Jēkabpilī pieaug apmierinātība ar pilsētas infrastruktūru un pilsētvidi

93,8 % Jēkabpils iedzīvotāju ir apmierināti ar dzīvi savā pilsētā, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2025. gadā veiktajā aptaujā par dzīves kvalitāti deviņās valstspilsētās, izņemot Rīgu¹. Tas ir par 5,5 procentpunktiem vairāk nekā 2017. gadā, kad apmierināti bija 88,3 % jēkabpiliešu. 

Jēkabpilī apmierinātība ar publiskajām vietām, piemēram, tirgiem, skvēriem un gājēju zonām pieaugusi visstraujāk starp valstspilsētām: no 65,3 % 2022. gadā līdz 81,1 % 2025. gadā (par 15,8 procentpunktiem). Apmierinātība ar pilsētas infrastruktūrā esošajām publiskajām vietām būtiski pieaugusi vēl tikai Valmierā, bet pārējās valstspilsētās – saglabājusies nemainīga vai sarukusi. 

Ar gaisa kvalitāti apmierināto iedzīvotāju īpatsvars Jēkabpilī pieaudzis par 7,7 procentpunktiem no 77,4 % līdz 85,1 %. Šis rādītājs gan joprojām ir zemāks nekā valstspilsētās vidēji (90,2 %). Par 4,8 procentpunktiem pieaugusi jēkabpiliešu apmierinātība ar trokšņu līmeni pilsētā – no 76,1 % apmierināto iedzīvotāju 2022. gadā līdz 80,9 % 2025. gadā.

Jēkabpils iedzīvotāju apmierinātība ar pilsētas sakoptību un zaļajām zonām jeb dārziem un parkiem nav būtiski mainījusies kopš 2022. gada un saglabājas zemāka nekā valstspilsētās vidēji: 83,8 % jēkabpiliešu ir apmierināti ar pilsētas zaļajām zonām (valstspilsētās vidēji 94,6 %), 77,1 % – ar pilsētas sakoptību (valstspilsētās – 92,1 %). 

Skatīt OSP datubāzē: DKP310, DKP410

90,1 % Jēkabpils iedzīvotāju ir apmierināti ar savu dzīvi kopumā, augsta sociālā labbūtība

Saskaņā ar apsekojuma datiem, 84,9 % Jēkabpils iedzīvotāju vientulību piedzīvo reti vai nekad, kas liecina par salīdzinoši augstu sociālās labbūtības līmeni. Augstāks līmenis ir vien Jūrmalā (88,6 %) un Liepājā (88,3 %). 90,1 % nodarbināto iedzīvotāju ir apmierināti ar personīgo situāciju saistībā ar darbu (piemēram, darba apstākļiem, darba un privātās dzīves līdzsvaru), tomēr starp visiem iedzīvotājiem Jēkabpilī 15 un vairāk gadu vecumā vien katrs trešais (32,2 %) uzskata, ka darbu pilsētā atrast ir viegli. 

85,9 % jēkabpiliešu uzskata, ka vajadzības gadījumā varētu saņemt nemateriālu palīdzību (piemēram, sarunu, palīdzību ar ikdienas lietām vai atbalstu no radiniekiem, draugiem vai kaimiņiem), kas ir par 12,4 procentpunktiem vairāk nekā 2022. gadā (lielākais pieaugums starp valstspilsētām). 82,0 % iedzīvotāju uzskata pilsētu par kopumā draudzīgu iedzīvotājiem, 76,5 % – par draudzīgu vietu, kur dzīvot ģimenēm ar maziem bērniem. 

Pieaug apmierinātība ar kultūras iespējām 

Jēkabpilī kopš 2022. gada par 11,6 procentpunktiem pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir apmierināti ar kultūras objektiem (koncertzālēm, teātriem, muzejiem un bibliotēkām) – no 62,3 % 2022. gadā līdz 73,9 % 2025. gadā, kas ir lielākais pieaugums valstspilsētu vidū, tomēr zemāks nekā vidēji (87,1 %). Gandrīz tikpat jēkabpiliešu – 70,3 % – 2025. gadā bija apmierināti ar pilsētas sporta objektiem (sporta laukumiem un sporta zālēm), kas nav būtiski mainījies kopš iepriekš veiktās aptaujas.

