Teritoriju ekonomiskie rādītāji (eksperimentālā statistika)

Lai nodrošinātu datu lietotāju prasības pēc statistikas sīkāka teritoriālā dalījuma, CSP ir apkopojusi eksperimentālos datus par uzņēmumu ekonomiskajiem rādītājiem pēc teritoriālā dalījuma. 

Rādītāji aprēķināti pēc personas dzīves un darba vietas adreses, kas jāņem vērā, interpretējot rādītājus. Pašnodarbinātajiem par darba vietu pieņemta personas dzīvesvieta.

Eksperimentālās statistikas aprēķināšanā izmanto jaunus datu avotus un metodes, cenšoties paplašināt statistikas klāstu vai detalizācijas līmeni atbilstoši lietotāju vajadzībām.

Jāatzīmē, ka eksperimentālās statistikas metodes nav nemainīgas, aprobētas un starptautiski saskaņotas un var tikt mainītas, lai pilnveidotu datu kvalitāti.

CSP publicē eksperimentālo statistiku, lai saņemtu lietotāju atsauksmes, izvērtētu datu analītisko potenciālu, atbilstību realitātei un lietotāju vajadzībām. Publicējot eksperimentālo statistiku, CSP nodrošina datu lietotājiem jaunus informācijas avotus lēmumu pieņemšanai.

• Tirgus sektora ekonomiski aktīvo uzņēmumu VDVV, to pievienotā vērtība un izlaides vērtība (līdz 2020. gadam produkcijas vērtība).
• Juridiskajās vienībās nodarbinātie, to darba samaksa un tai pielīdzināmie ienākumi. Ienākumus saņēmušās personas.

Ekonomiski aktīvi uzņēmumi – komersanti, zemnieku un zvejnieku saimniecības, valsts un pašvaldību budžeta iestādes, fondi, nodibinājumi un biedrības un fiziskas personas – saimnieciskās darbības veicējas –, kas darbojas Latvijas teritorijā un aptver visus saimnieciskās darbības veidus (nozares) atbilstoši NACE 2. red., tajos nodarbinātie. Ienākumus saņēmušās personas.

N/A

Statistikas datubāze

N/A

Dati par izlaides vērtību pieejami no 2021. gada un nav salīdzināmi ar datiem par produkcijas vērtību, kas pieejami līdz 2020. gadam.

N/A

VDVV pievienotā vērtība un izlaides vērtība (līdz 2020. gadam produkcijas vērtība) ir aprēķināta tirgus sektora ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem, izmantojot publiski pieejamos Gada pārskatus un Konsolidētos gada pārskatus. Gada vidējais nodarbināto skaits aprēķināts, izmantojot VID un statistisko pārskatu 1-gada “Kompleksais pārskats par uzņēmuma darbību” un 2-darbs “Pārskats par darbu”. To aprēķina, saskaitot strādājošos darbiniekus pārskata gada katra mēneša pēdējā datumā un summu dalot ar mēnešu skaitu pārskata gadā.

VDVV tiek noteikta, par pamatu izmantojot VID reģistrēto uzņēmumu struktūrvienību datus, kas papildināti ar informāciju, ko uzņēmums pats norādījis statistiskajā pārskatā 1-DVV “Uzņēmuma (iestādes) vietējās darbības veida vienības”, t.i., VDVV adrese, saimnieciskās darbības veids (nozare) un vidējais darbinieku skaits.

Par VDVV informācija nav pieejama:

1. ja uzņēmums (iestāde) to nav reģistrējis VID un/vai nav uzrādījis vai uzrādījis nepilnīgi/daļēji statistiskajā pārskatā 1-DVV (piemēram, tikai galvenās struktūrvienības bez tālāka atšifrējuma);
2. ja uzņēmumam (iestādei) pārskats 1-DVV nav jāiesniedz, jo tam ir tikai viens saimnieciskās darbības veids un nav reģistrētas struktūrvienības VID;
3. VDVV netiek uzskaitītas fondiem, nodibinājumiem un biedrībām;
4. VDVV netiek uzskaitītas zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kam pamatdarbība ir NACE A “Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība”.

