Nodarbinātība un bezdarbs

Informācija par Latvijas iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti (nodarbinātību un bezdarbu) iegūta no Latvijas nepārtrauktā darbaspēka izlases veida apsekojuma (DSA). Darbaspēka apsekojuma mērķis ir iegūt informāciju par Latvijas iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti – raksturot darbaspēku pēc dzimuma, vecuma, izglītības līmeņa, kā arī apkopot datus par saimnieciskās darbības veidiem, profesijām pašreizējā darbavietā (nodarbinātajiem) vai pēdējā darbavietā (bezdarbniekiem) un citus rādītājus par darba tirgu.

Darbaspēka apsekojuma datu klasificēšanai izmantotas šādas klasifikācijas:

• Vispārējā ekonomiskās darbības klasifikācija (NACE 1.1. red.);
• Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija (NACE 2. red. – no 2008. gada līdz 2025. gadam, NACE 2.1. red. – no 2026. gada);
• Administratīvo teritoriju un teritoriālā iedalījuma vienību klasifikators (ATVK);
• Profesiju klasifikators, kas balstīts uz Starptautisko standartizēto profesiju klasifikāciju (ISCO-88 (COM), no 2011. gada – ISCO-08);
• Izglītības klasifikācija, kas pielīdzināta Starptautiskajai standartizētajai izglītības klasifikācijai (ISCED) (līdz 2013. gadam – ISCED 1997, no 2014. gada – ISCED 2011);
• Statistiski teritoriālo vienību klasifikācija (NUTS);
• Starptautiskā nodarbinātības statusu klasifikācija (ICSE).

N/A

Persona.

DSA ir divas mērķa populācijas:

1. Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kas pārskata periodā dzīvo privātās mājsaimniecībās un ir 15–89 gadus veci (līdz 2020. gadam – 15–74 gadus veci);
2. privātās mājsaimniecības, kurās vismaz viens mājsaimniecības loceklis pārskata periodā ir 15–89 gadus vecs (līdz 2020. gadam – 15–74 gadus vecs) Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs.

No 2024. gada 1. janvāra Latvijā ir pieci statistiskie reģioni (Rīgas, Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales), kas ir vienādi ar Latvijas plānošanas reģioniem. Uzzināt vairāk.

2019.–2023. gada dati ir pārrēķināti atbilstoši reģionu teritorijām no 2024. gada sākuma.

Līdz 2024. gada 1. janvārim Latvijā bija seši statistiskie reģioni (Rīgas, Pierīgas, Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales).

• Gada dati pieejami par periodu kopš 1996. gada,
• ceturkšņa dati – no 2002. gada,
• mēneša dati –  no 2002. gada līdz 2025. gadam.

N/A

N/A

Mēnešu, ceturkšņu un gada dati.

Spēkā esošas regulas sākot ar 2021. gada datu vākšanu

Ietvara regula

• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1700 (2019. gada 10. oktobris),ar ko izveido vienotu ietvaru Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 808/2004, (EK) Nr. 452/2008 un (EK) Nr. 1338/2008 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 un Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98

Deleģētie akti

• Komisijas Deleģētā Regula (ES) 2020/257 (2019. gada 16. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1700 papildina, precizējot darbaspēka jomas mainīgo lielumu skaitu un nosaukumu
• Komisijas Deleģētā Regula (ES) 2020/256 (2019. gada 16. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1700 papildina, izveidojot daudzgadu mainīgo plānu
• Komisijas Deleģētā Regula (ES) 2022/2447 (2022. gada 30. septembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1700, precizējot darbaspēka jomas detalizēto tematu “jaunieši darba tirgū”, “izglītības līmenis – sīka informācija, tostarp pārtraukta vai izbeigta izglītība” un “darba un ģimenes dzīves saskaņošana” astoņu gadu mainīgo lielumu skaitu un nosaukumu
• Komisijas Deleģētā Regula (ES) 2025/668 (2024. gada 15. novembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1700 papildina, precizējot darbaspēka jomas mainīgo lielumu skaitu un nosaukumu 2026. gada ad hoc tematam “Digitālo platformu nodarbinātība”

Ieviešanas akti

• Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2019/2240 (2019. gada 16. decembris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1700 precizē datu kopas tehniskos aspektus, nosaka informācijas nosūtīšanas tehniskos formātus un precizē kvalitātes ziņojumu detalizētu sagatavošanas kārtību un saturu par izlases apsekojuma organizēšanu darbaspēka jomā
• Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2019/2180 (2019. gada 16. decembris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1700 precizē kvalitātes ziņojumu detalizētu sagatavošanas kārtību un saturu
• Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2019/2181 (2019. gada 16. decembris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1700 precizē tehniskos raksturlielumus attiecībā uz elementiem, kuri ir kopīgi vairākām datu kopām
• Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2019/2241 (2019. gada 16. decembris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1700 apraksta mainīgos lielumus un laikrindu garumu, kvalitātes prasības un detalizācijas pakāpi mēneša bezdarba datu nosūtīšanai
• Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2022/2312 (2022. gada 25. novembris), par darbaspēka jomas detalizēto tematu “jaunieši darba tirgū”, “izglītības līmenis – sīka informācija, tostarp pārtraukta vai izbeigta izglītība” un “darba un ģimenes dzīves saskaņošana” astoņu gadu mainīgajiem lielumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1700
• Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2024/2887 (2024. gada 15. novembris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1700 precizē darbaspēka jomas 2026. gada ad hoc temata “Digitālo platformu nodarbinātība” datu kopas tehniskos aspektus

Regulas, kas attiecas uz darbaspēka apsekojumā izmantotām klasifikācijām

• Komisijas Regula (ES) Nr. 317/2013 (2013. gada 8. aprīlis), ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1983/2003, (EK) Nr. 1738/2005, (EK) Nr. 698/2006, (EK) Nr. 377/2008 un (ES) Nr. 823/2010 pielikumus attiecībā uz Starptautisko standartizēto izglītības klasifikāciju. Šī regula paredz ISCED 2011 izmantošanu no 2014. gada.
• Komisijas Regula (EK) Nr. 1022/2009 (2009. gada 29. oktobris), ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1738/2005, (EK) Nr. 698/2006 un (EK) Nr. 377/2008 attiecībā uz Starptautisko standarta nodarbošanās klasifikāciju (ISCO). Šī regula paredz ISCO-08 izmantošanu no 2011. gada.
• Komisijas Deleģētā Regula (ES) 2023/137 (2022. gada 10. oktobris), ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju. Regulas 2. pantā noteikts, ka darbaspēka apsekojumā no 2026. gada jāizmanto NACE 2.1.red.
• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi. Šī regula paredz NUTS reģionu kodēšanu. Izmaiņas kodēšanā ir atrodamas attiecīgajos grozījumos.

Regula par statistikas konfidencialitāti

• Komisijas Regula (ES) Nr. 557/2013 (2013. gada 17. jūnijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku attiecībā uz konfidenciālu datu pieejamību zinātniskiem nolūkiem un ar ko atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 831/2002

Regulas, kas attiecas uz datu vākšanu no 1998. līdz 2020. gadam

Vispārīgās regulas

• Padomes Regula (EK) Nr. 577/98 (1998. gada 9. marts) par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā

Šī ir galvenā regula ar apsekojuma raksturojumu un lēmumu pieņemšanas procesu.

• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 545/2014 (2014. gada 15. maijs), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā

Šī regula precizē finansēšanas noteikumus un izlases nosacījumus ad hoc moduļiem.

• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 596/2009 (2009. gada 18. jūnijs), ar ko atsevišķus tiesību aktus, kuriem piemēro Līguma 251. pantā minēto procedūru, pielāgo Padomes Lēmumam 1999/468/EK attiecībā uz regulatīvo kontroles procedūru Pielāgošana regulatīvajai kontroles procedūrai – Ceturtā daļa

Šī regula precizē ad hoc moduļu organizēšanu darbaspēka apsekojumā.

• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1372/2007 (2007. gada 23. oktobris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā

Šī regula maina rādītāja “ienākumi” statusu no izvēles uz obligātu.

• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2257/2003 (2003. gada 25. novembris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā, lai pielāgotu apsekojuma mainīgos lielumus

Ar šo regulu ievieš sešus jaunus mainīgos lielumus un pieļauj viļņu pieeju strukturālajiem mainīgajiem lielumiem.

• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1991/2002 (2002. gada 8. oktobris) par grozījumiem Padomes Regulā (EK) Nr. 577/98 par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā

Šī regula nosaka laika ierobežojumu nepārtraukta darbaspēka apsekojuma ieviešanai.

Šī ir jaunākā konsolidētā versija ar visiem grozījumiem galvenajai regulai ((EK) Nr. 577/98) par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā.

Pamatapsekojuma ieviešanas regulas

• Komisijas Regula (EK) Nr. 377/2008 (2008. gada 25. aprīlis), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā attiecībā uz datu nosūtīšanai izmantojamo kodēšanu, sākot ar 2009. gadu, izlases grupas izmantošanu statistikas datu vākšanai par strukturālajiem mainīgajiem lielumiem un pārskata ceturkšņu definēšanu

Šī regula nosaka datu nosūtīšanai izmantojamo kodēšanu, sākot ar 2009. gadu, izlases grupas izmantošanu statistikas datu vākšanai par strukturālajiem mainīgajiem lielumiem un pārskata ceturkšņu definēšanu.

• Komisijas Regula (EK) Nr. 430/2005 (2005. gada 15. marts) par Padomes Regulas (EK) Nr. 577/98 par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā īstenošanas kārtību attiecībā uz datu pārraidei izmantojamo kodēšanu sākot ar 2006. gadu un izlases grupas lietojumu statistikas datu iegūšanai par strukturālajiem mainīgajiem lielumiem

Šī regula nosaka datu nosūtīšanai izmantojamo kodēšanu, sākot ar 2006. gadu un izlases grupas lietojumu statistikas datu iegūšanai par strukturālajiem mainīgajiem lielumiem.

• Komisijas Regula (EK) Nr. 1897/2000 (2000. gada 7. septembris), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā attiecībā uz darbības definīciju bezdarbam

Šī regula nosaka bezdarba definīciju un ietver 12 principus, kas jāņem vērā sagatavojot anketas jautājumus.

• Komisijas Regula (EK) Nr. 1575/2000 (2000. gada 19. jūlijs), ar ko īsteno Padomes 1998. gada 9. marta Regulu (EK) Nr. 577/98 par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā attiecībā uz kodiem, kuri jāizmanto datu iesniegšanai no 2001. gada

Šī regula nosaka datu nosūtīšanai izmantojamo kodēšanu, sākot no 2001-2005. gadu. Tā ir labota divas reizes: labojumi Komisijas regulā (EK) Nr. 1575/2000.

• Komisijas Regula (EK) Nr. 1571/98 (1998. gada 20. jūlijs) ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā

1. pielikums definē nepārtrauktā apsekojuma pirmo divu gadu pārskata ceturkšņus un 4. pielikums – kodēšanu no 1998. līdz 2000. gadam.

N/A

Konfidenciālu informāciju aizsargā Statistikas likums:

• 7. panta otrās daļas 8. punkts, kas nosaka pienākumu statistikas iestādei nodrošināt statistisko konfidencialitāti;
• 17. pants, kas nosaka datu apstrādes kārtību un to aizsardzības prasības;
• 19. panta pirmā daļa, kas nosaka, ka statistikas iestāde izplata oficiālo statistiku tādā veidā, kas neļauj ne tieši, ne netieši identificēt privātpersonu vai valsts institūciju;
• 19. panta otrā daļa, kas nosaka, ka oficiālo statistiku publicē iepriekš noteiktā brīdī sabiedrībai pieejamā veidā oficiālās statistikas portālā un līdz oficiālās statistikas publicēšanas brīdim šo statistiku nepublisko.

Individuālo datu aizsardzība sociālās statistikas jomā sākas ar tabulas (vai kādā cita veida kopsavilkuma informācijas) satura izvērtēšanu, lai noteiktu, vai publicējamā informācija satur datu šūnas, kas izpauž konfidenciālu informāciju, kā arī, novērtējot riskus, tiek ņemti vērā dažādi faktori – rādītāju jutīgums, izpaustās informācijas precizitāte un aktualitāte. Identificētās primāri konfidenciālās šūnu vērtības tiek slēptas.

Lai aizsargātu identificētās primāri konfidenciālās šūnas, publicējot kopsavilkuma informāciju, tiek lietots arī sekundārās konfidencialitātes princips, t.i., papildu šūnu vērtību noklusēšana, lai ar aritmētisku darbību veikšanu nebūtu iespējams aprēķināt primāri konfidenciālās šūnu vērtības.

Visa oficiālā statistika tiek publicēta atbilstoši datu publicēšanas kalendāram, plkst. 13.00 

Datu publicēšanas kalendārs

Datu lietotāji tiek informēti par statistikas datu pieejamību ar datu publicēšanas kalendāra palīdzību.

Datus publicē katru ceturksni.

Katru ceturksni tiek publicēta preses relīze.

Tiek publicēts ikgadējs informatīvais apskats "Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji".

Statistikas datubāze

Pētniecībā iespējams izmantot attālināto piekļuvi anonimizētiem individuālajiem datiem. Atkarībā no pielietotām papildu datu apstrādes metodēm datu kopas ir pieejamas izmantošanai pētnieka infrastruktūrā (OffSite) vai Centrālās statistikas pārvaldes attālinātās piekļuves sistēmā (OnSite). Dati pieejami, aizpildot pieteikumu un, Centrālās statistikas pārvaldes pozitīva lēmuma gadījumā, noslēdzot līgumu. Anonimizētus individuālos datus drīkst izmantot tikai zinātniskiem vai pētnieciskiem nolūkiem, turklāt pētījuma rezultātam ir jānodrošina ieguvums visai sabiedrībai.

Individuālie dati jeb mikrodati ir aptauju, tautas skaitīšanas vai reģistru ieraksti par atsevišķām personām, mājsaimniecībām vai uzņēmumiem.

Pētniecības datu katalogs

Nav.

Darbaspēka apsekojuma metodoloģiskā informācija ir pieejama Eurostat mājaslapā.

N/A

CSP ir ieviesta Kvalitātes vadības sistēma (KVS), kas vērsta uz datu lietotāju apmierinātības nodrošināšanu un normatīvo aktu prasību ievērošanu. KVS, ievērojot starptautiska statistikas procesu modeļa (GSBPM) struktūru, ir noteikti un procedūru līmenī aprakstīti statistikas nodrošināšanas procesi, kā arī noteikti atbildīgie par procesu uzraudzību visos statistikas nodrošināšanas posmos. KVS nosaka procesu īstenošanas kārtību (t.i., veicamās darbības (t.sk. procesu un statistikas pārbaudes, to secību, izpildes prasības un atbildīgos izpildītājus)), kā arī procedūras procesu un statistikas novērtēšanai un uzlabojumu ieviešanai.

