Iekšzemes kopprodukts Latvijā kopā (EKS-2010) – ceturkšņu dati

Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir viens no nacionālo kontu sistēmas rādītājiem.

Nacionālo kontu sistēma ir starptautiski saskaņotu un savstarpēji atbilstošu makroekonomisko rādītāju kopums, kas sniedz vispārēju ieskatu valsts ekonomiskajā situācijā un tiek plaši lietots ekonomikas analīzē, prognozēšanā, valsts politikas izstrādē. Galvenie ceturkšņa nacionālo kontu rādītāji ir apkopoti saskaņā ar Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu (EKS 2010) (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013, A pielikums).

Sezonāli un kalendāri koriģēti IKP dati nesatur sezonālās svārstības un kalendāros efektus, kas ļauj uzlabot IKP datu salīdzināmību laikā.

Nacionālo kontu mērķis ir atspoguļot saimniecisko darbību valsts teritorijā. Tajos tiek apkopoti dati no daudzām citām statistikas jomām, piemēram, rūpniecības, pakalpojumu statistika, nodokļi un tādējādi tiem nav vienota izlases ietvara. EKS 2010 izmanto divu veidu vienības: institucionālās vienības ar kuru palīdzību tiek aprakstītas  ienākumu, izdevumu, finanšu plūsmas un vietējās darbības veida vienību grupējumu nozarēs, kas apraksta ražošanas procesus un sniedz ielaides – izlaides analīzi.

Nacionālajos kontos tiek apkopoti dati no dažādiem avotiem. Statistiskās kopas jēdziens nacionālo kontu kontekstā nav piemērojams.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 ( 2013. gada 21. maijs ) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā Dokuments attiecas uz EEZ.

Statistikas datubāze

Nacionālo kontu datu salīdzināmība Eiropas Savienības dalībvalstu vidū tiek nodrošināta izmantojot vienotas rādītāju definīcijas, kas ietvertas EKS 2010.

Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) savā mājaslapā publicē informāciju par iekšzemes kopproduktu ES-27 un par katru valsti atsevišķi - Eurostat sadaļa Nacionālie konti.

Ģeogrāfiskais salīdzinājums ir iespējams arī visā pasaulē, jo vairums trešo valstu piemēro nacionālo kontu sistēmas (NKS 2008) pamatnostādnes, kas ir saskaņā ar EKS 2010.

OECD publicē dalībvalstu datus.

Salīdzināmi dati par periodu kopš 1995. gada 1. ceturkšņa.

N/A

Aprēķini tiek veikti atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS-2010) metodoloģijai, iekļaujot šādus datu avotus:

• uzņēmumu, iestāžu pārskati;
• darbaspēka apsekojuma dati;
• valsts budžeta, Valsts kases, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati; Agroresursu un ekonomikas institūta, Lauksaimniecības datu centra, VSIA “Autotransporta direkcija” dati u.c
• mājsaimniecību budžeta apsekojuma dati (apsekojums tiek veikts 1 reizi 3 gados).

Aprēķinos tiek iekļauts novērtējums par neatbildētību, nereģistrētām ekonomiskām vienībām, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ienākumiem natūrā, pašu patēriņam saražoto produkciju, kā arī ienākumi no nelegālām aktivitātēm (piemēram, narkotiku tirdzniecības).

No visiem datu avotiem informācija tiek iegūta elektroniski.

IKP rādītāji tiek aprēķināti saskaņā ar Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS-2010) metodoloģiju sadalījumā pa institucionālajiem sektoriem. Šo rādītāju var iegūt trīs dažādos veidos: ražošanas pieeja (IKP no ražošanas aspekta), pieprasījuma (izlietojuma) pieeja (IKP no izlietojuma aspekta) un ienākumu pieeja (IKP no ienākuma aspekta).

Datus par iekšzemes kopproduktu no ražošanas un izlietojuma aspekta aprēķina faktiskajās cenās (uzskaite un aprēķini tiek veikti tajās cenās, kas faktiski pastāv konkrētajā periodā) un salīdzināmajās cenās. Salīdzināmajās cenās rādītāji tiek izteikti iepriekšējā kalendārā gada cenās un atsauces gada cenās (ķēde).

Iekšzemes kopprodukta aprēķinā iepriekšējā kalendārā gada cenās par bāzi tiek lietoti iepriekšējā kalendārā gada faktisko cenu dati, un aprēķiniem izmantota "gada vidējā metode", kur katrs kārtējais ceturksnis tiek aprēķināts iepriekšējā gada vidējās cenās. Šim nolūkam izmanto dažādus deflatorus. Tie var būt gan apjomu indeksi, gan cenu indeksi. Izmantotie cenu indeksi ir šādi: patēriņa cenu indekss, ražotāju cenu indekss, būvniecības izmaksu indekss, biznesa pakalpojumu cenu indekss, lauksaimniecības produkcijas cenu indekss, eksporta vienības vērtības indekss, importa cenu indekss. Kā apjoma indeksi tiek izmantoti darbinieku skaita izmaiņas un naturālo rādītāju izmaiņas (piem. ciršu krājas izmaiņas, pasažieru skaits, kravu pārvadājumi utt.).

