Dzimumu līdztiesība: likumpārkāpumi un vardarbība

Visās ES dalībvalstīs tiek veikta aptauja par vardarbību, izmantojot Eurostat izstrādāto vienoto metodoloģiju. Pēc aptaujas rezultātiem tika secināts, ka katra ceturtā sieviete un katrs piektais vīrietis 18-74 gadu vecumā Latvijā ir pieredzējuši fizisku vai seksuālu vardarbību. Ja salīdzinām ar vīriešiem, tad jāvērš uzmanību uz vardarbības disproporciju – sievietes vairāk cieš gan no partnera fiziskās un emocionālās vardarbības, kas bieži vien notiek atkārtoti ar paliekošām fiziskām un psiholoģiskām sekām. Turpretī vīrieši pamatā cieš no emocionālās partneru vardarbības un paliekošas sekas praktiski netiek novērotas.

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) 2021. gada ziņojumā “Covid-19 pandēmija un tuva partnera vardarbība pret sievietēm ES” tika secināts, ka Covid-19 pandēmijas laikā, kad tika ieviesta izolācija mājoklī, pieaudzis vardarbības ģimenē gadījumu skaits.

Ar dzimumu saistīta vardarbība

Ņemot vērā vardarbības pret sievietēm ievērojamo ietekmi, ES dalībvalstīs aizvien lielāks uzsvars tiek likts uz šīs problēmas izplatības izpēti. 2021. gadā veiktajā aptaujā „Ar dzimumu saistītas vardarbības apsekojums”, tika apkopota informācija par personisko drošību un saskarsmi ar nevēlamu rīcību darbavietā, sabiedrībā, partnerattiecībās, ģimenē un bērnībā. Tika publicēti dati par nevēlamas rīcības izplatību Latvijā – starppersonu vardarbība (psiholoģiskā, fiziskā un seksuālā), uzmākšanās darbavietā, vajāšana, kā arī citi rādītāji, kas saistīti ar vardarbības tēmu.

Starppersonu vardarbība

2021. gadā katra ceturtā (25,1 %) sieviete un katrs piektais (19,5 %) vīrietis 18-74 gadu vecumā ir pieredzējuši fizisku vai seksuālu vardarbību. Starp citām ES valstīm augstākais sieviešu īpatsvars, kas pieredzējušas fizisku vai seksuālu vardarbību ir novērots Somijā (57,1 %), Zviedrijā (52,5 %), un Ungārijā (49,1 %), kur katra otrā sieviete ir pieredzējusi vardarbību. Viszemākais sieviešu īpatsvars ir Bulgārijā (11,9 %). Vardarbības veicējs biežāk bijis vīrietis (88,8 % gadījumu pret sievieti, 94,6 % gadījumu pret vīrieti), bet retāk sieviete (18,1 % gadījumu pret sievieti, 11,3 % - pret vīrieti).

No vienas vai vairākām vardarbības formām cietusi katra trešā (30,1 %) sieviete partnerattiecībās (17,3 % vīriešu). Visizplatītākā vardarbības forma Latvijā intīmo partneru starpā ir psiholoģiskā vardarbība – 28,8 % sieviešu ir pieredzējušas šādu vardarbību (17,1 % vīriešu). Arī starp citām ES valstīm psiholoģiskā vardarbība ir novērota visbiežāk – katra otrā sieviete jeb 52,1 % sieviešu to pieredzējušas Ungārijā, 50,2 % Somijā, un 48,9 % Slovākijā. 15,4 % sieviešu un 3,4 % vīriešu Latvijā ir pieredzējuši fizisko vardarbību (ieskaitot draudus), 4,4 % – seksuālo vardarbību (0,4 % vīriešu).

Sievietes biežāk cieš no atkārtotas fiziskas (ieskaitot draudus) vai seksuālas vardarbības – 14,1 % sieviešu to ir pieredzējušas atkārtoti (2,6 % vīriešu).