Kopš 2018. gada CSP KVS ir sertificēta saskaņā ar standartu ISO 9001:2015 „Kvalitātes pārvaldības sistēmas. Prasības”. Sertificētā darbības sfēra: Oficiālās statistikas nodrošināšana – plānošana, izstrāde, datu iegūšana, apstrāde, analīze un izplatīšana. 2024. gadā veikta pārsertifikācija atbilstoši SIA Bureau Veritas Latvia.

2017. gadā CSP saņēmusi starptautisko ISO/IEC 27001:2022 sertifikātu „Informācijas drošība, kiberdrošība un privātuma aizsardzība. Informācijas drošības pārvaldības sistēmas. Prasības”. Sertificētā darbības sfēra: Informācijas un datu vākšana, uzkrāšana, apstrāde un uzglabāšana Centrālās statistikas pārvaldes funkciju izpildei. Statistiskās informācijas nodrošināšana iekšzemes un ārvalstu datu lietotājiem. 2024. gadā veikta pārsertifikācija atbilstoši SIA Bureau Veritas Latvia.

Statistikas kvalitāte tiek novērtēta saskaņā ar esošajām ārējo un iekšējo normatīvo aktu prasībām un atbilstoši noteiktajiem kvalitātes kritērijiem.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku 12. pants nosaka, ka Eiropas statistiku izstrādā, sagatavo un izplata, ievērojot vienotus standartus un saskaņotas metodes. Tādēļ piemēro šādus kvalitātes kritērijus: atbilstība, precizitāte, savlaicīgums, punktualitāte, pieejamība, skaidrība, salīdzināmība, saskaņotība.

CSP kā nacionālās statistikas sistēmas vadošā institūcija ir noteikusi kopējas vispārējās (institucionālā līmeņa) kvalitātes prasības Latvijas statistikas iestādēm, piemērojot Eiropas Statistikas prakses kodeksu. Eiropas Statistikas prakses kodeksā ir iekļauti 16 principi.

Kopējais datu kvalitātes novērtējums ir labs.

N/A

CSP darbības misija – Uzticamu statistisko datu sagatavošana sabiedrības sociāli ekonomisko procesu izzināšanai un nākotnes lēmumu pieņemšanai.

Viedokli par datu kvalitāti varat sniegt rakstiski uz e-pastu: pasts@csp.gov.lv

Izlases ietvars ir sagatavots atbilstoši definētai mērķa populācijai, ņemot vērā vislabāko pieejamo informāciju izlases veidošanas brīdī, nodrošinot visām apsekojuma vienībām vienādas iespējas iekļūt izlasē, atbilstoši izstrādātajam plānojumam.

Neskatoties uz to, ka galvenie kļūdu avoti ir neatbildētība un virspārklājums, nav pamatotu pierādījumu par to ietekmi uz iegūtajiem novērtējumiem, plānojuma svaru koriģēšanas procesā tiek veiktas darbības šo kļūdu novēršanai.

Tiek nodrošināts atlases kļūdu aprēķins galvenajiem radītājiem dažādos griezumos.

Standartkļūda – tā kā darbaspēka apsekojums ir izlases veida apsekojums, tā novērtējumi, kas vispārināti pret visu populāciju, var atšķirties no rezultātiem, ja tiktu veikta pilnā aptauja. Standartkļūda (standard error) ir izlases kļūdu raksturojošs rādītājs, kas ir arī kā izejas vērtība citu kvalitātes rādītāju aprēķiniem, piemēram, relatīvai standartkļūdai jeb variācijas koeficientam un absolūtai robežkļūdai. Aprēķinot variācijas koeficientu, var noteikt, vai iegūtais novērtējums ir pietiekami ticams.

Piemērs: Ja novērtējums ir 90,0 un standartkļūda ir 6,14, relatīvo standartkļūdu jeb variācijas koeficientu (CV) var iegūt šādi:

CV = 6,14 / 90 * 100 = 6,82, bet, lai aprēķinātu absolūto robežkļūdu, standartkļūdu reizina ar 1,96.¹

Absolūtā robežkļūda (+/–) = 6,14 * 1,96¹ = 12,03

¹Koeficients, ko lieto pie 95% ticamības.

Absolūtā robežkļūda – precizitātes rādītājs, kas ar 95 % ticamību, izsaka maksimālo iespējamo atšķirību starp populācijas parametra novērtējumu un tā īsto jeb patieso vērtību.

Salīdzinot novērtējumus, ir svarīgi izmantot absolūto robežkļūdu, lai redzētu statistiski nozīmīgas atšķirības starp dažādām vērtībām.

Piemērs: Ja novērtējums ir 90,0 un absolūtā robežkļūda ir (+/–) 12,03, tad ticamības robežas ir (77,97; 102,03), kurās ar 95% ticamību atrodas īstā vērtība.

Šobrīd datu precizitātes rādītāji – absolūtā robežkļūda un standartkļūda – pieejami tabulām:

NBA010. Iedzīvotāji pēc ekonomiskās aktivitātes un dzimuma

NBL040. Nodarbinātie pēc saimnieciskās darbības veida un dzimuma (NACE 2.red.)

NBB160c. Bezdarbnieku skaits un bezdarba līmenis pēc dzimuma un vecuma grupām

NBA050c. Ekonomiski aktīvie un neaktīvie iedzīvotāji un ekonomiskās aktivitātes līmenis pa vecuma grupām un pēc dzimuma

NBL020c. Nodarbinātie un nodarbinātības līmenis pa vecuma grupām un pēc dzimuma

Datu publicēšanas nosacījumi

Ceturkšņu dati (tūkstošos)

 Gada dati (tūkstošos)

Strukturālie jeb pirmo apsekojuma reižu (gada) dati (tūkstošos)

Piezīmes:

A – Ceturkšņu un gada novērtējumi netiek publicēti, jo tie neatbilst droši publicējamas informācijas kritērijiem.
B – Ceturkšņu un gada novērtējumi iegūti no neliela skaita respondentu atbilžu.

Informāciju par strukturālajiem jeb pirmo apsekojuma reižu (gada) datiem var atrast zemāk sadaļas 19. Statistikas procesi (datu avots u.c.) apakšsadaļā Datu apkopošana / Apsekojuma reižu pieeja gada rādītāju iegūšanai.

Izlases ietvars ir veidots ar mērķi sagatavot vislabāko iespējamo aptvērumu pētāmai mērķa populācijai, minimizējot ārpusatlases kļūdas un to ietekmi.

N/A

Datu vākšanas laikā tika identificētas virspārklājuma vienības, un tās tika atbilstoši apzīmētas. Kā arī to ietekme tika ierobežota un svari attiecīgi koriģēti.

N/A

N/A

N/A

No 2021. gada tiek imputēta mēneša bruto darba samaksa pamatdarbā.

N/A

N/A

• 1. un 4. ceturkšņa, kā arī gada dati tiek publicēti ne vēlāk kā 55. dienā pēc pārskata perioda;
• 2. un 3. ceturkšņa dati – ne vēlāk kā 50. dienā pēc pārskata perioda.

