Rēzeknē pieaug iedzīvotāju savstarpējais atbalsts un pārliecība par iespēju saņemt palīdzību

83,4 % Rēzeknes iedzīvotāju nepieciešamības gadījumā varētu saņemt materiālu atbalstu no radiem, draugiem vai citiem cilvēkiem, kas ir par 11,1 procentpunktiem vairāk kā 2022. gadā, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2025. gadā veiktajā aptaujā par dzīves kvalitāti visās valstspilsētās, izņemot Rīgu¹. Tikpat augsts rādītājs starp valstspilsētām ir vēl vienīgi Jūrmalā, kur tā uzskata 83,8 % iedzīvotāju. 

Kopumā 95,0 % Rēzeknes iedzīvotāju jūtas apmierināti ar dzīvi savā pilsētā.

Lielākā daļa jeb 83,4 % Rēzeknes iedzīvotāju jūtas droši, ka viņiem ir pie kā vērsties, ja nepieciešama materiāla palīdzība. Iedzīvotāji uzticas sev tuviem cilvēkiem, kas liecina par spēcīgu savstarpējās palīdzības sistēmu.

Nemateriālu palīdzību, piemēram, aprunāties, palīdzēt kaut ko izdarīt vai kaut ko atvest no radiniekiem, draugiem, kaimiņiem vai citām personām vajadzības gadījumā, pēc rēzekniešu domām, varētu saņemt 91,4 % iedzīvotāju. 

81,6 % Rēzeknes iedzīvotāju reti vai nemaz nejūtas vientuļi, 14,8 % jūtas vientuļi reizēm, bet lielākoties vai visu laiku vientuļi jūtas 3,1 %. Par 8,2 procentpunktiem (no 48,1 % līdz 56,3 %) pieaudzis iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka lielākajai daļai cilvēku pilsētā var uzticēties, tomēr naktīs vienatnē pilsētā droši jūtas vien nedaudz vairāk nekā puse (58,6 %). Ar veselības aprūpes pakalpojumiem, ārstiem un slimnīcām apmierināti ir 60,2 % iedzīvotāju, un šis rādītājs kopš 2022. gada pieaudzis par 6,4 procentpunktiem.

Augusi apmierinātība ar finansiālo stāvokli, darbu un mājokļu pieejamību

Ja Rēzeknē 2022. gadā 61,2 % iedzīvotāju bija apmierināti ar mājsaimniecības finansiālo stāvokli (ienākumiem, izdevumiem, iespējām segt vajadzības), tad 2025. gadā iedzīvotāju, kuri ir apmierināti ar finansiālo situāciju, īpatsvars ir pieaudzis 8,1 procentpunktu, sasniedzot 69,3 %. Savukārt trīs no četriem (75,9 %) rēzekniešiem atzīst, ka viņiem nekad vai gandrīz nekad nav grūtības nomaksāt rēķinus. 

21,5 % rēzekniešu uzskata, ka pilsētā ir viegli atrast mājokli īrei vai iegādei par pieņemamu cenu. Salīdzinot ar 2022. gadu, šis rādītājs palielinājies par 9,9 procentpunktiem, kas ir lielākais pieaugums starp valstspilsētām.

92,5 % nodarbināto iedzīvotāju ir apmierināti ar darbu, piemēram, darba apstākļiem, darba un privātās dzīves līdzsvaru. Tas ir par 6,2 procentpunktiem vairāk nekā 2022. gadā. 

Rēzekne – starp līderiem pēc iedzīvotāju apmierinātības ar kultūras iestādēm

91,9 % rēzekniešu ir apmierināti ar pilsētā pieejamajām kultūras iestādēm – koncertzālēm, teātriem, muzejiem un bibliotēkā. Augstāks rādītājs ir vienīgi Liepājā (96,6 %). Rēzeknē apmierinātība ar kultūras objektiem ir palielinājusies par 1,9 procentpunktiem kopš 2022. gada (90,0 %) un par 4,1 procentpunktu kopš 2017. gada (87,8 %). 

Ar izglītības iestādēm (bērnudārziem, skolām, augstskolām u.c.), Rēzeknē ir apmierināti 71,3 % iedzīvotāju, kas ir par 5,4 procentpunktiem vairāk nekā 2022. gadā.

Arī ar pilsētas piedāvājumu sporta cienītājiem (sporta laukumiem un sporta zālēm) apmierināto īpatsvars ir pieaudzis – 78,9 % iedzīvotāju 2025. gadā, 77,7 % 2022. gadā un 52,4 % 2017. gadā.

