Liepāja – viena no drošākajām un ģimenēm draudzīgākajām valstspilsētām

Liepāja ir viena no drošākajām un iedzīvotājiem labvēlīgākajām valstspilsētām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā apsekojuma dati par dzīves kvalitāti pilsētās. Teju visi jeb 98,0 % Liepājas iedzīvotāju ir pilnībā vai daļēji apmierināti ar dzīvi savā pilsētā, turklāt pilnībā apmierināto īpatsvars pieaudzis no 60,0 % 2022. gadā līdz 77,1 % 2025. gadā. 

Liepāja ir dinamisks mākslas un kultūras centrs, kas aktīvi gatavojas kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027. gadā, un tā ir viena no valstspilsētām ar visaugstāko apmierinātību ar kultūras piedāvājumu – 96,6 % iedzīvotāju ir apmierināti ar kultūras iestādēm, piemēram, koncertzālēm, muzejiem un bibliotēkām. Tāpat Liepāja ierindojas līderos apmierinātības ziņā ar sporta objektiem – 91,7 % iedzīvotāju ir apmierināti ar tiem.

Kopš 2022. gada apsekojuma Liepājā būtiski uzlabojusies iedzīvotāju finansiālās situācijas pašsajūta – par 12,4 procentpunktiem pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir apmierināti ar savas mājsaimniecības finansiālo stāvokli – no 47,7 % līdz 60,1 %. Samazinājies arī iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir grūtības segt ikdienas rēķinus – no 49,9 % līdz 42,0 %.

Draudzīga pilsēta ikvienam

Kopumā aptaujas rezultāti apliecina, ka Liepāja ir droša, sakopta un dzīvošanai pievilcīga valstspilsēta ar augstu iedzīvotāju apmierinātību.

78,5 % iedzīvotāju jūtas droši, pārvietojoties vienatnē pa pilsētu naktī, kas ir augstākais rādītājs valstspilsētu vidū. Augsta ir arī savstarpējā uzticēšanās – 79,5 % liepājnieku uzskata, ka lielākajai daļai pilsētas iedzīvotāju var uzticēties. Tāpat ir samērā augsts rādītājs attiecībā uz uzticēšanos policijai – 74,2 % liepājnieku pauduši šādu viedokli.

Pilsēta ir draudzīga dažādām sabiedrības grupām, jo īpaši labvēlīga ģimenēm ar maziem bērniem – 97,0 % iedzīvotāju Liepāju atzīst par ģimenēm draudzīgu dzīvesvietu. Augsti vērtēta ir arī pilsētas piemērotība vecāka gadagājuma cilvēkiem (95,5 %) un cilvēkiem ar invaliditāti (92,3 %). Tāpat Liepājai iedzīvotāju vērtējumā ir augstākais rādītājs pilsētas draudzīgumam rasu vai etniskajām minoritātēm – 85,0 %. 

Liepājnieki apmierināti ar vidi pilsētā

Īpaši pozitīvi iedzīvotāji vērtē pilsētas vidi. Teju visi jeb 95,5 % Liepājas iedzīvotāji ir apmierināti ar pilsētas sakoptību, bet virs 96,9 % – ar zaļajām zonām. Kopš 2022. gada par 26,2 procentpunktiem no 40,3 % līdz 66,5 % pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir ļoti apmierināti ar pilsētas parkiem un zaļajām teritorijām – tas ir lielākais pieaugums starp visām valstspilsētām. 

Augstu apmierinātību Liepājas iedzīvotāji pauž par gaisa kvalitāti un trokšņu līmeni pilsētā – attiecīgi 86,8 % un 88,1 %.

Pārvietošanās pilsētā videi draudzīgā veidā

Liepāja ir viena no pilsētām ar lielāko iedzīvotāju īpatsvaru, kuri kā galveno pārvietošanās veidu izvēlas sabiedrisko transportu¹  – 38,8 %, lielāks īpatsvars ir vien Daugavpilī – 44,1 %. 

83 % Liepājas iedzīvotāji ir apmierināti ar sabiedrisko transportu. 85,8 % iedzīvotāju jūtas droši ar to pārvietoties, 85 % iedzīvotāju sabiedriskais transports ir viegli sasniedzams (pieturas atrodas tuvu dzīvesvietai vai darba vietai), 84,4 % piekrīt, ka sabiedriskais transports kursē bieži, 79,6 % uzskata, ka tas kursē pēc grafika, 74,1 % to uzskata par finansiāli pieejamu (biļešu cenas ir samērīgas ar ienākumiem).