N/A

Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) savā mājaslapā publicē informāciju par ES-27 un par katru valsti atsevišķi. Sadaļā: Employment and unemployment

Sākot ar 2019. gadu dati pa statistiskajiem reģioniem nav salīdzināmi ar iepriekšējo periodu datiem.

• Gada dati pieejami par periodu kopš 1996. gada,
• Ceturkšņa dati – no 2002. gada,
• Mēneša dati – no 2002. gada līdz 2025. gadam.

Nodarbināto skaita (piemēram, tabulas NBA010 un EKA011) un pakārtoto rādītāju – profesijas (piemēram, NBL080 un EKA051), saimnieciskās darbības veida jeb nozares (piemēram, NBL040 un EKA071) un nodarbinātības statusa (piemēram, NBL070 un EKA041) atšķirības ir saistītas ar pielietoto datu vākšanas un apkopošanas metodoloģiju.

NBA un NBL tabulās dati tiek iegūti no Latvijas nepārtrauktā darbaspēka izlases veida apsekojuma (DSA), kas nodrošina informāciju par iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes (nodarbinātības un bezdarba) rādītājiem.

EKA tabulās dati par ekonomiskās aktivitātes statusu, profesiju, nozari un nodarbinātības statusu tiek ikgadēji apkopoti no administratīvajiem datu avotiem. 

Galvenie iemesli atšķirībām datos:  

• Nodarbinātību no administratīvajiem datu avotiem nosaka novembra mēnesī, izmantojot gan mēneša, gan ceturkšņu, gan gada datus, savukārt, DSA nodarbinātības noteikšanai periods ir pārskata nedēļa.
• Nodarbinātie no administratīvajiem datu avotiem ir vecumā 15 un vairāk gadi, tai skaitā, dzīvojošie kolektīvajās mājsaimniecībās, DSA – vecumā no 15 līdz 89 gadiem, neiekļaujot kolektīvajās mājsaimniecībās dzīvojošos.
• Datu apkopojumā no administratīvajiem datu avotiem netiek uztverta informācija par nereģistrēto nodarbinātību, vai nereģistrēto bezdarbu.
• Viena no nodarbināto kategorijām, par kurām nav informācijas reģistros, ir neapmaksātas personas, kas palīdz citam ģimenes loceklim viņa uzņēmumā vai privātpraksē, piemājas vai lauku saimniecībā.

N/A

N/A

N/A

Viena no CSP prioritātēm atbilstoši Eiropas statistikas sistēmas stratēģiskajiem virzieniem un statistisko datu ieguves tendencēm ir regulāri paplašināt administratīvo datu avotu un CSP regulāro apsekojumu sniegtās informācijas izmantošanu statistikas nodrošināšanā, vienlaikus sekojot respondentu administratīvā sloga samērīgai mazināšanai.

CSP sadarbībā ar administratīvo datu turētājiem atbilstoši Statistikas likumā noteiktajai kompetencei regulāri risina ar administratīvo datu izmantošanu saistītās problēmas, lai nodrošinātu iespējami pilnīgu un kvalitatīvu administratīvo datu avotu informāciju, kas ļauj samazināt administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām.

CSP veiktie pasākumi administratīvo datu izmantošanas uzlabošanā un respondentu sloga mazināšanā 2024. gadā.

Revīzijas politikas mērķis ir noteikt, kā notiek sagatavoto un publiskoto statistikas datu pārskatīšana jeb revīzija. Šā dokumenta pirmajā nodaļā ir paskaidroti populārākie revīzijas politikas termini, otrajā nodaļā īsi raksturota CSP revīzijas politika, bet trešajā nodaļā sniegts CSP sagatavoto statistikas datu revīzijas cikls.

Revīzijas politikas pamatnostādnes 08.09.2022 (PDF)

Revīzijas sezonāli koriģētiem mēneša statistikas rādītājiem tika veiktas katru mēnesi, savukārt nekoriģēto datu laikrindu revīzijas tika veiktas reizi ceturksnī (no 2002. gada janvāra līdz 2025. gada decembrim).

N/A

Darbaspēka apsekojumā izmantotās datu vākšanas metodes:

• 1995.–2005. gadā – personu klātienes intervijas izmantojot papīra anketu (PAPI);
• no 2006. gada – personu klātienes intervijas izmantojot portatīvos datorus (CAPI);
• no 2007. gada – CAPI intervijas un telefonintervijas (CATI);
• no 2018. gada – CAPI, CATI intervijas un tiešsaistes aptaujas (CAWI);
• no 2020. gada 13. marta, ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību – CATI intervijas un tiešsaistes aptaujas (CAWI);
• no 2022. gada maija - CAPI, CATI un CAWI.

Apsekojumā aptaujā visas mājsaimniecībā dzīvojošās personas. Jautājumi par ekonomisko aktivitāti tiek uzdoti personām vecumā no 15 līdz 89 gadiem (līdz 2001. gadam – 15 gadi un vairāk, bet no 2002. līdz 2020. gadam – 15 līdz 74 gadiem). Aptaujas anketās iekļauti būtiski iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti raksturojoši jautājumi, un tās sagatavotas saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) izstrādāto un starptautiski pieņemto metodoloģiju darbaspēka apsekojumu jomā, kas nodrošina iegūtās informācijas salīdzināmību ar citām valstīm. DSA sniedz informāciju par iedzīvotāju, tai skaitā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju (nodarbinātie un bezdarbnieki) un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju, skaitu sadalījumā pēc dažādām pazīmēm (dzimuma, vecuma, izglītības, dzīvesvietas, statusa u. c.).

2011. gada tautas skaitīšanas rezultāti apstiprināja, ka Latvijas iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā iepriekš darbaspēka apsekojumā iegūto datu vispārināšanai izmantotais. Ņemot vērā iedzīvotāju skaita izmaiņas, kas notikušas kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2000. gadā, un iedzīvotāju skaita pārrēķinu atbilstoši pēdējās tautas skaitīšanas rezultātiem, arī darbaspēka apsekojuma datiem par 2001.–2011. gadu veiktas atbilstošas izmaiņas. 

2025. gadā Pārvalde ir mainījusi iedzīvotāju novērtēšanas metodi, kopš 2012. gada tika izmantots loģistiskās regresijas modelis, turpmāk tiks izmantots Sol-Logit modelis. Metodes ir līdzīgas, galvenā atšķirība ir, ka loģistiskās regresijas modelis bija no uzraudzīto modeļu klases un tam kā apmācību dati tika izmantoti 2011. gada Tautas skaitīšana. Sol-Logit modelis ir no neuzraudzīto modeļu klases un tam nav nepieciešami apmācības dati.

Dati par 1996.–2000. gadu ir publicēti pēc nacionālās pieejas, aprēķinos ietverot visas aptaujātās personas, arī obligātajā militārajā dienestā dienējošos.

Lai panāktu pilnīgāku atbilstību darbaspēka apsekojuma datu kvalitātes prasībām, ko izstrādājusi Eurostat speciālā darba grupa, darbaspēka apsekojumā iegūto datu vispārināšanai no 2001. gada tiek izmantots tikai privātajās mājsaimniecībās dzīvojošo personu skaits, neiekļaujot kolektīvajās mājsaimniecībās (veco ļaužu pansionātos, studentu dienesta viesnīcās, slimnīcās, brīvības atņemšanas iestādēs u.tml.) dzīvojošās personas. Informācija par kolektīvajās mājsaimniecībās dzīvojošo skaitu tiek regulāri aktualizēta.