VDVV sabiedriskajām organizācijām (izņemot kooperatīvajām sabiedrībām) un zemnieku un zvejnieku saimniecībām tika pievienotas no VID reģistrēto uzņēmumu struktūrvienību datiem.

Zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kam pamatdarbība ir NACE A sadaļa “Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība”, dati ir pieejami tikai par nodarbināto personu skaitu.

VDVV atrašanās vietu precizēšanai fiziskām personām (pašnodarbinātajiem) un zemnieku un zvejnieku saimniecībām ar vienu VDVV un NACE 2. red. kodu, kas sākas ar 01 vai 03, izmantoti Statistiskā lauku saimniecību reģistra dati.

NACE K sadaļai “Finanšu un apdrošināšanas darbības” 2017. gada dati ir pieejami tikai par nodarbināto personu skaitu.

Palīgdarbībām, pat ja tās atrodas atsevišķā vienībā, piemēram, administrēšana, grāmatvedība, datu apstrāde, procesa uzraudzība, iepirkumi, pārvadāšana, remonts u.c., produkcijas vērtība, pievienotā vērtība netiek aprēķināta. Palīgdarbības tiek veiktas, lai vienība varētu ražot preces un pakalpojumus trešajām personām vai lai atvieglotu šo ražošanu. Palīgdarbību produktus trešajām personām nepiegādā. Visas uzņēmuma palīgdarbību izmaksas ir attiecināmas uz galvenajām un sekundārajām darbībām, un līdz ar to – uz uzņēmuma DVV.

Juridisko vienību reorganizāciju noteikšanai izmantoti Uzņēmumu reģistra (UR) dati par uzņēmumiem, publiskajām personām un iestādēm, tiesību subjektu reorganizācijām un ārvalstu komersantu filiālēm.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati par pedagogiem izglītības iestādēs un Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) dati par izglītības iestādēm.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati personu ienākumu aprēķinam izmantoti no gada ienākumu deklarācijām (arī deklarāciju veidiem, kā D1, D1¹, D2, D2¹, D3, D3¹ un ienākumiem no kapitāla pieauguma), paziņojumiem par fiziskām personām izmaksātajām summām, darba devēja ziņojumiem (DDZ), pašnodarbinātā vai darba ņēmēja ziņojumiem, sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskata par fiziskās personas – nerezidenta – gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā, par mikrouzņēmumu darbiniekiem izmaksātajām summām un patentmaksātājiem. Profesiju noteikšanai izmantoti dati no ziņām par darba ņēmējiem un VID sagatavotā pilnā darba ņēmēju saraksta.

Dzīvesvietu noteikšanai izmantots Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes uzturētais Fizisko personu reģistrs (FPR, līdz 28.06.2021. Iedzīvotāju reģistrs (IR)), CSP nodrošinātais iedzīvotāju skaita novērtējums (skatīt https://stat.gov.lv/lv/metadati/5911-iedzivotaju-skaits-un-galvenie-demografiskie-raditaji#stat_process Datu apkopošana → Iedzīvotāju skaita noteikšana), 2011. gada tautas skaitīšanas (TS) rezultāti un Valsts Zemes dienesta uzturētā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma (NĪVKIS).

Valsts adrešu reģistrs, tai skaitā teritoriālā iedalījuma vienību telpiskie dati, kā arī Latvijas Atvērto datu portālā publicētās apkaimju un blīvi apdzīvotu teritoriju robežas.

Uzņēmumu datu struktūra

Izmantotajiem ieejas datiem par uzņēmumiem ir četru līmeņu hierarhija:

UUK

Uzņēmums ir vismazākais juridisko vienību apkopojums, kas ir organizatoriska vienība, kura ražo preces vai pakalpojumus un kurai ir noteikta autonomijas pakāpe lēmumu pieņemšanā, jo īpaši attiecībā uz tās pašreizējo līdzekļu piešķiršanu. Uzņēmums veic vienu vai vairākas darbības vienā vai vairākās vietās. Uzņēmums var būt viena juridiskā vienība.

