IKP 2. ceturksnī palielinājies par 1,7 %

2025. gada 2. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās palielinājies par 1,7 % (sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pieaudzis par 0,4 % (sezonāli un kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās). Lielākais ieguldījums IKP izaugsmē bijis apstrādes rūpniecības nozarei.

Gada pirmajos 6 mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, IKP salīdzināmajās cenās (sezonāli un kalendāri nekoriģēts) palielinājies par 0,7 %, faktiskajās cenās sasniedzot 19,7 miljardus eiro.

Faktiskajās cenās IKP šī gada 2. ceturksnī bija 10,5 miljardi eiro.

2. ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare. Samazinājums novērots elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē un transporta un uzglabāšanas nozarē.

Ražošanas aspekts

(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati)

2025. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība palielinājusies par 1,8 %. Pievienotā vērtība ražojošajās nozarēs kopā palielinājusies par 2,4 %, bet pakalpojumu nozarēs novērots pieaugums par 1,6 %.

Lauksaimniecības nozarē novērots pieaugums par 1,5 %. Zivsaimniecības nozarē vērojams kritums par 0,1 %, bet mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē  – par 8,5 %.

Kritums kūdras ieguvē un pārstrādē par 15,6 %, kā arī grants un smilts karjeru izstrādē par 28,0 %, ietekmēja kopējo ražošanas apjomu samazinājumu ieguves rūpniecības nozarē par 18,7 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība uzrādījusi kāpumu par 4,3 %, ko ietekmēja palielinājums 13 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Lejupslīde vērojama gatavo metālizstrādājumu ražošanā – kritums par 2,1 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – samazinājums par 1,5 %. Pārtikas produktu ražošanā – palielinājums par 8,0 % Pēc īpatsvara lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pievienotā vērtība pieaugusi par 3,5 %. Pozitīvi kopējo nozares pievienoto vērtību ietekmēja izaugsme nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā par 15,8 %. Savukārt ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā kritums par 10,8 %. Apstrādes rūpniecības izlaide palielinājās par 4,1 %.

Elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas ražošanas apjomi palielinājās par 0,1 %, bet ūdens apgāde, notekūdeņu savākšanā un attīrīšanā, atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē, sanitārijā samazinājums par 5,6 %.

Būvniecības pievienotā vērtība 2025. gada 2. ceturksnī palielinājās par 4,5 %. Ēku būvniecības apjomi gada laikā samazinājās par 2,8 %. Inženierbūvniecības apjomi pieauga par 27,7 %. Specializēto būvdarbu apjomi samazinājās par 0,1 %.

Mazumtirdzniecības nozares pievienotā vērtība samazinājās par 0,4 %, kur nepārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 1,1 %, bet pārtikas preču mazumtirdzniecībā novērots kritums par 2,1 %. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 24,0 %, bet vairumtirdzniecībā kāpums par 0,3 %.

Izmitināšanas un ēdināšanas sniegto pakalpojumu apjoms palielinājies par 3,4 %, tai skaitā izmitināšanā – par 5,8 %, bet ēdināšanas pakalpojumos par 2,2 %.

Informācijas un komunikāciju nozares pievienotā vērtība pieaugusi par 3,7 %, tajā skaitā lielākajās apakšnozarēs: datorprogrammēšanā un konsultēšanā – palielinājusies par 6,8 % un telekomunikācijas pakalpojumu sniegšanā – par 8,6 %. Savukārt kritums vērojams informācijas pakalpojumos par 13,5 %.

Finanšu un apdrošināšanas nozares pievienotā vērtība palielinājusies par 4,6 %. To nodrošināja visu apakšnozaru veiksmīgā darbība. Finanšu pakalpojumu nozarē pieaugums 1,6 % apmērā. Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozarē pieaugumu 14,9 % apmērā noteica nopelnīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums nedzīvības apdrošināšanā. Par 9,9 % palielinājās finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību papildinošo darbību nozares pievienotā vērtībā, ko veicināja vairāku uzņēmumu grupu veiksmīgie darbības rezultāti.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares pievienotās vērtības pieaugumu (par 0,2 %) ietekmēja aktivitātes pieaugums arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu, tehnisko pārbaužu un analīzes pakalpojumu sniegšanā (par 13,0 %), reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā (par 3,3 %). Turpretī negatīvu ietekmi uz nozares attīstību radīja kritums citos profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumos (par 9,3 %) un centrālo biroju darbībās, reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā (par 6,5 %).

Administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu darbības samazinājās par 1,2 %. Pozitīvu devumu nozares pievienotās vērtības pieaugumā sniedza darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu (par 5,6 %), būvniecības un ainavu arhitektu sniegtie pakalpojumi (par 3,1 %). Negatīvu ietekmi uz nozares attīstību atstāja kritums apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas darbībās (par 1,1 %), iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga sniegto pakalpojumu darbībās (par 3,0 %), un biroju administratīvās darbības un citas uzņēmumu palīgdarbības (par 2,1 %).

Produktu nodokļu (galvenokārt pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) pieaugumu 1,8 % apmērā noteica pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums.

Izlietojuma aspekts

(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati)

2025. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību galapatēriņš samazinājies par 0,2 %. Pārtikas patēriņa apjoms samazinājies par 2,1 %, bet mājsaimniecību izdevumi par mājokli, ūdeni, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo – par 1,2 %. Savukārt restorānu un viesnīcu pakalpojumu izmantošanas apjoms mājsaimniecībās palielinājies par 3,5 %. Par 3,7 % palielinājušies mājsaimniecību izdevumi transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija).