Ķēdēto IKP vērtību iegūšanai atsauces gada vidējās cenās (pašlaik 2020. gada cenās), tiek lietoti no IKP rādītājiem iepriekšējā gada vidējās cenās iegūtie indeksi.

Iekšzemes kopprodukts no ražošanas aspekta tiek aprēķināts kā visu nozaru pievienotās vērtības summa plus produktu nodokļi mīnus produktu subsīdijas.

Pievienotā vērtība tiek iegūta, atskaitot no preču un pakalpojumu izlaides vērtības starppatēriņu. Izlaide ir pārskata gadā radīto produktu un pakalpojumu kopums. Starppatēriņu veido ražošanā un pakalpojumu sniegšanā izlietoto pirkto preču un pakalpojumu vērtība.
Sadalījumā pa ceturkšņiem ir pieejami dati par pievienoto vērtību faktiskajās cenās NACE 2. red. A*15 grupējumos.

Produktu nodokļi, ko pieskaita kopējai pievienotajai vērtībai, ir nodokļi, ko maksā produkcijas realizācijas brīdī, piemēram,  pievienotās vērtības nodoklis, muitas un akcīzes nodoklis.

Iekšzemes kopprodukts no izlietojuma aspekta faktiskajās un salīdzināmajās cenās tiek aprēķināts, summējot galapatēriņa izdevumus, bruto kapitāla veidošanu, preču un pakalpojumu eksportu un atņemot preču un pakalpojumu importu.

Iekšzemes kopprodukts no ienākumu puses tiek aprēķināts tikai faktiskajās cenās. Aprēķinot IKP no ienākumu aspekta, tiek apkopoti dati par ekonomiskās darbības primārajiem ienākumiem: darbinieku atalgojumu (darba alga naudā un natūrā un darba devēju sociālās iemaksas), ražošanas un importa nodokļiem, subsīdijām, bruto ienesu un bruto jaukto ienākumu (ieskaitot pamatkapitāla patēriņu).

Nacionālo kopienākumu iegūst, ja iekšzemes kopproduktam pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, bet atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus.

Sadalījumā pa ceturkšņiem tiek publicēti sezonāli un kalendāri koriģēti IKP indeksi. Lietotājiem jāievēro, ka, pievienojot jaunā perioda datus, tiek pārrēķinātas arī iepriekšējās laikrindas

2019. gadā pamatojoties uz OECD ieteikumu par ceturkšņa IKP laikrindu kvalitātes paaugstināšanu, tika mainīta gada datu pārdales pa ceturkšņiem metode. Līdz 2019. gadam tika izmantota matemātiski vienkārša pārdales metode “pro–rata”, kas gada datu līmeņa izmaiņas sadalīja proporcionāli pa ceturkšņiem, tā saglabājot ceturkšņu pieauguma tempus gada ietvaros, bet veidojot tā saukto “sliekšņa efektu” starp gadiem. Balstoties uz izvirzītajiem datu pārdales kvalitātes kritērijiem, kā arī uz vadlīnijām "European Statistical System (ESS) guidelines on temporal disaggregation, benchmarking and reconciliation — 2018 edition", ko izstrādājis ES Statistikas birojs Eurostat sadarbībā ar dalībvalstu statistikas iestādēm, CSP pieņēma lēmumu mainīt gada nacionālo kontu datu pārdales metodi, ieviešot optimālo laikrindu pārdali. Pēc vairāku metožu testēšanas, atbilstoši izvirzītajiem kvalitātes kritērijiem, tika izvēlēta “Denton – Cholete” metode.

Dati pārdalīti IKP ceturkšņu rādītāju aprēķinam nepieciešamajā detalizācijas pakāpē, izmantojot tiešo pārdales metodi. Visi agregāti pārdalīti netieši, summējot nepieciešamos rādītājus. Netiešās pārdales metodes pielietošana agregātu līmenī, saglabāja saskaitāmību agregātu un komponenšu starpā. “Denton – Cholete” pārdales metode tika pielietota, izmantojot R programmas pakotni “Methods for Temporal Disaggregation and Interpolation of Time Series”, ko izstrādājuši Christoph Sax, Peter Steiner, un Tommaso Di Fonzo (https://cran.r-project.org/package=tempdisagg).