Ietver tikai tos uzņēmumus, kas pārskata periodā ražoja produkciju, sniedza pakalpojumus vai nodarbināja cilvēkus atbilstošajā laika periodā neatkarīgi no tā, vai tie bija aktīvi visu pārskata periodu vai tikai daļu no tā. Pasīvus (pagaidām neaktīvus) un neaktīvus uzņēmumus neieskaita. Tajā iekļautas arī vietējās vienības (filiāles), kas neveido atsevišķu juridisko personu un kas ir atkarīgas no ārzemju uzņēmumiem.

Par katru uzņēmumu ir zināmi visi iepriekš minētie ekonomiskie rādītāji.

NMK

Katram uzņēmumam var būt viena vai vairākas juridiskās vienības (nodokļa maksātāja reģistrācijas kods).

No VID DDZ datiem par katru juridisko vienību ir zināms nodarbināto personu saraksts (ar personas kodiem) katrā mēnesī.

Gada vidējais darbinieku skaits NMK tiek aprēķināts, nosakot katras dienas nodarbināto skaitu NMK un aprēķinot gada vidējo nodarbināto skaitu dienā. Aprēķinā netiek iekļautas personas, kas atrodas ilgstošā prombūtnē (piemēram, bērnu kopšanas atvaļinājumā), ja prombūtnes periods ir ilgāks nekā 60 dienas.

Nodarbināto skaits citiem nodarbinātības veidiem, kā pašnodarbinātie, patentmaksātāji, sezonālie laukstrādnieki, tiek aprēķināts atbilstoši nodokļu maksātāja veiktajiem nodokļu maksāšanas periodiem. Personu uzskata par nodarbinātu, ja attiecīgajā periodā ir bijuši ieņēmumi vai veikti patentmaksājumi.

Ilgtermiņa nodarbinātība tiek aprēķināta kā aritmētiskais vidējais no nodarbināto skaita gada kalendārā dienā ar nodarbinātības periodu ilgāku nekā 150 dienas.

Īstermiņa nodarbinātība tiek aprēķināta kā ceturtās kvintiles vidējais no nodarbināto skaita gada kalendārā dienā ar nodarbinātības periodu īsāku nekā 150 dienas. Šāds aprēķins samazina vienas vai dažu dienu nodarbinātības (piemēram, vēlēšanu komisiju) ietekmi uz īstermiņa nodarbināto skaitu, reizē neietekmējot tās juridiskās vienības, kur īstermiņa nodarbinātībai ir sezonāls raksturs.

Lai mazinātu nodarbināto vairākkārtēju piesaistīšanu darbvietām reorganizētos NMK (gan pirms, gan pēc reorganizācijas), veikta reorganizāciju noteikšana un tālākai datu apstrādei izvēlēti NMK, kas bija aktīvi lielāko gada daļu.

Vispirms tika atlasīti gadījumi, kad NMK vai nu nav nodarbināto nākamajos gados, vai arī NMK ir sadalīts sašķelšanas vai nodalīšanas ceļā pēc UR datiem (pirmais NMK turpina pastāvēt) gada laikā pirms vai pēc lielākās daļas nodarbināto pārejas. No UR tiesību subjektu reorganizācijām izslēgti tie, kuriem tiesību subjekta reģistrācijas Nr., kas noslēdz reorganizācijas procesu, ir ārvalstu komersantu filiāles mātes kompānijas ID, kas nav norādīts datos par ārvalstu komersantu filiālēm.

Pēc tam abos gadījumos tika noteikts datumu pāris, kad lielākā daļa nodarbināto pamet darbu pirmajā NMK un sāk darbu otrajā NMK. Ja vismaz 10 nodarbināto nepārgāja no pirmā NMK uz otro dienā, kad lielākā daļa nodarbināto veica pāreju, un vēlāk (var būt arī agrāk, ja NMK tiek sadalīts sadalīšanas vai atdalīšanas veidā), NMK netika uzskatīts par reorganizētu. Pārejošo nodarbināto skaitam vai nu jāveido vairāk nekā puse no visiem pirmā NMK nodarbinātajiem, vai arī NMK jābūt sadalītam sašķelšanas vai nodalīšanas ceļā.

