Graudaugu un to produktu ražošanas un patēriņa bilance

Graudaugu un to produktu ražošanas un patēriņa bilanci izmanto lauksaimniecības politikas veidošanai, tirgus attīstības tendenču izzināšanai un analīzei, kā arī lai noteiktu būtiskākās kopsakarības un mijiedarbību starp saražotajiem, importētajiem, iekšzemē izlietotajiem, eksportētajiem un krājumu apjomiem.

Dati apkopoti saskaņā ar:

• Kombinēto nomenklatūru (KN)
• Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas 2. redakciju (NACE 2. red.).

Graudaugu un to produktu ražošanas un patēriņa bilances dati ir lauksaimniecības, pārstrādes un tirdzniecības statistikas datu apkopojums.

Ekonomiski aktīvs komersants vai lauku saimniecība, kas nodarbojas ar graudaugu vai rapša un ripša audzēšanu, pārstrādi vai tirdzniecību.

Graudu audzētāji, graudu tirdzniecības un pārstrādes uzņēmumi.

Latvija.

Salīdzināmi dati pieejami sākot no 2017. gada.

Nav.

• tūkst. tonnu.

• Kalendārais gads.

• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2379 par statistiku par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi un ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 617/2008 un atceļ Eiropa Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1165/2008, (EK) Nr. 543/2009 un (EK) Nr. 1185/2009 un Padomes Direktīvu 96/16/EK.
• Komisijas 2021. gada 27. jūlija Īstenošanas Regula (ES) 2021/1225, ar ko precizē kārtību datu apmaiņai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2152 un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1197 attiecībā uz Savienības ārējā eksporta dalībvalsti un ziņojošo vienību pienākumiem.
• ESS komitejas 2017. gada 22. septembra “Vienošanās par  augkopības bilances datiem par galvenajiem graudaugiem un eļļas augiem”.
• MK noteikumi Nr.841 “Kārtība, kādā tiek vākta un apkopota informācija par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem noteiktā pārskata periodā”.

Neattiecas.

Konfidenciālu informāciju aizsargā Statistikas likums:

• 7. panta otrās daļas 8. punkts, kas nosaka pienākumu statistikas iestādei nodrošināt statistisko konfidencialitāti;
• 17. pants, kas nosaka datu apstrādes kārtību un to aizsardzības prasības;
• 19. panta pirmā daļa, kas nosaka, ka statistikas iestāde izplata oficiālo statistiku tādā veidā, kas neļauj ne tieši, ne netieši identificēt privātpersonu vai valsts institūciju;
• 19. panta otrā daļa, kas nosaka, ka oficiālo statistiku publicē iepriekš noteiktā brīdī sabiedrībai pieejamā veidā oficiālās statistikas portālā un līdz oficiālās statistikas publicēšanas brīdim šo statistiku nepublisko.

Lauku atbalsta dienests (LAD) ievēro datu konfidencialitāti atbilstoši LAD informācijas drošības politikai. LAD nodarbinātajiem aizliegts izpaust datus un citu ierobežotas pieejamības informāciju, kas viņiem kļuvusi zināma, pildot dienesta vai darba pienākumus. LAD veic nepieciešamās darbības, lai novērstu neatļautu piekļuvi datiem, to sagrozīšanu vai izplatīšanu, nejaušu vai neatļautu iznīcināšanu.

Visa oficiālā statistika tiek publicēta atbilstoši datu publicēšanas kalendāram, plkst. 13.00 

Datu publicēšanas kalendārs

Datu lietotāji tiek informēti par statistikas datu pieejamību ar datu publicēšanas kalendāra palīdzību.

Dati tiek publicēti divas reizes gadā (provizoriskie un gala rezultāti).

Netiek publicētas regulāri.

Dati publicēti:

• ikgadējā CSP publikācijā "Latvijas lauksaimniecība".
• Zemkopības ministrijas “Lauksaimniecības gada ziņojumā”.

Statistikas datubāze

Nav pieejami.

Eurostat datubāze.

Eurostat Augkopības bilanču rokasgrāmata.

Nav pieejami.

2011. gadā LAD saņēma ISO 9001 kvalitātes pārvaldības sistēmas sertifikātu, kas apliecina LAD ieinteresētajām pusēm, ka LAD savu darbu veic un funkcijas īsteno atbilstoši starptautiski atzītam kvalitātes vadības standartam un ka izveidotā pārvaldības sistēma tiek atbilstoši uzturēta.

2014. gadā LAD saņēma ISO 27001 informācijas drošības pārvaldības sertifikātu, kura pamatmērķis ir informācijas aizsardzība, lai tā nenonāktu svešās rokās vai netiktu sagrozīta, vai neatgriezeniski pazaudēta. ISO 27001 ir starptautisks standarts, kas nosaka prasības informācijas drošības vadības sistēmai. 

Statistikas kvalitāte tiek novērtēta saskaņā ar esošajām ārējo un iekšējo normatīvo aktu prasībām un atbilstoši noteiktajiem kvalitātes kritērijiem.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku 12. pants nosaka, ka Eiropas statistiku izstrādā, sagatavo un izplata, ievērojot vienotus standartus un saskaņotas metodes. Tādēļ piemēro šādus kvalitātes kritērijus: atbilstība, precizitāte, savlaicīgums, punktualitāte, pieejamība, skaidrība, salīdzināmība, saskaņotība.

