GNC02
Ārējie nāves cēloņi
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) apkopo oficiālo statistiku par nāves cēloņiem, datus iegūstot no medicīniskajām apliecībām par nāves cēloni.
Mirstība no ārējiem cēloņiem ietver tādus cēloņus kā transporta nelaimes gadījumi, noslīkšana, saindēšanās, tīšs paškaitējums (pašnāvības), vardarbība, pārmērīga dabiska aukstuma iedarbe (nosalšana), kritieni, dūmu, uguns un liesmu iedarbe un citas. Mirstība no ārējiem nāves cēloņiem Latvijā pakāpeniski samazinās gan absolūtos, gan relatīvos (uz 100 000 iedzīvotāju) skaitļos. Šajā nāves cēloņu grupā dalījumā pa dzimumiem dominē vīrieši.
Mirstība no ārējiem nāves cēloņiem pilsētās un novados (uz 100 000 iedzīvotāju)
Tīšs paškaitējums (pašnāvība)
Tīšs paškaitējums jeb pašnāvības veido lielāko daļu no ārējiem nāves cēloņiem, tāpēc pašnāvības ir viena no aktuālākajām Latvijas sabiedrības veselības problēmām gan iedzīvotāju populācijā, gan specifiski pusaudžu vidū. Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir augsti mirstības rādītāji no pašnāvībām abiem dzimumiem, bet jo sevišķi pieaugušiem vīriešiem virs 35 gadu vecuma un arī zēniem vecuma grupā 15–19 gadi. Dinamikā mirstība no tīša paškaitējuma pakāpeniski samazinās.
Baltijas valstīs ir salīdzinoši augsta mirstība no pašnāvībām, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm (Eurostat: Death due to suicide, by sex [tps00122])
Pusaudžu un jauniešu mentālā veselība ir sabiedrībā aktuāls jautājums. Pusaudžu un jauniešu vecuma grupā (15-19 gadi) lielāko daļu pašnāvību veikuši zēni.
Transporta nelaimes gadījumi
Arī transporta nelaimes gadījumos, kas ir viens no izplatītākajiem ārējo nāves cēloņu veidiem, biežāk mirst vīrieši, bet kopumā mirstība transporta nelaimes gadījumos samazinās.
Lai arī mirstība no transporta negadījumiem Latvijā samazinās, Latvijas relatīvie rādītāji vēl joprojām ir vieni no augstākajiem Eiropā (Eurostat: Death due to transport accidents, by sex [tps00165])
Kritieni
Mirstība no kritieniem būtiski nemainās laika gaitā. Kritieni ir bīstami un biežāk beidzas letāli iedzīvotājiem vecumā 75 gadi un vairāk. Sadalījumā pa kritienu veidiem visbiežāk nāve iestājusies pēc kritieniem savā līmenī, t.sk. paslīdot, paklūpot. Otrs biežākais šajā grupā ir kritiens no augstuma, t.sk. lielākā daļa ar nezināmu nodomu. Tad seko kritiens uz kāpnēm, kritiens no ēkas, kritiens no gultas. Visbiežāk kritieni, kuru rezultātā iestājusies nāve, notikuši mājās (vairāk kā puse no visiem kritieniem), uz ielas vai ceļa.
Noslīkšana un slīkšana
Slīkšana un noslīkšana ir viens no ārējiem izplatītākajiem nāves cēloņiem. Dodoties peldēt, neizvērtē savus spēkus biežāk vīrieši nekā sievietes. Daļa no nāves gadījumiem saistīti ar alkohola lietošanu, atpūšoties pie ūdeņiem, kā arī nedrošas peldvietas izvēli. Visdrošāk peldēties ir oficiālajās peldvietās – vietās, kuras tam ir īpaši izveidotas, labiekārtotas un tajās dežurē glābēji, tiek veikta ūdens kvalitātes kontrole.
Noslīkšana ir viens no biežākajiem ārējiem nāves cēloņiem bērniem, kurus vienmēr būtu jāpieskata pieaugušajiem, īpaši brīvi piekļūstamu ūdenstilpju tuvumā, kas nereti atrodas tuvu dzīves vietai (dīķi, upes, ezeri). Izceļama riska grupa ir pusaudži, kuri pārvērtē savas spējas peldēt vai lec ūdenī uz galvas no dažādām hidrotehniskām būvēm (laipām, tiltiem, pontoniem). Baltijas valstīs ir augsti mirstības rādītāji no noslīkšanas un slīkšanas (Eurostat: Causes of death - standardised death rate [hlth_cd_asdr__custom_8293924])
Pakļaušana dūmu, uguns un liesmu iedarbei
Ugunsgrēku un sadūmojuma rezultātā Latvijā ik gadu iet bojā ievērojams skaits iedzīvotāju un pēdējos gados mirstība no dūmu, uguns un liesmu iedarbes būtiski nemainās. Vīriešiem mirstība dūmu, uguns un liesmu iedarbes dēļ ir augstāka nekā sievietēm.
Pārmērīga dabiska aukstuma iedarbe
Pēdējos gados mirstība no pārmērīga dabiska aukstuma iedarbes nesamazinās. Vīrieši biežāk nekā sievietes mirst no pārmērīga dabiska aukstuma iedarbes.
Saindēšanās un pakļaušana kaitīgu vielu iedarbei
Pēdējos gados mirstība no saindēšanās un pakļaušanas kaitīgu vielu iedarbei būtiski nemainās, kā arī saglabājas tendence, ka vīrieši darbspējas vecumā biežāk ir pakļāvuši sevi riskam, kas rezultējies ar letālu saindēšanos. Biežāk lietotā viela, kas izraisa nāvi saindējoties, abu dzimumu grupās ir alkohols, vīriešiem otrajā vietā ir narkotiskās un halucinogēnās vielas, savukārt sievietēm – citi un neprecizēti ārstniecības līdzekļi.
Mirstība no vardarbības
Mirstība no vardarbības samazinās. No vardabības bojā iet vairāk vīriešu nekā sieviešu, taču vīriešu relatīvā mirstība no vardarbības (uz 100 000 iedzīvotāju) ir samazinājusies straujāk nekā sieviešu. Latvijā ir vieni no augstākajiem mirstības no vardarbības relatīvajiem rādītājiem Eiropā (Eurostat: Death due to homicide, assault, by sex [tps00146])