Iedzīvotāji ir apmierināti ar zaļajām zonām, tomēr pastaigas un pārvietošanos ar velosipēdu izvēlas salīdzinoši retāk

Ar pilsētas zaļajām zonām – parkiem un dārziem – apmierināti ir 95,6 % Rēzeknes iedzīvotāju, ar pilsētvides sakoptību – 86,3 %, ar publiskajām vietām, piemēram, tirgiem, skvēriem un gājēju zonām, apmierināti ir 88,1 % rēzekniešu.

Ar gaisa kvalitāti apmierināti ir 83,3 % Rēzeknes iedzīvotāju, kas ir par 9,9 procentpunktiem mazāk, salīdzinot ar 2022. gadu, kad apmierināti bija 93,2 % iedzīvotāju. Savukārt ar trokšņu līmeni pilsētā apmierināti ir 75,4 % iedzīvotāju, kas ir mazāk nekā starp valstspilsētu iedzīvotājiem vidēji (89,0 %). 

Ikdienā pārvietošanos pa pilsētu ar kājām kā vienu no galvenajiem pārvietošanās veidiem²  norādīja 41,0 % Rēzeknes iedzīvotāju, kas ir samazinājums par 33,7 procentpunktiem, salīdzinājumā ar 2022. gadu, kad tikpat kā trīs ceturtdaļas (74,7 %) pārvietojās galvenokārt ar kājām. Tas ir lielākais šī rādītāja kritums starp valstspilsētām. Arī ar velosipēdu kā galveno transporta veidu Rēzeknē, salīdzinot ar citām valstspilsētām, pārvietojas mazāk – tikai 1,7 % iedzīvotāju, salīdzinājumam, Liepājā un Jelgavā ar velosipēdu pa pilsētu pārvietojas virs 16,0 % iedzīvotāju. Arī šis rādītājs ir sarucis, ja salīdzina ar 2022. gadu, kad ar velosipēdu kā galveno izvēlējās pārvietoties 6,8 % rēzekniešu.

Visvairāk (60,0 %) Rēzeknes iedzīvotāju izvēlas pārvietoties ar automašīnu, otrajā vietā ir sabiedriskais transports, kuru ikdienā lieto 31,9 % Rēzeknes iedzīvotāju. 60,2 % Rēzeknes iedzīvotāji ir apmierināti ar sabiedrisko transportu, kas ir par 7,7 procentpunktiem mazāk nekā 2022. gadā. Tam, ka sabiedriskais transports ir viegli sasniedzams (pieturas atrodas tuvu dzīvesvietai vai darba vietai), piekrīt 74,0 % Rēzeknes iedzīvotāju, 66,7 % uzskata, ka sabiedriskais transports ir drošs, 64,9 % piekrīt, ka sabiedriskais transports ir finansiāli pieejams, 56,8 % piekrīt, ka tas kursē pēc grafika, un 51,6 % piekrīt, ka sabiedriskais transports kursē bieži.

Metodoloģiskā informācija

Iedzīvotāju aptauju par apmierinātību ar dzīves kvalitāti pilsētās CSP veica 2025. gada jūnijā līdz oktobrī Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī. Tajā kopumā piedalījās 4 624 respondentu, Rēzeknē 501 respondentu (atbildētība, 41,4%). Aptauja tika veikta Eiropas Komisijas līdzfinansētā projekta "Pilsētu un teritoriāla statistika 2023" ietvaros. Iepriekš CSP šādu aptauju veica 2022. gadā. Aptauja par dzīves kvalitāti pilsētās tiek veikta Eiropas valstīs, aptverot 83 lielākās Eiropas pilsētas, tostarp gandrīz visu Eiropas valstu galvaspilsētas, izmantojot vienotu metodoloģiju. Vairāk par dzīves kvalitāti Eiropas pilsētās var uzzināt šeit.

Ar dzīves kvalitātes pilsētās apsekojuma rezultātiem un galvenajiem rādītājiem plašāk var iepazīties oficiālās statistikas portālā, ietverot informāciju par dažādu sabiedrības grupu dzīves kvalitāti, vientulības izjūtu, atbalstu un iespējām saņemt materiālo palīdzību no radiem, draugiem, citām personām vajadzības gadījumā, uzticēšanos līdzcilvēkiem un policijai, pašvaldības darba, korumpētības un savas drošības aspektu novērtējumu valstspilsētās, u.c.

¹ Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Ogres, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils. CSP neveica aptauju Rīgā, bet Eiropas Komisijas veiktās aptaujas par dzīves kvalitāti Rīgā 2019. un 2023. gadā informācija ir pieejama oficiālās statistikas portālā. 

² Aptaujas dalībnieki varēja norādīt vienu vai divus galvenos pārvietošanās veidus.

Mediju jautājumi:
Publisko attiecību daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: +371 27880666

Papildu informācija par datiem:
Sociālās statistikas metodoloģijas daļa
Dace Kalsone
E-pasts: dace.kalsone@csp.gov.lv
Tālr.: + 371 67366936