Blīvi apdzīvota teritorija

Blīvi apdzīvotas teritorijas (BAT), to robežas. Raksturo iedzīvotāju dzīves un darba vietu klasterus neatkarīgi no administratīvā iedalījuma.

BAT datus izmanto rādītāju aprēķināšanā (iedzīvotāju skaita un demogrāfisko rādītāju, teritoriju ekonomisko rādītāju u.c.).

BAT robežu noteikšanai pamatā ir apdzīvotas vietas definīcija, kas minēta 2017. gada 22. marta Komisijas īstenošanas regulā (ES) 2017/543 ar ko attiecībā uz tematu un to dalījumu tehniskajām specifikācijām paredz noteikumus, kas vajadzīgi, lai piemērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 763/2008 par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu.

Tajā apdzīvotu vietu definē kā nošķirtu apmešanās vietu, kurā iedzīvotāji dzīvo ēkās, kas atrodas kaimiņos vai netālu. No apdzīvotas vietas definīcijas izvēlēts c) kritērijs, kas nosaka, ka šādas ēkas var (..) veidot ēku grupu, kurā neviena ēka neatrodas tālāk par 200 metriem no tuvākā kaimiņa.

Latvijas teritorija.

N/A

Statistikas datubāze

N/A

N/A

N/A

Būtiskākie datu avoti:

• Eksperimentālās statistikas dati par iedzīvotāju skaitu.
• CSP uzturētie dati par vietējā darbības veida vienībām (VDVV) – to koordinātas un vidējais nodarbināto skaits 2017. gadā.
• Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par uzņēmumos nodarbinātajiem un pašnodarbinātajām personām 2017. gada decembrī.
• Valsts Zemes dienesta (VZD) uzturētā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma (NĪVKIS) un Valsts adrešu reģistrs.
• Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) uzturētā topogrāfiskā karte mērogā 1:10 000 un vietvārdu datubāze.
• Latvijas Atvērto datu portālā publicētās apkaimju robežas.

N/A

Robežu noteikšana

Saskaņā ar BAT definīciju ēku grupas aprēķinātas, sapludinot buferzonas. Buferzonas ir aprēķinātas:

1. būvēm no kadastra – apdzīvotām būvēm (pastāvīgo dzīvesvietu koordinātas krusto būves no kadastra) un neapdzīvotām dzīvojamajām ēkām (kodi Būvju klasifikācijā, kas sākas ar 11);
2. pastāvīgo dzīvesvietu koordinātām, kas nekrusto ēkas no kadastra;
3. 2019. gada datiem arī būvēm no kadastra, kur atrodas VDVV (to koordinātas krusto būves no kadastra), un pārējām rūpnieciskām, darījumu un sabiedriskām ēkām (kodi Būvju klasifikācijā, kas sākas ar 12, izņemot 1271 un 1274) atbilstoši situācijai 2018. gada sākumā;
4. 2019. gada datiem arī VDVV koordinātām, kas nekrusto ēkas no kadastra, atbilstoši situācijai 2018. gada sākumā.

Pastāvīgās dzīvesvietas koordinātas ņemtas no eksperimentālās statistikas datiem par iedzīvotāju skaitu, bet kadastra būvju daudzstūri – no NĪVKIS.

Aprēķinos par 2000. un 2011. gadu izmantoti 2014. gada NĪVKIS dati senāku datu neesamības dēļ. NĪVKIS netiek uzglabāta vēsturiskā grafiskā informācija, tāpēc nav pieejami dati par būvēm, kas nojauktas pirms 2014. gada. Lai izslēgtu vēl neuzceltu būvju iekļaušanu aprēķinos, izmantoti dati par būves ekspluatācijas uzsākšanas gadu, taču daļai NĪVKIS esošo ierakstu šāda informācija nav norādīta. Tādējādi dati par būves ekspluatācijas uzsākšanas gadu izmantoti tikai par 2019. gadu. 