Sākot ar 2014. gadu, darbaspēka apsekojuma ceturkšņu datu vispārināšanai tiek izmantots ceturkšņa vidējais privātajās mājsaimniecībās dzīvojošo iedzīvotāju skaits (iepriekš – skaits gada sākumā). Minētās metodoloģiskās izmaiņas svaru aprēķinā kopumā laika rindu neietekmē.

Sākot ar 2021. gadu darbaspēka apsekojuma ceturkšņu datu vispārināšanai ir veiktas vairākas izmaiņas (skatīt sadaļu “DATU APKOPOŠANA”).

Mēneša novērtējumi 

2002.–2025. gadā Oficiālās statistikas portālā tika publicēti nekoriģēti un sezonāli koriģēti mēneša novērtējumi par divām ekonomiskās aktivitātes grupām – nodarbinātajiem un bezdarbniekiem 15–74 gadu vecumā.

Mēneša rādītāji ir pieejami no 2002. gada janvāra līdz 2025. gada decembrim. Oficiālās statistikas portālā tika publicēti trīs ekonomisko aktivitāti raksturojošie rādītāji pa mēnešiem dalījumā pēc dzimuma:

• bezdarbnieku skaits;
• bezdarba līmenis;
• nodarbināto skaits.

CSP nekoriģētie un sezonāli koriģētie nodarbināto un bezdarbnieku skaita mēneša rādītāji tika izstrādāti pamatojoties uz Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) metodoloģiju.

CSP nodarbināto un bezdarbnieku skaita mēneša rādītāji tika aprēķināti netieši, izmantojot Latvijas darbaspēka izlases apsekojuma ceturkšņa novērtējumus un Nodarbinātības valsts aģentūras mēneša datus par reģistrētajiem bezdarbniekiem. Lai iegūtu nekoriģētas mēneša nodarbināto un bezdarbnieku skaita rādītāju laikrindas tika pielietota Chow–Lin (sadalīšana laikā) metode¹. Aprēķini tika veikti lietojot R bibliotēku tempdisagg.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas īstenošanas regulu 2019/2241 dalībvalstis drīkst nosūtīt Komisijai (Eurostat) mēneša bezdarba ievaddatus, pamatojoties uz kuriem Eurostat sagatavo faktiskā bezdarba mēneša novērtējumus. 

Sākot ar 2026. gada februāri bezdarbnieku skaits un bezdarba līmenis ir pieejams tikai Eurostat datubāzes tabulā une_rt_m. Ņemot vērā, ka faktiskā bezdarba mēneša aprēķinu nodrošināšana tiek nodota Eurostat, arī nodarbināto iedzīvotāju skaita aprēķins mēneša griezumā vairs netiek veikts no Centrālās statistikas pārvaldes puses.

Jāņem vērā, ka faktiskā bezdarba mēneša novērtējumi saskaņā ar metodoloģiju tiek precizēti, publicējot ceturkšņa datus. Tādējādi, publicējot jaunus mēneša datus tabulā une_rt_m, var tikt pārskatīti arī iepriekšējo mēnešu rādītāji, un tie var vairs nesakrist ar datiem tabulā NBB150m, kurā dati ir nofiksēti atbilstoši to publicēšanas brīdim (20.01.2026).

¹ Chow, G.C. and Lin, A.-L. (1971) Best Linear Unbiased Interpolation, Distribution, and Extrapolation of Time Series by Related Series.

CSP darbaspēka izlases veida apsekojums līdz 2001. gadam notika divreiz gadā – maijā un novembrī. Sākot ar 2002. gadu, apsekojums notiek katru nedēļu visu gadu.

DSA izlases lielums:

N/A

1995–2001

Izlase

Pirmo reizi DSA tika uzsākts 1995. gada novembrī un no 1996. gada līdz 2001. gadam tika organizēts divas reizes gadā – maijā un novembrī.

DSA izlase bija reprezentatīva pret Latvijas privāto mājsaimniecību pastāvīgo iedzīvotāju populāciju vecuma grupā 15–74 gadi.

DSA izlases veids bija mājokļu izlase. Atbildētības gadījumā no katra izlasē iekļautā mājokļa DSA piedalījās viena mājsaimniecība un attiecīgās mājsaimniecības locekļi, kuri apsekojuma pārskata periodā bija 15 un vairāk gadus veci.

Izlase tika veidota kā rotējošā paneļa izlase, kurā izlases vienības (mājokļi) DSA piedalījās vairākas reizes (trīs reizes pēc kārtas). Pēc trešās reizes attiecīgais mājoklis tika aizstāts ar citu mājokli, tādā veidā nodrošinot mājokļu rotāciju panelī.

Svari

No 1995. līdz 2000. gadam dizaina svari tika koriģēti, izmantojot atbildētības homogenitātes grupu metodi. Katra primārā izlases vienība tika izmantota kā atbildētības homogenitātes grupa mājsaimniecībām.

Lai iegūtu galīgos svarus, tika  pielietota pēcstratifikācijas metode.  Pēcstratifikācijas metodē kā palīginformācija tika izmantota statistika par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem pārskata gada sākumā sadalījumā pēc Rīgas, sešām lielpilsētām un 26 administratīvo teritoriju mazpilsētām un lauku apvidiem, vecuma grupām un dzimuma. Svaru korekcija tika veikta personu līmenī.

2001. gadā dizaina svari tika koriģēti, izmantojot atbildētības homogenitātes grupu metodi. Katra primārā izlases vienība tika izmantota kā atbildētības homogenitātes grupa mājsaimniecībām. Kā atbildētības homogenitātes grupas tika definēti stratu un apsekojuma reižu šķēlumi.

2001. gadā, lai iegūtu galīgos svarus, tika pielietota svaru kalibrēšanas metode (raking-ratio). Svaru korekcija bija veikta mājsaimniecību līmenī, sadalot mājsaimniecību 3 vecuma grupās (0–14, 15–74, 74+). Svaru kalibrēšanai kā palīginformācija tika izmantota statistika par Latvijas privātās mājsaimniecībās dzīvojošo iedzīvotāju skaitu ņemot vērā 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātus perioda sākumā sadalījumā pēc:

• 14 vecuma grupām;
• dzimuma;
• dzīvesvietas teritorijas tipa (Rīga, astoņas lielpilsētas, mazpilsētas un lauku teritorijas);
• dzīvesvietas reģiona (Rīga, Pierīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale).

Svaru kalibrēšanai kā palīginformācija tika izmantots arī Nodarbinātības valsts aģentūras reģistrēto bezdarbnieku skaits dalījumā pēc dzimuma un vecuma grupām.

Svaru kalibrēšanas metode tika realizēta, izmantojot statistisko aprēķinu vidi R un procedūru pakotni "sampling".

2002–2006

Izlase

2000. gadā tika uzsākts darbs pie jaunas DSA metodoloģijas izstrādes. Galvenie mērķi jaunajai DSA metodoloģijai bija:

1. iegūt ceturkšņu novērtējumus;
2. organizēt DSA kā nepārtrauktu apsekojumu;
3. ieviest efektīvus dispersijas novērtētājus.