VDVV

Vietējā darbības veida vienība (VDVV) ir konkrētā adresē realizēta ekonomiskā darbība (VDVV tiek izdalītas arī palīgnozarēm). Ja vienā adresē bija divas vai vairākas atšķirīgas ekonomiskās darbības (piemēram, veikals un kafejnīca), tad katru no tām uzskatīja par vietējo darbības veida vienību. 

Par katru VDVV ir zināms vidējais nodarbināto skaits gadā. Katram VDVV ir zināma saite ar uzņēmumu un juridisko vienību. VDVV var būt piesaistīts tikai vienai juridiskajai vienībai.

VDVV sabiedriskajām organizācijām (izņemot kooperatīvajām sabiedrībām) un zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kurām tās netiek uzskaitītas, tika pievienotas no VID reģistrēto uzņēmumu struktūrvienību datiem. Tā kā struktūrvienību adreses ir teksta formā, adrešu kodi vai koordinātas piešķirtas, vai nu apstrādājot adrešu pierakstus, vai arī manuāli.

Fiziskām personām (pašnodarbinātajiem) par darba vietu pieņemta personas dzīvesvieta, savukārt fiziskām personām (pašnodarbinātajiem) un zemnieku un zvejnieku saimniecībām ar vienu VDVV un NACE 2. red. kodu, kas sākas ar 01 vai 03, VDVV atrašanās vieta noteikta no Statistiskā lauku saimniecību reģistra pievienotajiem zemes vienību vai būvju adrešu kodiem vai kadastra apzīmējumiem, ja viena kilometra rādiusā ap to koordinātām dzīvoja mazāk iedzīvotāju nekā ap sākotnējajām VDVV koordinātām. Tādējādi samazināts VDVV skaits pilsētās, jo Statistiskajā lauku saimniecību reģistrā ir norādīta galvenā ražošanas vieta.

Lai sasaistītu datus par pedagogiem izglītības iestādēs un datus par pašām iestādēm no IZM ar VDVV datiem, veidotas pārejas tabulas, jo izglītības iestādēm IZM datos trūkst kopīgu identifikatoru ar jebkuru citu informācijas sistēmu. Izmantotas tikai iestādes, kurās ir vairāk nekā viens darbinieks, tādējādi izslēdzot tās, kurās ir tikai vadītāji (lielākoties augstākās izglītības iestādes). Starp izglītības iestādēm un to struktūrvienībām IZM un VDVV datos pastāv attiecība daudzi pret daudziem. Pārejas tabulas veidotas pusautomātiski, galvenokārt balstoties uz adresēm un iestāžu nosaukumu līdzībām. VDVV datos labota izglītības iestādēm norādītā nozare (NACE 2. red.), lai atbilstu faktiskajam saimnieciskās darbības veidam un būtu stabila laikā.

PK

Nodarbinātās personas tiek identificētas pēc personas koda (PK). Lai noteiktu to dzīvesvietas, par pamatu tiek ņemti dzīvesvietas ziņu aktualizācijas notikumi no FPR ikmēneša datu izlādēm (ja mēneša laikā notikušas vairākas izmaiņas, informācijas pieejama tikai par pēdējām). Tālākai apstrādei tiek izmantoti tikai tie ieraksti, kuros dzīvesvietas ziņas mainījušās attiecībā pret iepriekšējo periodu. Vairumā gadījumu (>98%) šie ieraksti satur adresācijas objekta kodu, kam pieejamas koordinātas. Ja dzīvesvietas ziņu aktualizēšanas iemesls ir dzīvesvietas reģistrācijas anulēšana (sniegtas nepatiesas ziņas vai zudis tiesiskais pamats), ieraksts tiek dzēsts, bet iepriekšējais ieraksts atzīmēts kā anulēts, tālākā apstrādē adresācijas objekta koda vietā izmantojot tikai administratīvo teritoriju (novadu vai valstspilsētu, kas veido pašvaldību).