Izveidotās grupas izgrieztas pēc valsts robežas (VZD dati), kas bija spēkā attiecīgajā brīdī. 2000. gadam izmantoti 2006. gada dati, kas bija vecākie pieejamie. Lai netiktu savienotas BAT, ko atdala ūdens, no tām izgriezti hidroloģijas daudzstūri bez ceļiem no LĢIA topogrāfiskās kartes mērogā 1:10 000. 2000. un 2011. gadam izmantoti topogrāfiskās kartes 3. cikla dati, 2019. – apvienoti 3. un 4. cikla dati, kam vēl nav pilns Latvijas teritorijas pārklājums. 3. cikla dati aizsākas 2011. gadā, un atsevišķās vietās aktuālā situācija ir mainījusies. Savukārt salas, kas mazākas vai vienādas ar tāda apļa platību, kura rādiuss sakrīt ar buferzonas lielumu (100 metri), un kuras nekrusto valsts robežu, sapludinātas ar BAT.

Regulā apdzīvotas vietas definīcija nosaka, ka uz atsevišķām zemes izmantošanas kategorijām neattiecina nepārtraukti apbūvētas platības nosacījumu. Šīs kategorijas ir rūpnieciskas un komerciālas ēkas un iekārtas, publiski parki, bērnu rotaļu laukumi un dārzi, futbola laukumi un citas sporta būves, upes ar tiltiem, dzelzceļa līnijas, kanāli, automobiļu stāvvietas un cita transporta infrastruktūra, kā arī kapsētas. Tā kā nav definēti kritēriji, kā šīs zemes izmantošanas kategorijas nodrošina apbūvēto teritoriju nepārtrauktību, tie tika noteikti. Apbūvētās teritorijas apvienotas multidaudzstūrī, ja tās savieno sapludināti daudzstūri, ko veido:

• 100 metru buferzonas ap rūpnieciskām, darījumu un sabiedriskām ēkām no NĪVKIS, no kurām izgriezti hidroloģijas daudzstūri bez ceļiem no LĢIA topogrāfiskās kartes mērogā 1:10 000.
• Elementi no LĢIA topogrāfiskās kartes, kas pielipināti viens otram, ja atrodas tuvāk par 20 metriem: automobiļu stāvvietas, kapsētas, parki, dārzi un rūpnieciskās ēkas (tikai 4. cikla datos). Visos periodos izmantoti apvienoti 3. un 4. cikla dati.
• Buferzonas ap tiltiem pār upēm no LĢIA topogrāfiskās kartes, kas ir garāki par 100 metriem. 2000. un 2011. gadam izmantoti topogrāfiskās kartes 3. cikla dati, 2019. – apvienoti 3. un 4. cikla dati.

Multidaudzstūri tālāk apvienoti, ja bija savienoti ar ceļu vai dzelzceļu posmiem, kas nav garāki par 100 metriem. Ceļiem visos periodos izmantoti apvienoti 3. un 4. cikla topogrāfiskās kartes dati ar manuāliem labojumiem un papildinājumiem. Dzelzceļiem 2000. un 2011. gadam izmantoti topogrāfiskās kartes 3. cikla dati, 2019. – apvienoti 3. un 4. cikla dati.

Tā kā Latvija ir reti apdzīvota, minimālais iedzīvotāju skaits vienā BAT noteikts 50 iedzīvotāji, kas ir zemāks nekā Regulā noteiktais mazākās apdzīvotas vietas lielums (200 iedzīvotāji). 2019. gadam BAT izveidotas, ja tajās bija vismaz 50 pastāvīgo iedzīvotāju vai nodarbināto. Dažas BAT ir apvienotas vai dzēstas neapmierinošas ieejas datu kvalitātes dēļ.

Nodarbināto skaits 2019. gada datiem aprēķināts atbilstoši situācijai 2018. gada sākumā, nodarbināto skaitu VDVV (vidēji 2017. gadā) pārdalot proporcionāli nodarbināto skaitam uzņēmumā 2017. gada decembrī pēc VID datiem. Nosakot BAT robežas, pašnodarbinātās personas nav ņemtas vērā, taču tās ieskaitītas izveidoto BAT nodarbināto skaitā. BAT noteikšanā nav ņemtas vērā sabiedriskās organizācijas ārpus tirgus sektora un Latvijas Sarkanais krusts.

