Sociālā iekļaušanās. Riska grupa: vardarbībā cietušas personas
Oficiālās statistikas portāla sociālās iekļaušanas sadaļā varat uzzināt vairāk par vardarbībā cietušo veselību.
No vardarbības cietuši pieaugušie
Visās ES dalībvalstīs tiek veikta aptauja par vardarbību, izmantojot Eurostat izstrādāto vienoto metodoloģiju. Pēc aptaujas rezultātiem tika secināts, ka katra ceturtā sieviete un katrs piektais vīrietis 18–74 gadu vecumā Latvijā ir pieredzējuši fizisku vai seksuālu vardarbību. Ja salīdzinām ar vīriešiem, tad jāvērš uzmanību uz vardarbības disproporciju – sievietes vairāk cieš gan no partnera fiziskās un emocionālās vardarbības, kas bieži vien notiek atkārtoti ar paliekošām fiziskām un psiholoģiskām sekām. Turpretī vīrieši pamatā cieš no emocionālās partneru vardarbības un paliekošas sekas praktiski netiek novērotas.
No vienas vai vairākām vardarbības formām cietusi katra trešā (30,1 %) sieviete partnerattiecībās (17,3 % vīriešu). Visizplatītākā vardarbības forma Latvijā intīmo partneru starpā ir psiholoģiskā vardarbība – 28,8 % sieviešu ir pieredzējušas šādu vardarbību (17,1 % vīriešu).
Kopš 2015. gada janvāra valsts finansē sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vardarbībā cietušiem pilngadīgiem cilvēkiem (pirms tam šādus pakalpojumus varēja saņemt tikai bērni līdz 18 gadu vecumam). Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sākot ar 2015. gada janvāri, var saņemt arī personas, kuras veikušas vardarbību. 2024.gadā visbiežāk sievietes cietušas no vairāku vardarbības veidu kombinācijas (255 gadījumi, to skaitā 153 gadījumos fiziska vardarbība un 27 gadījumā gan fiziska, gan seksuāla vardarbība) un no emocionālas vardarbības (203 gadījums). Vīrieši visbiežāk cietuši no emocionālas vardarbības (18 gadījumi no 30).
Plašāka informācija par vardarbībā cietušajiem dzimumu aspektā pieejama Dzimumu līdztiesības sadaļā: likumpārkāpumi un vardarbība
Vardarbīgi noziedzīgi nodarījumi pret nepilngadīgajiem
Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datiem 2024. gadā ir pieaudzis pret nepilngadīgajiem veikto noziedzīgo nodarījumu skaits– no 470 gadījumiem 2023. gadā līdz 566 gadījumiem 2024. gadā, un pēdējos gados pieauguši gadījumi, kuros veikta cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo (attiecīgi 65 gadījumi 2023. gadā un 73 - 2024. gadā).
Tāpat joprojām augsts ir noziedzīgo nodarījumu skaits, kas saistīti ar seksuālo vardarbību pret nepilngadīgajiem: 2024. gadā tika reģistrēti 94 vardarbīgas dzimumtieksmes apmierināšanas gadījumi un 23 gadījumi, kas saistīti ar dzimumsakariem ar personu, kas nav sasniegusi 16 gadu vecumu (2023. gadā tika reģistrēti attiecīgi 85 un 13 gadījumi). 2024. gadā reģistrēti 42 nepilngadīgu personu izvarošanas gadījumi (ieskaitot izvarošanas mēģinājumus) un 51 nepilngadīgo pavešanas netiklībā gadījumi.
2024. gadā satraukumu rada sevišķi smagu noziegumu statistika - veikti 49 tīšu miesas bojājumu nodarījumu gadījumi pret nepilngadīgajiem, kā arī nepilngadīgo slepkavību skaits - 2 gadījumos notikusi nepilngadīgas personas slepkavība.
Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā pieejamā informācija liecina, ka 2024. gadā ir pieaudzis reģistrēto bērnu skaits, kuru dzīvība, veselība vai attīstība ir apdraudēta vardarbības dēļ vai ir pamatotas aizdomas par vardarbību, kā arī aprūpes trūkuma vai mājas apstākļu (sociālās vides) dēļ (2024. gadā – 653 bērni, 2023. gadā – 540 bērni). Palielinājies ir arī to bērnu skaits, kuri ir pamesti vai atrodas tādos apstākļos, kas ir bīstami nepilngadīgajam, un var kaitēt viņa dzīvībai, veselībai vai attīstībai (2024. gadā – 223 bērni, 2023. gadā – 201 bērns).
Vardarbības riski skolās
PISA 2022 dati liecina, ka tajās izglītības iestādēs, kurās sniegums saglabājas augsts un skolēnu piederības sajūta palielinās, skolēni savā skolā jūtas drošāk un mazāk pakļauti pāridarījumiem un citiem riskiem.
Skolēnu drošības sajūta skolā un ārpus tās ir nedaudz zem OECD vidējiem valstu rādītājiem, un skolēnu apmierinātība ar dzīvi kopumā pēdējos gados ir samazinājusies daudzās valstīs. Latvijā 6 % skolēnu apgalvoja, ka ceļā uz skolu nejūtas droši (OECD vidēji – 8 %); 8 % skolēnu apgalvoja, ka nejūtas droši savas skolas klašu telpās (OECD vidēji – 7 %), 11% skolēnu ziņoja, ka nejūtas droši citur skolā (piemēram, gaitenī, kafejnīcā, tualetē) (OECD vidēji - 10%).