CSP kā nacionālās statistikas sistēmas vadošā institūcija ir noteikusi kopējas vispārējās (institucionālā līmeņa) kvalitātes prasības Latvijas statistikas iestādēm, piemērojot Eiropas Statistikas prakses kodeksu. Eiropas Statistikas prakses kodeksā ir iekļauti 16 principi.

Kopējais datu kvalitātes novērtējums ir labs.

Galveno augkopības produktu bilances aprēķina nepieciešamība, metodoloģija, kā arī šo aprēķinu detalizācija un savlaicīgums ir noteikts saistošajās regulās un rekomendācijās. Bilance ir svarīgs instruments, kas tiek izmantots, lai analizētu un uzraudzītu tirgus darbību un veiktu prognozes, lēmumu pieņemšanu un metodoloģijas izstrādi.

Viedokli par datu kvalitāti varat sniegt rakstiski uz e-pastu: pasts@lad.gov.lv

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

T + 11 mēneši.

N/A

Eurostat savā mājaslapā publicē informāciju dalībvalstu līmenī sadaļā: Agriculture / Agricultural production

Salīdzināmi dati pieejami sākot no 2017. gada.

Augkopības produktu ražošanas un patēriņa bilanču ārējās tirdzniecības informācija tiek pārrēķināta izejvielas (graudi, rapši) ekvivalentā atbilstoši Kombinētās nomenklatūras kodiem un attiecīgiem pārrēķina koeficientiem. Bilances dati ir saskaņoti ar lauksaimniecības, pārstrādes un tirdzniecības datiem.

Neattiecas.

N/A

N/A

Kopējās LAD sagatavoto un Oficiālās statistikas portālā publicēto bilanču izmaksas gadā ir 1 840 eiro jeb 140 cilvēkstundas.

Atbilstoši nepieciešamībai, ja tiktu konstatētas neatbilstības (izmaiņas metodoloģijā, klasifikācijās vai saņemot papildus informāciju).

Nav plānotu revīziju. Publicēto datu korekcija tiek veikta, saņemot papildu vai precizētu informāciju.

N/A

• Ražošanas apjoma aprēķinā izmanto Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) datus par saražoto apjomu N gadā (CSP veidlapa “Augkopība” 2-LS)
• Pārtikas patēriņa un dzīvnieku barības aprēķinam izmanto CSP datus (CSP veidlapa  “Augkopība”  2-LS un MK 2011. gada 1. novembra noteikumos Nr. 841 "Kārtība, kādā tiek vākta un apkopota informācija par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem noteiktā pārskata periodā", pievienoto Augkopības produktu anketu. Pārtikas patēriņa, izlietojuma saspiešanai (eļļas, biodegvielas ieguvei) aprēķinam izmanto CSP informācijas par saražotās eļļas un biodīzeļdegvielas apjomu N gadā (CSP veidlapa “Rūpniecības produkcijas veidi un pakalpojumi” 1-rūpniecība) un MK 2011. gada 1. novembra noteikumos Nr. 841 "Kārtība, kādā tiek vākta un apkopota informācija par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem noteiktā pārskata periodā", pievienoto Augkopības produktu anketu. Sēklas apjoma aprēķinam izmanto CSP informāciju par vasaras rapša/ripša sējumu platībām N gada ražai un informāciju par ziemas rapša/ripša sējumu platībām N+1 gada ražai (CSP veidlapa “Augkopība” 2-LS);
• Importa un eksporta aprēķinā izmanto CSP informāciju par importa apjomiem N gadā sadalījumā pa valstīm (CSP veidlapas  “Pārskats par tirdzniecību ar Eiropas Savienības dalībvalstīm” Ievedums–Intrastat–1A un “Pārskats par tirdzniecību ar Eiropas Savienības dalībvalstīm” „Ievedums–Intrastat–1B”) un CSP informāciju par eksporta apjomiem N gadā (CSP veidlapas “Pārskats par tirdzniecību ar Eiropas Savienības dalībvalstīm” Izvedums–Intrastat–2A un “Pārskats par tirdzniecību ar Eiropas Savienības dalībvalstīm” Izvedums–Intrastat–2B);
• Krājumu aprēķinā izmanto CSP informāciju par krājumiem lauku saimniecībās (CSP veidlapa “Augkopība” 2-LS) un CSP informācija par krājumiem uzņēmumos, kas nodarbojas ar graudu, pākšaugu, rapša iepirkumu (CSP veidlapa “Pārskats par graudu, pākšaugu, rapša sēklu iepirkumu” 1-iepirkums) un MK 2011. gada 1. novembra noteikumos Nr. 841 "Kārtība, kādā tiek vākta un apkopota informācija par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem noteiktā pārskata periodā", pievienoto Augkopības produktu anketu;
• Ekspertu novērtējums.

Reizi gadā.

Datu vākšana tiek īstenota pašu spēkiem, apkopojot MK 2011. gada 1. novembra noteikumu  Nr. 841 "Kārtība, kādā tiek vākta un apkopota informācija par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem noteiktā pārskata periodā" Augkopības produktu anketā norādītos datus, kā arī izmantojot CSP apkopoto  lauksaimniecības un ārējās tirdzniecības statistikas informāciju.

Respondentu datu validācija notiek manuāli un automātiski, salīdzinot ar iepriekšējo periodu rādītājiem.

Graudaugu bilances rādītāji tiek iegūti aprēķinu veidā, izmantojot augstāk minētos datu avotus atbilstoši Eurostat Augkopības bilanču rokasgrāmatai.

Svarīgākie aprēķinos izmantotie jēdzieni skaidroti šajos metadatos sadaļā Publicētā statistika/Termini un definīcijas.

N/A

N/A

N/A