Personām kolektīvajos mājokļos (izņemot nakts patversmēs) dzīvesvietu pieņem atbilstoši šo iestāžu adresēm un datē ar gada sākumu. Datu avots – CSP nodrošinātais iedzīvotāju skaita novērtējums, kurā dati par kolektīvajiem mājokļiem savukārt tiek iegūti no vairākiem datu avotiem.

Trūkstošu adresācijas objektu kodu gadījumā pievieno ierakstus no 2011. gada TS, ja saskan periods un teritoriālā vienība (pagasts vai pilsēta), bet neņemot vērā kolektīvos mājokļus.

Visus trīs datu avotus apvieno un nosaka periodus, kurā katra no dzīvesvietām bija aktīva. Piemēram, ja persona atradās sociālās aprūpes iestādē starp diviem dzīvesvietas deklarēšanas notikumiem, pirmā deklarētā dzīvesvieta bija aktīva līdz pāriešanai uz sociālās aprūpes iestādi, kurā tā uzturējās vai nu līdz nākamajam dzīvesvietas deklarēšanas notikumam, ja tas notika tajā pašā gadā, vai arī nākamā gada sākumam, kad tika atjaunota pirmā deklarētā dzīvesvieta. Mirušajām personām par perioda beigām pieņemts miršanas datums.

Trūkstoši adresācijas objektu kodi pievienoti no eksperimentālās iedzīvotāju statistikas un pēc pieraksta līdzības ar adresēm Valsts adrešu reģistrā, tai skaitā sasaistot īpašumu nosaukumus NĪVKIS ar attiecīgajām adreses pierakstu veidojošajām daļām, ja īpašumā ir tikai viena adrese un īpašuma nosaukums ir teritoriālajā vienībā unikāls (sasaistot pēc adreses). Trūkstošu dzīvokļu adrešu kodu gadījumā izmantoti būvju adrešu kodi. Ja vienam pierakstam atbilst vairāki adresācijas objektu kodi, izmantots tas, kas ir lielākajai daļai ierakstu FPR. Adresācijas objektu kodi bez koordinātām aizstāti ar kodiem, kuriem ir koordinātas, ja pieraksts sakrīt ar Valsts adrešu reģistru un tam atbilst tikai viens koordinātu pāris. Caurskatot datus par dzīvesvietām, tām personām, kas ir VID datos, trūkstoši adresācijas objektu kodi iespēju robežās piemeklēti manuāli.

Lai noteiktu attālumus no dzīvesvietas līdz visām iespējamajām darba vietām, ielu un ciemu adrešu kodiem koordinātas pievienotas kā vidējās koordinātas no ielā vai ciemā esošajām būvēm. Ja dzīvesvietām Latvijā nebija iespējams pievienot koordinātas no adresēm, par koordinātām pieņemti apdzīvojuma smaguma centri. Aptuvenās koordinātas nav izmantotas, lai apkopotu datus ģeotelpiskās vienībās.

Par dzīvesvietu gada ietvaros izvēlēta tā, kurai ir garākais pārklājošais periods ar darba vietā nostrādāto periodu. Attiecīgi vienai personai gada laikā var būt vairākas dzīvesvietas, kas turklāt var arī pārklāties.

Par dzīvesvietu gada vidējo ienākumu noteikšanai un VDVV atrašanās vietu fiziskām personām (pašnodarbinātajiem) pieņemta ilgākā dzīvesvieta gada laikā. Gadījumā, ja tā atrodas ārzemēs vai ir anulēta, izmantota nākamā ilgākā, kas nav ārzemēs vai anulēta. Ja dzīvesvietas visos periodos atrodas ārzemēs vai ir anulētas, izmantots garākais no periodiem. VDVV gadījumā izmanto tikai Latvijā esošās dzīvesvietas.

Nodarbinātības periods izmantots no VID darba devēja ziņojumiem, paziņojumiem par fiziskām personām izmaksātajām summām, gada ienākumu deklarācijas D3 pielikuma un datiem par patentmaksātājiem.

