IKP 1. ceturksnī palielinājies par 0,1 %

2024. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās ir palielinājies par 0,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās IKP pieaudzis par 0,9 %.

Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 9,3 miljardi eiro.

Ražošanas aspekts

(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati)

2024. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 0,2 %, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,1 %.

Lauksaimniecības nozarē novērots pieaugums par 1,7 %, ko ietekmēja pieaugums augkopības nozarē (par 14,6 %) un kritums lopkopībā (par 2,5 %). Zivsaimniecības nozarē vērojams kāpums par 14,2 %, kā arī palielinājumu par 4,8 % uzrādījusi mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

Dažādu ārēju un iekšēju ietekmējošo faktoru rezultātā ilgstošs lejupslīdes periods (apjomu kritums septīto ceturksni pēc kārtas) iestājies apstrādes rūpniecībā, kas samazinājusies par 5,3 %. To ietekmēja kritums lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 1,5 %. Kritums vērojams arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā (par 11,5 %), nemetālisko minerālu ražošanā (par 11,2 %), elektrisko iekārtu ražošanā (par 3,6 %), kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 16,8 %). Savukārt apstrādes rūpniecību pozitīvi ietekmēja pieaugums tās otrajā lielākajā nozarē – pārtikas produktu ražošanā – par 1,8 %. Ražošanas apjomi kāpuši arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas nozarē (par 9,2 %).

Parējās rūpniecības ražošanas apjoma kāpumu (par 7,5 %) ietekmēja palielinājums elektroenerģijas, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 9,3 %), ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 15,2 %), kā arī ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā (par 1,8 %).

Pēc straujajiem ražošanas apjomu kāpumiem pērn, būvniecības nozares produkcijas apjoms šī gada pirmajā ceturksnī samazinājās par 5,5 %. Lai gan divas no trīs būvniecības apakšnozarēm uzrāda apjomu kāpumu, tas neatsvēra kritumu ēku būvniecībā, kur jaunu būvniecības līgumu trūkuma dēļ novērots samazinājums par 22,0 %. Inženierbūvniecības apjoma pieaugumu (par 19,0 %) ietekmēja pieaugumi pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā (par 35,2 %), ceļu un dzelzceļu būvniecībā (par 2,5 %), kā arī kritums pārējā inženierbūvniecībā (par 4,0 %). Specializēto būvdarbu apjoms palielinājās par 3,1 %.

Tirdzniecības nozarē konstatēts samazinājums par 1,7 %, ko ietekmēja kritums vairumtirdzniecībā (par 4,3 %) un automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozarē (par 3,7 %). Mazumtirdzniecības uzrādīto pieaugumu (par 1,0 %) veicināja kāpums gan pārtikas preču mazumtirdzniecībā, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā – attiecīgi par 0,2 % un par 1,5 %. Autodegvielas apgrozījums pieauga par 4,8 %.

Transporta un uzglabāšanas nozari (kritums par 9,0 %) negatīvi ietekmēja sauszemes un cauruļvadu transporta darbības (samazinājums par 9,0 %), ūdens transports (par 24,0 %), uzglabāšanas un transporta palīgdarbību joma (par 11,0 %), pasta un kurjeru darbības (par 8,4 %). Turpretī pozitīvu ieguldījumu sniedza gaisa transporta nozares izaugsme (par 37,0 %).

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare šajā ceturksnī uzrāda kritumu. Pakalpojumu sniegšanas apjomi samazinājušies gan ēdināšanā, gan izmitināšanā – attiecīgi par 1,0 % un 1,3 %.

Informācijas un komunikāciju nozaru darbībā novērots kritums par 3,2 %. To veicināja apjoma kritums telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā (par 1,4 %) un datorprogrammēšanā un konsultēšanā (par 4,7 %). Savukārt pozitīvus rezultātus šajā ceturksnī uzrāda informācijas pakalpojumu sniegšanas nozare (par 0,1 %).

Finanšu un apdrošināšanas nozares pieaugumu 1,8 % apmērā ietekmēja kāpums apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē un finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošās darbībās –attiecīgi 20,9 % un 12,2 % apmērā. Finanšu pakalpojumu nozarē ir bijis kritums 4,4 % apmērā. Apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozares pozitīvos rezultātus nodrošināja nopelnīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums nedzīvības apdrošināšanā. Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību papildinošajās darbībās pieaugumu noteica veiksmīgā apdrošināšanas aģentu un brokeru darbība un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apjoma samazināju (par 6,7 %) ietekmēja aktivitātes samazinājums reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā (par 27,4 %), juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā (par 5,0 %) un veterināro pakalpojumu sniegšanā (par 4,6 %). Turpretī pozitīvu ietekmi uz nozares attīstību radīja pieaugums centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās (par 0,6 %), arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu, tehnisko pārbaužu un analīzes pakalpojumu sniegšanā (par 2,3 %), kā arī zinātniskās pētniecības darba attīstībā (par 3,0 %).

Stabilu pieaugumu ilgākā laika periodā uzrāda administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu darbības, un arī šajā ceturksnī pakalpojumu sniegtais apjoms pieaudzis par 4,3 %. Pozitīvu ieguldījumu nozares attīstībā sniedza iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga sniegto pakalpojumu apjoma kāpums (par 1,0 %), ēku uzturēšanas un ainavu kopšanas pakalpojumu sniegšana (par 13,1 %), darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu (par 5,8 %), kā arī ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozare (par 44,4 %). Apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas darbībās kritums par 19,1 %.

Produktu nodokļu (galvenokārt pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) samazinājumu 4,3 % apmērā noteica pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu samazinājums.

