GGE05
Dzimumu līdztiesība: izglītība un zinātne
Mācīšanās visa mūža garumā nodrošina iespējas konkurēt darba tirgū. Lai gan Latvijā sievietēm un vīriešiem ir vienādas iespējas iegūt izglītību, tomēr joprojām pastāv atšķirība starp sieviešu un vīriešu iegūto izglītības līmeni.
Iedzīvotāju izglītības līmenis
2024. gadā Latvijā 41,0 % sieviešu un 25,8 % vīriešu bija augstākā izglītība. Savukārt arodizglītību vai profesionālo izglītību ieguvušo skaitā dominē vīrieši – šādu izglītību bija ieguvuši 30,5 % vīriešu un 25,5 % sieviešu. Vīrieši biežāk nekā sievietes neturpina mācības pēc pamatizglītības iegūšanas. Salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējo rādītāju, vīriešu ar augstāko izglītību īpatsvars Latvijā ir par 2,3 procentpunktiem zemāks, savukārt sievietēm par 8,8 procentpunktiem augstāks nekā ES.
Augstskolu, koledžu un profesionālo izglītības iestāžu absolventi un nodarbinātība
Profesionālās izglītības iestādes
2024. gadā profesionālās izglītības iestādēs sievietes visbiežāk absolvējušas pakalpojumu izglītības programmas, bet vīrieši – inženierzinātnes, ražošanas un būvniecības programmas. Proporcionāli vairāk sieviešu bija absolvējušas veselības aprūpes un sociālās labklājības tematisko grupu nekā to absolvējuši vīrieši (93,5 % absolventu bija sievietes), kā arī sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmas (84,8 % sievietes šajā tematiskajā grupā). Savukārt vīrieši proporcionāli vairāk profesionālo izglītību ieguva dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju (93,8 % absolventu bija vīrieši šajā tematiskajā grupā), kā arī inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības nozarē (attiecīgi proporcionāli – 88,1 % vīriešu).
2023. gadā 56,4 % vīriešu un 55,8 % sieviešu 18-24 gadu vecumā pēc profesionālās izglītības iegūšanas bija nodarbināti, savukārt 2,8 % vīriešu un 3,5 % sieviešu bija bezdarbnieka statusā. No ekonomiski neaktīvajiem vīriešiem 30,8 % turpināja mācības kā skolēni vai studenti, savukārt no ekonomiski neaktīvajām sievietēm mācības turpināja 30,8 % absolventu.
Profesionālo izglītības iestāžu absolventiem vīriešiem visizplatītākās bija kvalificētu strādnieku un amatnieku profesijas (24,0 % vīriešu absolvēja šo nozari), bet sievietēm – pakalpojumu un tirdzniecības darbinieces (48,0 %). Otrajā vietā vīriešiem ir vienkāršās profesijas (21,5 %) un sievietēm speciālistu profesijas (12,8 %).
Vīrieši pēc profesionālās izglītības iegūšanas 18–24 gadu vecumā visbiežāk strādā apstrādes rūpniecībā (17,7 %), tirdzniecībā (17,7 %) un būvniecībā (12,7 %). Sievietēm biežākā darba nozare pēc mācību absolvēšanas bija tirdzniecība, kā arī izmitināšana un ēdināšana (attiecīgi 27,9 % un 16,5 %).
Augstskolas un koledžas
Gandrīz divas trešdaļas (58,8 %) no uzņemtajiem studentiem 2024./2025. akadēmiskajā gadā augstākās izglītības iestādēs bija sievietes. Uzņemto studenšu skaits pieauga par 4,0 % jeb 695 studentēm, bet uzņemto studentu vīriešu skaits samazinājās par 3,4 % jeb 409 studentiem. Izglītības nozares programmās 87,4 % no uzņemtajiem studentiem bija sievietes, taču, salīdzinot ar iepriekšējo akadēmisko gadu, uzņemto vīriešu skaits pieauga par 48,5 % jeb 144 studentiem. Lielākais uzņemto sieviešu skaita pieaugums bija veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās – 17,3 % jeb 474 studentes. Savukārt būtiskākais uzņemto vīriešu skaita pieaugums bija pakalpojumu nozares programmās – 22,8 % jeb 334 studenti. Lielākais uzņemto vīriešu skaita samazinājums bija inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības nozarē – 29,6 % jeb 767 studentu.