3. līmeņa profesijas kods (sešas līdz septiņas zīmes) izmantots no VID ziņām par darba ņēmējiem un pilnā darba ņēmēju saraksta. Abi avoti izmantoti, jo profesijas kods daudzos gadījumos var būt atrodams tikai iepriekšējo gadu pilnajā darba ņēmēju sarakstā vai retākos gadījumos tikai ziņās par darba ņēmējiem.

Darba samaksas un tai pielīdzināmo ienākumu aprēķināšanā izmantoti vairāki ienākumu veidi, kas pēc savas ekonomiskās būtības ir pielīdzināmi atlīdzībai par darba veikšanu: darba alga, ienākumi no uzņēmuma līgumiem, patentmaksas (pielīdzina minimālajai algai), mikrouzņēmuma darbinieku un īpašnieka atlīdzība, sezonālo laukstrādnieku ienākumi un ārzemēs gūtie ienākumi.

Personas kopējie ienākumi

Aprēķinot kopējos personas ienākumus, tiek izmantoti gada ienākumu deklarācijā norādītie kopējie ienākumi. Ja gada ienākumu deklarācija nav iesniegta, tad aprēķins tiek veikts, izmantojot visus iepriekš norādītos VID datu avotus. Gada ienākumi satur arī gadījuma veida ienākumus, kā azartspēļu laimestus vai saņemto mantojumu. Minētais apgrūtina analīzi, līdz ar to tika izmantots lokālā noviržu faktora (Local Outlier Factor) algoritms izlecošo  vērtību noteikšanai un izslēgšanai.

Personas kopējie ienākumi un bruto alga aprēķināta, summējot gada:

• bruto algu un atalgojumu,

ko veido pamatalga/alga (mēneša alga, amata alga), atalgojums par strādāto laiku vai paveikto darba daudzumu, regulāras un neregulāras papildmaksas un prēmijas, ieņēmumi par virsstundām, maksājumi par ikgadējiem un papildatvaļinājumiem, papildu atvaļinājuma maksājumi, brīvdienu pabalsti, kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu, maksājumi par darbu valsts svētku dienās un citām dienām, kas nav darba dienas, kā arī darbinieku maksātās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas un personas ienākumu nodoklis, papildināts ar darba atlīdzības subsīdijām;

• bruto ieņēmumus no pašnodarbinātības,

kuros ieskaita autortiesību maksājumus;

• pabalstus un pensijas,

ko veido bezdarbnieka, apgādnieka zaudējuma, slimības, izglītības, ģimenes/bērnu un mājokļa pabalsti, kā arī vecuma, slimības un invaliditātes pensijas;

• ieņēmumus no kapitāla,

ko veido procenti, dividendes, peļņa no kapitāla ieguldījumiem.

Gada vidējie bruto ienākumi dzīvesvietas teritorijās aprēķināti divējādi – attiecinot uz ienākumus saņēmušo personu skaitu konkrētajā teritorijā un attiecinot uz iedzīvotāju skaitu attiecīgajā gadā konkrētajā teritorijā (uz vienu iedzīvotāju aprēķinātie gada vidējie bruto ienākumi). Ja persona attiecīgajā gadā ir dzīvojusi vairākās teritorijās, par tās dzīvesvietas teritoriju tika uzskatīta tā, kurā tā uzturējās visilgāko dienu skaitu.

Attālumu noteikšana starp dzīvesvietu un visām iespējamajām darba vietām

Lai noteiktu attālumus starp dzīvesvietu un visām iespējamajām darba vietām, no kuriem pēc tam noteikt dzīvesvietai tuvāko darba vietu, izmantoti Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras topogrāfiskās kartes mērogā 1:10 000 dati (apvienoti 3. un 4. izdevuma dati ar manuāliem labojumiem un papildinājumiem, kopš 2022. gada katram gadam izmantota sava, atjaunota datu kopa). Aprēķins veikts ar OSRM gan pa ceļiem, gan ar kājām. Attālumi ar kājām izmantoti, ja nepārsniedz divus kilometrus. Ieejas dati sagatavoti, izmantojot pārejas tabulu topogrāfiskās kartes un OpenStreetMap ceļu klasifikāciju. Nav ņemta vērā informācija par vienvirziena ceļiem un pagriezienu liegumiem, jo topogrāfiskā karte nesatur šādus datus.

