Dzimumu līdztiesība: izglītība un zinātne
Mācīšanās visa mūža garumā nodrošina iespējas konkurēt darba tirgū. Lai gan Latvijā sievietēm un vīriešiem ir vienādas iespējas iegūt izglītību, tomēr joprojām pastāv atšķirība starp sieviešu un vīriešu iegūto izglītības līmeni.
Iedzīvotāju izglītības līmenis
2022. gadā Latvijā 40,6 % sieviešu un 25,4 % vīriešu bija augstākā izglītība. Savukārt arodizglītību vai profesionālo izglītību ieguvušo skaitā dominē vīrieši – šādu izglītību bija ieguvuši 33,7 % vīriešu un 26,6 % sieviešu. Salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējo rādītāju, vīriešu ar augstāko izglītību īpatsvars Latvijā ir par 1,4 procentpunktiem zemāks, savukārt sievietēm par 10,1 procentpunktu augstāks nekā ES.
Vīrieši biežāk nekā sievietes neturpina mācības pēc pamatizglītības iegūšanas.
Augstskolu, koledžu un profesionālo izglītības iestāžu absolventi un nodarbinātība
Profesionālās izglītības iestādes
2022. gadā profesionālās izglītības iestādēs sievietes biežāk absolvēja veselības aprūpes un sociālās labklājības (90,1 % % absolventu bija sievietes), kā arī sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmas (73,2 % sievietes). Savukārt vīrieši visbiežāk profesionālo izglītību ieguva dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju (93,8 % absolventu bija vīrieši), kā arī inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības nozarē (87,0 %).
2021. gadā 58,1 % vīriešu un 53,6 % sieviešu 18–24 gadu vecumā pēc profesionālās izglītības iegūšanas bija nodarbināti, savukārt 3,1 % vīriešu un 4,4 % sieviešu bija bezdarbnieka statusā. No ekonomiski neaktīvajiem vīriešiem 34,6 % turpināja mācības kā skolēni vai studenti, savukārt no ekonomiski neaktīvajām sievietēm mācības turpināja 39,6 % absolventu.
Profesionālo izglītības iestāžu absolventiem vīriešiem visizplatītākās ir vienkāršās profesijas (25,0 % vīriešu absolvēja šo nozari), bet sievietēm – pakalpojumu un tirdzniecības darbinieces (41,9 %). Otrajā vietā vīriešiem ir kvalificētu strādnieku un amatnieku profesijas (24,6 %) un sievietēm speciālistu profesijas (16,8 %).
Pēc nozares vīrieši pēc profesionālās izglītības iegūšanas 18–24 gadu vecumā visbiežāk strādā apstrādes rūpniecībā un būvniecībā (attiecīgi 22,9 % un 15,1 %). Sievietēm biežākā darba nozare pēc mācību absolvēšanas ir tirdzniecība, kā arī izmitināšana un ēdināšana (attiecīgi 27,8 % un 14,4 %).
Augstskolas un koledžas
Lai arī augstākās izglītības studentu skaitā biežāk ir sievietes, tomēr inženierzinātņu un dabaszinātņu jomas studiju programmas biežāk izvēlas studēt vīrieši. Kopumā 2022. gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs grādu vai kvalifikāciju ieguva 13 422 personas, no kurām 65,8 % bija sievietes. Savukārt zinātnes un tehnisko jomu (dabaszinātnes, matemātika, IT, inženierzinātnes, ražošana un būvniecība) absolventu īpatsvarā tikai gandrīz trešā daļa (29,9 %) ir absolventes sievietes.
2022. gada sākumā Latvijā zinātņu doktoru sieviešu un vīriešu skaits bija līdzīgs – 3 982 zinātņu doktores un 3 741 zinātņu doktori.
Skolotāji
Latvijā ir augstākais sieviešu skolotāju īpatsvars vispārizglītojošajās un profesionālajās izglītības iestādēs (neskaitot pirmsskolas) ES – 86,5 % skolotāju ir sievietes. Visu ES dalībvalstu vispārizglītojošajās un profesionālajās izglītības iestādēs sieviešu skolotāju ir vairāk nekā vīriešu – vidējais sieviešu skolotāju īpatsvars ES ir 72,7 %. Vislielākais sieviešu skolotāju īpatsvars Latvijā ir vecuma grupā 50–59 gadi, t.i., 9 no 10 skolotājiem ir sievietes.
Latvijā 2022./2023. mācību gadā no 11,6 tūkstošiem pedagoģiskajiem darbiniekiem pirmsskolas izglītības iestādēs tikai 120 darbinieki ir vīrieši, un 67,5 % no tiem ir sporta skolotāji.
