IKP 3. ceturksnī samazinājies par 1,6 %

2024. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās ir samazinājies par 1,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās IKP samazinājies par 0,2 %.

Gada pirmajos 9 mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, IKP salīdzināmajās cenās (sezonāli un kalendāri nekoriģēts) samazinājies par 0,5 %.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 10,1 miljards eiro, deviņos mēnešos – 29 miljardi eiro.

Ražošanas aspekts

(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati)

2024. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 2,5 %. Pievienotā vērtība kritusies gan pakalpojumu nozarēs (par 2,0 %), gan ražošanas nozarēs (par 2,7 %).

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares pievienotā vērtība samazinājusies par 1,8 %.

Dažādu ārēju un iekšēju ietekmējošo faktoru rezultātā apstrādes rūpniecība samazinājusies par 2,1 %. To ietekmēja kritums lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 1,2 %. Kritums vērojams arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā (par 7,8 %), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 5,5 %) un pārtikas produktu ražošanā (par 2,0 %). Ražošanas apjomi kāpuši ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas nozarē (par 0,2 %) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 12,0 %). Kopumā pozitīvus darbības rezultātus uzrādījušas 10 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm.

Parējās rūpniecības ražošanas apjoms pieauga par 13,0 %. Nozaru grupu pozitīvi ietekmēja pieaugums elektroenerģijas, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 20,1 %), ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 12,2 %) un ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā (par 3,4 %).

Būvniecības produkcijas apjoms samazinājās par 6,9 %, ko noteica zems pieprasījums ēku būvniecībā (kritums par 19,3 %). Inženierbūvniecības apjoma samazinājumu (par 0,4 %) ietekmēja pieaugums pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā (par 14,6 %), samazinājums ceļu un dzelzceļu būvniecībā (par 4,4 %), kā arī kritums pārējā inženierbūvniecībā (par 44,1 %). Specializēto būvdarbu apjoms samazinājās par 2,7 %.

Tirdzniecības nozarē konstatēts palielinājums par 4,7 %. Pozitīvus rezultātus uzrādīja visas apakšnozares. Automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozare palielinājās par 7,6 %, mazumtirdzniecība – par 0,5 % un vairumtirdzniecība – par 1,6 %.

Transporta un uzglabāšanas nozari (kritums par 7,7 %) negatīvi ietekmēja sauszemes un cauruļvadu transporta darbības (samazinājums par 8,3 %), ūdens transports (par 15,5 %), uzglabāšanas un transporta palīgdarbību joma (par 8,6 %), pasta un kurjeru darbības (par 4,2 %). Turpretī pozitīvu ieguldījumu sniedza gaisa transporta nozares izaugsme (par 16,7 %).

2,1 % pieaugumu uzrādīja izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare. Izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas apjomi palielinājušies par 10,2 %, bet kopējo nozares attīstību bremzēja kritums ēdināšanas pakalpojumos par 1,8 %.

Informācijas un komunikāciju nozaru darbībā novērots samazinājums par 2,7 %. To veicināja kritums datorprogrammēšanas un konsultēšanas sniegto pakalpojumu apjomā (par 5,5 %) un telekomunikācijas pakalpojumos (par 2,1 %). Savukārt pozitīvu rezultātu šajā ceturksnī uzrādīja informācijas pakalpojumu sniegšanas nozare (par 7,1 %).

Finanšu un apdrošināšanas nozares pieaugumu 2,5 % apmērā ietekmēja pieaugums finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošās darbībās 34,4 % apmērā, ko veicināja vairāku uzņēmumu grupu veiksmīgie darbības rezultāti. Finanšu pakalpojumu nozarē un apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē ir bijis samazinājums  – attiecīgi 3,2 % un 5,8 % apmērā.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apjoma samazināju (par 2,2 %) ietekmēja aktivitātes samazinājums juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā (par 3,5 %) un veterināro pakalpojumu sniegšanā (par 10,2 %). Turpretī pozitīvu ietekmi uz nozares attīstību radīja pieaugums zinātniskās pētniecības darba attīstībā (par 2,2 %).

Administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu darbību pievienotā vērtība šajā ceturksnī palielinājās par 8,1 %. Pozitīvu ieguldījumu nozares attīstībā sniedza būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumu pieaugums (par 18,4 %), darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu (par 17,3 %), kā arī iznomāšanas un ekspluatācijas līzings (par 15,3 %). Apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas darbībās novērots kritums par 16,7 %, bet ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu un ar tiem saistīto pasākumu apjoms samazinājās par 5,5 %.

Produktu nodokļu (galvenokārt, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) kāpumu 0,8 % apmērā noteica pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums.