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 2,0 %.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā kopumā palielinājušies par 8,6 %. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs palielinājušies par 7,1 %, mašīnās un iekārtās, tai skaitā transporta līdzekļos – par 13,9 %. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) palielinājušies par 0,2 %.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi kāpuši par 2,3 %, tai skaitā preču eksporta – par 1,7 %, bet pakalpojumu eksporta – par 3,5 %. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles), elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī minerālprodukti. 2025. gada 2. ceturksnī galvenie eksportētie pakalpojumi: transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi (pētniecības un attīstības pakalpojumi, profesionālie un vadībzinību pakalpojumi, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi).

Preču un pakalpojumu imports palielinājies par 7,1 %, tai skaitā preču importa apjomi – par 6,0 %, bet pakalpojumu imports – par 11,4 %. Galvenokārt tiek importēti minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, sauszemes transporta līdzekļi un to daļas. Svarīgākie importa pakalpojumi: transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.

Ienākumu aspekts

(faktiskajās cenās, sezonāli un kalendāri neizlīdzināti dati)

2025. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, kopējais darbinieku atalgojums ir pieaudzis par 6,3 %, tai skaitā kopējā darba alga par 6,1 %, bet darba devēju sociālās iemaksas par 7,3 %.

Vislielākais kopējā darbinieku atalgojuma pieaugums ir mākslas, izklaides un atpūtas, citu pakalpojumu nozaru grupā – kopumā par 8,8 %; būvniecībā par 8,5 % un profesionālo, zinātnisko, tehnisko un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības pakalpojumu nozarēs palielinājums par 8,1 %. Darbinieku atalgojums ražojošās nozarēs vidēji pieaudzis par 5,3 %, bet pakalpojumu nozarēs vidēji par 6,9 %.

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums ir palielinājies par 1,8 %, ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieaudzis par 5,9 %.

Gaidāma IKP datu revīzija, kuras ietvaros tiks pārskatīts IKP novērtējums 2023. gadam, kas aprēķināts, izmantojot gada periodiskuma datu avotus, un tā integrēšana ceturkšņa IKP laikrindā. Atjaunotā informācija būs pieejama oficiālās statistikas portālā 30. septembrī.

IKP galveno rādītāju vēsturisko datu un revīzijas apjomu laikrindas pieejamas lejupielādei IKP metadatu sadaļā Excel datņu veidā.

Plašāka informācija par IKP pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā Valsts un ekonomika “Iekšzemes kopprodukts – ceturkšņa dati”.

Metodoloģiskā informācija

IKP ceturkšņa aprēķini tiek veikti atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, iekļaujot šādus datu avotus:

• uzņēmumu, iestāžu ceturkšņu un mēnešu pārskati;

• CSP veiktā Darbaspēka apsekojuma dati;

• Finanšu ministrijas, Valsts kases un Valsts ieņēmumu dienesta dati;

• Latvijas Bankas dati;

• Agroresursu un ekonomikas institūta dati.

IKP datus no ražošanas un izlietojuma aspekta aprēķina faktiskajās cenās (uzskaite un aprēķini tiek veikti tajās cenās, kas faktiski pastāv konkrētajā periodā) un salīdzināmajās cenās. Salīdzināmajās cenās rādītāji tiek izteikti iepriekšējā kalendārā gada cenās un atsauces gada cenās (ķēde), tādējādi izslēdzot konkrētā perioda cenu izmaiņu ietekmi.

IKP aprēķinā iepriekšējā kalendārā gada cenās par bāzi tiek lietoti iepriekšējā kalendārā gada faktisko cenu dati, un aprēķiniem izmantota "gada vidējā metode", kur katrs kārtējais ceturksnis tiek aprēķināts iepriekšējā gada vidējās cenās. Šim nolūkam izmanto dažādus deflatorus. Tie var būt gan apjomu indeksi, gan cenu indeksi. Aprēķinos izmanto patēriņa cenu indeksus, ražotāju cenu indeksus, būvniecības izmaksu indeksus, biznesa pakalpojumu cenu indeksus, lauksaimniecības cenu indeksus, eksporta vienības vērtības indeksus, importa cenu indeksus. Kā apjoma indeksi tiek izmantoti darbinieku skaita izmaiņas un naturālo rādītāju izmaiņas (piem., ciršu krājas izmaiņas, pasažieru skaits utt.).

Lai aprēķinātu IKP atsauces gada (2020. gada) cenās, tiek lietoti no IKP rādītājiem iepriekšējā gada cenās iegūtie indeksi ķēdes veidošanai pret 2020. gadu.

IKP ienākumu aspekts tiek aprēķināts tikai faktiskajās cenās.

Iepriekš publicēto datu precizēšana tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām. Revīzijas ietekmē papildu vai precizētas informācijas, kā arī aktuālo administratīvo avotu datu saņemšana, jaunu ekonomiski aktīvu uzņēmumu un iestāžu iekļaušana pārskatos, uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektoru precizēšana.

Mediju jautājumi:
Publisko attiecību daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: +371 27880666

Papildu informācija par datiem:
Gita Ķiņķevska
Ceturkšņa nacionālo kontu daļa
E-pasts: Gita.Kinkevska@csp.gov.lv
Tālr.: +371 67366791