IKP 1. ceturksnī palielinājies par 2,5 %

2026. gada 1. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,5 % (sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pieaudzis par 0,6 % (sezonāli un kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās). Lielākais ieguldījums IKP izaugsmē bijis elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarei, kā arī produktu nodokļu pieaugumam.

Faktiskajās cenās IKP šī gada 1. ceturksnī bija 9,9 miljardi eiro.

1. ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozare, bet arī tirdzniecība un operācijas ar nekustamo īpašumu. Samazinājums novērots transporta un uzglabāšanas nozarē, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē.

IKP faktiskajās cenās 2026. gada 1. ceturksnī bija 9 855,8 milj. EUR

Ražošanas aspekts

(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati)

2026. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība palielinājusies par 2,1 %. Pievienotā vērtība ražojošajās nozarēs kopā palielinājusies par 4,1 %, bet pakalpojumu nozarēs novērots pieaugums par 1,4 %.

Lauksaimniecības nozarē novērots pieaugums par 1,3 %. Savukārt zivsaimniecības nozare samazinājusies par 0,2 %. Mežsaimniecības un mežizstrādes nozares pievienotā vērtība samazinājusies par 4,5 %.

Nelabvēlīgie laika apstākļi, akmeņu, smilšu un māla, kā arī kūdras ieguvē negatīvi ietekmēja ieguves rūpniecību, kuras kopējā pievienotā vērtība samazinājās par 27,7 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība pieauga par 1,1 %, ko noteica pieaugums 13 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pievienotā vērtība samazinājusies par 2,5 %, bet pārtikas produktu ražošanā kāpums par 6,3 %. Kopējo nozares pievienotās vērtības dinamiku pozitīvi ietekmēja arī izaugsme nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā par 1,4 % un gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 19,4 %. Vienlaikus dzērienu ražošanā reģistrēts kritums par 32,8 %.

Elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas pievienotā vērtība palielinājās par 41,6 %, ko galvenokārt veicināja aukstie laikapstākļi janvārī un februārī. Ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozares pievienotā vērtība kāpusi par 3,5 %.

Būvniecības pievienotā vērtība 2026. gada 1. ceturksnī palielinājās par 2,8 %. Nozares pozitīvo sniegumu nodrošināja pieaugums infrastruktūras projektos (ceļi, tilti, elektroapgāde), kas sekmēja inženierbūvniecības pievienotās vērtības kāpumu par 4,3 %. Ēku būvniecības pievienotā vērtība palielinājās par 4,3 %, bet specializētie būvdarbi samazinājušies par 0,3 %.

Mazumtirdzniecības nozares pievienotā vērtība palielinājās par 6,6 %. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 0,4 %, bet vairumtirdzniecībā kāpums par 6,0 %.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu apjoms samazinājās par 1,8 %, tostarp izmitināšanā – par 2,1 %, bet ēdināšanas pakalpojumos – par 1,6 %.

Informācijas un komunikāciju nozares pievienotā vērtība samazinājās par 2,4 %. Lielākajās apakšnozarēs datorprogrammēšanā un konsultēšanā pievienotā vērtība pieauga par 1,8 %, bet telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā – par 2,3 %. Savukārt informācijas pakalpojumos reģistrēts kritums par 16,8 %.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē pievienotā vērtība samazinājās par 1,0 %, ko ietekmēja kritums par 16,4 % finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību papildinošajās darbībās. Tajā pašā laikā finanšu pakalpojumu nozarē pievienotā vērtība pieauga par 0,8 %, bet apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozarē – par 5,5 %. Papildinošo darbību kritumu ietekmēja citas finanšu pakalpojumu palīgdarbības (izņemot apdrošināšanu un pensiju finansēšanu), apdrošināšanas aģentu un brokeru darbība un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē reģistrēts pievienotās vērtības pieaugums par 7,1 %, ko noteica kāpums arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu, tehnisko pārbaužu un analīzes pakalpojumu sniegšanā (par 9,9 %), citos profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos (par 8,7 %), reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā (par 7,7 %) un juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā (par 6,4 %).

Administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu darbības palielinājās par 6,9 %. Pozitīvu devumu nozares pievienotās vērtības pieaugumā sniedza darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu (par 11,0 %), biroju administratīvās darbības un citas uzņēmumu palīgdarbības (par 33,7 %). Negatīvu ietekmi uz nozares attīstību atstāja apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas darbībās (par 5,2 %).

Produktu nodokļu (galvenokārt, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) pieaugumu 5,7 % apmērā noteica pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums. Kopējā IKP pieaugumā produktu nodokļi veidoja 0,7 procentpunktu ieguldījumu. Iekasētie produktu nodokļi faktiskajās cenās pieauguši par 9,1 %.

Izlietojuma aspekts

(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati)

2026. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību galapatēriņš palielinājies par 2,0 %. Pārtikas patēriņa apjoms palielinājies par 1,4 %. Par 3,0 % palielinājies mājsaimniecību izmantoto preču un pakalpojumu apjoms mājokļa, ūdens, elektroenerģijas, gāzes un cita kurināmā izdevumu grupā. Mājsaimniecību izdevumi transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) kāpuši par 6,2 %.