Izlietojuma aspekts

(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati)

2024. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību kopējie izdevumi palielinājušies par 1,1 %.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 7,7 %.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā samazinājušies par 5,1 %, tai skaitā mājokļos, citās ēkās un būvēs par 6,9 %, mašīnās un iekārtās, tai skaitā transporta līdzekļos par 2,8 %. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) samazinājušies par 4,7 %.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi palielinājušies par 0,2 %, tai skaitā preču eksports palielinājies par 0,5 %, bet pakalpojumu eksports samazinājies par 1,5 %. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles), elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī minerālprodukti. Galvenie eksportētie pakalpojumi: transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi (pētniecības un attīstības, profesionālie un vadībzinību, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi).

Preču un pakalpojumu imports palielinājies par 0,2 %, tai skaitā preču imports palielinājies par 0,2 %, bet pakalpojumu imports samazinājies par 0,3 %. Galvenokārt tiek importēti minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, sauszemes transportlīdzekļi un to daļas. Svarīgākie importētie pakalpojumi: transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.

Ienākumu aspekts

(faktiskajās cenās, sezonāli un kalendāri neizlīdzināti dati)

2024. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 3. ceturksni, kopējais darbinieku atalgojums ir pieaudzis par 8,4 %, tai skaitā kopējā darba alga par 8,2 %, bet darba devēju sociālās iemaksas par 9,6 %.

Darbinieku atalgojums ražojošajās nozarēs pieaudzis par 4,8 %: straujākais tas ir bijis ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 11,5 %) un ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē (par 9,8 %). Būvniecībā darbinieku atalgojums pieauga par 4,5 %.

Pakalpojumu nozarēs darbinieku atalgojums pieaudzis par 9,7 %. Būtiski tas ir kāpis izglītības nozarē (par 17,5 %), administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē (par 14,0 %) un citu pakalpojumu nozarē (par 12,8 %).

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums ir samazinājies par 5,0 %, ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo ir pieaudzis par 2,7 %.

Iespējamās izmaiņas valdības sektora aprēķinos, maksājumu bilancē un finanšu pakalpojumu nozarēs, kā arī atjaunotie biznesa pakalpojumu indeksi tiks ņemti vērā IKP aprēķinos un ceturkšņa nacionālo kontu sabalansēšanā 85. dienā pēc pārskata ceturkšņa. Atjaunotā informācija būs pieejama oficiālās statistikas portālā 20. decembrī.

IKP galveno rādītāju vēsturisko datu un revīzijas apjomu laikrindas pieejamas lejupielādei IKP metadatu sadaļā Excel datņu veidā.

Metodoloģiskā informācija

IKP ceturkšņa aprēķini tiek veikti atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, iekļaujot šādus datu avotus:

• uzņēmumu, iestāžu ceturkšņu un mēnešu pārskati;

• CSP veiktā Darbaspēka apsekojuma dati;

• Finanšu ministrijas, Valsts kases un Valsts ieņēmumu dienesta dati;

• Latvijas Bankas dati;

• Agroresursu un ekonomikas institūta dati.

IKP datus no ražošanas un izlietojuma aspekta aprēķina faktiskajās cenās (uzskaite un aprēķini tiek veikti tajās cenās, kas faktiski pastāv konkrētajā periodā) un salīdzināmajās cenās. Salīdzināmajās cenās rādītāji tiek izteikti iepriekšējā kalendārā gada cenās un atsauces gada cenās (ķēde), tādējādi izslēdzot konkrētā perioda cenu izmaiņu ietekmi.

IKP aprēķinā iepriekšējā kalendārā gada cenās par bāzi tiek lietoti iepriekšējā kalendārā gada faktisko cenu dati, un aprēķiniem izmantota "gada vidējā metode", kur katrs kārtējais ceturksnis tiek aprēķināts iepriekšējā gada vidējās cenās. Šim nolūkam izmanto dažādus deflatorus. Tie var būt gan apjomu indeksi, gan cenu indeksi. Aprēķinos izmanto patēriņa cenu indeksus, ražotāju cenu indeksus, būvniecības izmaksu indeksus, biznesa pakalpojumu cenu indeksus, lauksaimniecības cenu indeksus, eksporta vienības vērtības indeksus, importa cenu indeksus. Kā apjoma indeksi tiek izmantoti darbinieku skaita izmaiņas un naturālo rādītāju izmaiņas (piem., ciršu krājas izmaiņas, pasažieru skaits utt.).

Lai aprēķinātu IKP atsauces gada (2020. gada) cenās, tiek lietoti no IKP rādītājiem iepriekšējā gada cenās iegūtie indeksi ķēdes veidošanai pret 2020. gadu.

IKP ienākumu aspekts tiek aprēķināts tikai faktiskajās cenās.

Iepriekš publicēto datu precizēšana tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām. Revīzijas ietekmē papildu vai precizētas informācijas, kā arī aktuālo administratīvo avotu datu saņemšana, jaunu ekonomiski aktīvu uzņēmumu un iestāžu iekļaušana pārskatos, uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektoru precizēšana.

Mediju jautājumi:
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: +371 27880666

Papildu informācija par ceturkšņa datiem:
Gita Ķiņķevska
Ceturkšņa nacionālo kontu daļa
E-pasts: Gita.Kinkevska@csp.gov.lv
Tālr: +371 67366791