Vardarbība var atstāt ilgstošas sekas uz upura veselību un psiholoģisko stāvokli. 10 % sieviešu, pieredzējušas fizisku ievainojumu partnera fiziskas vai seksuālas vardarbības rezultātā. 9 % sieviešu fiziskas vai seksuālas vardarbības rezultātā ir bijušas psiholoģiska rakstura problēmas. 8,3 % sieviešu ir izjutušas, ka viņu dzīvība ir briesmās fiziskas vai seksuālas vardarbības uzbrukuma laikā.

2,4 % sieviešu pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas ir pieredzējušas izvarošanas gadījumu no cilvēka, kurš nav viņu partneris. Starp citām ES valstīm visbiežāk izvarošanas gadījumu ir piedzīvojušas sievietes Somijā (9,8 %), Dānijā (8,9 %), un Nīderlandē (7,0 %). Visbiežāk par šādu pieredzi liecina Latvijas sievietes 45-64 gadu vecumā – 3,1 % sieviešu pieredzējušas izvarošanas gadījumu, retāk – 65-74 gadu vecumā (1,2 %), savukārt 18-29 un 30-44 gadu vecumā – attiecīgi 2,1 % un 2,5 %. Salīdzinājumam, vīriešu izvarošanas pieredze ir maza, par tādu liecina 0,3 % vīriešu vecumā 18-29 gadi.

Seksuālā uzmākšanās darbavietā

Sievietes divreiz biežāk piedzīvo seksuālu uzmākšanos darbavietā nekā vīrieši: 2021. gadā to pieredzējuši 11,0 % sieviešu un 5,1 % vīriešu 18-74 gadu vecumā. Šis rādītājs Latvijā ir viszemākais, taču visaugstākais tas ir starp sievietēm Zviedrijā (55,4 %), Somijā (53,7 %), un Slovākijā (53,0 %), kur vairāk nekā puse no sievietēm ir atzinušas, ka savas dzīves laikā ir pieredzējušas seksuālu uzmākšanos darbavietā. Lietuvā seksuālu uzmākšanos darbavietā ir pieredzējuši 19,1 % sieviešu, taču Igaunijā pat 33,3 % sieviešu. Fiziskas un seksuālas uzmākšanās pieredzei darbā var būt ilgstoša negatīva ietekme, jo papildus piedzīvotajam emocionālajam un psiholoģiskajam kaitējumam uzmākšanās var negatīvi ietekmēt upuru spēju iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Piemēram, seksuālā uzmākšanās darbavietā var sekmēt sieviešu mazāku līdzdalību darba vidē, jo īpaši profesijās, kurās dominē vīrieši, līdz ar to liedzot vai samazinot ienākumu gūšanas iespēju.

Pēdējo piecu gadu laikā 4,6 % sieviešu ir pieredzējušas seksuālu uzmākšanos darbavietā (3,1 % vīriešu), bet pēdējā gada laikā – 1,6 % sieviešu (1,7 % vīriešu).

Gan pret sievietēm, gan vīriešiem vērstu seksuālo vardarbību to darba dzīves laikā biežāk ir veicis vīrietis – 4,1 % sieviešu un 1,8 % vīriešu ziņojuši, ka tas ir bijis kolēģis, 3,7 % sieviešu un 1,2  % vīriešu – klients, bet 2,1 % sieviešu un 0,9 % vīriešu– vadītājs.

Vajāšana

2021. gadā 10,2 % sieviešu un 6,2 % vīriešu ir pieredzējuši vajāšanu no kādas personas. Vajāšana ietver aizskarošas un draudīgas darbības vai uzvedību, kas vēlāk atkārtojas. Šis vardarbības veids ietver mēģinājumus izsekot vai izspiegot, mēģinājumus panākt kontaktu, zvanot vai uzturoties, piemēram, mājas, skolas vai darba vietas tuvumā, nevēlamu ziņu un dāvanu sūtīšanu. Tāpat vajāšana ietver personīgo mantu tīšu bojāšanu, aizskarošu komentāru publisku izteikšanu, personīgas informācijas, cietušās personas privātu attēlu vai video publicēšanu, piemēram, sociālajos medijos u.tml. šāda rakstura uzvedību.