Izlietojuma aspekts

(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati)

2024. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību galapatēriņš audzis par 0,7 %. Tēriņi par pārtiku, kas iegādāta gan mazumtirdzniecībā, gan e-vidē palielinājušies par 0,2 %. Par 0,8 % auguši mājsaimniecību izdevumi par mājokli, ūdeni, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo. Savukārt mājsaimniecību lietoto restorānu un viesnīcu pakalpojumu apjoms samazinājies par 0,7 %.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 8,2 %.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā kopumā samazinājušies par 9,3 %, ko būtiski ietekmēja augstās bāzes efekts pērnā gada 1. ceturksnī. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs samazinājušies par 5,5 %, mašīnās un iekārtās, tai skaitā transporta līdzekļos – par 14,6 %. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) samazinājušies par 9,0 %.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi krituši par 3,1 %, tai skaitā preču eksporta – par 1,1 %, bet pakalpojumu eksporta – par 7,4 %. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles), elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī minerālprodukti. 2024. gada 1. ceturksnī galvenie eksportētie pakalpojumi: transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi (pētniecības un attīstības pakalpojumi, profesionālie un vadībzinību pakalpojumi, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi).

Preču un pakalpojumu imports samazinājies par 6,4 %, tai skaitā preču importa apjomi – par 5,7 %, bet pakalpojumu imports – par 9,2 % Galvenokārt tiek importēti minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, sauszemes transporta līdzekļi un to daļas. Svarīgākie importa pakalpojumi: transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.

Ienākumu aspekts

(faktiskajās cenās, sezonāli un kalendāri neizlīdzināti dati)

2024. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 1. ceturksni, kopējais darbinieku atalgojums ir pieaudzis par 11,8 %, tai skaitā kopējā darba alga par 10,7 %, bet darba devēju sociālās iemaksas par 16,8 %.

Vislielākais kopējā darbinieku atalgojuma pieaugums ir valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas, izglītības, veselības un sociālās aprūpes nozaru grupā – kopumā par 24,4 %; mākslas, izklaides un atpūtas, citu pakalpojumu nozaru grupā par 12,9 % un vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta; transportēšanas un uzglabāšanas; izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozaru grupā par 11,4 %. Darbinieku atalgojums pakalpojumu nozarēs vidēji pieaudzis par 11,9 %.

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums ir samazinājies par 13,2 %, ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieaudzis par 8,1 %.

Iespējamās izmaiņas valdības sektora aprēķinos, maksājumu bilancē un finanšu pakalpojumu nozarēs, kā arī atjaunotie biznesa pakalpojumu cenu indeksi tiks ņemti vērā IKP aprēķinos un ceturkšņa nacionālo kontu sabalansēšanā 85. dienā pēc pārskata ceturkšņa. Atjaunotā informācija būs pieejama oficiālās statistikas portālā 21. jūnijā.

IKP galveno rādītāju vēsturisko datu un revīzijas apjomu laikrindas pieejamas lejupielādei IKP metadatu sadaļā Excel datņu veidā.

Metodoloģiskā informācija

IKP ceturkšņa aprēķini tiek veikti atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, iekļaujot šādus datu avotus:

• uzņēmumu, iestāžu ceturkšņu un mēnešu pārskati;

• CSP veiktā Darbaspēka apsekojuma dati;

• Finanšu ministrijas, Valsts kases un Valsts ieņēmumu dienesta dati;

• Latvijas Bankas dati;

• Agroresursu un ekonomikas institūta dati.

IKP datus no ražošanas un izlietojuma aspekta aprēķina faktiskajās cenās (uzskaite un aprēķini tiek veikti tajās cenās, kas faktiski pastāv konkrētajā periodā) un salīdzināmajās cenās. Salīdzināmajās cenās rādītāji tiek izteikti iepriekšējā kalendārā gada cenās un atsauces gada cenās (ķēde), tādējādi izslēdzot konkrētā perioda cenu izmaiņu ietekmi.

IKP aprēķinā iepriekšējā kalendārā gada cenās par bāzi tiek lietoti iepriekšējā kalendārā gada faktisko cenu dati, un aprēķiniem izmantota "gada vidējā metode", kur katrs kārtējais ceturksnis tiek aprēķināts iepriekšējā gada vidējās cenās. Šim nolūkam izmanto dažādus deflatorus. Tie var būt gan apjomu indeksi, gan cenu indeksi. Aprēķinos izmanto patēriņa cenu indeksus, ražotāju cenu indeksus, būvniecības izmaksu indeksus, biznesa pakalpojumu cenu indeksus, lauksaimniecības cenu indeksus, eksporta vienības vērtības indeksus, importa cenu indeksus. Kā apjoma indeksi tiek izmantoti darbinieku skaita izmaiņas un naturālo rādītāju izmaiņas (piem., ciršu krājas izmaiņas, pasažieru skaits utt.).

Lai aprēķinātu IKP atsauces gada (2015. gada) cenās, tiek lietoti no IKP rādītājiem iepriekšējā gada cenās iegūtie indeksi ķēdes veidošanai pret 2015. gadu.

IKP ienākumu aspekts tiek aprēķināts tikai faktiskajās cenās.

Iepriekš publicēto datu precizēšana tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām. Revīzijas ietekmē papildu vai precizētas informācijas, kā arī aktuālo administratīvo avotu datu saņemšana, jaunu ekonomiski aktīvu uzņēmumu un iestāžu iekļaušana pārskatos, uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektoru precizēšana.

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: +371 27880666

Papildu informācija par ceturkšņa datiem:
Gita Ķiņķevska
Ceturkšņa nacionālo kontu daļa
E-pasts: Gita.Kinkevska@csp.gov.lv
Tālr: +371 67366791