IKP samazinājums 2024. gadā par 0,4 % un 4. ceturksnī par 0,4 %

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina, ka 2024. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 0,4 % salīdzinājumā ar 2023. gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 40,2 miljardi eiro.

2024. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 4. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētiem datiem IKP samazinājās par 0,4 %. Salīdzinot ar 3. ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem palielinājies par 0,1 %. Faktiskajās cenās IKP 4. ceturksnī bija 11,0 miljardi eiro.

* Precizēts, sākot ar datiem par 2021. gada 1. ceturksni. Sīkāku informāciju par veiktajām revīzijām skatīt šeit.

Ražošanas aspekts

(2024. gads pret 2023. gadu, salīdzināmajās cenās)

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2024. gadā samazinājās par 2,8 %, bet pakalpojumu nozaru pieauga par 0,4 %.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apjoms palielinājās par 3,7 %, ko veicināja produkcijas apjoma palielinājums augkopībā un lopkopībā par 3,0 % un mežsaimniecībā un mežizstrādē par 4,6 %, bet zivsaimniecības nozarē vērojams samazinājums par 0,8 %.

Kāpums kūdras ieguvē un pārstrādē par 16,0 %, kā arī grants un smilts karjeru izstrādē par 18,7 % ietekmēja kopējo ražošanas apjomu palielinājumu ieguves rūpniecības nozarē par 17,1 %.

Apstrādes rūpniecība uzrādījusi kritumu par 4,6 %, ko ietekmēja samazinājums 11 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Pēc īpatsvara lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – apjomi saglabājās iepriekšējā gada līmenī. Lejupslīde vērojama gatavo metālizstrādājumu ražošanā – kritums par 9,3 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 14,6 %. Pozitīvi kopējo nozares pievienoto vērtību ietekmēja izaugsme nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā par 1,6 %, pārtikas produktu ražošanā par 0,6 %, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā par 7,2 %.

Elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas ražošanas apjomi samazinājās par 1,0 %.

Būvniecības pievienotā vērtība 2024. gadā samazinājās par 6,9 %. Ēku būvniecības apjomi gada laikā samazinājās par 19,4 %. Inženierbūvniecības apjomi pieauga par 9,1 %, specializēto būvdarbu apjomi gada laikā palielinājās par 0,4 %.

Mazumtirdzniecība palielinājās par 0,9 %, tajā skaitā nepārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 2,3 %, bet pārtikas preču mazumtirdzniecībā novērots kritums par 1,7 %. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 3,8 % un vairumtirdzniecība – par 0,1 %.

Negatīvu izaugsmi 2024. gadā uzrādīja visas transporta un uzglabāšanas nozares apakšnozares, izņemot aviotransportu (pieaugums par 14,0 %). Sauszemes un cauruļvadu transportā kritums par 7,8 %, ūdens transporta jomā – par 12,7 %, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās sniegto pakalpojumu apjoma kritums par 9,5 %, pasta un kurjeru darbībās – par 6,5 %. Kopumā transporta un uzglabāšanas nozares pievienotā vērtība saruka par 7,9 %.

Izmitināšanas un ēdināšanas sniegto pakalpojumu apjoms palielinājies par 1,3 %, tai skaitā izmitināšanā – par 6,7 %, bet ēdināšanas pakalpojumos kritums par 1,2 %.

2024. gadā informācijas un komunikāciju nozare samazinājusies par 1,3 %, tajā skaitā lielākajās apakšnozarēs: datorprogrammēšanā un konsultēšanā – par 2,8 % un telekomunikācijas pakalpojumu sniegšanā – par 2,7 %. Savukārt kāpums vērojams informācijas pakalpojumos par 5,0 %.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē pieaugumu par 3,1 %. To noteica apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozares un finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību papildinošo darbību nozares pieaugumi par attiecīgi 3,4 % un 26,4 %. Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozarē palielinājās nopelnītās apdrošināšanas prēmijas. Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību papildinošās darbības pieaugumu ietekmēja operācijas ar vērtspapīriem, citas finanšu pakalpojumu palīgdarbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju finansēšanu un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības. Savukārt, finanšu pakalpojumu nozare uzrādīja samazinājumu 0,4 % apmērā.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apjoms 2024. gadā krities par 4,6 %. Nozares negatīvu attīstību veicināja kritums centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās (par 0,9 %), arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumos, tehniskajā pārbaudē un analīzē (par 0,6 %), citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniegšanā (par 14,9 %), juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā (par 2,2 %) un reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā (par 15,6 %). Nozares pozitīvu attīstību veicināja zinātniskās pētniecības darbības (par 2,4 %).

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozares pieaugumu par 7,7 % veicināja pozitīva attīstība iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniegšanā par 18,4 %, ēku uzturēšanas un ainavu kopšanas pakalpojumu sniegšanā par 13,1 %, biroju administratīvajās darbībās par 7,5 % un darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu par 9,5 %. Negatīvi nozari ietekmēja kritums apsardzes un izmeklēšanas sniegtajos pakalpojumos par 16,2 % un ceļojumu biroju un tūrisma operatoru darbībās par 6,7 %.

Mākslas, izklaides un atpūtas nozares pievienotā vērtība palielinājās par 5,5 %. Nozares attīstību veicināja pieaugums sporta nodarbībās, izklaides un atpūtas darbībās par 8,7 %, kā arī azartspēļu un derību apakšnozarē par 9,0 %. Negatīvi nozares attīstību ietekmēja samazinājums radošajās, mākslinieciskajās un izklaides darbībās par 2,3 %.

Produktu nodokļu (galvenokārt, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2024. gadā pieauga par 0,1 %, ko sekmēja pieaugums pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumos.