Gan sievietes, gan vīriešus biežāk vajājuši vīrieši. 7,9 % sieviešu ir vajājuši vīrieši, 2,0 % gadījumu vajātāja bijusi sieviete, savukārt, 3,5 % vīriešu ir vajājuši vīrieši, bet 2,2 % gadījumu – sievietes.

Varmākas-vajātāji visbiežāk ir personas, kuras nav upura intīmie partneri. Kopumā vajāšanu no intīmā partnera puses ir pieredzējuši 2,2 % sieviešu un 0,6 % vīriešu, bet vajāšanu, ko veikusi cita persona, – 8,2 % sieviešu un 5,6 % vīriešu.

¹ No intīmā partnera – % no personām 18–74 gadu vecumā, kam bijis partneris

Ziņošana par pieredzēto vardarbību

2021. gadā 76,5 % vardarbību pieredzējušo sieviešu un 38,4 % vīriešu 18-74 gadu vecumā ir ziņojuši kādai personai vai organizācijai. Visbiežāk par fizisku vai seksuālu vardarbību ir stāstīts tuvai personai (68,9 % sieviešu un 32,8 % vīriešu). Nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa sieviešu (26,4 %) par partnera  vardarbību ir ziņojusi arī policijai. 7,2 % vīriešu par partnera vardarbību ir ziņojuši medicīnas iestādei, organizācijai vardarbībā cietušo atbalstam vai sociālā dienesta darbiniekam vai zvanījuši uz palīdzības tālruni.

Iedzīvotāju īpatsvars, kuri ziņojuši par vardarbības pieredzi

(procentos no iedzīvotājiem 18–74 gadu vecumā, kuri piedzīvojuši vardarbību)

Skatīt datubāzē VDA180

² Persona ir ziņojusi kādai personai vai organizācijai par vardarbības gadījumu. Viena un tā pati persona var būt ziņojusi vairākām personām, organizācijām

No vardarbības cietušie

Vīrieši biežāk ir tīšu smagu miesas bojājumu upuri – 2024. gadā kopumā reģistrēti 98 no smagiem miesas bojājumiem cietušie, no kuriem 80 vīrieši un 18 – sievietes. Savukārt sievietes biežāk ir seksuālas vardarbības, tai skaitā izvarošanas, pavešanas netiklībā u.c. seksuālo nodarījumu upuri. Statistikā iekļauti tikai reģistrētie gadījumi, tādēļ patiesais seksuālās vardarbības upuru skaits varētu būt augstāks. Latvijā 2024. gadā bija reģistrēti 297 no seksuālās vardarbības cietušie (256 sieviešu un 41 vīriešu).

Ar 2022. gada 17. februāri stājās spēkā jaunas pilnvaras par varmākas nošķiršanu no vardarbībā cietušām personām. Saskaņā ar tām, rūpēs par vardarbībā cietušām personām, kuras pašas dažādu iemeslu dēļ atsakās policijā iesniegt rakstveida pieteikumus varmākas nošķiršanai, turpmāk, paredzot reālu vardarbības draudu risku, Valsts policijai ir tiesības pēc savas iniciatīvas pieņemt lēmumu par varmākas nošķiršanu, bez cietušā iesnieguma.

Sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušajiem

Kopš 2015. gada janvāra valsts finansē sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vardarbībā cietušiem pilngadīgiem cilvēkiem (pirms tam šādus pakalpojumus varēja saņemt tikai bērni līdz 18 gadu vecumam). Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sākot ar 2015. gada janvāri, var saņemt arī personas, kuras veikušas vardarbību.