Pamatojoties uz informāciju par 2000. gada tautas skaitīšanas iecirkņiem, tika izstrādāts jauns izlases dizains, kā rezultātā tika izveidots visu Latvijas privāto mājsaimniecību aptverošu teritoriju saraksts. Šīs teritorijas turpmāk tika izmantotas kā primārās izlases vienības. Teritorijas tika stratificētas četrās stratās – Rīga, republikas pilsētas, pārējās pilsētas un lauku teritorijas.

DSA tika izmantota divpakāpju izlase. Pirmajā pakāpē kā primārās izlases vienības tika atlasītas teritorijas. Teritoriju izlase tika veikta ar stratificētu sistemātisko πps izlasi, kur elementus izlasē iekļauj ar varbūtībām proporcionālām to lielumiem. Otrās pakāpes izlases vienības bija mājokļi. Mājokļu izlase katrā atlasītajā teritorijā tika veidota kā vienkāršā gadījuma izlase.

No katra izlasē iekļautā mājokļa atbildētības gadījumā DSA piedalījās viena mājsaimniecība un attiecīgās mājsaimniecības locekļi, kuri apsekojuma pārskata nedēļas svētdienā bija 15–74 gadus veci.

Galvenais iemesls divpakāpju izlases izmantošanai bija apsekojuma izmaksu samazināšana. Dizaina efekts, kas palielinājās, lietojot divpakāpju izlasi, tika minimizēts ar lielu primāro izlases vienību skaitu izlasē.

DSA tika organizēts kā rotējošā paneļa apsekojums. Mājsaimniecību rotācijas shēma bija līdzīga, kā pirms 2002. gada. Mājokļi izlasē piedalās trīs reizes ar 26 nedēļu intervālu.

Svari

Dizaina svari tika koriģēti, izmantojot atbildētības homogenitātes grupu metodi. Katra primārā izlases vienība tika izmantota kā atbildētības homogenitātes grupa mājsaimniecībām. Kā atbildētības homogenitātes grupas tika definēti stratu un apsekojuma reižu šķēlumi.

No 2002. līdz 2006. gadam, lai iegūtu galīgos svarus, tika pielietota svaru kalibrēšanas metode (raking-ratio). Svaru korekcija tika veikta mājsaimniecību līmenī, sadalot mājsaimniecību 3 vecuma grupās (0-14, 15-74, 74+). Svaru kalibrēšanai kā palīginformācija tika izmantota statistika par Latvijas privātās mājsaimniecībās dzīvojošo iedzīvotāju skaitu ņemot vērā 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātus perioda sākumā sadalījumā pēc:

• 14 vecuma grupām;
• dzimuma;
• dzīvesvietas teritorijas tipa (Rīga, 8 lielpilsētas, mazpilsētas un lauku teritorijas)
• dzīvesvietas reģiona (Rīga, Pierīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale).

Svaru kalibrēšanai kā palīginformācija tika izmantots arī Nodarbinātības valsts aģentūras reģistrēto bezdarbnieku skaits dalījumā pēc dzimuma un vecuma grupām.

Svaru kalibrēšanas metode tika realizēta, izmantojot statistisko aprēķinu vidi R un procedūru pakotni "sampling".

2007–2012

Izlase

Lai iegūtu precīzākus novērtējumus par nodarbinātajām personām un bezdarbniekiem sadalījumā pēc reģiona, dzimuma un vecuma grupām, no 2007. gada DSA izlases apjoms tika palielināts 2,4 reizes. Lai nodrošinātu izlašu pārklāšanos starp ceturkšņiem, tika nomainīta mājokļu rotācijas shēma.

Sākot ar 2007. gadu, mājokļi DSA piedalās četras reizes ar 13 nedēļu pārtraukumu, 39 nedēļu pārtraukumu un 13 nedēļu pārtraukumu. Šāda rotācijas shēma nodrošināja izlašu pārklāšanos starp ceturkšņiem un secīgiem gadiem.

Laika posmā no 2002. līdz 2009. gadam netika atjaunots teritoriju saraksts, no kura tika atlasītas teritorijas DSA izlasei. 2009. gada nogalē tika veikts pētījums, kurā tika secināts, ka teritoriju saraksts ir novecojis. Populācijas migrācijas dēļ tas nepietiekami labi raksturoja DSA pētāmo populāciju, līdz ar to 2009. gada nogalē tika izveidots jauns teritoriju saraksts izlašu veidošanai. Saraksts tika veidots, par pamatu izmantojot iepriekšējo teritoriju sarakstu, un tika pieņemts lēmums veikt pakāpenisku teritoriju atjaunošanu DSA izlasē.

Laika posmā no 2010. līdz 2011. gadam tika izveidota jauna teritoriju izlase. Mājokļi, kuri 2010. gadā DSA piedalījās pirmo reizi, tika atlasīti, izmantojot atjaunoto teritoriju sarakstu. Mājokļi, kuri 2010. gadā piedalījās apsekojumā, bet pirmo reizi tajā piedalījās pirms 2010. gada, tika saglabāti DSA apsekojumā. Rezultātā 2010. gadā apsekojumā tika izmantotas divas teritoriju izlases.

Līdz 2010. gadam DSA izlase bija reprezentatīva pret Latvijas privāto mājsaimniecību pastāvīgo iedzīvotāju populāciju 15–74 gadu vecuma grupā. Sākot ar 2010. gada ceturto ceturksni, tika veiktas izmaiņas izlases rāmī tā, lai DSA izlase būtu reprezentatīva pret visu Latvijas privāto mājsaimniecību pastāvīgo iedzīvotāju populāciju.

Tā kā DSA ir rotējošā paneļa izlase, bija nepieciešams piecu ceturkšņu periods (2010. gada ceturtais ceturksnis – 2011. gada ceturtais ceturksnis), lai visa DSA izlase būtu reprezentatīva pret visu Latvijas privāto mājsaimniecību pastāvīgo iedzīvotāju populāciju. Sākot ar 2012. gada pirmo ceturksni, DSA izlase ir reprezentatīva pret visu Latvijas privāto mājsaimniecību pastāvīgo iedzīvotāju populāciju.

Svari

Dizaina svari tika koriģēti, izmantojot atbildētības homogenitātes grupu metodi. Katra primārā izlases vienība tika izmantota kā atbildētības homogenitātes grupa mājsaimniecībām. Kā atbildētības homogenitātes grupas tika definēti stratu un apsekojuma reižu šķēlumi.

No 2007. līdz 2009. gadam, lai iegūtu galīgos svarus, tika pielietota svaru kalibrēšanas metode (raking-ratio). Svaru korekcija bija veikta mājsaimniecību līmenī, sadalot mājsaimniecību 3 vecuma grupās (0–14, 15–74, 74+). Svaru kalibrēšanai kā palīginformācija tika izmantota statistika par Latvijas privātajās mājsaimniecībās dzīvojošo iedzīvotāju skaitu ņemot vērā 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātus perioda sākumā sadalījumā pēc:

• 14 vecuma grupām;
• dzimuma;
• dzīvesvietas teritorijas tipa (Rīga, 8 lielpilsētas, mazpilsētas un lauku teritorijas)
• dzīvesvietas reģiona, kuri iedalās (Rīga, Pierīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale).

Kā palīginformācija tika izmantota arī Nodarbinātības valsts aģentūras reģistrēto bezdarbnieku skaits dalījumā pēc dzimuma un vecuma grupām.

Svaru kalibrēšanas metode tika realizēta, izmantojot statistisko aprēķinu vidi R un procedūru pakotni "sampling".

