2020. gadā pieauga nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits

2020. gadā Latvijā nabadzības riskam¹ bija pakļauti 439 tūkstoši jeb 23,4 % iedzīvotāju – par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi² bija zem nabadzības riska sliekšņa.

Pagājušajā gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis, sasniedzot 472 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai (2019. gadā – 441 eiro mēnesī). Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2020. gadā sasniedza 991 eiro mēnesī (2019. gadā – 972 eiro mēnesī).

Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (36,0 %) un vismazākais – Pierīgā (16,1 %) un Rīgā (17,8 %). Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauti 32,0 % iedzīvotāju, Kurzemē – 29,5 % un Zemgalē – 24,1 % iedzīvotāju.

Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Latvijas reģionos 2020. gadā

(procentos)

Skatīt Oficiālās statistikas portālā: NNR120

Visstraujāk nabadzības risks ir palielinājies starp vecākā gadagājuma iedzīvotājiem

Pagājušajā gadā visstraujāk  nabadzības risks palielinājās starp vecākā gadagājuma iedzīvotājiem vecumā virs 65 gadiem. 2020. gadā nabadzības riskam pakļauto vecākā gadagājuma iedzīvotāju īpatsvars sasniedza 44,6 %  (kopš 2019. gada pieaugums par 3,7 procentpunktiem). 50 līdz 64 gadu vecuma iedzīvotāju vidū nabadzības riskam pakļauto īpatsvars pērn sasniedza 24,0 % (kopš 2019. gada pieaugums par 2 procentpunktiem). Ievērojami lēnāk nabadzības risks palielinājās starp 25 līdz 49 gadu vecuma iedzīvotājiem un bērniem vecumā līdz 17 gadiem (kopš 2019. gada kāpums par 1,1 procentpunktu). 2020. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 14,7 % iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 49 gadiem un 16,9 % bērnu vecumā līdz 17 gadiem. 

Visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti pensionāri (50,9 %) un bezdarbnieki (46,8 %).  Savukārt vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū (9,8 %).

Nedaudz palielinājusies sociālo transfertu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem

Būtiska nozīme nabadzības riska mazināšanā ir sociālajiem transfertiem³, kas ietver gan valsts un pašvaldību mērķētu atbalstu, gan pensijas, kas veidojas no iedzīvotāju mūža laikā veiktajām sociālā nodokļa iemaksām. Pēdējo gadu laikā nedaudz palielinājās sociālo transfertu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem. 2020. gadā sociālo transfertu sniegtais atbalsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināja par 17,1 procentpunktu. Nepastāvot sociālajiem transfertiem, nenodrošinot valsts un pašvaldības atbalstu, tai skaitā, neizmaksājot vecuma pensijas, nabadzības riskam būtu pakļauti 40,5 % iedzīvotāju. 2019. gadā sociālie transferti nabadzības risku samazināja par 16,8 procentpunktiem un 2018. gadā – 16,4 procentpunktiem.

Plašāks ieskats par iedzīvotāju nabadzības un sociālās atstumtības riskiem ir pieejams Oficiālās statistikas portālā „Monetārā nabadzība, nevienlīdzība un sociālā atstumtība” un būs pieejams informatīvajā apskatā “Nabadzība un sociālā atstumtība Latvijā”, kas tiks publicēts 2022. gada 14. janvārī.

Iegūto nabadzības riska un sociālās atstumtības rādītāju datu avots ir CSP 2021. gada ienākumu un dzīves apstākļu aptauja, kas tika veikta no 30. janvāra līdz 15. jūlijam. Iedzīvotājiem bija iespēja anketu aizpildīt internetā vai arī viņi tika aptaujāti pa telefonu. Klātienes intervijas netika veiktas COVID-19 epidemioloģiskās situācijas dēļ. Aptaujā piedalījās 6,6 tūkstoši mājsaimniecību un 11,7 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.

2022. gada apsekojuma ietvaros CSP iegūs datus par mājsaimniecību nabadzības risku 2021. gadā, turklāt respondenti varēs paši aizpildīt anketu internetā.

Metodoloģiskie skaidrojumi

CSP 2020. gada nabadzības un sociālās atstumtības rādītājos iekļauj datus par iedzīvotāju ienākumiem 2020. gadā. Pretstatā CSP pieejai ES statistikas birojs Eurostat publicē nabadzības un sociālās atstumtības rādītājus ar atsauci uz apsekojuma norises gadu, lai arī rādītājos iekļautie iedzīvotāju ienākumi ir par iepriekšējo kalendāro gadu.

¹Nabadzības riska indekss – iedzīvotāju īpatsvars (procentos), kuru ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi ir zem nabadzība riska sliekšņa.

Nabadzības riska slieksnis ir 60 % no ekvivalento rīcībā esošo ienākumu mediānas.

Mediāna ir augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotu novērojumu centra vērtība jeb sadalījuma viduspunkts.

²Rīcībā esošie (neto) ienākumi – naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni līdz 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.).

Ekvivalentie rīcībā esošie (neto) ienākumi – mājsaimniecības rīcībā esošie ienākumi, kuri tiek aprēķināti uz ekvivalento patērētāju. To iegūst, dalot mājsaimniecības ienākumus ar ekvivalento mājsaimniecības lielumu, kuru veido, izmantojot modificēto OECD skalu (1,0; 0,5; 0,3) – pirmajam pieaugušajam tiek pielīdzināts svars 1,0, katram nākamajam mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam – 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3.

³Sociālie transferti – valsts, pašvaldības piešķirtās pensijas un pabalsti, izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem, stipendijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti un kompensācijas, tai skaitā arī citu valstu.

Mediju jautājumi:
Komunikāciju daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: 67366621, 27880666

Papildu informācija par datiem:
Sociālās statistikas metodoloģijas daļa
Viktors Veretjanovs
E-pasts: Viktors.Veretjanovs@csp.gov.lv
Tālr. 67366609