Sociālā iekļaušanās. Riska grupa: cilvēku tirdzniecības upuri

Oficiālās statistikas portāla sociālās iekļaušanas sadaļā varat uzzināt vairāk par cilvēktirdzniecības upuru veselību.

Cilvēku tirdzniecība Latvijā ir realitāte. Latvija daudzu gadu garumā ir tikusi uzskatīta par cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes un tranzīta valsti, taču pēdējos gados tā ir kļuvusi arī par cilvēku tirdzniecības upuru mērķa valsti, kurā notiek ārvalstnieku ekspluatācija.

Jebkurš cilvēks vai organizācija, kurai rodas aizdomas, ka persona ir cilvēku tirdzniecības upuris, var par to ziņot Valsts policijai. Tāpat par iespējamu cilvēku tirdzniecību Valsts policijā var vērsties arī pati cietusī persona. Vienlaikus ne vienmēr persona vēlēsies uzreiz vērsties policijā, un šādos gadījumos atbalstu var saņemt arī biedrībās “Centrs MARTA” un “Patvērums “Drošā māja’”. Par cietušo no cilvēku tirdzniecības personu var atzīt tikai Valsts policija, savukārt pakalpojuma sniedzēji “Centrs MARTA” un “Patvērums “Drošā māja’” personu var atzīt par cilvēku tirdzniecības upuri saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumiem Nr. 344 “Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri”.

Kopš 2014. gada līdz 2022. gadam Latvijā 286 personām tika piešķirts cietušā vai cilvēku tirdzniecības upura statuss. Ņemot vērā, ka Latvijā personām, kuras ir bijušas pakļautas cilvēku tirdzniecībai, tiek nodrošināti pakalpojumi neatkarīgi no viņu spējas vai gatavības sadarboties ar tiesībaizsardzības iestādēm, cietušo personu skaits ir mazāks nekā pakalpojumu sniedzēju identificēto cilvēku tirdzniecības upuru skaits.

Latvijā 2023. gadā bija identificēti 24 cilvēktirdzniecības upuri, kas ir par 2 upuriem mazāk nekā 2022. gadā, kad bija 26 upuris. No 24 identificētajiem upuriem, 23 bija pilngadīgas personas un viena persona bija nepilngadīga. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sagatavoto informāciju pārsvarā nevalstisko organizāciju komisijas identificē vairāk upuru par Valsts policiju, ko var skaidrot ar vairākiem apstākļiem, piemēram, persona nevēlas iesaistīties kriminālprocesā vai kriminālprocess vēl nav uzsākts, bet palīdzība ir nepieciešama nekavējoties. Tāpat jāņem vērā, ka nereti personām ir lielāka uzticība nevalstiskajām organizācijām. Valsts policija par cietušajiem no cilvēku tirdzniecības 2023. gadā atzina 4 personas, bet biedrība “Patvērums “Drošā māja’” un biedrība “Centrs Marta” - 20 personas.

Lielākā daļa upuru (14 no 24 identificētajiem upuriem) bija Latvijas valstspiederīgie, pārējie identificēti upuri (10 upuri) bija trešo valstu piederīgie.

Pēc Iekšlietu ministrijas informācijas 2023. gadā izplatītākās cilvēku tirdzniecības formas palikušas nemainīgas – darbaspēka ekspluatācijas, seksuālā ekspluatācijas un piespiedu fiktīvās laulības. Visbiežāk darbaspēka ekspluatācijas riski konstatēti nozarēs, kur nepieciešams mazkvalificēts darbaspēks, un vienlaikus pastāv augsts ēnu ekonomikas īpatsvars. Latvijā cilvēku tirdzniecības riski pastāv būvniecībā, lauksaimniecībā, mežizstrādē, pārtikas ražošanā un ēdināšanā. Lielākoties cilvēku tirdzniecībai darbaspēka ekspluatācijai tiek pakļauti Latvijas valstspiederīgie, bet pieaug arī trešo valstu pilsoņu ekspluatācijas riski.

Datu avoti

Iekšlietu ministrija:

Pārskats par cilvēku tirdzniecības situāciju Latvijā 2021. - 2023. gadā

Uzzini vairāk par pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem sadaļās

Veselība ⇒