Sākot ar 2010. gada pirmo ceturksni, svaru korekcija tika veikta mājsaimniecību līmenī. Tas nozīmē, ka visām personām vienas mājsaimniecības ietvaros ir vienādi svari un personu svari ir vienādi ar attiecīgās mājsaimniecības svaru. Pārējā svaru veidošanas metodoloģija netika mainīta. Lai iegūtu galīgos svarus, tika pielietota svaru kalibrēšanas metode (raking-ratio). Svaru kalibrēšanai kā palīginformācija tika izmantota statistika par Latvijas privātajās mājsaimniecībās dzīvojošo iedzīvotāju skaitu ņemot vērā 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātus perioda sākumā sadalījumā pēc:

• 14 vecuma grupām;
• dzimuma;
• dzīvesvietas teritorijas tipa (Rīga, 8 lielpilsētas, mazpilsētas un lauku teritorijas)
• dzīvesvietas reģiona, kuri iedalās (Rīga, Pierīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale).

Svaru kalibrēšanai kā palīginformācija tika izmantots arī Nodarbinātības valsts aģentūras reģistrēto bezdarbnieku skaits dalījumā pēc dzimuma un vecuma grupām.

2013–2020

Izlase

Lai nodrošinātu augstāku datu kvalitāti novērtējumiem detalizētākos griezumos no 2013. līdz 2014. gadam  pakāpeniski tika palielināta izlase un 2015. gadā tā jau bija par 1,2 reizēm lielāka nekā  2012. gadā.

No 2013. līdz 2015. gadam DSA izlases un svaru veidošanas metodoloģija nav būtiski mainīta. DSA tiek izmantota rotējoša paneļa izlase, kas ir reprezentatīva pret visu Latvijas privāto mājsaimniecību pastāvīgo iedzīvotāju populāciju. Mājokļi DSA piedalās četras reizes ar 13 nedēļu pārtraukumu, 39 nedēļu pārtraukumu un 13 nedēļu pārtraukumu. 

Svari

Lai iegūtu precīzāku statistiku tika pilnveidota svaru veidošanas metodoloģija.

2013. gadā svaru kalibrēšanai kā palīginformācija tika izmantota statistika par Latvijas privātajās mājsaimniecībās dzīvojošiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem pārskata gada sākumā sadalījumā pēc:

• 14 vecuma grupām;
• dzimuma;
• dzīvesvietas teritorijas tipa (Rīga, 8 lielpilsētas, mazpilsētas un lauku teritorijas)
• dzīvesvietas reģiona (Rīga, Pierīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale) un 8 lielpilsētām (Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera un Ventspils).

Svaru kalibrēšanai kā palīginformācija tika izmantots arī Nodarbinātības valsts aģentūras reģistrēto bezdarbnieku skaits dalījumā pēc dzimuma un pa vecuma grupām.

No 2015. gada līdz 2020. gadam

2015. gadā svaru metodoloģija tika uzlabota ar papildus neatbildētības koriģēšanu sadalījumā pēc apsekojuma datu vākšanas veida (tiešās intervijas un telefonintervijas).

No 2014. gada

Savukārt no 2014. gada svaru kalibrēšanai kā palīginformācija tika izmantota ceturkšņa vidējā statistika par Latvijas privātās mājsaimniecībās dzīvojošiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, saglabājot augstāk minēto sadalījumu pēc vecuma, dzimuma, teritorijas tipa un dzīvesvietas reģiona.

Sākot ar 2014. gada 3. ceturksni svaru kalibrēšanai kā palīginformācija tika pievienota arī statistika par nodarbināto personu skaitu no Valsts ieņēmuma dienesta datubāzes, turpinot izmantot arī Nodarbinātības valsts aģentūras reģistrēto bezdarbnieku skaitu dalījumā pēc dzimuma un pa vecuma grupām.

No 2017. gada

Sākot ar 2017. gadu, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati par bezdarbnieku statusā reģistrētajām personām tiek savienoti ar darbaspēka apsekojumā iegūtajiem datiem, šo informāciju vairs nejautājot respondentiem. Turpmāk šī informācija tiks izmantota svaru kalibrēšanai, sasaistot to ar NVA datiem par reģistrēto bezdarbnieku skaitu dalījumā pēc dzimuma un pa vecuma grupām. Pārējā svaru veidošanas metodoloģija nav mainīta salīdzinājumā ar vēsturiskiem gadiem.

No 2021. gada

Izlase

Laika posmā no 2009. līdz 2019. gadam netika atjaunots teritoriju saraksts, no kura tika atlasītas teritorijas DSA izlasei. 2018. gadā tika secināts, ka teritoriju saraksts ir novecojis – adresācijas sakārtošanas procesa, demogrāfisko izmaiņu un jaunās apbūves rezultātā, tas nepietiekami labi raksturoja DSA pētāmo populāciju, līdz ar to 2019. gadā tika izveidots jauns teritoriju saraksts izlašu veidošanai. Jaunās teritorijas ir veidotas poligonu formā, kuriem ir definēta forma, teritorija, robeža. Tas nozīmē, ka atlasē izmantotai teritorijai zināms piederošo mājokļu un līdz ar to arī ēku saraksts. Jaunais teritoriju saraksts tika izmēģināts 2020. gada laikā un ir pieņemts lēmums to ieviest ar 2021. gadu darbaspēka apsekojumā.

Mājokļi, kuri 2021. gadā DSA piedalījās pirmo reizi, tika atlasīti, izmantojot jauno teritoriju sarakstu. Mājokļi, kuri 2021. gadā piedalījās apsekojumā, bet pirmo reizi tajā piedalījās pirms 2021. gada, tika saglabāti DSA. Rezultātā 2021. gadā un 2022. gada 1. ceturksnī apsekojumā tiks izmantotas divas teritoriju izlases.

Ar 2021. gadu DSA izlase tiek izveidota neatkarīgi starp gadiem un negatīvi koordinēta gada ietvaros. Teritorijas, kas tiek apsekotas gada ietvaros tiek atlasītas vienu reizi, kopā ar pirmā ceturkšņa izlases izveidi, gada laikā nepārklājoties.

Mājokļi DSA piedalās četras reizes ar 13 nedēļu pārtraukumu, 39 nedēļu pārtraukumu un 13 nedēļu pārtraukumu. Ir nepieciešams piecu ceturkšņu pārejas periods (2021. gada pirmais ceturksnis – 2022. gada pirmais ceturksnis), lai visa DSA izlase nomainītos uz jauno teritoriju izlasi. Sākot ar 2022. gada otro ceturksni, DSA izlase ir veidota tikai no jaunajām teritorijām.

