Sieviešu un vīriešu mēneša bruto darba samaksas atšķirības

Sieviešu un vīriešu mēneša vidējās bruto darba samaksas atšķirības rādītāju izmanto dzimumu darba samaksas ikgadējiem salīdzinājumiem Latvijā.

Valsts un pašvaldību iestāde, valsts un pašvaldību komersants, privātā komercsabiedrība, individuālais komersants, nodibinājums, biedrība un fonds ar nodarbināto skaitu 1 un vairāk.

Datu mērķpopulācija ir visas ekonomiski aktīvas statistiskās vienības 2025. gadā valsts un pašvaldību budžeta iestādes, valsts un pašvaldību komersanti, privātās komercsabiedrības, individuālie komersanti, nodibinājumi, biedrības un fondi ar nodarbināto skaitu 1 un vairāk.

Apsekojuma mērķa populācijai nepieder: 
-    reliģiskās organizācijas;
-    zemnieku un zvejnieku saimniecības;
-    lauku amatnieka uzņēmumi;
-    ģimenes uzņēmumi;
-    fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicējas.

Mērķa populācijā neietilpst arī statistiskās vienības, kurām NACE 2. red. pamatdarbības nozares kods sākas ar 97 vai 98. 

N/A

Statistikas datubāze

Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) savā mājaslapā publicē informāciju par ES-27 un par katru valsti atsevišķi. Sadaļā: Labour market / Earnings.

N/A

N/A

Informācija tiek iegūta, apkopojot CSP izstrādātās ceturkšņa statistikas pārskata veidlapas par komersantu, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu darbību (2-darbs, 2-darbs-pašvaldības un  2-darbs (īsā)) datus un administratīvos datus. Veidlapu 2-darbs (īsā) aizpilda individuālie komersanti, nodibinājumi, biedrības un fondi ar darbinieku skaitu no 10 līdz 99. Veidlapu 2-darbs-pašvaldības aizpilda pašvaldības un citas pašvaldību struktūru iestādes. Pārējās izlasē iekļuvušās statistiskās vienības – veidlapu 2-darbs. 

Administratīvie dati tiek iegūti no Valsts ieņēmuma dienestam iesniegtajiem darba devēju ziņojumiem par darba ņēmējiem – no ziņojuma par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī, ziņojuma par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un no Mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas.

2025. gadā katru ceturksni tiek apsekoti 5,3 tūkst. respondentu.

Valsts un pašvaldību iestādes, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk un visas privātā sektora komercsabiedrības ar darbinieku skaitu 100 un vairāk apseko pilnībā. Pārējās statistiskās vienības apseko izlases veidā, lietojot vienkāršo gadījuma izlasi, kuru veic iepriekš izveidotās stratās pēc saimnieciskās darbības veida un uzņēmuma lieluma (pēc darbinieku skaita). Izlasē, neatkarīgi no visiem citiem nosacījumiem, iekļauj visus vispārējās valdības sektora uzņēmumus (institucionālā sektora klasifikācijas kods ISK sākas ar S13).

Populācijas ietvars tika veidots, izmantojot CSP statistiskā uzņēmumu reģistra informāciju par ekonomiski aktīvajām vienībām. Izlases veidošanas brīdī populācijas ietvarā tika iekļautas visas statistiskās vienības, kas atbilst mērķa populācijas aprakstam, - 100 594 vienības.

*SVTK – CSP Statistisko vienību tipoloģiskais klasifikators

Informācija tiek iegūta no statistikas pārskatiem katru ceturksni sadalījumā pa mēnešiem. Datus par gadu iegūst, summējot gada laikā reizi ceturksnī saņemto informāciju. No izlasē iekļautajiem respondentiem iegūtā informācija tiek vispārināta, izmantojot katrai izlases vienībai piešķirtos svarus. Ar svariem pareizinātos pārskatu rādītājus vispirms summē klašu (četru ciparu zīmju), grupu (trīs ciparu zīmju), nodaļu (divu ciparu zīmju) un sadaļu (burtu) līmenī saskaņā ar NACE 2. redakciju. 

Katru ceturksni datu kopsavilkumi tiek analizēti, lai novērtētu nerespondējošo un tiešā veidā neapsekoto statistisko vienību imputācijas un svaru pielietošanas rezultātā iegūto datu ticamību. Kopsavilkumu rādītāji tiek salīdzināti ar iepriekšējiem periodiem un administratīvajiem datu avotiem.

Darba samaksas rādītāji sniegti par darbiniekiem, par kuriem veic darba laika uzskaiti un kuriem ir aprēķināta darba samaksa.

Sākot ar 2025. gada 1. ceturksni dati tiek apkopoti, pilnībā ieviešot uzņēmuma definīciju.

Uzņēmums ir mazākā juridisko vienību kombinācija, kas ir organizatoriska vienība, kas ražo preces vai sniedz pakalpojumus un kam ir zināma autonomija lēmumu pieņemšanā, jo īpaši attiecībā uz savu pašreizējo resursu sadali. Uzņēmums veic vienu vai vairākas darbības vienā vai vairākās vietās. Uzņēmums var būt atsevišķa juridiska vienība.

Mēneša vidējo darba samaksu aprēķina, dalot aprēķināto darba samaksas fondu ar vidējo darbinieku skaitu normālā darba laika vienībās.

Vidējo darbinieku skaitu normālā darba laika vienībās aprēķina atsevišķi normālā un nepilna darba laika darbiniekiem, kuriem aprēķināta darba samaksa, un rezultātu summē. No normālā darba laika darbiniekiem normālā darba laika vienībās pārrēķina tikai tos darbiniekus, kas nebija darba attiecībās pilnu mēnesi, izmantojot pārskatos uzrādītās šādu darbinieku apmaksātās stundas. Nepilna darba laika darbiniekus pārrēķina normālā darba laika vienībās šādi: nepilna darba laiku darbinieku apmaksāto stundu skaitu dala ar normālā darba laiku darbinieku apmaksāto stundu skaitu, un rezultātu reizina ar normālā darba laika darbinieku skaitu.

Bruto darba samaksas fonda sastāvā ir iekļauta pamatalga (mēnešalga, amata alga), samaksa par nostrādāto laiku vai veikto darba apjomu, regulāras un neregulāras piemaksas un prēmijas, piemaksas par virsstundu darbu vai darbu svētku dienās, samaksa par ikgadējo un papildatvaļinājumu, piemaksas pie atvaļinājuma, atvaļinājuma pabalsts, kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu, darbnespējas lapu A apmaksa, samaksa par citām dienām, kurās nestrādā, valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu, ko maksā strādājošie, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas, kā arī darba samaksas subsīdijas.

Sieviešu un vīriešu mēneša vidējās bruto darba samaksas atšķirības rādītājs ir vīriešu un sieviešu mēneša vidējās bruto darba samaksas starpības attiecība procentos pret vīriešu vidējo bruto darba samaksu. Piemēram, 8,7 % nozīmē ka sieviešu darba samaksa ir vidēji par 8,7% mazākā par vīriešu. Un otrādi, -8,7 % nozīmē kā sieviešu darba samaksa ir vidēji par 8,7% lielākā par vīriešu.

Rādītāju aprēķina pēc formulas:

[(vīriešu mēneša vidējā bruto darba samaksa – sieviešu mēneša vidējā bruto darba samaksa) / vīriešu mēneša vidējā bruto darba samaksa] x 100