GNC01
Nāves cēloņi
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) apkopo oficiālo statistiku par Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņiem, datus iegūstot no medicīniskajām apliecībām par nāves cēloni.
Statistika par iedzīvotāju nāves cēloņiem sniedz nozīmīgu informāciju par sabiedrības veselību.
Nāves cēloņi, ko ieraksta medicīniskā nāves cēloņu apliecībā, ir visas tās slimības, slimīgie stāvokļi vai ievainojumi, kuru dēļ iestājusies nāve vai kuri nāvi veicinājuši, un nelaimes gadījuma apstākļi vai vardarbība, kas ikvienu šādu ievainojumu izraisījuši.
Nāves pamatcēlonis saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) definīciju ir "slimība vai ievainojums, kas aizsāk pie nāves tieši novedušo patoloģisko notikumu virkni, vai nelaimes gadījuma vai vardarbības apstākļi, kuros radās nāvējošais ievainojums".
Oficiālās statistikas portālā publicētā statistika apkopota pēc nāves pamatcēloņa.
Galvenās nāves cēloņu grupas
Bērnu mirstība
Viens no biežākajiem nāves cēloņiem bērniem vecuma grupā līdz 17 gadiem ir ārējie nāves cēloņi, kurus varētu novērst. Biežākie nāves cēloņi bērniem līdz 1 gadam ir noteikti perinatālā perioda stāvokļi un iedzimtas kroplības deformācijas un hromosomu anomālijas un zīdaiņa pēkšņas nāves sindroms.
Asinsrites sistēmas slimības
Asinsrites sistēmas jeb sirds un asinsvadu slimības ir saslimšanas, kas skar sirdi vai asinsvadus (artērijas, vēnas un kapilārus). Asinsrites sistēmas slimības joprojām ir viens no galvenajiem mirstības iemesliem Latvijā un pasaulē.
Izplatītākās asinsrites sistēmas slimības
No asinsrites sistēmas slimībām visizplatītākais nāves cēlonis ir hroniska sirds išēmiskā slimība.
Pieaugoša tendence vērojama mirušo skaitā, kuriem nāves cēlonis ir hipertensīvas slimības jeb komplikācijas, kas saistītas ar arteriālo hipertensiju (tautas valodā "augstu asinsspiedienu"). Nākamā bieži sastopamā nāves cēloņu grupa ir cerebrovaskulāras slimības (ietver insultu un smadzeņu infarktu), kā arī kardiomiopātijas, un sirds išēmiskās slimības, (ietver akūtu miokarda infarktu (sirdslēkmi)).
Mirstība no asinsrites sistēmas slimībām (uz 100 000 iedzīvotāju)
Ļaundabīgie audzēji
Ļaundabīgie audzēji ir galvenais invaliditātes cēlonis un arī otrā lielākā nāves cēloņu grupa Latvijā. Audzējus klasificē pēc lokalizācijas, piemēram, kuņģa, resnās zarnas, dzemdes, prostatas u.c. ļaundabīgie audzēji.
Ļaundabīgo audzēju izplatībā vērojamas atšķirības dzimumu grupās. Visbiežākais nāves cēlonis ļaundabīgo audzēju grupā sievietēm ir krūts ļaundabīgais audzējs, kolorektālās daļas ļaundabīgie audzēji, kā arī bronhu un plaušu audzēji. Turpretī vīriešiem biežākie ļaundabīgie audzēji, no kuriem mirst, ir bronhu un plaušu ļaundabīgais audzējs, prostatas ļaundabīgais audzējs, kā arī kolorektālās daļas ļaundabīgie audzēji.
Latvijā ir vieni no augstākajiem relatīvajiem mirstības no ļaundabīgiem audzējiem rādītājiem, salīdzinot Eiropas Savienības dalībvalstis (Eurostat: Death due to cancer, by sex [tps00116])
Mirstība no aknu un prostatas ļaundabīgu audzējiem vīriešu vidū pieaug.
Sievietēm visbiežāk kā nāves cēlonis sastopami krūts, korektālās daļas (tā sauktais zarnu vēzis), bronhu un plaušu, aizkuņģa dziedera, limfoīdo, asinsrades un radniecīgu audu, kuņģa ļaundabīgi audzēji.
Bērniem biežāk izplatītie ļaundabīgie audzēji ir galvas smadzeņu ļaundabīgi audzēji un leikozes.
Mirstība no audzējiem (uz 100 000 iedzīvotāju)
Gremošanas sistēmas slimības
Mirstība no gremošanas sistēmas slimībām (uz 100 000 iedzīvotāju)
Alkohola ietekme
Latvijā ir salīdzinoši augsta mirstība, ko izraisījusi pārmērīga alkohola lietošana (nāves cēlonis - psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ, Eurostat: Death due to alcoholic abuse, by sex [tps00140]).
Ārējie nāves cēloņi
Ārējie nāves cēloņi apskatīti atsevišķā sadaļā.