Valdības galapatēriņa izdevumi samazinājušies par 1,5 %.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā kopumā palielinājušies par 3,2 %. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs palielinājušies par 3,3 %, mašīnās un iekārtās, tai skaitā transporta līdzekļos  – par 3,4 %. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) palielinājušies par 1,3 %.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi pieauga par 1,4 %, tostarp preču eksports – par 1,4 %, bet pakalpojumu eksports – par 1,7 %. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles), elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī minerālprodukti. 2026. gada 1. ceturksnī galvenie eksportētie pakalpojumi bija transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi, t. sk. pētniecības un attīstības pakalpojumi, profesionālie un vadībzinību pakalpojumi, kā arī tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi.

Preču un pakalpojumu importa apjomi palielinājās par 3,0 %, tostarp preču imports pieauga par 5,1 %, savukārt pakalpojumu imports samazinājās par 4,8 %. Galvenokārt tika importēti minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī sauszemes transporta līdzekļi un to daļas. Svarīgākie importētie pakalpojumi bija transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.

Ienākumu aspekts

(faktiskajās cenās, sezonāli un kalendāri neizlīdzināti dati)

2026. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2025. gada 1. ceturksni, kopējais darbinieku atalgojums ir pieaudzis par 5,5 %, tai skaitā kopējā darba alga par 5,7 %, bet darba devēju sociālās iemaksas par 4,8 %.

Vislielākais kopējā darbinieku atalgojuma pieaugums konstatēts finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (par 11,1 %), būvniecībā (par 7,9 %) un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (par 7,4 %). Darbinieku atalgojums ražojošās nozarēs vidēji pieaudzis par 5,9 %, bet pakalpojumu nozarēs vidēji par 6,2 %.

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums ir palielinājies par 4,0 %, ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieaudzis par 12,0 %.

Iespējamās izmaiņas valdības sektora aprēķinos, maksājumu bilancē un finanšu pakalpojumu nozarēs, kā arī atjaunotie biznesa pakalpojumu indeksi tiks ņemti vērā IKP aprēķinos un ceturkšņa nacionālo kontu sabalansēšanā 85. dienā pēc pārskata ceturkšņa. Atjaunotā informācija būs pieejama oficiālās statistikas portālā 19. jūnijā.

IKP galveno rādītāju vēsturisko datu un revīzijas apjomu laikrindas pieejamas lejupielādei IKP metadatu sadaļā Excel datņu veidā.

Metodoloģiskā informācija

IKP ceturkšņa aprēķini tiek veikti atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, iekļaujot šādus datu avotus:

• uzņēmumu, iestāžu ceturkšņu un mēnešu pārskati;

• CSP veiktā Darbaspēka apsekojuma dati;

• Finanšu ministrijas, Valsts kases un Valsts ieņēmumu dienesta dati; 

• Latvijas Bankas dati;

• Agroresursu un ekonomikas institūta dati. 

IKP datus no ražošanas un izlietojuma aspekta aprēķina faktiskajās cenās (uzskaite un aprēķini tiek veikti tajās cenās, kas faktiski pastāv konkrētajā periodā) un salīdzināmajās cenās. Salīdzināmajās cenās rādītāji tiek izteikti iepriekšējā kalendārā gada cenās un atsauces gada cenās (ķēde), tādējādi izslēdzot konkrētā perioda cenu izmaiņu ietekmi.

IKP aprēķinā iepriekšējā kalendārā gada cenās par bāzi tiek lietoti iepriekšējā kalendārā gada faktisko cenu dati, un aprēķiniem izmantota "gada vidējā metode", kur katrs kārtējais ceturksnis tiek aprēķināts iepriekšējā gada vidējās cenās. Šim nolūkam izmanto dažādus deflatorus. Tie var būt gan apjomu indeksi, gan cenu indeksi. Aprēķinos izmanto patēriņa cenu indeksus, ražotāju cenu indeksus, būvniecības izmaksu indeksus, biznesa pakalpojumu cenu indeksus, lauksaimniecības cenu indeksus, eksporta vienības vērtības indeksus, importa cenu indeksus. Kā apjoma indeksi tiek izmantoti darbinieku skaita izmaiņas un naturālo rādītāju izmaiņas (piem., ciršu krājas izmaiņas, pasažieru skaits utt.).

Lai aprēķinātu IKP atsauces gada (2020. gada) cenās, tiek lietoti no IKP rādītājiem iepriekšējā gada cenās iegūtie indeksi ķēdes veidošanai pret 2020. gadu.

IKP ienākumu aspekts tiek aprēķināts tikai faktiskajās cenās.

Iepriekš publicēto datu precizēšana tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām. Revīzijas ietekmē papildu vai precizētas informācijas, kā arī aktuālo administratīvo avotu datu saņemšana, jaunu ekonomiski aktīvu uzņēmumu un iestāžu iekļaušana pārskatos, uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektoru precizēšana.

Mediju jautājumi:
Publisko attiecību daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: +371 27880666

Papildu informācija par datiem:
Gita Ķiņķevska
Nacionālo kontu datu apstrādes, analīzes un izplatīšanas daļa
E-pasts: Gita.Kinkevska@csp.gov.lv
Tālr.:  +371 67366791