Inženierzinātņu un dabaszinātņu jomas studiju programmas biežāk izvēlas studēt vīrieši. Kopumā 2024. gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs grādu vai kvalifikāciju ieguva 13 481 persona, no kurām 66,0 % bija sievietes. Savukārt zinātnes un tehnisko jomu (dabaszinātnes, matemātika, IT, inženierzinātnes, ražošana un būvniecība) programmu absolventu īpatsvarā nedaudz vairāk kā trešdaļa ( 34,7 %) absolventu bija sievietes.
2024. gada sākumā Latvijā zinātņu doktoru sieviešu un vīriešu skaits bija līdzīgs – 4 167 zinātņu doktores un 3 745 zinātņu doktori. Sieviešu pārsvars ir vērojams zinātņu doktoru skaitā līdz aptuveni 70 gadu vecumam, palielinoties vecumam – vairāk zinātņu doktoru ir vīriešu. Tas liek domāt, ka nākotnē potenciāli var sagaidīt dzimumu proporciju maiņu un lielāku nevienlīdzību – vīriešu zinātņu doktoru iztrūkumu.
Skolotāji
2023. gadā starp ES dalībvalstīm Latvijā bija augstākais sieviešu skolotāju īpatsvars vispārizglītojošajās un profesionālajās izglītības iestādēs (neskaitot pirmsskolas) – 86,1 % skolotāju bija sievietes. Visu ES dalībvalstu vispārizglītojošajās un profesionālajās izglītības iestādēs sieviešu skolotāju ir vairāk nekā vīriešu – vidējais sieviešu skolotāju īpatsvars ES ir 72,9 %. Vislielākais sieviešu skolotāju īpatsvars Latvijā ir vecuma grupā 45-59 gadi, t.i., deviņas no desmit skolotājiem ir sievietes.
Latvijā 2024./2025. mācību gadā no 11,5 tūkstošiem pedagoģisko darbinieku pirmsskolas izglītības iestādēs tikai 153 darbinieki ir vīrieši, un 65,4 % no tiem ir sporta skolotāji.
Pēdējo 14 gadu laikā augstais sieviešu skolotāju īpatsvars vispārizglītojošās skolās nav mainījies – 2010. gadā 88,1 % skolotāju bija sievietes, bet 2024. gadā – 86,9 %.
Akadēmiskais personāls
2024. gadā akadēmiskā personālā darbojās 55,1 % sieviešu un 44,9 % vīriešu. Vislielākā sieviešu pārstāvniecība bija starp lektoriem (attiecīgi 64,8 % sieviešu un 35,2 % vīriešu), savukārt vīrieši vairāk bija profesora amatā (attiecīgi 52,3 % un 47,7 %). Asociēto profesoru skaitā bija 54,0 % sieviešu un 46,0 % vīriešu, docentu skaitā 56,7 % sieviešu un 43,3 % vīriešu, bet vadošo pētnieku skaitā 50,3 % bija vīriešu un 49,7 % sieviešu. Dalījumā pa vecuma grupām vislielākais sieviešu pārsvars akadēmiskā personālā ir novērojams 45-49 gadu vecumā (63,5 % sieviešu), taču vecumā 25-29 gadi ir vairāk vīriešu (60,3 %).
Mācības pārtraukušie jaunieši
Mācības pārtraukušo jauniešu īpatsvars 2024. gadā pieauga par 0,2 procentpunktiem līdz 7,9 %. Tomēr starp dzimumiem vērojamas atšķirības mācības pārtraukušo jauniešu īpatsvarā, jo vīrieši biežāk izvēlas neturpināt mācības pēc pamatizglītības iegūšanas – 9,6 % vīriešu un 6,1 % sieviešu 18-24 gadu vecumā, kuriem bija pamatizglītība vai zemāka izglītība, mācības neturpināja.
