Sieviešu un vīriešu stundas darba samaksas atšķirības

Sieviešu un vīriešu stundas darba samaksas atšķirības rādītājs tiek izmantots, lai uzraudzītu progresu dzimumu līdztiesības jomā. Tas ir viens no Eiropas Savienības ilgtspējīgās attīstības mērķu jeb IAM (Sustainable Development Goals - SDG) rādītājiem, un tas tiek pielīdzināts globālajam IAM rādītājam 8.5.1. "Sieviešu un vīriešu vidējā stundas darba samaksa pēc profesijas, vecuma un personām ar invaliditāti".

Darbinieks.

Visu darbības veidu, izņemot lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, komersanti, valsts un pašvaldību budžeta iestādes, nodibinājumi, biedrības un fondi ar darbinieku skaitu 10 un vairāk,  kas bija aktīvi pārskata gada oktobrī. Mērķa populācijā tika iekļauti gan pilna, gan nepilna darba laika darba ņēmēji bez vecuma ierobežojuma, kas bija darba attiecībās pārskata gada 31. oktobrī pamatdarbā vai blakus darbā un saņēma darba samaksu.

Rādītāju aprēķina atbilstoši Eiropas Savienības rādītāja metodoloģijai - darbības veidu agregātam NACE B-S, neiekļaujot  nozari ‘‘Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana’’ (NACE O), jo regula nosaka, ka apsekojumā datu nodrošināšana par šo nozari nav obligāta.

Eiropas Savienības Statistikas birojs Eurostat savā mājaslapā publicē informāciju par ES-27 un par katru valsti atsevišķi: Gender pay gap.

Rādītāja aprēķiniem nepieciešamo pamatdatu primārais avots ir ES Darba samaksas struktūras apsekojums (veidlapa „5-darbs”), kas saskaņā ar Eiropas Savienības regulām notiek vienu reizi četros gados. Pirmo apekojumu Latvijā veica par 2006. gadu. Pamatojoties uz Eiropas statistikas biroja (Eurostat) izstrādātajām metodoloģiskajām vadlīnijām, gados, kad Darba samaksas struktūras apsekojums netiek veikts, nacionālās statistikas iestādes rādītāja aprēķinam izmanto pieejamos datu avotus - īstermiņa statistikas apsekojumus, administratīvos datus un dažādas kombinētas metodes. Ikgadējo rādītāja aprēķinu veic, nodrošinot pēc iespējas lielāku saskaņotību ar Darba samaksas struktūras apsekojuma metodoloģiju.

Darba ņēmēju skaits izlasē, kas ir izmantots rādītāja aprēķiniem:

Izmantojot ES Darba samaksas struktūras apsekojuma datus, aprēķina vidējo regulāro bruto darba samaksu apmaksātā stundā pa dzimumiem un nepieciešamajiem griezumiem.

Rādītāju aprēķina pēc formulas: 
[(vīriešu bruto darba samaksa stundā – sieviešu  bruto darba samaksa stundā)/vīriešu  bruto darba samaksa stundā] x 100

Rādītāja aprēķinam gados, kad apsekojums nenotiek, par bāzi izmanto pēdējā apsekojuma datus. Rādītāju sadalījumā pa darbības veidiem, sektoriem un pēc darbinieku slodzes aprēķina šādi: bāzes perioda rādītāju reizina ar gada izmaiņu tempu, kas tiek aprēķināts no īstermiņa statistikas rādītājiem par atbilstošiem laika periodiem. Rādītāja aprēķinam sadalījumā pa vecuma grupām papildus izmanto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datus. No VID datiem aprēķina rādītāju bāzes gadā (kad notika pēdējais apsekojums) un aktuālajā gadā, tad aprēķina abu vērtību absolūto starpību, kuru summē ar bāzes periodā aprēķināto pēc apsekojuma datiem.