2024. gadā Latvijā kopumā 589 cilvēki (no tiem arī 30 vīrieši) saņēma šāda veida valsts apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Visbiežāk sievietes cietušas no vairāku vardarbības veidu kombinācijas (255 gadījumi, to skaitā 153 gadījumos fiziska vardarbība un 27 gadījumos gan fiziska, gan seksuāla vardarbība) un no emocionālas vardarbības (203 gadījumi). Vīrieši visbiežāk cietuši no emocionālās vardarbības (18 gadījumi).

Likumpārkāpumi

Izteikts vīriešu pārsvars novērojams gan noziedzīgus nodarījumus izdarījušo personu skaitā, gan notiesāto skaitā. Tas norāda uz vajadzību risināt augsto noziedzīgo nodarījumu skaitu sabiedrībā, kuru cēlonis var būt saistīts ar atšķirīgu pieredzi vīriešiem un sievietēm, un dzimumnevienlīdzību dažādās dzīves jomās.

2024. gadā Latvijā 87,6 % no visiem noziedzīgus nodarījumus izdarījušajiem bija vīrieši. Pēdējo 10 gadu laikā šī tendence ir saglabājusies līdzīga. Vīriešu pārsvars izteikts visu noziegumu veidos – visaugstākais tas ir izvarošanā (97,8 % bija vīrieši), zādzībās (94,7 %), huligānismā (94,2 %).

Pēdējo 10 gadu laikā notiesāto personu skaits cietumos samazinājies. Izteikts kritums bijis tieši vīriešu skaita samazinājumā, kur, salīdzinot ar 2010. gadu, vīriešu skaits samazinājies uz pusi, bet sieviešu tikai par piektdaļu. 2023. gadā 92,4 % no personām cietumos bija vīrieši.

Dzimumu līdztiesības indekss – vardarbība

Bez jau esošajām Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) izstrādātā dzimumu līdztiesības indeksa sešām pamatjomām (vara, laiks, zināšanas, veselība, nauda un darbs), papildus noris arī darbs pie jomas “Vardarbība”, kas ietver rādītājus par vardarbību pret sievieti – izplatību, smaguma pakāpi un atklāšanu. Atšķirībā no citām indeksā pieminētajām jomām, kur 1 apzīmē pilnīgu nevienlīdzību, bet 100 – pilnīgu vienlīdzību, jomā “Vardarbība” tiek novērtēta sieviešu vardarbības pieredze.

Vispārējais indeksa mērķis nav mazināt atšķirības vardarbībā starp sievietēm un vīriešiem, bet gan pilnībā izskaust vardarbību. Šobrīd Stambulas konvencija ir visplašākais starptautiskais cilvēktiesību līgums pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Latvijā Stambulas konvencija tika parakstīta 2016. gada maijā, un tika ratificēta Saeimā 2023. gadā.

Datu avoti

Oficiālās statistikas portāls:

VDA020 Personu īpatsvars, kuras ir pieredzējušas vardarbību 2021. gadā
VDA110 Personu īpatsvars, kuras savas darba dzīves laikā ir pieredzējušas seksuālu uzmākšanos darbavietā 2021. gadā 
VDA130 Personu īpatsvars, kuras ir pieredzējušas vajāšanu no intīmā partnera un citas personas 2021. gadā
VDA180 Ziņošana par fiziskas vai seksuālas vardarbības pieredzi 2021. gadā
NOC010 Cietušo personu skaits un noziedzīgu nodarījumu skaits, kuros cietušas personas
NOR030 Apsūdzēto personu skaits un noziedzīgu nodarījumu skaits, kurus izdarījušas apsūdzētās personas
"Vardarbības izplatība Latvijā"
Aptaujas rezultāti Vardarbības izplatības rādītāji Latvijā

Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs:

Statistika par personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību un cietušajiem

Labklājības ministrija:

Pārskats par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmējiem

Eurostat datubāze:

CRIM_HOM_SOFF Tīša slepkavība un dzimumnoziegumi pēc iesaistītās personas juridiskā statusa un dzimuma

EIGE:

2021. gada ziņojums Covid-19 pandēmija un tuva partnera vardarbība pret sievietēm ES
Dzimumu līdztiesības indekss – vardarbība