Pieaugušo piedalīšanās izglītībā
2024. gadā Latvijā 11,0 % iedzīvotāju 25-64 gadu vecumā mācījās vai bija piedalījušies apmācībās pēdējo četru nedēļu laikā. Starp sievietēm to, kas turpina mācīties arī pēc 25 gadu vecuma, īpatsvars ir par 5,1 procentpunktiem augstāks – 13,5 % sieviešu (8,4 % – vīriešu) piedalījās pieaugušo izglītībā.
Zinātne
Latvija ar sieviešu īpatsvaru pētnieku skaitā (zinātnieki, profesionāļi un projektu vadītāji ar zinātnisko grādu) starp Eiropas Savienības valstīm ir līderu pozīcijās. 2023. gadā Latvijā puse (48,8 %) no kopējā pētnieku skaita bija sievietes.
Savukārt pētnieku dalījumā pēc sektora 2023. gadā lielākais vīriešu īpatsvars bija uzņēmējdarbības sektorā (65,3 %), bet sieviešu īpatsvars – valsts un augstākās izglītības sektoros (attiecīgi 54,7 % un 52,5 %).
2023. gadā zinātņu nozares ar lielāko sieviešu īpatsvaru pētnieku skaitā Latvijā bija medicīnas un veselības zinātnes (65,8 % sieviešu), kam seko humanitārās un mākslas zinātnes (62,6 %), lauksaimniecības un veterinārās zinātnes (62,5 %) un sociālās zinātnes (61,1 %). Lielākais vīriešu īpatsvars pētnieku skaitā bija inženierzinātņu un tehnoloģiju (68,9 % vīriešu) un dabaszinātņu (52,9 %) nozarēs.
Dzimumu līdztiesības indekss – izglītība
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) aprēķinātais dzimumu līdztiesības indekss1 jomā “Zināšanas”, kurā raksturo atšķirības starp sasniegto izglītības līmeni, mūžizglītības iespējām, Latvijā novērtēts ar vērtību 52,1, un tas ir krietni mazāk nekā ES vidējais rādītājs (64,2). Zemais vērtējums saistīts gan ar augstāku sieviešu īpatsvaru augstskolu absolventu skaitā, gan sieviešu un vīriešu studentu skaita atšķirībām dažādās izglītības nozarēs (sievietes biežāk izvēlas humanitārās zinātnes, savukārt vīrieši – zinātnes un tehniskās disciplīnas). Pēc EIGE novērtējuma Latvija kopš 2015. gada nemainīgi ieņem pēdējo vietu starp ES valstīm jomā “zināšanas”, līdz ar to, ir iespējams secināt, ka izglītības jomā Latvijai būtu jāturpina nopietna attīstība.
Metodoloģiskie skaidrojumi:
1Indekss tiek vērtēts skalā 1–100. 1 apzīmē pilnīgu nevienlīdzību, 100 – pilnīgu vienlīdzību.
Datu avoti
Oficiālās statistikas portāls:
NBA060 Iedzīvotāji (15–74 gadi) pēc iegūtā izglītības līmeņa un dzimuma
NBA060 Augstākās izglītības (ISCED 5,6,7,8) absolventi pēc dzimuma
IGA040 Sieviešu absolvenšu skaits, kas ieguvušas ISCED 5 vai ISCED 6 izglītību zinātnes un tehniskajās jomās
IGP050 Akadēmiskā personāla (pamatdarbā) skaits augstskolās un koledžās pēc dzimuma un vecuma grupām
IPA020 Profesionālajās izglītības iestādēs uzņemtie, izglītojamie un beigušie pēc dzimuma un izglītības tematiskajām grupām
IZI040 Mācības pārtraukušie jaunieši 18–24 gadu vecumā pilsētās un laukos pēc dzimuma
IZI060 Iedzīvotāju īpatsvars, kas piedalījušies pieaugušo izglītībā, pēc dzimuma
ZPR050 Zinātniskais personāls, kas strādā pilnu un nepilnu darba laiku, sadalījumā pēc vecuma