IKP 2. ceturksnī palielinājies par 3,0 %

2026. gada 2. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās palielinājies par 3,0 % (sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pieaudzis par 0,7 % (sezonāli un kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās). Lielākais ieguldījums IKP izaugsmē bijis vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozarei. 

Gada pirmajos 6 mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, IKP salīdzināmajās cenās (sezonāli un kalendāri nekoriģēts) palielinājies par 2,8 %. Faktiskajās cenās IKP pirmajā pusgadā bija 21,3 miljardi eiro.

Šī gada 2. ceturksnī IKP faktiskajās cenās bija 11,5 miljardi eiro.

2. ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne vien vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozare, bet arī apstrādes rūpniecība un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare. Samazinājums novērots transporta un uzglabāšanas nozarē, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē.

IKP faktiskajās cenās 2026. gada 2. ceturksnī bija 11 491,2 milj. EUR
 

Ražošanas aspekts

(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati)

2026. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība palielinājusies par 3,4 %. Ražojošajās nozarēs tās kāpums sasniedza 3,3 %, savukārt pakalpojumu nozarēs pievienotā vērtība palielinājās par 3,5 %.

Lauksaimniecībā reģistrēts pievienotās vērtības pieaugums par 2,1 %, kamēr mežsaimniecības un mežizstrādes jomā pievienotā vērtība saruka par 7,1 %.

Akmeņu, smilšu, māla un kūdras ieguvē pievienotā vērtība pieauga par 4,5 %.

Apstrādes rūpniecībā pievienotā vērtība palielinājās par 5,5 %, ko veicināja izaugsme 16 no 22 apakšnozarēs. No lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm, koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pievienotā vērtība pieauga par 2,2 %, bet pārtikas produktu ražošanā kāpums sasniedza 5,7 %. Nozares kopējo sniegumu pozitīvi ietekmēja arī izaugsme nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā par 3,7 % un gatavo metālizstrādājumu ražošanā par 18,6 %. Vienlaikus dzērienu ražošanā tika reģistrēts samazinājums par 25,3 %.

Elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē pievienotā vērtība pieauga par 2,9 %. Ūdens apgādes, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanas, kā arī sanācijas jomā kāpums sasniedza 3,0 %.

Būvniecības pievienotā vērtība 2026. gada 2. ceturksnī palielinājās par 3,2 %. Attīstību veicināja izaugsme ēku būvniecībā par 11,8 %. Vienlaikus inženierbūvniecībā reģistrēts samazinājums par 2,8 %, bet specializētajos būvdarbos par 0,3 %.

Mazumtirdzniecībā pievienotā vērtība pieauga par 5,8 %. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā un remontā kāpums veidoja 5,3 %, savukārt vairumtirdzniecības nozarē tas sasniedza 7,4 %.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu apjoms samazinājās par 2,3 %. Tostarp izmitināšanas pakalpojumos reģistrēts kritums par 1,5 %, bet ēdināšanas pakalpojumos par 2,7 %.

Informācijas un komunikāciju nozarē pievienotā vērtība palielinājās par 8,3 %. Lielākajā apakšnozarē, datorprogrammēšanā un konsultēšanā, tā pieauga par 16,6 %, savukārt informācijas pakalpojumos kāpums sasniedza 5,0 %. Vienlaikus telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā reģistrēts samazinājums par 2,9 %.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē pievienotā vērtība palielinājās par 10,4 %. Izaugsmi galvenokārt nodrošināja apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas darbības, kurās reģistrēts kāpums par 40,0 %. Savukārt finanšu pakalpojumu nozarē un finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbības papildinošajās aktivitātēs vērojams samazinājums attiecīgi par 0,5 % un 4,3 %. Straujo izaugsmi apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas jomā veicināja bruto parakstīto prēmiju pieaugums nedzīvības apdrošināšanā.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē pievienotā vērtība pieauga par 5,2 %. To sekmēja arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu, tehnisko pārbaužu un analīzes pakalpojumu sniegšanas apjoma kāpums par 10,8 %, citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu pieaugums par 12,2 %, kā arī juridisko un grāmatvedības pakalpojumu attīstība par 3,4 %. Vienlaikus reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu jomā reģistrēts kritums par 3,1 %.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībās pievienotā vērtība palielinājās par 3,6 %. Pozitīvu ieguldījumu nozares izaugsmē sniedza darbaspēka meklēšanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumi, kuros pieaugums sasniedza 2,2 %, kā arī biroju administratīvās darbības un citas uzņēmumu palīgdarbības, kur reģistrēts kāpums par 24,1 %. Savukārt attīstību kavēja apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas darbību samazinājums par 7,5 %, kā arī ēku uzturēšanas un ainavu arhitektūras pakalpojumu kritums par 3,8 %.

Produktu nodokļu (galvenokārt, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) pieaugumu 0,1 % apmērā noteica pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums. Iekasētie produktu nodokļi faktiskajās cenās pieauguši par 2,8 %.

Izlietojuma aspekts

(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati)

2026. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, mājsaimniecību galapatēriņš palielinājās par 3,7 %. Pārtikas patēriņa apjoms pieauga par 3,6 %. Mājokļa, ūdensapgādes, elektroenerģijas, gāzes un cita kurināmā izdevumu grupā mājsaimniecību patērēto preču un pakalpojumu apjoms palielinājās par 1,0 %. Savukārt izdevumi transportam, tostarp sabiedriskajam transportam, transportlīdzekļu iegādei un ekspluatācijai, pieauga par 2,0 %.

Valdības galapatēriņa izdevumi samazinājās par 2,4 %.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā kopumā palielinājās par 6,5 %. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs pieauga par 3,2 %, bet mašīnās un iekārtās, tostarp transportlīdzekļos, par 9,8 %. Savukārt ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos, piemēram, pētniecībā, datorprogrammās, datubāzēs un autortiesībās, palielinājās par 6,6 %.