Pēdējo 12 gadu laikā augstais sieviešu skolotāju īpatsvars nav mainījies – 2010. gadā 88,1 % skolotāju bija sievietes, bet 2022. gadā – 87,2 %.
Mācības pārtraukušie jaunieši
Mācības pārtraukušo jauniešu īpatsvars samazinās un 2022. gadā bija 6,7 %. Tomēr starp dzimumiem vērojamas atšķirības mācības pārtraukušo jauniešu īpatsvarā, jo vīrieši biežāk izvēlas neturpināt mācības pēc pamatizglītības iegūšanas – 9,3 % vīriešu un 4,0 % sieviešu 18–24 gadu vecumā, kuriem bija pamatizglītība vai zemāka izglītība, mācības neturpināja.
Pieaugušo piedalīšanās izglītībā
2022. gadā Latvijā 9,7 % iedzīvotāju 25–64 gadu vecumā mācījās vai bija piedalījušies apmācībās pēdējo četru nedēļu laikā. Starp sievietēm to, kas turpina mācīties arī pēc 25 gadu vecuma, īpatsvars ir par 5,9 procentpunktiem augstāks – 12,5 % sieviešu (6,6 % – vīriešu) piedalījās pieaugušo izglītībā
Zinātne
Latvija ar sieviešu īpatsvaru zinātniskajā personālā (zinātnieki, profesionāļi un projektu vadītāji ar zinātnisko grādu) starp Eiropas Savienības valstīm ir līderu pozīcijās. 2021. gadā Latvijā puse (49,5 %) no zinātniskā personāla bija sievietes.
Savukārt zinātniskajā personālā pēc sektora 2021. gadā lielākais vīriešu īpatsvars bija uzņēmējdarbības sektorā (68,3 %), bet sieviešu īpatsvars – valsts un augstākās izglītības sektoros (attiecīgi 55,4 % un 54,1 %).
Zinātņu nozares ar lielāko sieviešu īpatsvaru zinātniskajā personālā Latvijā 2021. gadā bija humanitārās un mākslas zinātnes (68,8 %), kam seko medicīnas un veselības zinātnes (65,8 % sieviešu), sociālās zinātnes (64,8 %) un lauksaimniecības un veterinārās zinātnes (60,7 %). Lielākais vīriešu īpatsvars zinātniskajā personālā bija inženierzinātņu un tehnoloģiju (68,7 % vīriešu) un dabaszinātņu (53,1 %) nozarēs.
Dzimumu līdztiesības indekss – izglītība
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) aprēķinātais dzimumu līdztiesības indekss1 jomā “Zināšanas”, kurā raksturo atšķirības starp sasniegto izglītības līmeni, mūžizglītības iespējām, Latvijā novērtēts ar vērtību 47,7, un tas ir krietni mazāk nekā ES vidējais rādītājs (62,5). Zemais vērtējums saistīts gan ar augstāku sieviešu īpatsvaru augstskolu absolventu skaitā, gan sieviešu un vīriešu studentu skaita atšķirībām dažādās izglītības nozarēs (sievietes biežāk izvēlas humanitārās zinātnes, savukārt vīrieši – zinātnes un tehniskās disciplīnas). Pēc EIGE novērtējuma Latvija kopš 2015. gada nemainīgi ieņem pēdējo vietu starp ES valstīm jomā “zināšanas”, līdz ar to, ir iespējams secināt, ka izglītības jomā Latvijai būtu jāturpina nopietna attīstība.
Metodoloģiskie skaidrojumi:
1Indekss tiek vērtēts skalā 1–100. 1 apzīmē pilnīgu nevienlīdzību, 100 – pilnīgu vienlīdzību.
Datu avoti
Oficiālās statistikas portāls:
NBA060 Iedzīvotāji (15–74 gadi) pēc iegūtā izglītības līmeņa un dzimuma
NBA060 Augstākās izglītības (ISCED 5,6,7,8) absolventi pēc dzimuma
IGA040 Sieviešu absolvenšu skaits, kas ieguvušas ISCED 5 vai ISCED 6 izglītību zinātnes un tehniskajās jomās
IPA020 Profesionālajās izglītības iestādēs uzņemtie, izglītojamie un beigušie pēc dzimuma un izglītības tematiskajām grupām
IZI040 Mācības pārtraukušie jaunieši 18–24 gadu vecumā pilsētās un laukos pēc dzimuma
IZI060 Iedzīvotāju īpatsvars, kas piedalījušies pieaugušo izglītībā, pēc dzimuma
ZPR050 Zinātniskais personāls, kas strādā pilnu un nepilnu darba laiku, sadalījumā pēc vecuma