Svari

Ņemot vērā tiesiskā regulējuma Nr. 2019/2240 izmaiņas, kas stājas spēka 01.01.2021. un ar mērķi iegūt precīzāku statistiku tika pilnveidota svaru aprēķina metodoloģija. Ir veiktas vairākas izmaiņas svaru aprēķinam:

• Svari tiek aprēķināti, izmantojot iedzīvotāju deklarēto dzīvesvietu (līdz 2020. gadam svaru aprēķinā tika izmantota faktiskā dzīvesvieta). Izmaiņa ir veikta dēļ tā, ka CSP sākot ar 2021. gadu vairs nenodrošina pastāvīgo iedzīvotāju skaita statistiku sadalījumā pēc iedzīvotāju faktiskās dzīvesvietas. DSA teritoriālā statistika joprojām tiks sagatavota pēc iedzīvotāju faktiskās dzīvesvietas.
• Ogre tiek klasificēta kā valstspilsēta (dēļ administratīvo teritoriju reformas, kura stājas spēkā ar 2021. gada 1. jūliju). Kā arī svēršanā papildus tiek izmantots Ogres iedzīvotāju skaits, lai uzlabotu precizitāti statistikai par Ogri.
• Svēršanā tiek izmantots iedzīvotāju skaits detalizētākās vecuma grupās. Vecuma grupa 0-14 ir sadalīta trīs piecu gadu vecuma grupās (0-4, 5-9, 10-14). Vecuma grupa 75 gadi un vairāk ir sadalīta četrās vecuma grupās (75-79, 80-84, 85-89, 90 gadi un vairāk).
• Papildus svēršanai tiek izmantots VID reģistrēto darba ņēmēju un darba devēju skaits vecuma grupā 75-89 sadalījumā pēc dzimuma.
• Saskaņā ar Eurostat norādījumiem, sākot ar 2022. gada 2. ceturksni, darbaspēka apsekojumā iegūto datu vispārināšanai izmantots iedzīvotāju skaits, kurā iekļauti Ukrainas valstspiederīgie, kuri ieguvuši pagaidu aizsardzību Latvijā un dzīvo privātajās mājsaimniecībās.

Ir mainīts svēršanas informācijas sagatavošanas veids. Svēršanas informācija tiek sagatavota par katru nedēļu, pēc tam aprēķinot ceturkšņa vidējos nedēļas rādītājus. Šāds svēršanas informācijas sagatavošanas veids ir atbilstošs DSA metodoloģijai, kur pētāmā populācija tiek novērota ar nedēļas biežumu.

No 2024. gada

No 2024. gada 1. janvāra Latvijā ir pieci statistiskie reģioni (Rīgas, Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales), līdz ar to pamainās kalibrēšanas griezumi saistībā ar dzīvesvietas reģionu.

Apsekojuma reižu pieeja gada rādītāju iegūšanai

Izlase

Sākot ar 2017. gadu, darbaspēka apsekojumā tiek ieviesta apsekojuma reižu pieeja gada rādītāju iegūšanai. Rādītāji, kuru periodiskums, saskaņā ar Komisijas īstenošanas regulu (ES) Nr. 2019/2240 (līdz 2020. gadam Komisijas Regulu (EK) Nr. 377/2008), ir gads, tiek iegūti tikai pirmajā intervijas reizē. Tādējādi atbilstoši izlases dizainam vienā ceturksnī, lai iegūtu gada novērtējumus, tiek prasīta informācija no vienas ceturtdaļas ceturkšņa izlases.

Svari

2017. gadā ir ieviesti papildus svari rādītājiem, kuru periodiskums ir gads.

Atbilstoši izlases dizainam sākotnēji tiek veidoti ceturkšņa dizaina svari pirmās reizes respondentiem. Katram ceturksnim dizaina svari tiek koriģēti, izmantojot atbildētības homogenitātes grupu metodi.

Iegūtie ceturkšņu svari tiek apvienoti pirms svaru kalibrēšanas un izdalīti ar četri. Svaru kalibrēšanu pielieto gada datiem, izmantojot raking-ratio metodi.

Svaru kalibrēšanai kā palīginformācija tiek izmantota gada vidējā statistika par Latvijas privātās mājsaimniecībās dzīvojošiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem pēc dzimuma un 5-gadīgām vecuma grupām un teritoriālā iedalījuma, kā arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati par reģistrētiem bezdarbniekiem pēc vecuma grupām. Lai izpildītu regulas Nr. 2019/2240 9.panta 4(b) , 5(b) (līdz 2020. gadam regulas Nr. 377/2008 1. pielikuma 3. panta) prasības par kopsummu atbilstību, papildus svaru kalibrācijā tika izmantoti darbaspēka apsekojuma pilnas izlases nodarbinātības, bezdarba un neaktīvo iedzīvotāju novērtējumi dzimuma un 10-gadīgās vecuma grupās.

No 2021. gada tiek imputēta mēneša bruto darba samaksa pamatdarbā.

2025. gada februārī mainīta darba samaksas metodoloģija. Veikti labojumi 2021. un 2022. gada bruto darba samaksas datos. Līdz 2025. gadam nepilnas slodzes bruto darba samaksa tika pārveidotas uz pilnas slodzes ekvivalentu, savukārt no 2025. gada nepilnas slodzes rādītāji saglabāti atbilstoši respondenta norādītajai vērtībai.

Laikrinda ir sakārtotu novērojumu virkne, kuras elementi iegūti vienādos laika intervālos, piemēram, mēnešos. Laikrinda raksturo rādītāja izmaiņas jeb attīstību. Liela daļa ar ekonomiku saistītu laikrindu satur sezonalitāti un kalendāros efektus.

Centrālā statistikas pārvalde sezonālo koriģēšanu veica mēneša rezultātu nodrošināšanai (2002.-2025. gadā), ņemot vērā Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) izstrādātās sezonālās koriģēšanas vadlīnijas.

Programma: JDemetra+
Sezonālās koriģēšanas metode: TRAMO/SEATS

Laikrinda ir sakārtotu novērojumu virkne, kuras elementi iegūti vienādos laika intervālos, piemēram, mēnešos/ceturkšņos. Laikrinda raksturo rādītāja izmaiņas jeb attīstību. Liela daļa ar ekonomiku saistītu laikrindu satur sezonalitāti un kalendāros efektus.

Sezonalitāte jeb laikrindas sezonālās svārstības ir notikumi, kas ar lielāku vai mazāku regularitāti atkārtojas ik gadu. Sezonāli koriģētie dati nesatur sezonālās svārstības un kalendāros efektus, tādejādi, iespējams salīdzināt, piemēram, pašreizējā ceturkšņa datus ar iepriekšējā ceturkšņa datiem.

Kalendārie efekti ir kalendāra ietekme uz laikrindu. Tā ir atšķirīgo darbdienu skaita mēnešos/ceturkšņos; nedēļas dienu sadalījuma; garā gada ietekme uz rādītāja izmaiņām. Centrālā statistikas pārvalde izmanto Latvijas specifiskos kalendāros regresorus¹, kuri ir aprēķināti saskaņā ar likumu Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām². Kalendārā koriģēšana tiek veikta tikai tām laikrindām, kurām kalendārais efekts ir statistiski nozīmīgs un ekonomiski izskaidrojams. Kalendāri koriģētie dati nesatur kalendāro efektu ietekmi un tiek izmantoti, lai salīdzinātu, piemēram, pašreizējā ceturkšņa datus ar iepriekšējā gada atbilstošā ceturkšņa datiem.

Revīzijas ir sagaidāmas, papildinot laikrindu ar jauniem datiem, jo tiek pārrēķināta visa sezonāli koriģētā laikrinda. Reizi gadā tiek veikta laikrindu modeļu pārskatīšana- tas nozīmē- tiek pārbaudīta modeļu atbilstība laikrindām un vajadzības gadījumā laikrindu modeļi tiek uzlaboti. Nākamajā mēnesī vai ceturksnī pēc modeļu pārskatīšanas potenciāli ir sagaidāmas lielākas datu revīzijas.

¹https://github.com/CSBLatvia/SA-cal-reg-LV
²https://likumi.lv/doc.php?id=72608