Datu pārdale

Datu pārdale notiek divos soļos:

1. Datu pārdale no UUK uz NMK;
2. Datu pārdale no NMK uz VDVV vai PK.

Pārdale no UUK uz NMK

No visiem UUK tikai daļai ir vairāk nekā viens NMK. Par katru NMK tiek aprēķināti šādi rādītāji:

1. NMK nodarbināto personu skaits tiek aprēķināts, saskaitot NMK piederīgo VDVV nodarbināto personu skaitu.
2. NMK darba samaksa un tai pielīdzināmie ienākumi tiek aprēķināti, saskaitot NMK piederīgo PK darba samaksu un tai pielīdzināmos ienākumus.

NMK ekonomiskie rādītāji, izņemot nodarbināto personu skaitu, tiek aprēķināti pēc šāda algoritma:

1. Ja UUK ir tikai viens NMK, tad NMK dati ir vienādi ar UUK datiem.
2. Ja ir zināma darba samaksa un tai pielīdzināmie ienākumi par visiem viena uzņēmuma NMK, tad ekonomiskie rādītāji tiek pārdalīti proporcionāli NMK darba samaksai un tai pielīdzināmajiem ienākumiem.
3. Ja nav zināma darba samaksa un tai pielīdzināmie ienākumi par visiem viena uzņēmuma NMK, tad ekonomiskie rādītāji tiek pārdalīti proporcionāli NMK nodarbinātības periodam.
4. Ja daļai nodarbināto personu nav zināma darba samaksa un tai pielīdzināmie ienākumi, tad PK nodarbinātības periods tiek pārvērsts darba samaksā un tai pielīdzināmajos ienākumos, balstoties uz PK ar darba samaksu un tai pielīdzināmajiem ienākumiem sadalījumu.

Pārdale no NMK uz VDVV vai PK

Katru gadu vairāk nekā 10 tūkst. uzņēmumiem ir vairāk nekā viena VDVV. Par katru VDVV ir zināms vidējais nodarbināto personu skaits gadā (pārsvarā noapaļots līdz veseliem skaitļiem).

Ja ir pieejami dati par NMK nodarbinātajām personām (PK saraksts), tad ekonomiskie rādītāji tiek pārdalīti līdz PK līmenim. PK datus var sasummēt, lai iegūtu VDVV datus. Ja nav pieejami dati par NMK nodarbinātajām personām, tad ekonomiskie rādītāji tiek pārdalīti līdz VDVV līmenim.

PK saraksts NMK

PK atlase NMK balstās uz VID datiem par nodarbinātajiem NMK. PK tiek grupēti pēc nostrādāto dienu skaita: ilgtermiņa (vairāk nekā 150 dienas) un īstermiņa (mazāk nekā 150 dienas). Grupās kārto pēc ienākumu un nostrādāto dienu reizinājuma, atlasot noteiktu skaitu atbilstoši NMK vidējai ilgtermiņa un īstermiņa nodarbinātībai.

PK piesaiste VDVV

Tiešā veidā no administratīvajiem datiem nav zināma PK piesaiste VDVV. PK piesaiste VDVV tiek novērtēta šādā veidā, balstoties uz vairākiem pieņēmumiem:

