Augu aizsardzības līdzekļi

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) ir nacionālā statistikas iestāde, kura, veicot augu aizsardzības līdzekļu (AAL) izplatītāju pilnu apsekojumu par izplatītajiem AAL apjomiem, nodrošina oficiālo statistiku par izplatīto AAL darbīgo vielu apjomiem.

AAL sastāv no vienas vai vairākām darbīgajām vielām. AAL izmanto darba šķīduma sagatavošanai, ko lieto augu kaitīgo organismu ierobežošanai. Atsevišķu darbīgo vielu apjomiem gadu griezumā ir tendence palielināties. 

Herbicīdi

Kopumā plašāk izplatītākā AAL lietošanas kategorija ir herbicīdi. 

Visvairāk lietotājam izplatīto herbicīdu darbīgā viela ir glifosāts, kuru saturošos vispārējus sistēmas iedarbības herbicīdus lieto nezāļu ierobežošanai pirms kultūrauga sējas vai pēc ražas novākšanas, lai ierobežotu daudzgadīgās viendīgļlapju un divdīgļlapju nezāles, kuras selektīvie herbicīdi kultūraugu sējumos un stādījumos nevar ierobežot. Vēl glifosātu saturošus herbicīdus lieto, lai aizaugušas platības pārvērstu par lauksaimniecībā izmantojamām zemēm.

Augu augšanas regulatori

Otra lietotājiem visvairāk izplatītā AAL kategorija ir augu augšanas regulatori. Visvairāk bijuši pārdoti tie augu augšanas regulatori, kuru sastāvā ir darbīgā viela hlormekvāta hlorīds. Šos AAL lieto, apsmidzinot graudaugu sējumus pavasarī, sākot ar kultūrauga cerošanas fāzi. Augšanas regulatorus lieto, lai kultūraugiem stiprinātu stiebru izturību un līdz ar to samazinātu kultūraugu veldrēšanos, saglabājot potenciālo ražu un atvieglojot novākšanu.

Pārējās izplatītākās AAL darbīgās vielas

Trešā lietotājiem visvairāk izplatītā AAL darbīgā viela ir MCPA, kura ir selektīvu sistēmas iedarbības herbicīdu sastāvā, ko lieto viengadīgo un daudzgadīgo divdīgļlapju nezāļu ierobežošanai. MCPA paredzēta plaša divdīgļlapju nezāļu spektra ierobežošanai. Selektīvas iedarbības herbicīdus lieto daudzgadīgo divdīgļlapju nezāļu iznīcināšanai, līdz ar to nodrošinot bioloģiskās daudzveidības atjaunošanos apstrādātajās platībās.

Ceturtā lietotājiem visvairāk izplatītā darbīgā viela ir prosulfokarbs, kuru saturošie herbicīdi paredzēti īsmūža viendīgļlapju un divdīgļlapju nezāļu ierobežošanai. Šo darbīgo vielu saturošos AAL visbiežāk lieto rudens periodā ziemas kviešu sējumos, lai ierobežotu parasto rudzusmilgu un maura skareni, kuras vislabāk ierobežot tūlīt pēc to sadīgšanas, jo pavasarī tās jau var būt pāraugušas un sasniegušas stadiju, kurā vairs nevar ierobežot ar citiem AAL.

Piektā lietotājiem visvairāk izplatītā herbicīdu darbīgā viela ir metazahlors, kura paredzēta īsmūža divdīgļlapju un dažu īsmūža viendīgļlapju nezāļu ierobežošanai krustziežu sējumos. Metazahloru saturošos AAL lieto, apsmidzinot sējumus pēc sējas līdz kultūraugu sadīgšanai.

Fungicīdi

Fungicīdi ir AAL, ko lieto sēnīšu slimību apkarošanai un kontrolei.

Insekticīdi

Isekticīdi ir AAL, ko lieto kukaiņu apkarošanai.

​Moluskicīdus lieto kailgliemežu apkarošanai. Spānijas kailgliemezis ir invazīva suga, kas kaitē lauksaimniecībai, apdraud dabiskos biotopus un izraisa citu gliemežu ģenētisko eroziju. Baltijas valstis ir vienas no pēdējām, kurās šī suga ir ievazāta. Latvijā pēdējos gados Spānijas kailgliemezis izplatās strauji.

AAL darbīgo vielu apjoma pieaugums skaidrojams ar to, ka:

1. Klimatisko apstākļu maiņa ir mainījusi ziemošanas paradumus gan kultūraugiem, gan nezālēm, kas veicina vairāk herbicīdu lietošanu jau rudenī, lai var ierobežot daudzgadīgās nezāles;
2. Latvijas teritorijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības palielinās, apgūstot kultūraugu audzēšanai līdz šim lauksaimniecībā neizmantotās platības.

1. Minimālās augsnes apstrādes (bezaršanas metode, kas samazina siltumnīcas efekta gāzu (SEG) emisiju nonākšanu atmosfērā) ieviešana rada nepieciešamību lietot herbicīdus, kā arī augu atlieku saglabāšanās augsnes virskārtā sekmē slimību ierosinātāju saglabāšanos un veicina slimību attīstīšanos, tādejādi pieaug vajadzība lietot fungicīdus un insekticīdus.
2. Aizvien plašāk tiek audzētas intensīvas ražīgas šķirnes, kuru prasības pēc mēslojuma un AAL ir ļoti augstas. Tas izskaidrojams ar to, ka, balstoties uz pēdējos gados salīdzinoši siltajām ziemām un veiksmīgu ziemāju labību un ziemas rapša pārziemošanu, Latvijas skarbāko klimatisko reģionu graudaudzētāji vairāk sākuši audzēt minētās šķirnes.

Saskaņā ar CSP datiem, ziemas kviešu kopraža 10 gadu laikā palielinājusies trīs reizes, savukārt ziemas rapša kopraža palielinājusies par vairāk nekā četrām reizēm.