Izlietojuma aspekts

(2024. gads pret 2023. gadu, salīdzināmajās cenās)

2024. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu mājsaimniecību kopējie izdevumi palielinājušies par 0,6 %. Patērētās pārtikas apjoms, kas iegādāts gan mazumtirdzniecībā, gan e-vidē samazinājās par 1,2 %. Par 0,2 % samazinājies ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu (izdevumi par mājokli, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais) izmantošanas apjoms. Mājsaimniecības par 3,7 % vairāk izmantojušas transportu (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija). Izdevumi ar veselību saistītiem pakalpojumiem pieauguši par 3,1 %.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 7,6 %.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā samazinājušies par 6,7 %, tai skaitā mājokļos, citās ēkās un būvēs kritums par 5,0 %. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās, tai skaitā transporta līdzekļos samazinājušies par 9,6 %, intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) kritums par 6,6 %.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi samazinājušies par 1,7 %, tai skaitā preču eksporta – par 1,3 %, bet pakalpojumu eksporta – par 2,7 %. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles), minerālprodukti, kā arī elektroierīces un elektroiekārtas. 2024. gadā galvenie eksportētie pakalpojumi: transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi (pētniecības un attīstības pakalpojumi, profesionālie un vadībzinību pakalpojumi, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi).

Preču un pakalpojumu imports samazinājies par 2,4 %, tai skaitā preču importa apjomi samazinājušies par 1,6 %, bet pakalpojumu imports par 5,8 %. Galvenokārt tiek importēti minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, sauszemes transporta līdzekļi un to daļas. Svarīgākie importētie pakalpojumi: transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.

Ienākumu aspekts

(2024. gads pret 2023. gadu, faktiskajās cenās)

2024. gadā kopējais darbinieku atalgojums palielinājās par 7,7 %, tai skaitā kopējā darba alga par 7,6 %, bet darba devēju sociālās iemaksas par 8,5 %.

Darbinieku atalgojums ražojošās nozarēs pieaudzis par 4,0 %: straujākais tas ir bijis ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 9,6 %); ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē (par 8,4 %) un mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē (par 6,6 %). Būvniecībā darbinieku atalgojums pieauga par 3,0 %.

Pakalpojumu nozarēs darbinieku atalgojums pieaudzis par 9,0 %. Straujāk tas ir kāpis izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (par 11,5 %), citu pakalpojumu nozarē (par 10,7 %) un mākslas, izklaides un atpūtas nozarē (par 10,5 %).

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums ir samazinājies par 6,8 %, ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieaudzis par 4,8 %.

Iespējamās izmaiņas valdības sektora aprēķinos, maksājumu bilancē un finanšu pakalpojumu nozarēs, kā arī atjaunotie biznesa pakalpojumu cenu indeksi tiks ņemti vērā IKP aprēķinos un ceturkšņa nacionālo kontu sabalansēšanā 85. dienā pēc pārskata ceturkšņa. Atjaunotā informācija būs pieejama Oficiālās statistikas portālā 26. martā.

IKP galveno rādītāju vēsturisko datu un revīzijas apjomu laikrindas pieejamas lejupielādei IKP metadatu sadaļā Excel datņu veidā.

Metodoloģiskā informācija

IKP ceturkšņa aprēķini tiek veikti atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, iekļaujot šādus datu avotus:

• uzņēmumu, iestāžu ceturkšņu un mēnešu pārskati;

• CSP veiktā darbaspēka apsekojuma dati;

• Finanšu ministrijas, Valsts kases un Valsts ieņēmumu dienesta dati;

• Latvijas Bankas;

• Agroresursu un ekonomikas institūta dati.

IKP datus no ražošanas un izlietojuma aspekta aprēķina faktiskajās cenās (uzskaite un aprēķini tiek veikti tajās cenās, kas faktiski pastāv konkrētajā periodā) un salīdzināmajās cenās. Salīdzināmajās cenās rādītāji tiek izteikti iepriekšējā kalendārā gada cenās un atsauces gada cenās (ķēde).

IKP aprēķinā iepriekšējā kalendārā gada cenās par bāzi tiek lietoti iepriekšējā kalendārā gada faktisko cenu dati, un aprēķiniem izmantota "gada vidējā metode", kur katrs kārtējais ceturksnis tiek aprēķināts iepriekšējā gada vidējās cenās. Šim nolūkam izmanto dažādus deflatorus. Tie var būt gan apjomu indeksi, gan cenu indeksi. Aprēķinos izmanto patēriņa cenu indeksus, ražotāju cenu indeksus, būvniecības izmaksu indeksus, biznesa pakalpojumu cenu indeksus, lauksaimniecības cenu indeksus, eksporta vienības vērtības indeksus, importa cenu indeksus. Kā apjoma indeksi tiek izmantoti darbinieku skaita izmaiņas un naturālo rādītāju izmaiņas (piem., ciršu krājas izmaiņas, pasažieru skaits utt.).

Lai aprēķinātu IKP atsauces gada (2020. gada) cenās, tiek lietoti no IKP rādītājiem iepriekšējā gada cenās iegūtie indeksi ķēdes veidošanai pret 2020. gadu.

IKP ienākumu aspekts tiek aprēķināts tikai faktiskajās cenās.

Iepriekš publicēto datu precizēšana tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām. Revīzijas ietekmē papildu vai precizētas informācijas, kā arī aktuālo administratīvo avotu datu saņemšana, jaunu ekonomiski aktīvu uzņēmumu un iestāžu iekļaušana pārskatos, uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektoru precizēšana.

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: +371 27880666

Papildu informācija par ceturkšņa datiem:
Gita Ķiņķevska
Ceturkšņa nacionālo kontu daļa
E-pasts: Gita.Kinkevska@csp.gov.lv
Tālr: +371 67366791