, kam seko Rēzekne un Jēkabpils – attiecīgi 83 % un 85 % iedzīvotāju.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati rāda, ka gaisu piesārņojošo vielu (benzola, amonjaka, cieto izkliedēto daļiņu u.c.) emisijas no stacionāriem avotiem Jūrmalā ir zemākās uz vienu iedzīvotāju, savukārt Rīgā – visaugstākās.
Skatīt OSP datubāzē: GSP030, DKP310, DKR311. Par Jēkabpili, Ogri un Valmieru dati nav pieejami.
Darbs
Darba iespējas ir svarīgs faktors pilsētnieku labsajūtai, tāpēc darbvietu pieejamība ietekmē dzīves kvalitāti pilsētās. Apmierinātību ar darbu var ietekmēt vairāki faktori – ne tikai atalgojuma līmenis, bet arī atbilstība nodarbināto specializācijai, darbavietas attālums no mājām, transporta iespējas uz un no darbavietas u.c.
Dzīves kvalitātes apsekojumā nodarbinātie iedzīvotāji varēja paust viedokli arī par to, cik apmierināti ir ar savu darbu. No valstspilsētām visapmierinātākie ar savu personīgo situāciju saistībā ar darbu bija Valmieras, Jūrmalas un Liepājas nodarbinātie iedzīvotāji – teju visi bija apmierināti ar savu darba situāciju. Augsts apmierinātības līmenis ar darbu ir arī citās valstspilsētās – 9 no 10 nodarbinātajiem ir apmierināti ar darbu.
Ogres un Rīgas iedzīvotāji, kuri veic algotu darbu, 2024. gadā mēnesī saņēma visaugstāko atalgojumu pēc nodokļu nomaksas (neto) – mediāna ir attiecīgi 995 un 994 eiro, kam seko Valmieras iedzīvotāji ar 973 eiro. Daugavpilī atalgojuma mediāna ir viszemākā – 772 eiro.
Skatīt OSP datubāzē: RIG110, DKP810, DKR811
Visaugstākais nodarbinātības līmenis starp valstspilsētām ir Rīgā un Valmierā – 57 %. Nodarbinātības līmenis virs valsts vidējā (55 %) ir arī Ogrē un Jelgavā.
Rīgā un Valmierā aptuveni puse iedzīvotāju piekrīt, ka pilsētā darbu atrast ir viegli, savukārt Ventspilī – mazāk nekā piektā daļa iedzīvotāju. Arī citu Eiropas valstu galvaspilsētās kopumā lielāks iedzīvotāju īpatsvars piekrīt, ka ir viegli atrast darbu, salīdzinot ar citām tās pašas valsts pilsētām, kā liecina Eiropas Komisijas ziņojums.
Skatīt OSP datubāzē: EKA140, DKP840, DKR841
Veselības aprūpes pakalpojumi, ārsti, slimnīcas
Veselības aprūpes pieejamība ir būtisks faktors iedzīvotāju pilnvērtīgai dzīvei un ilgam mūžam. Savukārt nepietiekama aprūpe ierobežo dzīves kvalitāti, samazina darba produktivitāti un rada diskomfortu gan mājās, gan darba vidē. Veselības aprūpes pieejamībā svarīga ir ne tikai spēja sniegt palīdzību akūtos gadījumos, bet arī nodrošināt hroniski slimiem iedzīvotājiem nepieciešamo aprūpi, rehabilitāciju, kā arī nodrošināt iedzīvotajiem preventīvo aprūpi, jo regulāras pārbaudes, vakcinācija, skrīningi jeb profilaktiskas pārbaudes palīdz savlaicīgi atklāt slimības. Iedzīvotāju viedoklis par vietējo veselības aprūpes sistēmu kalpo kā vērtīgs rādītājs tam, vai sistēma atbilst cilvēku gaidām vai arī ir nepietiekama. Šajā aptaujā iedzīvotājiem tiek jautāts, kāds ir viņu apmierinātības līmenis ar vietējiem veselības aprūpes pakalpojumiem, ārstiem un slimnīcām.
Starp valstspilsētām visapmierinātākie ar veselības aprūpes pakalpojumiem, ārstiem un slimnīcām ir Jūrmalas (astoņi no desmit iedzīvotājiem), kā arī ap trīs ceturtdaļām Ogres, Ventspils un Valmieras iedzīvotāji.
Mazāk apmierināto ar veselības aprūpes pakalpojumiem ir starp Rīgas iedzīvotājiem – nedaudz mazāk par pusi.
Ieteikt