Uzlabojas pašvaldības digitālo pakalpojumu pieejamība

55,1 % jēkabpiliešu uzskata, ka pašvaldības informācija un pakalpojumi ir viegli pieejami un izmantojami tiešsaistē. Kopš 2022. gada šis rādītājs pieaudzis par 14,3 procentpunktiem, kas ir viens no lielākajiem īpatsvara pieaugumiem valstspilsētu iedzīvotāju vērtējumos. 38,3 % iedzīvotāju ir apmierināti ar laiku, kas nepieciešams, lai pašvaldība atrisinātu pieprasījumus vai sniegtu pakalpojumus un tas ir par 5,0 procentpunktiem vairāk nekā 2022. gadā. Savukārt pēc 42 % iedzīvotāju domām Jēkabpils pašvaldības darbība un procesi ir vienkārši un viegli saprotami, un pašvaldības iestāžu noteiktās nodevas un maksas ir samērīgas ar sniegto pakalpojumu kvalitāti. Lai arī neliels, tomēr pieaugums novērots arī šiem pašvaldību darba novērtējuma aspektiem – salīdzinājumā ar 2022. gadu attiecīgi – par 2,0 un 0,3 procentpunktiem. 

Ar automašīnu Jēkabpilī pārvietojas vairāk, kājām – mazāk

Automašīnu kā vienu no galvenajiem pārvietošanās veidiem² izmanto 64,5 % Jēkabpils iedzīvotāju, kas ir par 7,5 procentpunktiem vairāk nekā 2022. gadā. Kājām pārvietojas 44,1 % Jēkabpils iedzīvotāju un līdzīgi kā citās valstspilsētās, arī Jēkabpilī samazinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuri kājām iešanu izvēlas kā vienu no galvenajiem pārvietošanās veidiem – par 10,6 procentpunktiem. Sabiedrisko transportu kā vienu no galvenajiem pārvietošanās veidiem izmanto 25,1 % iedzīvotāju, kopš 2022. gada tas ir sarucis par 10,4 procentpunktiem. Velosipēdu kā vienu no galvenajiem pārvietošanās veidiem izmanto 9,3 % jēkabpiliešu.

Jēkabpilī 47,6 % iedzīvotāju ir apmierināti ar sabiedrisko transportu, kas ir par 5,8 procentpunktiem mazāk nekā 2022. gadā. Tam, ka sabiedriskais transports ir viegli sasniedzams (pieturas atrodas tuvu dzīvesvietai vai darba vietai), piekrīt 63,9 % Jēkabpils iedzīvotāji, kas ir par 6,2 procentpunktiem vairāk nekā 2022. gadā.

54,8 jūtas droši sabiedriskajā transportā, 52,9 % uzskata, ka sabiedriskais transports ir finansiāli pieejams, 50,9 % piekrīt, ka sabiedriskais transports kursē bieži, 47,7 % – ka tas kursē pēc grafika. 

Metodoloģiskā informācija

Iedzīvotāju aptauju par apmierinātību ar dzīves kvalitāti pilsētās CSP veica 2025. gadā no jūnija līdz oktobrim Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī. Tajā kopumā piedalījās 4 624 respondentu, Jēkabpilī 402 respondenti. Aptauja tika veikta Eiropas Komisijas līdzfinansētā projekta "Pilsētu un teritoriāla statistika 2023" ietvaros. Iepriekš CSP šādu aptauju veica 2022. gadā. Aptauja par dzīves kvalitāti pilsētās tiek veikta Eiropas valstīs, aptverot 83 lielākās Eiropas pilsētas, tostarp gandrīz visu Eiropas valstu galvaspilsētas, izmantojot vienotu metodoloģiju. Vairāk par dzīves kvalitāti Eiropas pilsētās var uzzināt šeit.

Ardzīves kvalitātes pilsētās apsekojuma rezultātiem un galvenajiem rādītājiem plašāk var iepazīties oficiālās statistikas portālā, ietverot informāciju par dažādu sabiedrības grupu dzīves kvalitāti, vientulības izjūtu, atbalstu un iespējām saņemt materiālo palīdzību no radiem, draugiem, citām personām vajadzības gadījumā, uzticēšanos līdzcilvēkiem un policijai, pašvaldības darba, korumpētības un savas drošības aspektu novērtējumu valstspilsētās, u.c.

 ¹  Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Ogres, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils. 

CSP neveica aptauju Rīgā, bet Eiropas Komisijas veiktās aptaujas par dzīves kvalitāti Rīgā 2019. un 2023. gadā rezultāti ir pieejami oficiālās statistikas portālā.

² Aptaujas dalībnieki varēja norādīt vienu vai divus galvenos pārvietošanās veidus.

Mediju jautājumi:
Publisko attiecību daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: +371 27880666

Papildu informācija par datiem:
Sociālās statistikas metodoloģijas daļa
Dace Kalsone
E-pasts: dace.kalsone@csp.gov.lv
Tālr.: + 371 67366936