Liepājas iedzīvotāji pamatā pilsētā pārvietojas kājām – ikdienas ceļu tā veic puse tās iedzīvotāju (50,3 %), kas ir tikpat daudz, cik Ogrē un Ventspilī. Biežāk nekā citās valstspilsētās liepājnieki kā galveno pārvietošanās līdzekli izmanto velosipēdu – 16,6 % iedzīvotāju. Ar riteni ikdienas gaitās dodas arī Jelgavā (16,4 % iedzīvotāju) un Ventspilī (12,4 %). Automašīna kā viens no galvenajiem pārvietošanās veidiem Liepājā ir 51,3 % iedzīvotāju, kas ir zemākais īpatsvars valstspilsētu vidū un zem vidējā pilsētu rādītāja (58,6 %). 

Pašvaldības darba vērtējums

Iedzīvotāji arvien pozitīvāk vērtē arī pašvaldības darbu – kopš 2022. gada par 15,9 procentpunktiem pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata pašvaldības procesus par vienkāršiem un saprotamiem. Uzlabojusies digitālo pakalpojumu pieejamība – 67,4 % iedzīvotāju tos uzskata par viegli pieejamiem, tas ir par 19,4 procentpunktiem vairāk kā 2022. gadā. 

Vienlaikus aptauja rāda, ka Liepājā pastāv izaicinājumi, tostarp zemāks radu, draugu atbalsta līmenis – tikai 65,2 % iedzīvotāji uzskatīja, ka vajadzības gadījumā saņemtu materiālo palīdzību no radiem, draugiem, citām personām (septiņās no deviņām valstspilsētām šis īpatsvars bija lielāks). Liepājā arī tikai 35,7 % iedzīvotāju uzskata, ka pašvaldība iesaistās klimata pārmaiņu mazināšanā (tas ir zemākais rādītājs starp valstspilsētām), kaut gan 73,4 % Liepājas iedzīvotāju uzskata, ka klimata pārmaiņas ietekmē iedzīvotāju dzīvi pilsētā. Tāpat uzmanību vēl prasa jautājums par mājokļu pieejamību pilsētā. Aptaujas jautājumā – vai par pieņemamu cenu īrei vai iegādei viegli atrast mājoklī – vien 22,6 % liepājnieku snieguši apstiprinošas atbildes.

Metodoloģiskā informācija

Iedzīvotāju aptauju par apmierinātību ar dzīves kvalitāti pilsētās CSP veica 2025. gada jūnijā līdz oktobrī Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī. Tajā kopumā piedalījās 4 624 respondentu, Liepājā 707 respondentu. Aptauja tika veikta Eiropas Komisijas līdzfinansētā projekta "Pilsētu un teritoriāla statistika 2023" ietvaros. Iepriekš CSP šādu aptauju veica 2022. gadā. Aptauja par dzīves kvalitāti pilsētās tiek veikta Eiropas valstīs, aptverot 83 lielākās Eiropas pilsētas, tostarp gandrīz visu Eiropas valstu galvaspilsētas, izmantojot vienotu metodoloģiju. Vairāk par dzīves kvalitāti Eiropas pilsētās var uzzināt šeit.

Ar dzīves kvalitātes pilsētās apsekojuma rezultātiem un galvenajiem rādītājiem plašāk var iepazīties oficiālās statistikas portālā, ietverot informāciju par dažādu sabiedrības grupu dzīves kvalitāti, vientulības izjūtu, atbalstu un iespējām saņemt materiālo palīdzību no radiem, draugiem, citām personām vajadzības gadījumā, uzticēšanos līdzcilvēkiem un policijai, pašvaldības darba, korumpētības un savas drošības aspektu novērtējumu valstspilsētās, u.c.

CSP neveica aptauju Rīgā, bet ar Eiropas Komisijas veiktās aptaujas par dzīves kvalitāti Rīgā 2019. un 2023. gadā informācija ir pieejama Oficiālajā statistikas portālā.

¹ Aptaujas dalībnieki varēja norādīt vienu vai divus galvenos pārvietošanās veidus.

Mediju jautājumi:
Publisko attiecību daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: +371 27880666

Papildu informācija par datiem:
Sociālās statistikas metodoloģijas daļa
Dace Kalsone
E-pasts: dace.kalsone@csp.gov.lv
Tālr.: + 371 67366936