Lai uzlabotu teritoriju robežu vizuālo izskatu, tās nogludinātas, secīgi piemērojot pusi no pozitīvas un pusi no negatīvas buferzonas (50 metrus). No iegūtā starprezultāta izgriezti hidroloģijas daudzstūri bez ceļiem no LĢIA topogrāfiskās kartes mērogā 1:10 000. Pēc tam secīgi piemērota 10 m pozitīva un negatīva buferzona un ar BAT sapludinātas salas, kas mazākas vai vienādas ar tāda apļa platību, kura rādiuss sakrīt ar buferzonas lielumu (100 metri), un kuras nekrusto valsts robežu. Izveidotās grupas izgrieztas pēc valsts robežas, kas bija spēkā attiecīgajā brīdī.

Identifikatoru un nosaukumu piešķiršana

BAT identifikatori veidoti formā LVDPAxxxx, kur xxxx ir pieaugoši numuri, sākot no 0001. BAT numurētas dilstošā secībā pēc to platības. BAT nosaukumi piekārtoti secīgi:

1. Piekārtots pilsētas nosaukums BAT, ja BAT platība, kas atrodas pilsētā, veido vairāk nekā 50% no visu pilsētā esošo BAT kopējās platības. Pilsētu robežām izmantoti VZD dati.
2. Piekārtots ciema nosaukums no Valsts adrešu reģistra BAT bez nosaukuma, ja:
   1. BAT platība, kas atrodas ciemā, veido vairāk nekā 50% no visu ciemā esošo BAT kopējās platības;
   2. Ciemam ir lielākā BAT esošā platība no visiem ciemiem, kas krusto BAT;
   3. BAT nosedz vismaz 1% no ciema platības.
3. Piekārtots ciema nosaukums no LĢIA toponīmiem (punktveida objektiem) BAT bez nosaukuma, ja BAT atrodas tikai viens ciema nosaukums.
4. Piekārtots ciema nosaukums no LĢIA toponīmiem BAT bez nosaukuma, ja BAT atrodas vairāki ciema nosaukumi, bet tikai viens BAT daļā. BAT nosaukumu piešķir no ciema, kurš atrodas visapdzīvotākajā daļā un kurā iedzīvotāju skaits ir vismaz divreiz lielāks nekā otrā apdzīvotākajā daļā.
5. Piekārtots Rīgas apkaimes nosaukums BAT bez nosaukuma, ja:
   1. BAT platība, kas atrodas apkaimē, veido vairāk nekā 50% no visu apkaimē esošo BAT kopējās platības;
   2. Apkaimei ir lielākā BAT esošā platība no visām apkaimēm, kas krusto BAT;
   3. BAT nosedz vismaz 1% no apkaimes platības.
6. Piekārtots pilsētas daļas nosaukums no LĢIA toponīmiem (punktveida objektiem) BAT bez nosaukuma, ja BAT atrodas tikai viens pilsētas daļas nosaukums.
7. Piekārtots dzelzceļa stacijas nosaukums no LĢIA toponīmiem (punktveida objektiem) BAT bez nosaukuma, ja BAT atrodas tikai viens dzelzceļa stacijas nosaukums.
8. Dublētu nosaukumu gadījumā pievienots teritoriālās vienības un, ja nepieciešams, arī administratīvās teritorijas nosaukums, kurā atrodas lielākā daļa BAT.
9. Manuāli pievienoti trūkstošie nosaukumi.

Kodu saraksta izmaiņas veidotas, balstoties uz rekomendācijām INSPIRE tehnisko vadlīniju statistikas vienībām F pielikumā. Netiek ņemtas vērā ģeometriju izmaiņas, visas apkopošanas tiek uzskatītas par absorbcijām, visas sašķelšanas – par izslēgšanām.