PISA atklāj, ka 29% meiteņu un 29% zēnu ziņoja, ka vismaz pāris reizes mēnesī ir cietuši no pāridarījumiem (OECD vidēji - 20% meiteņu un 21% zēnu). Vidēji OECD valstīs 2022. gadā mazāk skolēnu bija pakļauti pāridarījumiem, salīdzinot ar 2018. gadu: piemēram, tikai 7% skolēnu ziņoja, ka citi skolēni izplatījuši par viņiem nelāgas baumas, salīdzinot ar 11% 2018. gadā. Arī Latvijā šis īpatsvars ievērojami saruka (8% 2022. gadā salīdzinot ar 16% 2018. gadā).
Bērni, kas piedzīvojuši bulinga vai pāridārījumu situācijas
Bērnu tiesības ir noteiktas vairākos starptautiskos dokumentos kā arī Latvijas tiesību aktos. Īpaša uzmanība tiek pievērsta bērnu tiesībām uz dzīvību, savas personības attīstības aizsardzību, uz savu privāto dzīvi, tās neaizskaramību un brīvību, uz pilnvērtīgiem dzīves apstākļiem, uz izglītību un jaunradi, kā arī uz aizsardzību no jebkādām diskriminācijas izpausmēm.
2023. gadā veiktā pētījuma par pāridarījumu izplatību 1. – 9. klašu skolēnu vidū aptaujas dati liecina, ka Latvijas skolēnu vidū ir ļoti izplatīts bulings - apzināti un atkārtoti pāridarījumi situācijās, kur viena vai vairākas citas personas veic mutvārdu vai sociālo agresiju pret kādu citu skolēnu. 40,2 % skolēnu atzina, ka pēdējo dažu mēnešu laikā kaut reizi ir cietuši no bulinga. Biežāk no bulinga cieta 1.-3. klašu skolēni (25,8 %) un 4.-6. klašu skolēni (24,4 %), savukārt starp 7. – 9. klašu skolēniem uz šo problēmu norādīja 16,2 % aptaujāto. Vairāk nekā trešā daļa (34,0 %) skolēnu atzina, ka pēdējo mēnešu laikā paši kaut reizi ir darījuši pāri citiem. Ievērojami vairāk pāridarītāju bija starp zēniem (15,3 %) nekā starp meitenēm (7,2 %). Arī par pāridarīšanu citiem biežāk ziņoja 1. – 3. klašu skolēni (15,3 %) nekā vecāko klašu skolēni – 9,4 % no 4. – 6. klašu skolēniem un 8,3 % no 7. – 9. klašu skolēniem.
Arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta organizētā izglītības kvalitātes monitoringa iekļaujošajai izglītībai aptaujas skolotājiem un skolēniem par to, cik bieži ir sastopama fiziskā un emocionālā vardarbība, tai skaitā digitālajā vidē, dati liecina par pāridarījumu esamību: 2021/2022. mācību gadā 24 % no aptaujātajiem skolēniem pret sevi ir jutuši fizisku vardarbību, savukārt 37 % ir jutuši pret sevi vērstu emocionāļo vardarbību. Vairums pāridarītāju ir bijuši skolēni no savas skolas, klasesbiedri vai draugi. 30 % skolēnu, kuri ir saskārušies ar pāridarījumiem, nevienam par to nav stāstījuši, jo uzskatīja, ka tāpat nekas nemainīsies, kamēr 37 % par notikušo ir stāstījuši draugam vai draudzenei un 35 % - vecākiem.
Diskriminējošas situācijas
EU-SILC aptaujas 2024. gada moduļa par saskarsmi ar diskriminējošām situācijām dati liecina, ka gandrīz katrs desmitais jeb 9,3 % jauniešu 16 līdz 24 gadu vecumā un 7,4 % visu Latvijas iedzīvotāju (16 gadus vecu un vecāku) 2024. gadā kaut reizi izjuta pret sevi vērstu diskrimināciju sabiedriskās vietās, kontaktējoties ar izglītības iestāžu darbiniekiem, valsts, pašvaldības iestāžu darbieniekiem un citiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem pēdējo 12 mēnešu laikā vai meklējot jaunu mājokli (pēdējo 5 gadu laikā). Diskriminējošai attieksmei bija vairāk pakļautas 16 līdz 24 gadu vecuma sievietes (11,6 %) nekā šī paša vecuma vīrieši (7,2 %). Jaunas sievietes biežāk izjuta diskrimināciju no izglītības iestāžu darbiniekiem (5,9 % sieviešu un 3,1 % vīriešu) un sabiedriskās vietās (6,4 % sieviešu un 3,8 % vīriešu).
Datu avoti:
Oficiālās statistikas portāla datubāze:
Vardarbības izplatības rādītāji Latvijā
VDA020 Personu īpatsvars, kuras ir pieredzējušas vardarbību, pēc vecuma, vardarbības veida un varmākas 2021. gadā, % no kopskaita attiecīgajā vecuma grupā
NOC010 Cietušo personu skaits un noziedzīgu nodarījumu skaits, kuros cietušas personas 2016 – 2023
MOD24_03 Saskarsme ar diskriminējošām situācijām 2024. gadā (%)
Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas (NPAIS) dati.
Izglītības kvalitātes dienesta dati
"Izglītības kvalitātes monitorings iekļaujošai sabiedrībai" Edurio aptauju dati
Profilakses un agrīnās intervences programmas KiVa monitoringa pētījums “Par pāridarījumu izplatību skolēnu vidū”. 2023. gads
Uzzini vairāk par vardarbībā cietušo rehabilitāciju sadaļā
Veselība ⇒