Pandēmija samazināja atalgojuma atšķirības

2021. gadā sieviešu stundas vidējā bruto darba samaksa bija par 14,6 % mazāka nekā vīriešu liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizorisko datu aprēķins. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, plaisa starp sieviešu un vīriešu stundas vidējo atalgojumu samazinājās par 7,7 procentpunktiem.

Saskaņā ar Eiropas Savienības metodoloģiju rādītājs tiek aprēķināts no Darba samaksas struktūras apsekojuma, kas notiek reizi četros gados (pēdējais – par 2018. gadu). Par gadiem, kad apsekojums netiek veikts, provizoriskais rādītājs tiek aprēķināts, izmantojot  statistikas pārskata par darbu 1. ceturkšņa (janvāra–marta) datus.

2021. gada 1. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2020. gada 1. ceturksni, COVID pandēmijas laikā ieviestie saimnieciskās darbības ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi vairāk ietekmēja sieviešu nodarbinātības un atalgojuma rādītājus nekā vīriešu. Sieviešu skaits ar zemākiem ienākumiem samazinājās straujāk nekā vīriešu, bet sieviešu skaits ar lielākiem ienākumiem pieauga straujāk. 2021. gada 1. ceturksnī valdības atbalsts dīkstāvju pabalstu veidā aptvēra vislielāko nodarbināto skaitu, salīdzinot ar pārējiem COVID pandēmijas ierobežojumu periodiem, tika izmaksātas arī algu subsīdijas, tādējādi būtiski ietekmējot atalgojuma atšķirības. Dažās nozarēs, piemēram, veselības nozarē, pandēmijas laikā palielinājās gan darba apjoms, gan atalgojums.

Darba samaksas atšķirību starp dzimumiem ietekmē dažādi sociālie un ekonomiskie faktori – vīriešu un sieviešu skaits katrā nozarē, viņu profesija un amata pienākumi, iegūtā izglītība, vecums, darba stāžs, nostrādāto stundu skaits un citi iemesli. Rādītājs tiek aprēķināts, neizslēdzot minēto faktoru ietekmi, kas varētu skaidrot atšķirību iemeslus.

2021. gadā vislielākā darba samaksas atšķirība bija informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē, kur vīriešu darba samaksa stundā bija vidēji par 31,1 % lielāka nekā sieviešu.

Privātajā un sabiedriskajā sektorā sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirības vidējais rādītājs bija līdzīgs - attiecīgi 15,5 % un 15,6 %.

2021. gadā vismazākā atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu stundā bija vecuma grupā līdz 25 gadiem (8,4 %) un 65 gadus un vecāku senioru vidū (9,3 %), bet vislielākā – vecuma grupā 35–44 gadi, kur sieviešu atalgojums bija par 22,3 % zemāks nekā vīriešu, kā arī 25–34 gadus vecu darbinieku vidū (19,1 %).

Sieviešu un vīriešu vidējās bruto darba samaksas stundā atšķirības rādītājs pa vecuma grupām

(procentos)

Eiropas Savienībā sievietes pelna par 13,0 % mazāk nekā vīrieši

2020. gadā vidējā sieviešu un vīriešu darba samaksas stundā atšķirība Eiropas Savienībā bija 13,0 %. Lielākā plaisa starp sieviešu un vīriešu atalgojumu bija Latvijā (22,3 %) un Igaunijā (21,1 %).

*Īrija un Grieķija – 2018. gada dati.

Plašāka informācija par stundas un mēneša darba samaksas atšķirībām pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļās stundas darba samaksas atšķirības rādītājs un mēneša bruto darba samaksas atšķirības

Metodoloģiskā informācija

Sieviešu un vīriešu stundas darba samaksas atšķirības rādītājs ir viens no Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības mērķu indikatoriem (angl. Gender Pay Gap), kas tiek aprēķināts saskaņā ar ES statistikas biroja Eurostat metodoloģiju un tiek izmantots starptautiskiem salīdzinājumiem. To izmanto, lai uzraudzītu progresu dzimumu līdztiesības jomā.

CSP publicē arī sieviešu un vīriešu mēneša vidējās darba samaksas atšķirības rādītāju, kuru izmanto dzimumu darba samaksas ikgadējiem salīdzinājumiem Latvijā un kas pēc aprēķināšanas metodoloģijas un respondentu mērķa populācijas atšķiras no stundas darba samaksas atšķirības rādītāja.

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: 67366989, 27880666

Papildu informācija par datiem:
Lija Luste
Darba samaksas statistikas daļa
E-pasts: Lija.Luste@csp.gov.lv
Tālr.: 67366917