Oficiālās statistikas portāls
OSP
Latvijas oficiālā statistika
Oficiālās statistikas portāls
Preses relīze

2021. gadā vispārējās valdības budžetā deficīts 7,3 % no IKP

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2021. gadā bija 2,4 miljardi eiro jeb 7,3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds – 14,7 miljardi eiro jeb 44,8 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie provizoriskie1 rezultāti.

Vispārējās valdības budžeta deficīts vai pārpalikums un parāds

 

2018

2019

2020

2021

Budžeta deficīts (-) / pārpalikums (+), milj. eiro

Vispārējā valdība

-245,3

-174,0

-1 317,3

-2 415,6

Centrālā valdība

-300,0

-651,0

-1 395,3

-2 475,3

Pašvaldības

-191,5

186,8

-25,2

-140,9

Sociālās apdrošināšanas fonds

246,2

290,2

103,2

200,6

Vispārējās valdības budžeta deficīts procentos pret IKP

-0,8

-0,6

-4,5

-7,3

Konsolidētais bruto parāds pēc nominālvērtības gada beigās, milj. eiro2

 

 

 

 

Vispārējā valdība

10 815,6

11 246,6

12 754,3

14 739,7

Centrālā valdība

11 039,9

11 885,2

13 598,1

15 974,5

Pašvaldības

1 926,9

2 023,4

2 100,4

2 226,0

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds

pēc nominālvērtības gada beigās procentos pret IKP

37,1

36,7

43,3

44,8

Covid-19 pandēmijas ietekmē 2021. gadā vispārējās valdības sektora izdevumi, salīdzinot ar 2020. gadu, palielinājās par 16,0 % un sasniedza 14,8 mljrd. eiro, no tiem 2,1 mljrd. eiro bija izdevumi Covid-19 atbalsta pasākumiem tautsaimniecībai. Ieņēmumi palielinājās par 8,2 % un sasniedza 12,4 mljrd. eiro.

Salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem, kas par 2021. gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 1 825,3 milj. eiro, CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 590,4 milj. eiro jeb 1,8 procentpunktiem no IKP lielāks.

Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi (samazina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu:

  • korekcija prasībām pret debitoriem (Valsts kases dati) – 122,9 milj. eiro jeb 0,4 % no IKP;
  • nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi (Finanšu ministrijas aprēķins) – 120,3 milj. eiro jeb 0,4 % no IKP;
  • korekcija starp uzkrātajiem un samaksātajiem procentiem (Valsts kases dati) – 40,6 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
  • korekcija atvasināto finanšu instrumentu darījumu izslēgšanai (Valsts kases dati) – 32,2 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
  • noguldījumu garantijas fonda bilance (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati) – 19,3 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
  • valsts attīstības finanšu institūcijai Altum izsniegto valsts atbalsta programmu korekcija (Valsts kases dati) – 10,4 milj. eiro jeb 0,03 % no IKP.

Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi (palielina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu:

  • korekcija par nesadalītajām iemaksām vienotajā nodokļu kontā (Valsts kases dati) – 237,6 milj. eiro jeb 0,7 % no IKP;
  • Atveseļošanas un noturības mehānisma korekcija (Valsts kases dati) – 237,4 milj. eiro jeb 0,7 % no IKP;
  • korekcija saistībām pret kreditoriem (Valsts kases dati) – 235,6 milj. eiro jeb 0,7 % no IKP;
  • korekcija par valdības ieguldījumiem valsts un pašvaldību uzņēmumos (Valsts kases dati) – 87,9 milj. eiro jeb 0,3 % no IKP;
  • korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai (ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati) – 73,5 milj. eiro jeb 0,2 % no IKP;
  • vērtspapīru prēmijas korekcija emisijas gadā, lai nodrošinātu prēmijas atzīšanu ieņēmumos nākamajos gados līdz vērtspapīru dzēšanai (Valsts kases dati) – 32,1 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
  • korekcija par 2. līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati) – 28,6 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP.

Vispārējās valdības budžeta deficīts vai pārpalikums sadalījumā pa apakšsektoriem 2018.–2021. gadā,

% no IKP

Grafiks - Vispārējās valdības budžeta deficīts vai pārpalikums sadalījumā pa apakšsektoriem 2018.–2021. gadā, % no IKP

Ņemot vērā aizņemšanās apjomu pieaugumu, ko izraisīja Covid-19 seku mazināšanai nepieciešamais finansējums, vispārējās valdības parāds 2021  gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, palielinājās par 2,0 mljrd. eiro un sasniedza 14,7 mljrd. eiro jeb 44,8 % no IKP.

Informāciju par visu ES dalībvalstu 2022. gada aprīļa notifikācijas rezultātiem Eiropas Savienības Statistikas birojs Eurostat publicēs 22. aprīlī.

Metodoloģiskā informācija

2022. gada aprīļa notifikācijas aprēķinos izmantoti Finanšu ministrijas, Valsts kases, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, CSP, Rīgas domes, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati.

1 Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikācija atbilstoši regulas (EK) Nr. 479/2009 prasībām tiek iesniegta Eiropas Komisijā divas reizes gadā – līdz 1. aprīlim un 1. oktobrim. Tās rezultāti tiek izmantoti, vērtējot, kā ES dalībvalstis ievēro ekonomisko rādītāju atbilstību Māstrihtas līgumā noteiktajiem kritērijiem, t.i., plānotā un faktiskā vispārējās valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst pārsniegt 3,0 % un valdības parāda attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst būt lielāka par 60,0 %.

2 Konsolidācija veikta katrā apakšsektorā, bet nav veikta starp apakšsektoriem.

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: 67366621, 27880666

Papildu informācija par datiem:
Vija Veidemane
Valsts finanšu daļa
E-pasts: Vija.Veidemane@csp.gov.lv
Tālr.: 67366963

Ieteikt