Preču un pakalpojumu eksporta apjoms pieauga par 7,7 %, tostarp preču eksports palielinājās par 11,6 %, kamēr pakalpojumu eksports samazinājās par 0,9 %. Galvenās eksportētās preces bija koksne un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles), elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī minerālprodukti. Savukārt nozīmīgākās eksportēto pakalpojumu grupas bija transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi, tostarp pētniecības un attīstības, profesionālie un vadībzinību, kā arī tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi uzņēmējdarbības pakalpojumi.

Preču un pakalpojumu importa apjoms palielinājās par 7,1 %. Preču imports pieauga par 9,6 %, savukārt pakalpojumu imports samazinājās par 1,7 %. Importā lielāko īpatsvaru veidoja minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī sauszemes transportlīdzekļi un to daļas. Svarīgākās importēto pakalpojumu grupas bija transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.

Ienākumu aspekts

(faktiskajās cenās, sezonāli un kalendāri neizlīdzināti dati)

2026. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2025. gada 2. ceturksni, kopējais darbinieku atalgojums palielinājās par 6,4 %, tostarp darba alga pieauga par 6,3 %, bet darba devēju sociālās iemaksas par 7,2 %.

Straujākais kopējā darbinieku atalgojuma kāpums reģistrēts mākslas, izklaides, atpūtas un citu pakalpojumu nozaru grupā, kur tas sasniedza 10,3 %. Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē atalgojums palielinājās par 10,0 %, bet būvniecībā par 9,6 %. Kopumā ražojošajās nozarēs darbinieku atalgojums pieauga vidēji par 6,3 %, savukārt pakalpojumu nozarēs kāpums sasniedza 7,7 %.

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums palielinājās par 9,4 %, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieauga par 6,1 %.

Gaidāma IKP datu revīzija, kuras ietvaros tiks pārskatīts IKP novērtējums 2024. gadam, kas tiks aprēķināts, izmantojot gada periodiskuma datu avotus. Vienlaikus IKP laikrindā (sākot ar datiem par 2018. gadu) tiks integrētas izmaiņas, kas saistītas ar valstij noteiktajām Nacionālā kopienākuma (NKI) rezervācijām, kas tika noteiktas Eiropas Savienības Statistikas biroja Eurostat 2020. – 2024. gada NKI pārbaudes cikla ietvaros, kā arī citas izmaiņas, kas saistītas ar IKP aprēķina metožu un datu avotu maiņām.

Atjaunotā informācija būs pieejama oficiālās statistikas portālā 30. septembrī.

IKP galveno rādītāju vēsturisko datu un revīzijas apjomu laikrindas pieejamas lejupielādei IKP metadatu sadaļā Excel datņu veidā.

Plašāka informācija par IKP pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā Valsts un ekonomika “Iekšzemes kopprodukts – ceturkšņa dati”.

Metodoloģiskā informācija

IKP ceturkšņa aprēķini tiek veikti atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, iekļaujot šādus datu avotus:

• uzņēmumu, iestāžu ceturkšņu un mēnešu pārskati;

• CSP veiktā Darbaspēka apsekojuma dati;

• Finanšu ministrijas, Valsts kases un Valsts ieņēmumu dienesta dati; 

• Latvijas Bankas dati;

• Agroresursu un ekonomikas institūta dati. 

IKP datus no ražošanas un izlietojuma aspekta aprēķina faktiskajās cenās (uzskaite un aprēķini tiek veikti tajās cenās, kas faktiski pastāv konkrētajā periodā) un salīdzināmajās cenās. Salīdzināmajās cenās rādītāji tiek izteikti iepriekšējā kalendārā gada cenās un atsauces gada cenās (ķēde), tādējādi izslēdzot konkrētā perioda cenu izmaiņu ietekmi.

IKP aprēķinā iepriekšējā kalendārā gada cenās par bāzi tiek lietoti iepriekšējā kalendārā gada faktisko cenu dati, un aprēķiniem izmantota "gada vidējā metode", kur katrs kārtējais ceturksnis tiek aprēķināts iepriekšējā gada vidējās cenās. Šim nolūkam izmanto dažādus deflatorus. Tie var būt gan apjomu indeksi, gan cenu indeksi. Aprēķinos izmanto patēriņa cenu indeksus, ražotāju cenu indeksus, būvniecības izmaksu indeksus, biznesa pakalpojumu cenu indeksus, lauksaimniecības cenu indeksus, eksporta vienības vērtības indeksus, importa cenu indeksus. Kā apjoma indeksi tiek izmantoti darbinieku skaita izmaiņas un naturālo rādītāju izmaiņas (piem., ciršu krājas izmaiņas, pasažieru skaits utt.).

Lai aprēķinātu IKP atsauces gada (2020. gada) cenās, tiek lietoti no IKP rādītājiem iepriekšējā gada cenās iegūtie indeksi ķēdes veidošanai pret 2020. gadu.

IKP ienākumu aspekts tiek aprēķināts tikai faktiskajās cenās.

Iepriekš publicēto datu precizēšana tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām. Revīzijas ietekmē papildu vai precizētas informācijas, kā arī aktuālo administratīvo avotu datu saņemšana, jaunu ekonomiski aktīvu uzņēmumu un iestāžu iekļaušana pārskatos, uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektoru precizēšana.

Mediju jautājumi:
Publisko attiecību daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: +371 27880666

Papildu informācija par datiem:
Gita Ķiņķevska
Nacionālo kontu datu apstrādes, analīzes un izplatīšanas daļa
E-pasts: Gita.Kinkevska@csp.gov.lv
Tālr.: +371 67366791