• Ja NMK ir tikai viena VDVV, tad visas NMK nodarbinātās personas tiek piesaistītas vienīgajam VDVV.
• Ja NMK ir vairāk nekā viena VDVV, tad PK piesaiste VDVV tiek veikta, balstoties uz šādiem nosacījumiem:
  • izmantojot IZM datus par pedagogiem izglītības iestādēs un izveidotās pārejas tabulas starp izglītības iestādēm VIIS datos un VDVV, PK tiek piesaistīts atbilstošajai VDVV, kas var būt arī vairākas.  Pārējos gadījumos NMK ietvaros katrs PK ir piesaistīts vienai VDVV.
  • PK skaita sadalījums pa VDVV tiek kontrolēts ar zināmo nodarbināto personu skaitu katrā VDVV.
    • Ja PK skaits ir vienāds ar NMK nodarbināto personu skaitu pēc VDVV nodarbināto skaita kopsummas, tad PK skaita sadalījums pa VDVV sakrīt ar zināmo VDVV nodarbināto personu skaitu.
    • Ja PK skaits ir lielāks vai mazāks par NMK nodarbināto personu skaitu pēc VDVV nodarbināto skaita kopsummas, tad PK skaita sadalījums pa VDVV tiek noteikts proporcionāli VDVV nodarbināto skaitam. Ņemot vērā, ka PK skaita sadalījumam ir jābūt izteiktam veselos skaitļos, tiek noteikta PK skaita sadalījuma apakšējā un augšējā robeža, kas aprēķināta, noapaļojot uz leju un uz augšu (līdz veseliem skaitļiem) proporcionāli pārdalīto PK skaitu.
  • Izmantojot aprēķinātos attālumus no dzīvesvietas līdz visām iespējamajām darba vietām (VDVV), PK piesaiste VDVV tiek izvēlēta tāda, lai NMK ietvaros minimizētu visu PK summāro attālumu no dzīvesvietas līdz darba vietai.
    • Personām ar nezināmu dzīvesvietu tiek pieņemts, ka attālums ir 0 pret visām iespējamajām VDVV.
    • Attālums tiek koriģēts (samazināta) atbilstoši PK profesijas un VDVV nozares atbilstībai. Ir definēti saskanīgu profesiju un nozaru pāri, piemēram, PK ar profesiju “skolotājs” visdrīzāk būs nodarbināts VDVV ar ekonomisko darbību (nozari) “skola”.

PK piesaiste VDVV tiek noteikta katram NMK, definējot un atrisinot lineārās programmēšanas uzdevumu (Hornik, Meyer, Schwendinger, & Theussl, 2019; R Core Team, 2019; Schumacher, 2018a, 2018b; Theussl, 2017).

Pēc PK piesaistes VDVV ir iespējams aprēķināt katram VDVV piesaistīto PK darba samaksas un tai pielīdzināmo ienākumu summu.

Ekonomisko rādītāju sadale pa VDVV

Ekonomiskie rādītāji (izņemot nodarbināto skaitu) tiek sadalīti šādi:

• Ja ir veikta PK piesaiste VDVV:
  • Ja visiem PK ir zināma darba samaksa un tai pielīdzināmie ienākumi visos UUK NMK, tad ekonomiskie rādītāji (izņemot nodarbināto skaitu) tiek sadalīti katram PK proporcionāli PK darba samaksai un tai pielīdzināmajiem ienākumiem.
  • Ja visiem PK nav zināma darba samaksa un tai pielīdzināmie ienākumi UUK NMK, tad ekonomiskie rādītāji (izņemot nodarbināto skaitu) tiek sadalīti katram PK proporcionāli PK nodarbinātības periodam.
  • Ja daļai PK nav zināma darba samaksa un tai pielīdzināmie ienākumi UUK NMK, tad PK nodarbinātības periods tiek pārvērsts darba samaksā un tai pielīdzināmajos ienākumos, balstoties uz PK ar darba samaksu un tai pielīdzināmajiem ienākumiem sadalījumu.
  • Pēc tam VDVV datus var aprēķināt, sasummējot VDVV piesaistīto PK datus.
• Ja nav veikta PK piesaiste VDVV (piemēram, VID DDZ nebija datu par nodarbinātajiem (PK) vai visu PK darba samaksas summa ir 0):
  • Ja NMK nodarbināto skaits ir lielāks par 0, tad ekonomiskie rādītāji (izņemot nodarbināto skaitu) tiek sadalīti katram VDVV proporcionāli VDVV nodarbināto personu skaitam;
  • Ja NMK nodarbināto skaits ir 0, tad ekonomiskie rādītāji (izņemot nodarbināto skaitu) tiek sadalīti vienlīdzīgi katram VDVV (proporcionāli VDVV skaitam).